Mārupes bioloģiskās pārtikas veikaliņš Unce eko un dabas lietas tagad ir pārstāvēts arī Rīgas centrā.

Veikalā visvairāk pirktās preces ir augļi, dārzeņi un zaļumi. Tiem arī ir plašākais sortiments – 150 līdz 200 dažādu pozīciju. «Kādreiz mazāk, kādreiz vairāk – atkarībā no sezonas,» saka Madara Kārkliņa, veikala Unce eko un dabas lietas (SIA PlumFox) īpašniece. Viņa vēlētos piedāvāt vēl citus dažādām valstīm un reģioniem tipiskus produktus, ko citādi var nopirkt vien ārzemju ceļojumos, un dažādus, interesantus gardēžu produktus un delikateses. Uzņēmēja novērojusi, ka Rīgas centrā cilvēki ir vēl atvērtāki eksperimentiem, viņus interesē eksotiskākas lietas. Piemēram, biznesa sākumposmā reizēm pašai nācās apēst vairākas kastes artišoku un citu Latvijā maz zināmu augļu un dārzeņu, bet tagad cilvēki ir zinošāki par aizjūru produktiem.

Pagājušajā piektdienā likvidēts 1995.gadā reģistrētais SIA Rīgas dārzeņi, liecina Lursoft dati.

Dārzeņu audzētāja apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 1,154 miljonus latu, savukārt peļņa bijusi 203,12 tūkstoši latu.

Apgrozījums aizvadītajā gadā pieaudzis par 22,3%, kas izskaidrojams ar pamatlīdzekļu pārdošanu. Pērn uzņēmumā nodarbināti 60 strādājošie.

Kā savā ziņojumā norāda uzņēmuma vadība, SIA Rīgas dārzeņi ražošana pērn notika 6 ha lielās stikla siltumnīcās Biķernieku ielā. Lēmums par likvidāciju pieņemts, jo uzņēmumam nav bijuši līdzekļi tā attīstībai, kā arī zeme īpašumā. Kā norāda SIA Rīgas dārzeņi vadība, uzņēmums izmantojis vairāku gadu garumā veidotos uzkrājumus, kuri izlietoti siltuma un darba algu samaksai tekošā gada vajadzībām. Uzņēmuma vadība nav vēlējusies uzņemties risku ņemt kredītu, lai ieguldītu uzņēmumā līdzekļus, kurš atrodas uz privātas zemes, nezinot zemes īpašnieka tālākos plānus par tās izmantošanu.

Lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Komentējot samazinātās PVN likmes ieviešanas rezultātus, Gulbe norādīja, ka šis solis ir vērtējams pozitīvi, jo to cenas ir zemākas nekā pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas, kā arī palielinājušies PVN ieņēmumi valsts budžetā. «PVN ieņēmumi no augļiem un dārzeņiem valsts budžetā ir pieauguši, līdz ar to valsts nezaudē. Arī PVN maksātāju skaits ir pieaudzis,» sacīja Gulbe, norādot, ka nodokļu ieņēmumu ziņā valstij nav nekādu zaudējumu, un arī augļu un dārzeņu pārdošanas apmēri palielinājušies.

Vienlaikus viņa atzina, ka, neraugoties uz samazinātās PVN likmes ieviešanu, ne visi augļi un dārzeņi Latvijā ir lētāki kā pārējās Baltijas valstīs. «Daži produkti ir lētāki, bet ļoti daudzi nav,» atzina Gulbe, piebilstot, ka aizvadītajā nedēļā esot apmeklējusi kaimiņvalstu galvaspilsētas, lai salīdzinātu minētās produkcijas cenas starp Baltijas valstīm, un rastu izskaidrojumu to atšķirībām.

Pārtikas un veterinārais dienests konstatējis, ka SIA «Jelgavas augļi» ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kam Rīgas izglītības iestādēm jānodrošina zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstoši dārzeņi, patiesībā piegādājis neatbilstošu gan citvalstu, gan pašmāju produkciju.

Aizdomas par uzņēmuma negodprātīgo rīcību dienestam radušās pēc tam, kad pārbaužu laikā dažādās Rīgas izglītības iestādēs konstatēti nemarķēti dārzeņi, par kuru izcelsmi un atbilstību zaļā publiskā iepirkuma prasībām nebija iespējams pārliecināties.

