Piektdien visās Eiropas Savienības dalībvalstīs stājas spēkā Direktīva par patērētāja tiesībām attiecībā uz iepirkšanos internetā, kas būtiski stiprinās patērētāju aizsardzību, iegādājoties preces un pakalpojumus internetā, slēdzot tā saucamos distances līgumus, kā arī slēdzot līgumus ārpus uzņēmuma telpas, piemēram, apmeklējot patērētāju viņa mājās, uz ielas vai tirgotāja rīkotas ekskursijas laikā.

Kā informē Ekonomikas ministrija, Latvijā šīs normas ietvertas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuru spēkā stāšanās datums arī ir 13.jūnijs.

Nolūkā plašāk informēt sabiedrību par tās jaunajām tiesībām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sadarbībā ar Eiropas Komisiju šā gada 26. jūnijā uzsāks iedzīvotāju informēšanas un izglītošanas kampaņu, kas norisināsies populārākajās tirdzniecības vietās 7 lielākajās Latvijas pilsētās.

Kampaņas ietvaros patērētāji tiks informēti gan par aktuālajiem jautājumiem preču un pakalpojumu iegādei internetā, gan par citiem patērētāju tiesību aspektiem, lai iedzīvotāji saņemtu pilnīgu un patiesu informāciju par precēm un pakalpojumiem pirms to iegādes, kā arī zinātu savas tiesības un nepieciešamo rīcību gadījumos, kad patērētāja tiesības tiek pārkāptas.

Latvijas iedzīvotāji ir vieni no optimistiskākajiem jautājumā par Eiropas Savienības (ES) nākotni, taču ir diezgan negatīvi noskaņoti par to, vai ES ņem vērā viņu viedokli, liecina jaunākās Eurobarometer 79 aptaujas rezultāti.

Uz jautājumu, vai ir optimistiski vai pesimistiski par ES nākotni, 59% Latvijas iedzīvotāju atbildējuši pozitīvi, bet 39% atzinuši, ka nav optimistiski par ES nākotni, tikmēr 3% nav bijusi konkrēta atbilde uz šo jautājumu. Latvija ir viena no tām ES dalībvalstīm, kur pozitīvi noskaņoto ir vairāk nekā negatīvi noskaņoto. Vēl lielāks pozitīvi domājošo skaits ir Lietuvā un Igaunijā - attiecīgi 64% abās valstīs, turklāt Igaunija ieņem otro vietu, bet Lietuva - trešo.

Visnegatīvāk noskaņotie ir Portugāles un Kipras iedzīvotāji, kur 28% norādījuši, ka ir optimistiski par ES nākotni. Vairāk nekā puse pozitīvu atbildi snieguši arī no ES jaunpienācējas Horvātijas - šajā valstī 59% atzinuši, ka optimistiski raugās uz savienības nākotni.

Premjera amatam nominētais Valdis Dombrovskis iesniedzis Valsts prezidentam vērtēšani jaunās valdības ministru amatu kandidātus. Trešajā V. Dombrovska valdībā Ekonomikas ministriju paredzēts uzticēt Danielam Pavļutam, Finanšu ministriju atkārtoti Andrim Vilkam, Satiksmes ministriju Aivim Ronim, bet Tieslietu ministriju – Gaidim Bērziņam vai arī Jānim Bordānam.

Par ekonomikas ministru Zatlera Reformu partija (ZRP) nominējusi pašreizējo Swedbank korporatīvo komunikāciju vadītaju Danielu Pavļutu, kurš iepriekš strādājis valsts pārvaldē un bijis Kultūras ministrijas valsts sekretārs.

Savukārt finanšu ministra amatu plānots arī turpmāk uzticēt Andrim Vilkam. Tieslietu ministrijas vadītāja amatam Nacionālā apvienība virzīs divus kandidātus – bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu un advokātu Jāni Bordānu, bet par satiksmes ministru varētu kļūt bijušais diplomāts un ārlietu ministrs, bezpartejiskais deputāts Aivis Ronis. Politisko atbildību par satiksmes ministra darbību saskaņā ar noslēgto vienošanos uzņemtos Vienotība un seši ZRP pametušie deputāti.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(333).jpg

Pavadījuši divas nedēļas visai nosacīti auglīgās sarunās ar Latvijas politiķiem, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) piesaistītie eksperti ir devušies mājup. Devušies mājup, lai gan galīgā vienošanās par to, kāds tad izskatīsies 2012. gada budžets, tā arī nav panākta.