Turpinot pārbaudes, noskaidrojās, ka nemarķēto produkciju ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem kā zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstošu piegādājis uzņēmums «Jelgavas augļi».

Pārbaudes laikā uzņēmuma noliktavā konstatēti dārzeņi - burkāni, kartupeļi, bietes un citi, kas fasēti maisos bez marķējuma.

Pārbaudot pārtikas preču piegādes līgumus, atklāts, ka klientiem – ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas apkalpo Rīgas izglītības iestādes, SIA «Jelgavas augļi» piegādājis gan citvalstu dārzeņus, gan it kā vietējās saimniecībās audzētu, taču nemarķētu, vai arī ar maldinošu marķējumu marķētu, tādēļ neizsekojamu produkciju, par kuras izcelsmi un atbilstību zaļā publiskā iepirkuma prasībām nav iespējams pārliecināties.

#Augļi un dārzeņi nav cukurs un milti, kam līgumus slēdz un cenas nosaka ilgam laikam uz priekšu.

Pēc samazinātā PVN ieviešanas pilnīgi visiem augļiem un dārzeņiem cenas janvārī, salīdzinot ar decembri, ir sarukušas, tomēr salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm cenas Rīgas veikalos ir augstākas, secināts Agroresursu un ekonomikas institūta veiktajā pētījumā.

Pētījuma ietvaros pēc noteiktas metodikas no 14. līdz 29. janvārim apsekoti Rīgas, Tallinas un Viļņas lielveikali. Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe atzīst, ka tagad ir tikai pirmie novērojumi un vēl nav pienācis brīdis, lai varētu izdarīt secinājumus, vai mērķis ir sasniegts. Tikai tagad parādās pirmās tendences, kas notiek saistībā ar izmainīto PVN, uzsver Gulbe. Baltijas valstu vidū cenas dārzeņiem veikalos nav lētākās. Gulbe stāsta, ka Rīgā lētākas ir galda bietes, bet citiem dārzeņiem cenas ir augstākas.

Ir ierosināts «biešu karos» iejauktās SIA Jaunkrasts tiesiskās aizsardzības process, uzņēmums apņēmības pilns nepadoties un turpināt attīstību, pirmdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi SIA Jaunkrasts iesniegto tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pieteikumu, uzņēmumam līdz 2. aprīlim ir jāizstrādā un ar kreditoriem jāsaskaņo TAP plāns, liecina tiesas lēmums.

Savukārt janvāra beigās ierosināta maksātnespējas procesa lieta, ar pieteikumu tiesā vērsusies Nīderlandes Karalistes kapitālsabiedrība PeGe Handelsonderneming B.V. SIA Jaunkrasts valdes loceklis Gints Druseiks DB apgalvo, ka uzņēmums Nīderlandes kompānijai neko nav parādā un prasība ir saistīta ar ieilgušo strīdu starp uzņēmumu un kooperatīvo sabiedrību (KS) Baltijas Dārzeņi, kas esot ieinteresēta apgrūtināt SIA Jaunkrasts darbību un pārņemt to savā īpašumā. «Ja rūpnīca bankrotēs, KS Baltijas Dārzeņi varēs paturēt pamatlīdzekļus, pārņemt bankas saistības un turpināt rentablo biznesu,» viņš ir pārliecināts.

Dārzeņu audzētājs SIA «Sabiedrība Mārupe» reģistrējis jaunu komercķīlu, par labu AS «Citadele banka» ieķīlājot visu mantu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas devējs ir SIA «Sabiedrība Mārupe», savukārt parādnieks ir tā saistītais uzņēmums SIA «Zaļā dārzniecība». Abu uzņēmumu lielākie dalībnieki ir četras privātpersonas - Helmuts Balderis-Sildedzis un Anita Baldere-Sildedze, un Kaspars Brunovskis un Kristīne Brunovaska-Marinaki.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 647 tūkstoši eiro, un tā reģistrēta piektdien, 22.februārī.

«Lursoft» izziņa liecina, ka SIA «Sabiedrība Mārupe» šobrīd ir aktuālas 15 komercķīlas, savukārt SIA «Zaļā dārzniecība» aktuālas astoņas komercķīlas.