Premjeram Valdim Dombrovskim un Andrim Vilkam nav izdevies «aizdevējus» pārliecināt, ka valdības apstiprinātie budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanas pasākumi 122 milj. Ls apmērā ļaus panākt, lai nākamgad budžeta iztrūkums nepārsniegtu 2,5 % no iekšzemes kopprodukta. Ieskatoties konsolidācijas pasākumu sarakstā, kuru šonedēļ apstiprinājusi valdība, atliek vien secināt, ka sarunu vedēji no Latvijas puses nez kādēļ pēkšņi sadomājušies, ka SVF un EK pārstāvji uzķersies uz tik plika āķa.

Db.lv aptaujātajiem uzņēmējiem ir dažādi viedokļi par to, vai Daniels Pavļuts ir atbilstošs kandidāts ekonomikas ministra amatam. Taču no jaunā ekonomikas ministra uzņēmēji sagaida valsts izvešanu no krīzes, kā arī investīcijām un ekonomikas izaugsmei labvēlīgas vides radīšanu.

D. Pavļuts šobrīd ir skandināvu bankas Swedbank Korporatīvo attiecību pārvaldes vadītājs, un bijušais Kultūras ministrijas valsts sekretārs.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits, vaicāts, kā vērtē Pavļutu kā iespējamo ekonomikas ministru, sacīja, ka «kā kandidāts viņš nav slikts, bet ceru, ka tas nav banku lobija rezultāts, bet gan profesionāla kandidāta meklēšanas rezultāts».

Savukārt nekustamo īpašumu kompānijas SIA Balsts Expert vadītājs Aigars Zariņš sacīja, ka Pavļutu kā kandidātu uz šo amatu nevar vērtēt, jo viņu nepazīst. Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka bankas darbiniekam jābūt zinošam ekonomikā. Uz jautājumu, ko sagaida no jaunā ekonomikas ministra, Zariņš atbildēja, ka, pirmkārt, tieši zināšanas ekonomikā teorētiskā līmenī, jo dažkārt delegāciju pārstāvji jautājuši, vai Ekonomikas ministrijas pārstāvji maz ko saprot no ekonomikas, otrkārt, viņam jāspēj valsti izvest no krīzes.

Var teikt, ka Latvijas valdība ir pabeigusi savu lielāko ikgadējo darbu – izstrādājusi nākamā gada valsts budžetu, salikusi portfelī un nogādājusi Saeimā.

Protams, var piekrist finanšu ministram Andrim Vilkam, ka ar šo budžeta projektu tā īsti nav apmierināts neviens – tā tas ir bijis gandrīz vienmēr. Allaž ir bijušas nozares, kas vēlas lielāku finansējumu, faktiski vienmēr ir palicis kāds neizpildīts solījums, kas noteiktai sabiedrības daļai ir bijis visnotaļ būtisks. Šoreiz spilgtākais piemērs, runājot par politiķu, amatpersonu dotā vārda neturēšanu, ir lēmums pretēji iepriekš solītajam, no 2014. gada nesamazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Nodokļa samazināšanas vietā mums tagad ir jauns solījums attiecīgo soli spert gadu vēlāk. Tomēr svarīgākais šā budžeta izstrādes stadijā droši vien ir bijusi ministriju spēja vairāk nekā jebkad iepriekš deomontrēt nespēju domāt par valsti kopumā, priekšroku dodot kādām noteiktām šaurām interesēm.

Valdība, gatavojot 2016. gada valsts budžeta projektu, uzskata, ka var nepildīt agrāk doto solījumu par darbaspēka nodokļu samazināšanu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs. Viņš uzsver, ka darba devēji kā valdības sociālie partneri iestājas par sabalansētu valsts budžetu un ir piedāvājuši konstruktīvus priekšlikumus valsts maka papildināšanai, tomēr valdība tos ignorē.

Kā vērtējat 2016. gada valsts budžeta veidošanas gaitu?

Nevar noliegt, ka pasaulē nemitīgi notiek dažādas pārmaiņas un Latvijai kā mazai valstij ir jāseko līdzi šīm izmaiņām. Tomēr tas nenozīmē, ka valdībai ir tiesības neturēt solījumus. Nākamā gada valsts budžeta veidošanas process, jo īpaši politiķu darba stils un nostāja, darba devējus nepatīkami pārsteidza. Proti, pirmo reizi pēdējo 25 gadu vēsturē valdība situācijā, kad ir vērojama tautsaimniecības izaugsme, aug nodarbināto skaits, sarūk reģistrētie bezdarba rādītāji, izvēlējās nodokļu paaugstināšanu. Situācija ir unikāla – neraksturīga, jo sociālie partneri – darba devēji un arodbiedrības – ir vienā frontes līnijā un neatbalsta valdības rīcību. Latvijā ir pieņemts tāds plānošanas dokuments kā Nacionālās attīstības plāns, ir šīs valdības deklarācija un nodokļu politikas stratēģija 2015.- 2017. gadam, ko pērnā gada 1. oktobrī parakstīja tā brīža finanšu ministrs Andris Vilks no Vienotības un darba devēji – LDDK un LTRK. Budžeta veidošana ir pretrunā visiem minētajiem dokumentiem. Būtiskākie pārkāpumi – doto solījumu nepildīšāna – atteikšanās no likumā ierakstītā darbaspēka nodokļu likmes samazināšanas un jauna (tā dēvētā solidaritātes) nodokļa ieviešana. Faktiski pašreiz valdība mēģina «lāpīt» budžetu uz godīgo nodokļu maksātāju rēķina, bet izraisīs tieši pretēju reakciju. Tādējādi tiks veicināta ēnu ekonomika, jo lielākas algas maksāt kļūs arvien neizdevīgāk, faktiski darba devēji tiks sodīti par to, ka ir gatavi maksāt saviem darbiniekiem vairāk, tāpēc vilinājums to darīt citādi tikai pieaugs. Neko labu tas nedarīs nodarbinātības un investīciju piesaistē. Kā lai investori notic Latvijas valstij, ja valdība sola (likumā pat ierakstīts) vienu, bet rīkojas pilnīgi pretēji solītajam? Investori neticēs ne tikai valdības solītajam vai deklarētajam, bet arī likumā rakstītajam. Konkurentvalstu investoru piesaiste Latvijai pietiek. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos šāda nestabilitāte un neprognozējamība nodokļu politikā vienkārši investoriem liks atturēties no ieguldīšanas Latvijā. Un tas notiek brīdī, kad investīcijas Latvijā ir ļoti vajadzīgas gan nodarbinātības, gan joprojām notiekošās emigrācijas kontekstā. Šāds hibrīdnodoklis, kas valdības iecerē ir pretrunā ar kopējo nodokļu sistēmu (tiktu iekasēts sociālās iemaksas apmērā, bet nenonāktu sociālajā budžetā), spiedīs uzņēmumus pārskatīt savas štata vietas un, lai noturētu (saglabātu atalgojumu līdzšinējā apmērā) augsti kvalificētos speciālistus, visticamāk, atlaidīs mazāku algu saņēmējus.

Absolūtais vairākums (93%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem netic tam, ka šogad 21. decembrī būs pasaules gals.

To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes decembrī veiktais pētījums.

Lielākā daļa iedzīvotāju (78%) noteikti netic tam, ka 21. decembrī pienāks pasaules gals, savukārt 15% - tam drīzāk netic.

Pretējās domās ir tikai 3% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas apgalvo, ka tic pasaules galam 21. decembrī (2% - noteikti jā; 1% - drīzāk jā). Savukārt 4% aptaujāto šajā jautājumā nav konkrēta viedokļa.

Aptauju pētījumu aģentūra TNS veica sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes laikā no 2012. gada 11. līdz 13. decembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Iedzīvotāji visai skeptiski skatās uz to, ka nākotnē pensiju 2. un 3. līmenis spēs nodrošināt pietiekamu finansiālu atbalstu, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

40,6% nemaz netic, savukārt 37,5% drīzāk netic šādai iespējai, liecina iedzīvotāju atbildes.

Savukārt tikai 13% no aptaujātajiem tic, ka 2. un 3. pensiju līmenis nodrošinās vecumdienās pietiekamu finansiālu atbalstu.

46,5% no aptaujātajiem netic, ka valsts nākotnē spēs izmaksāt 2. pensiju līmenī individuāli uzkrātos līdzekļus.