SIA «Sabiedrība Mārupe» reģistrēta 1992.gadā un uzņēmuma pamatdarbība ir lauksaimniecības produkcijas ražošana un tirdzniecība, kā arī ar lauksaiminecību saistīto pakalpojumu nodrošināšana. 2017.gadā SIA «Sabiedrība Mārupe» apgrozījums bija 5,837 miljoni eiro un uzņēmums strādāja ar 59 tūkstošu eiro lielu peļņu. Tas nodarbināja vidēji 75 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 494 tūkstošus eiro.

Lai ainavu dārzniecībā ieviestu digitālās tehnoloģijas, veiktu zinātniskos pētījumus un paaugstinātu audzēkņu konkurētspēju, Bulduru Dārzkopības vidusskola ar bankas Citadele finansējumu ierīko pirmo viedo dārzu Latvijā un izstrādā jaunu starptautiskas sadarbības tālmācības programmu.

Abu projektu īstenošanā izmantota bankas Citadele izsniegtā kredītlīnija 200 tūkstošu eiro apmērā un valsts attīstības finanšu institūcijas ALTUM galvojums.

Viedais dārzs ir unikāls projekts ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā, un pie tā strādā Bulduru Dārzkopības vidusskola kopā ar labākajiem nozares speciālistiem un zinātniekiem. Projekta mērķis ir izstrādāt un praktiski ieviest robotizētu, autonomu platformu, kas nodrošinās augu monitoringu un kopšanu, kā arī ražošanas procesu automatizāciju un digitalizāciju.

Dārzā ir izveidots laikmetīgs celiņu tīkls, iestādītas vairāk nekā 250 augu šķirnes, izkārtojot un grupējot tās pēc prasībām, lai būtu iespējami zinātniski pētījumi. Dārzu var aplaistīt, nospiežot vienu podziņu mobilajā telefonā. Viedā dārza tehnoloģija ir saslēgta ar lidostas meteoroloģisko staciju, un pēc nepieciešamības ieslēdzas dārza laistīšana. Savukārt ziemas periodā norit intensīvs darbs pie robota izstrādes, lai jau pavasarī tas varētu uzsākt darbu dārzā. Tā uzdevums būs pārvietoties starp stādījumiem un ievākt informāciju par augu, tā identificējot pārmaiņas augu attīstībā, slimību un kaitēkļu parādīšanos vēl pirms cilvēka acs ir pamanījusi bojājumus.

Tirgus nerakstītie likumi nereti atstāj aiz borta vietējo zemnieku, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Situāciju ar ēnu ekonomiku tirgū labi ilustrē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jūlijā veiktās pārbaudes tirgos, akcentē dārzeņu audzētāju kooperatīva Baltijas dārzeņi izpilddirektors Jānis Bušs. 92% pārbaudīto gadījumu konstatēti dažādi tirdzniecības pārkāpumi, bieži tirgotāji kaimiņvalstu produkciju uzdod par pašu audzētu. Tikmēr pašmāju zemniekiem jau otro gadu jārēķinās ar zemākām dārzeņu cenām ne tikai pelēkās produkcijas nerimstošā ieplūduma dēļ.

Prasa mainīt vadību

VID 72 pārbaužu laikā 38 tirdzniecības vietās Rīgas Centrāltirgū, desmit tirdzniecības vietās nakts tirgū un trīs tirdzniecības vietās Daugavpils tirgū netika uzrādīti preču izcelsmes dokumenti. VID secināja, ka tirgotāji pārdod no kaimiņvalstīm ievestu preci, uzdodot to par pašu izaudzētu, tātad tirgojas ar iepirkto un nezināmas izcelsmes produkciju, maldinot pircējus un radot nevienlīdzīgas konkurences apstākļus pašmāju zemniekiem.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Zarnu infekcijas, kas atklāta Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs, izraisītājs jāmeklē lokāli, Siguldā, pauda augļu un dārzeņu tirgotājas SIA «Jelgavas augļi» līdzīpašnieks Igors Sidorišins.

Viņš apgalvoja, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apturējis uzņēmuma ceha darbību dārzeņu mizošanas spaiņa netīras maliņas dēļ. Turklāt, pēc Sidorišina teiktā, PVD Jelgavas daļa darbību pēc pārbaudes atļāvusi, jo konkrētā atkāpe esot normas robežās, taču vēlāk sekojusi rīcība no PVD Rīgas kolēģiem, kas ceha darbību apturējusi.