Tāpat vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka uz pašreizējo valsts nodrošināto pensiju nevar paļauties un iztikšana vecumdienās jānodrošina saviem spēkiem.

Mērķa grupa bija no 18-61 gadam, kas strādājuši un par kuriem veiktas iemaksas. Nav aptverti pensijas vecuma iedzīvotāji, skaidroja SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Lielākajai daļai jeb 71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir nācies saskarties ar situāciju, kad darba intervijas laikā piedāvātais neatbilst realitātei pēc stāšanās amatā, liecina darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja.

Aptaujā Vai Jums ir nācies saskarties ar situāciju, kad darba intervijas laikā piedāvātais neatbilst realitātei pēc stāšanās darbā? 34% respondentu norāda, ka, sākot strādāt, viņu darba pienākumi izrādījušies plašāki/citādāki, nekā ticis minēts intervijā. 23% aptaujāto atklāj, ka realitātē darba alga nav atbildusi solītajam. Tikmēr 9% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka darba grafiks atšķīries no tā, kas ticis minēts intervijā. Savukārt 5% respondentu atzīmējuši atbilžu variantu nesaņēmu solītos labumus (apdrošināšana, apmaksātas virsstundas u.c.).

Tajā pašā laikā 29% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka intervijas laikā sniegtā informācija pilnībā atbilda reālajai situācijai.

Šogad jau vairāk nekā 60 patērētāji vērsušies ar sūdzībām Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), lai meklētu palīdzību, kā rīkoties situācijās, kad pakļāvušies neatlaidīgiem pārdevējiem, kas ar ētiski un likumiski apšaubāmām metodēm patērētājiem piedāvājuši savas preces vai pakalpojumus, Informē PTAC.

Galvenokārt tie ir bijuši gadījumi, kad patērētāji pa tālruni tika aicināti piedalīties ortopēdijas veselības pētījumos un it kā par brīvu patērētājiem tika piegādāti matrači, patērētāji aicināti uz kosmētikas procedūrām, pēc tam apvārdoti, lai iegādātos kosmētiku vairāku tūkstošu eiro apmērā, tiešajā tirdzniecībā patērētāja mājās pārdoti dārgi ūdens filtri, televizori un citas preces.

Lai patērētāji nepakļautos pārdevēju spiedienam un īpaši kritiski izvērtētu pirkumu nepieciešamību, sevišķi tiešajā tirdzniecībā, Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC – Latvia) aizsāk kampaņu Kā neiekrist?.

Latvijā un Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi nākotnē raugās cerīgāk nekā vidēji citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, liecina revīzijas un uzņēmējdarbības konsultāciju uzņēmumu grupas Grant Thornton ikgadējā International Business Report pētījuma rezultāti.

Pētījumā apskatīts tas, kā uzņēmumi vērtē gan savas, gan arī valsts ekonomikas izaugsmes iespējas – neto 8% no Latvijas uzņēmumu vadītājiem ir optimistiski noskaņoti un paredz ekonomiskās situācijas uzlabošanos.

Par latviešiem vēl pozitīvāk noskaņoti ir igauņu uzņēmēji, no kuriem neto 18% paredz ekonomikas uzlabošanos. Lai gan Lietuvā šādi optimistiski noskaņoti ir tikai neto 2 % uzņēmēju, tas ir ievērojami vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, norāda pētījuma autori.

Ekonomisko izredžu indeksā ES uzņēmēju noskaņojums vērtēts ar -17%, kas liecina, ka neto 17% Eiropas uzņēmumu līderu pesimistiski raugās uz ES ekonomikas nākotnes izredzēm. Pasaules vidējais rādītājs ir +4 %. Par spīti kopējam Eiropas pesimismam, neto 7% no ES dalībvalstu kompānijām plāno palielināt darbinieku skaitu nākamo 12 mēnešu laikā.

Kredītinformācijas apmaiņa vienmēr cenšas sabalansēt divas, savā ziņā pretējas, patērētāju tiesības:

1) patērētāja tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas maksimāli ierobežo jebkādu personas datu vākšanu un apstrādi;

2) patērētāju tiesības uz godīgu cenu jeb iespēju saņemt finanšu pakalpojumus, kredītresursus uz maksimāli izdevīgiem nosacījumiem, kas paredz efektīvu un pilnīgu datu izvērtēšanu.