Uzņēmuma pārstāvis apgalvoja, ka visi darbinieki, kas strādā ražotnē, ir izgājuši attiecīgās medicīniskās pārbaudes, ievēro higiēnu un atbilstoši noteikumiem apstrādā arī aprīkojumu, ar ko tiek griezti dārzeņi. SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas nodrošina ēdināšanu Siguldas bērnudārzos, dārzeņi piegādāti termiski neapstrādāti, jo tāds bijis ēdinātāja pasūtījums.

Rīgas Centrāltirgus Nakts tirgū konstatēta tirdzniecība ar nezināmas izcelsmes augļiem un dārzeņiem, kam nebija nepieciešamo pavaddokumentu vai arī tie neatbilda īstenībai. Rezultātā tonna augļu un dārzeņu izņemta no tirdzniecības.

Nezināmās izcelsmes augļi un dārzeņi atklāt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un Valsts policijas ārpuskārtas pārbaudē.

Līdz ar to no tirdzniecības izņemta vairāk nekā tonna nezināmas izcelsmes dārzeņu - 100 kilogrami paprikas, 75 kg brokoļu, 75 kg redīsu, 300 kg ābolu, 50 kg Briseles kāpostu, 24 kg ķiploku, 30 kg lazdu

riekstu un 642 kg tomāti.

Konfiscēto preci PVD nodeva Rīgas Zooloģiskajam dārzam, kur dārzeņi un augļi tiks izbaroti dzīvniekiem.

Pārkāpumi augļu un dārzeņu tirdzniecībā tika veikti arī pagājušajā mēnesī veiktā ārpuskārtas pārbaudē.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) piemērojis 250 eiro naudas sodu uzņēmumam «Jelgavas augļi», kurš Rīgas izglītības iestādēm piegādājis citvalstu un pašmāju produkciju tā vietā, lai nodrošinātu zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstošus dārzeņus, aģentūrai LETA pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

«Par maldinošas informācijas sniegšanu par preces izcelsmi, PVD »Jelgavas augļi« piemērojis 250 eiro naudas sodu,» sacīja Meistere.

LETA jau ziņoja, ka saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem zaļā publiskā iepirkuma jomā, PVD uzņēmumā «Jelgavas augļi» aprīlī apturēja 12 tonnu dārzeņu izplatīšanu un sāka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Uzņēmuma valdes loceklis Igors Sidorišins aģentūrai LETA iepriekš pieļāva, ka uzņēmums ir nepareizi nomarķējis daļu produkcijas. Vienlaikus viņš apgalvoja, ka visi piegādātie dārzeņi, izņemot burkānus, audzēti Latvijā. Uzņēmums, tiekoties ar PVD, sola pierādīt dārzeņu izcelsmi ar atbilstošām pavadzīmēm. «Katram uzņēmumam ir grūtākas dienas, kad ir daudz pasūtījumu un var kļūdīties,» teica Sidorišins.

Latviju arvien vairāk apgādā citas ES dalībvalstis; vietējie zemnieki nespēj izlīst cauri cenas adatas caurumam, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

«Ikdienā biežāk iznāk ieiet lielveikalā – nebrauks jau pēc darba līkumu uz tirgu, lai nopirktu to Latvijas sīpolu un burkānus pāris ēdienreizēm. Sanāk pabalstīt arī nīderlandiešus, poļus. Toties brīvdienās cenšamies pēc iespējas vairāk produktu iepirkt no vietējiem zemniekiem, lai pietiktu nedēļai un nenāktos pēc dārzeņiem iet uz lielveikalu,» tā savas ģimenes paradumus ražas pārpilnības laikā raksturo 32 gadus vecā Elita, kuru Diena uzrunā kāda Rīgas lielveikala augļu un dārzeņu nodaļā. Tur cenu zīmes vēsta, ka burkāni ievesti no Lietuvas, sīpoli – no Nīderlandes, pētersīļi – no Itālijas, zaļie loki – no Polijas, plūmes – no Ungārijas. Lai arī viss minētais aug arī pie mums.

Tammes dārzniecība, attīstoties par vienu no vadošajām Igaunijas garšaugu audzētavām, uzņem tūristus un uz veikaliem ved 50 dažādu veidu produktus - garšvielas, marmelādi un tējas.