Par tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību Eiropā runāts ļoti daudz un sen, tādēļ Eiropā šis jautājums ir visai labi sakārtots: to regulē ES Direktīva (95/46/EK), un Latvijā saskaņā ar šo direktīvu izstrādāts Fizisko personu datu aizsardzības likums. Tajā galvenais, kas nodrošina šo tiesību ievērošanu, ir nosacījums, ka datu apstrādi var veikt tikai ar pašas privātpersonas piekrišanu.

4. oktobrī Saeima 3. lasījumā pieņēma negaidītus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas kredītu devējiem plāno noteikt vērienīgus ierobežojumus attiecībā uz kopējo kredītu izmaksu, atmaksas kartību un to reklamēšanu.

Saeimas dalībnieki šajos grozījumos saskata pozitīvu ievirzi, jo būtībā tiek ierobežotas maksimālās procentu likmes nebanku un ātro kredītu jomas aizdevējiem. Pašlaik PTAL nosaka kredītu kopējo izmaksu griestus līdz 0,25%, tātad efektīvās gada procentu likmesgriesti ir robežās ir 149% (termiņiem virs mēneša). Šobrīd tika nolemts par samazinājumu līdz 0,07% dienā, kas attiecīgi ir 25,55%. Taču šādiem likuma grozījumiem diemžēl būs arī pretējs efekts un cietīs patērētāji.

Grozījumu pieņemšana jāskatās daudz plašākā mērogā, jo izmaiņas skars ne vien pašus klientus un aizdevējus, bet arī citus uzņēmumus un, iespējams, pat pašvaldības. Lielu ietekmi uz pārmaiņām jutīs mazie kredītdevēji, kuri finansēja augstas riska grupas klientus, jo viņi paši piesaista finansējumu par gana lieliem procentiem. Tas nozīmē, ka, samazinot procentu likmes, daži no uzņēmumiem vienkārši izbeigs savu darbību un nespēs apkalpot klientus. Vēl daļa aizdevēju, iespējams, turpinās darbību, taču viņiem nāksies krietni pārskatīt savu piedāvājumu. Piemēram, klientiem piedāvājot iespēju aizņemties ar mazākām procentu likmēm uz ilgāku termiņu. Šādos apstākļos aizdevēji varēs apkalpot krietni mazāku klientu skaitu.

2017.gada pirmajos 9 mēnešos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izskatījis 2383 patērētāju sūdzības un sniedzis 29 165 konsultācijas, informē PTAC.

Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu (1829 sūdzības), izskatīto sūdzību skaits ir palielinājies par 544 sūdzībām, jeb 30,3%. Šajā periodā visvairāk sūdzības (1241) ir saņemtas par līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem. Par iegādātā līguma noteikumiem neatbilstošām precēm saņemtas 555 sūdzības un par komercpraksi, reklāmu un e-komerciju saņemtas 237 sūdzības. Izskatot saņemtās sūdzības, 465 lietās rasts pozitīvs risinājums patērētājiem.

Pakalpojumu segmentā 2017.gada pirmajos 9 mēnešos saņemtas par 89,76% vairāk sūdzības nekā iepriekšējā gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu ievērojami ir audzis sūdzību skaits par avio pakalpojumiem- 568 sūdzības, kas ir par 210,38%, jeb 385 sūdzībām vairāk nekā pagājušajā gadā šajā laika periodā. Tik lielam sūdzību skaita kāpumam PTAC var minēt vairākus iemeslus.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Eiropas patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) 2021.gadā saņēmis 183 sūdzības par SIA "Animo forti" un tā interneta vietni www.inch2.com, kur tiek tirgoti "ekskluzīvi" un dārgi apavi, kuru cena mērāma vairākos simtos eiro.

Galvenās problēmas, par kurām sūdzējušies patērētāji - pasūtītās un apmaksātās preces netiek piegādātas, savukārt - ja patērētāji izmanto atteikuma tiesības, komersants savlaicīgi neatmaksā naudu, kas ilgst pat pusgadu un vairāk.