Pārdesmit kilometru attālumā no Pērnavas, savu senču vēsturiskajā īpašumā, dārzniece Heli Viedehofa savu hobiju un interesi par dažādiem ārstniecības augiem attīstījusi uzņemējdarbībā. Saimniecībā strādā vairāki palīgi, par receptēm un mārketingu rūpējas saimnieces meita, lielākos darbos palīdz arī H.Viedehofas vīrs.

Bioloģiskajā saimniecībā aug apmēram 500 dažādas garšaugu kultūras, no kurām dažas ir izplatītas, dažas pavisam eksotiskas un tādas, par kurām mūsu laika apstākļos īpaši jārūpējas. Saimniece H.Viedehofa uzsver, ka būtiska atšķirība, salīdzinot viņu saimniecību ar citām, ir izaudzēto produktu īpašību padziļināta pārzināšana, kas ļauj tos savā starpā kombinēt, variēt un pārdot, uzrunājot klientus visā Igaunijā un ārpus tās. Pateicoties augošam tūrismam un interneta veikalam, Tammes dārzniecības produkti nonāk gan daudzviet Eiropā, gan citur, piemēram, Japānā.

Viena no lielākajām puķkopības saimniecībām Latvijā SIA Sedumi jaunās siltumnīcās Jēkabpilī ieguldījusi vairāk nekā 1,4 milj. eiro .

Jau otro gadu Sedumos izaudzētās puķes rotā Rīgas apstādījumus, vasaras puķes tiek piegādātas arī Ventspilij un citiem novadiem, kur uzņēmums ir uzvarējis iepirkumos. Saimniecības vadītājus gandarī tas, ka izdevies iekļūt lielākajos mazumtirdzniecības tīklos – Rimi un Maxima, kas ļauj piegādāt vietējiem iedzīvotājiem Latvijas preci. Sedumos galvenokārt audzē vasaras puķes, bet neliela daļa ir telpaugi.

Kopumā pēc krīzes puķu tirgus pamazām atdzīvojas, taču joprojām liela pircēju aktivitāte nav vērojama, jo rocība to neļauj.

Ar ambīcijām

SIA Sedumi dārzniecības direktors Sarmis Kalniņš atceras: «Sākām pirms desmit gadiem bez pieredzes, bet ar lielu interesi, vēlmi un patiku pret šo nozari. Tolaik nodarbojāmies ar tirdzniecību, kas saistīta ar dārzkopību, un tas arī pamudināja tirgot augus. Tad pienāca ziņa, ka tiek pārdotas Jēkabpils zieda siltumnīcas. Mēs gribējām audzēt, jo tas katram latvietim ir sirdī.» Toreiz bijušas lielas ambīcijas – jāpērk siltumnīcas, taču neviena kredītiestāde nevēlējās aizdot finansējumu jaunam uzņēmumam bez savas kredītvēstures. Galarezultātā naudu aizdeva SEB banka – vecās, morāli novecojušās padomju laika siltumnīcas tika pie jaunajiem īpašniekiem. Pieredze nāca caur dažādām kļūdām. «Tas bija laiks, kad tirgus nebija tik pārpildīts ar dekoratīvajiem augiem, vasaras puķēm. Tas viss toreiz likās jauns,» viņš turpina. Sākotnēji Sedumos audzēja visu – gurķus, tomātus, grieztos ziedus, vasaras puķes. Paši guva nenovērtējamu pieredzi, mācoties no kļūdām, taču katra kļūda kaut ko arī maksājusi. Tā kā Sedumi nodarbojas ar tirdzniecību, šī nozare reizēm bijis kā dārzkopības «glābiņš». Laika gaitā saimnieki secināja, ka jāaudzē vasaras puķes, tādā veidā nonākot līdz specializācijai. Pieredze apgūta arī citās Eiropas valstīs, tostarp Polijā, Nīderlandē, Vācijā.

Lai arī sniegs vēl nav īsti nokusis, Gailīšu pagasta dārzniecībā «Ints un Co» darbi rit pilnā sparā – trīs siltumnīcās gatavojas gan pavasara, gan vasaras sezonai, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

SIA «Ints un Co» valdes loceklis Ints Jākobsons pastāstīja, ka pagājušajā nedēļā sākuši pārstādīt gurķu stādus no kastēm podos. Pēc tam audzēšot līdz marta otrajai nedēļai un izstādīšot siltumnīcās.