No 2021.gadā saņemtajām sūdzībām 157 ir pārrobežu sūdzības, lielākoties no ES valstu patērētājiem. Visvairāk sūdzējušies Lietuvas, Igaunijas, Apvienotās Karalistes patērētāji, kā arī dažādu trešo valstu patērētāji gan no ASV, Krievijas, Japānas u.c. valstīm. Kā norāda patērētāji, komersants pasūtījumu nepiegādā ne apsolītajā, ne papildu termiņā. Pēc pasūtījuma atcelšanas komersants ilgu laiku neatmaksā patērētājiem par nepiegādātajiem pasūtījumiem samaksāto naudas summu, kā arī neatmaksā naudu gadījumos, kad patērētājs izmanto normatīvajos aktos noteiktās atteikuma tiesības.

Labrīt!

Latvijā

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), Ekonomikas ministrija (EM) un Finanšu ministrijas (FM) Eiro komunikācijas nodaļa šodien informēs par pirmajiem secinājumiem kopš obligātās cenu atspoguļošanas latos un eiro.

Šodien plānota 36 likvidējamai a/s Latvijas Krājbanka piederošu bankomātu izsole. Savukārt Zemkopības ministrijā (ZM) paredzēta diskusija par Lauku attīstības plāna 2014. - 2020. gadam nozīmi nozares attīstībā.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis šodien dosies uz Londonu, kur seminārā stāstīs par investīciju vidi Latvijā.

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Sadarbībā ar interesentiem (produktu pircējiem) Latvijas Finieris ir gatavs veidot straujāku attīstību un ir atvērts sadarbībai ne tikai saistībā ar meža nozares produktiem, bet izskata arī iespējas ieguldīt ārpus sava tradicionālā produkta — saplākšņa.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Finieris valdes loceklis Mārtiņš Lācis. Viņaprāt, lai arī bērza saplākšņa noieta tirgos joprojām ir augsta nenoteiktība un nestabilitāte un uzņēmums jau trešo gadu strādā ar darba plānu trijiem mēnešiem, tomēr tas nav iemesls, lai neveiktu būtiskas investīcijas. Tāpēc ir uzsākta saplākšņa ražotnes paplašināšanas projekta īstenoša Rēzeknē, kā arī uz koksnes dabīgās sastāvdaļas lignīna bāzes veidota industriālo sveķu ražotnes projekta īstenošana.

Kāda ir situācija bērza saplākšņa tirgū?

Sarežģīta, ar lielu nenoteiktību. Tomēr tā ir atkarīga no tirgus ģeogrāfiskās atrašanas vietas, produktu segmenta un arī konkrētās industrijas — transporta, būvniecības — situācijas. Proti, vienā valstī saplākšņa patērētāji konkrētajā sfērā ir ļoti piesardzīgi, savukārt kaimiņvalstī tieši pretēji - optimistiski. Latvijas Finieris kā bērza saplākšņa piegādātājs jūtas tik stiprs, cik stipri ir šī produkta industriālie patērētāji ārzemēs. Vienlaikus, strādājot vairāk nekā 70 pasaules valstu tirgos ar dažādu sektoru industriālajiem patērētājiem, ir iespējas ar pieaugumu vienā noieta reģionā vai valstī kompensēt samazinājumu citos reģionos, valstīs.

Maizes un konditorejas izstrādājumu patiesās tirgus cenas patērētāji vēl joprojām neredz, taču to pieaugumu maskējošais pārejas periods lēnām tuvojas noslēgumam, tāpēc šajā segmentā notiks pārmaiņas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Tā kā iedzīvotāju skaits samazinās un mainās ar patērētāju izvēle, tad, viņaprāt, nenoliedzami kopējais maizes patēriņš Latvijā samazinās, un maizes ražotājiem ir jādomā, kā to kompensēt, – ar lielākiem eksporta apjomiem (jauniem eksporta tirgiem un lielākiem realizācijas apjomiem esošajos noieta tirgos) vai (un) arī ar jauniem produktiem.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir maizes tirgū, jo īpaši, ja Latvijā iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās?

Situāciju maizes tirgū var vērtēt gan no maizes ražotāju, gan no patērētāju skatupunkta. Jāņem vērā, ka situācija un līdz ar to arī vērtējums būs atšķirīgs, jo ražotāju viedoklis atkarīgs no tā, pie kādas grupas tie pieder – pie lielajiem vai mazajiem maizes cepējiem. Vienīgais visas grupas – patērētājus un ražotājus – vienojošais ir izejvielu cenu pieaugums. Piemēram, maizes cepšanai būtiskākās izejvielas – miltu – cenas gada laikā ir dubultojušās. Tajā pašā laikā ražotāji cenšas, cik vien tas iespējams, produkta cenu celt minimāli, lai patērētājiem to joprojām būtu interese iegādāties. Lāču gadījumā maizes cena ir palielināta, vienlaikus tā nav pieaugusi tik lielā apmērā, kādā kāpušas izejvielas.

Gan autobusu ražošanas uzņēmuma «AMO Plant», gan vagonbūves rūpnīcas «Baltic Railway Holding» finanšu grūtības plānots atrisināt šā gada laikā, vēsta portāls zz.lv.

Uz šādas optimistiskas nots ceturtdien noslēdzās Jelgavas domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa un Krievijas vēstnieka Latvijā Aleksandra Vešņakova tikšanās vēstnieka oficiālās vizītes laikā Jelgavā, kad viņš apmeklēja arī abus uzņēmumus.

«Neskatoties uz grūtībām, kas mums radās ES noteikto sankciju dēļ Krievijai, esam atraduši risinājumus, un jau tuvākajā laikā tiks parakstīti dokumenti, kas situāciju stabilizēs,» preses brīfingā uzsvēra «Baltic Railway Holding» vadītājs Andrejs Sačiks. Viņš uzsvēra, ka ir panākta vienošanās ar bankām par papildu finansējuma piešķiršanu rūpnīcas būvniecībai, kā arī šodien ar kreditoriem panākta vienošanās par saistību nokārtošanu un attiecīgi dokumenti tiks parakstīti jau tuvākajā laikā. Viņš prognozēja, ka jūnijā vai jūlijā jau atsāksies «aktīva būvniecības fāze» un rūpnīca darbu varētu atklāt jau šā gada beigās.

SEB bankas valdes priekšsēdētājs Ainārs Ozols noliedz, ka Latvijā bankas šobrīd ir kūtras uzņēmumu kreditēšanā.

Ozols trešdien intervijā Latvijas Radio norādīja, ka SEB banka uzņēmējiem jaunos kredītos šogad desmit mēnešos ir izsniegusi 470 miljonus eiro. «Tas ir nedaudz mazāk kā pagājušajā gadā un tikpat cik aizpagājušajā gadā. 470 miljoni eiro - tā ir pietiekoši liela nauda,» uzvēra bankas prezidents.

«Ir tāda veca paruna, kas, manuprāt, ir patiesa - aizņēmējs vienmēr aizņemas svešu naudu, bet jāatdod ir savējā. Protams, ka bankas noguldītājs vienmēr būs uzmanīgs un rūpēsies, lai tikai banka neaizdod viņa naudu nepareizajam cilvēkam vai projektam, savukārt aizņēmējs vienmēr būs pārliecināts par savu projektu un teiks, lai tik banka dod visu naudu šurp. Bankai tā loma ir pa vidu,» teica Ozols.

Uzņēmumu vadītāji ir optimistiski noskaņoti attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi un savu vadīto kompāniju ienākumu pieaugumu, vienlaikus meklējot efektivizācijas iespējas iekšienē un norādot, ka valdībai būtu jāstrādā efektīvāk.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņa norāda, ka Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju aptauja uzrāda vairākas pozitīvas iezīmes, kas apliecina – bizness ir pielāgojies jaunajai situācijai, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai noteiktie pasākumi.

Fragments no intervijas

Kā uzņēmēji prognozē tautsaimniecības atgūšanos pēc Covid-19 krīzes?

Jāņem vērā, ka gan Latvijā, gan Baltijā, gan Eiropā un pasaulē ir nozares, piemēram, tūrisms, pasažieru pārvadājumi, kuras ir ļoti smagi cietušas pēdējā gada laikā, kopš korekcijas visas pasaules dzīvē ieviesusi pandēmija, un līdztekus tām ir jomas, kā, piemēram, būvniecība un citas, kur šajos apstākļos novērojams pieaugums. Lai arī kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju optimisms par pasaules ekonomikas izaugsmi ir krietni mērenāks nekā kolēģiem no Rietumeiropas, Centrālās un Austrumeiropas, tomēr Latvijas gadījumā tas ir četras reizes augstāks, nekā bija 2020. gadā. Interesanti, ka globālās ekonomikas pieaugumu prognozē 76% aptaujāto Rietumeiropā, bet Latvijā to prognozē tikai 53% un Lietuvā – tikai 42% uzņēmumu vadītāju. Šāda optimisma pamatā ir valstu (arī Latvijas) valdību izstrādātās un daļēji jau iedarbinātās ekonomikas atjaunošanās programmas un sekmes pandēmijas ierobežošanā. Jāņem vērā, ka par savas mītnes valsts tautsaimniecības izaugsmi nākamo 12 mēnešu laikā, salīdzinot ar pērno gadu, Baltijas uzņēmumu vadītāju viedoklis ir krietni vien optimistiskāks. Latvijā 43% aptaujāto vadītāju prognozē tautsaimniecības pieaugumu. Igaunijā tādi ir 56% un Lietuvā – pat 58%.

Pirmdien Melngalvju namā pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa viesojās naftas izpētes urbuma veicēji Baltijas jūrā. Viņi atklāja, ka ir optimistiski un cerīgi noskaņoti.

Uzņēmuma Kuwait Energy Company pārstāvis Muhameds Al Houkals pēc tikšanās sarunā ar žurnālistiem bija izvairīgs. Viņš vien norādīja, ka, raugoties nākotnē, ir optimistiski un cerīgi noskaņots. «Mēs tiešām esam cerīgi un optimistiski,» teica Al Houkals.

Viņš atturējās prognozēt, vai un kādos apjomos Baltijas jūrā varētu būt atrodama nafta. «Mēs nevaram droši teikt, līdz neesam sasnieguši mērķi, un tad mēs redzēsim, kas mums ir.»

Patlaban darbi noritot saskaņā ar plānu. Pēc Kuwait Energy Company pārstāvja teiktā, darbu veikšana esot ļoti dārga, jo jārēķinās arī ar vides jautājumiem. Precīzu summu, cik uzņēmumi ieguldījuši projektā, viņš neatklāja. «Mēs esam ieguldījuši daudz naudas, es nevaru pašlaik teikt [cik]. Ja mēs kaut ko atradīsim, tas būs tā vērts.»

Nevar noliegt, ka trīskārtējais Latvijas valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (Vienotība) ir vietējās politikas fenomens - neraugoties uz dažādiem nepopulāriem lēmumiem, viņš ir spējis saglabāt visnotaļ augstu uzticības līmeni sabiedrībā.

Tomēr tagad izskatās, ka viņš ir nolēmis tam pielikt treknu punktu, ieliekot opozīcijas partiju rokās visus iespējamos trumpjus, kā arī pamatīgi satracinot sociālos partnerus. Runa ir par solījumu, ko valdība ir kultivējusi jau pietiekami daudzus mēnešus - samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) un palielināt neapliekamo minimumu. Abi šie solījumi regulāri tika skandēti teju kā viens veselums, taču tagad izrādās, ka IIN gan varēšot samazināt, bet palielināt neapliekamo minimumu - nekādi. Problēma ir apstāklī, ka neapliekamais minimums, tā apmērs ir ļoti nozīmīgs gana lielai sabiedrības daļai - cilvēkiem, kuri vēlas, lai viņu maciņos būtu vismaz par kādu latu vairāk. Jāpiebilst, ka šiem pašiem cilvēkiem ikdienā tiek klārēts, ka ekonomikas krīze mūsu valstī ir beigusies, un vispār - Latvija esot veiksmes stāsts. Turklāt nav arī īsti skaidrs, kāpēc nav iespējams palielināt neapliekamo minimumu, it īpaši jau ņemot vērā, ka nupat tika samazināts PVN par vienu procentpunktu, tādējādi sperot soli, no kura nekādu pozitīvo efektu neizjuta ne uzņēmumi, ne patērētāji. Proti, ja jau atradās līdzekļi tik bezjēdzīgam solim, tad kāpēc gan nevarētu celt neapliekamo minimumu, skaidri zinot, ka šādā veidā valsts budžeta neiekasētā nauda tajā atgriezīsies PVN veidā, jo cilvēki, kuri algas dienā būs saņēmuši par dažiem latiem vairāk, tos, visticamāk, iztērēs tuvākajā pārtikas veikalā, nevis nesīs uz banku, lai noguldītu ilgtermiņa depozītā.