I. Jākobsons stāstīja, ka citviet tagad iepērk gurķu stādus no ārzemēm. «Kaut kas nav kārtībā ar gāzes cenu vai valsts politiku, ja aukstajā Somijā gurķu stādus iznāk izaudzēt lētāk nekā Latvijā,» izbrīnīts bija dārzniecības vadītājs.

Gatavojoties 8. martam, siltumnīcā audzē arī tulpes. Tiesa, šogad to esot mazāk, jo vairs nevar konkurēt ar lielo tirdzniecības bāzu piedāvājumu. Tāpēc gatavojot tikai tik daudz, cik nepieciešams pārdošanai Bauskā. Skats vienalga ir diezgan iespaidīgs – tulpes būs simtiem. Secinājums – Bauskas vīrieši tomēr mīl sievietes, ja to visu dāvās Sieviešu dienā.

Vēlā pavasara dēļ piecus mēnešus audzētos stādus tagad jāspēj iztirgot dažās nedēļās. Beidzot puķu stādu tirgus sācis kustēties, teic SIA Dārzs valdes locekle Anita Keiša.

Kad pēc valsts neatkarības atgūšanas citas dārzniecības juka un bruka, Jelgavas dārzniecības darbinieki lēma, ka jāmēģina turēties. «Tas ir mans darbs, tas man patīk, tā ir mana profesija,» teic Anita Keiša un uzņēmusies vadību. Pēc uzņēmuma izveides paplašināts sortiments, jo bijis grūti prognozēt, kas varētu nest peļņu. Audzēti arī dārzeņi. «Taču dārzeņus par smiekla naudu sāka importēt, turklāt mūsu ražošanas apjomi ir par mazu, nesasniedz pat hektāru, lai varētu pretendēt uz valsts subsīdijām,» skaidro Anita, tādēļ pamazām vien atgriezušies tikai pie puķēm.

Dārzniecībā lepojas arī ar savām augu kolekcijām, kas saglabājušās vēl no padomju laikiem. SIA Dārzs ir viena no nedaudzajām, kas vēl audzē kallas, arī tradicionālo šķirņu rozes augsnē, kas ziediem piešķir īpašu spirgtumu un smaržu. Daudzi stādi iegūti arī no dārzniecībām, kuras likvidētas. SIA Dārzs ir vienīgā zināmā dārzniecība, izņemot LU botānisko dārzu, kur vēl paši pavairo acālijas, atklāj Anita: «Mums gan kolekcija veidota pēc saviem – komercprincipiem. Esam savākuši visizturīgāko, labāk uzziedināmo un pieprasītāko «topu». Viens no mūsu lepnumiem – šķirne Pamatj Gerojam, kas ir vienīgā acālija, kas smaržo.»

Pagājušajā nedēļā pie pircējiem nonākuši SIA «Ints un Co» siltumnīcās Bauskas novada Gailīšu pagastā audzētie gurķi. Tie par trīs eiro kilogramā tirgoti uzņēmuma veikalā «Rozīte» un tirdzniecības kioskā Bauskā, kā arī dārzniecībā. Plānots, ka no šīs nedēļas zaļie, kraukšķīgie dārzeņi būs nopērkami sadarbības partneru veikalos Bauskas un apkārtējos novados, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

SIA «Ints un Co» valdes loceklis Ints Jākobsons atklāja, ka vietējās kundes uzticīgi gaida, kad varēs iegādāties vietējo produkciju. Šogad augiem pietrūkusi saules gaisma. «Kurini, cik gribi, ja nav gaismas, viss nīkuļo,» stāsta I. Jākobsons, piebilstot, ka tagad situācija krietni uzlabojusies, gurķi ir stingrāki un prāvāki nekā pirmie noplūktie.

Pusgaro, gludo gurķu ražai šogad izvēlētas 'Melen' un 'Katrina', bet īso, rupjkārpaino – 'Merengue' un 'Mirabelle' šķirnes. Gurķi tiek audzēti aptuveni 1000 kvadrātmetru platībā. «Ints un Co» vadītājs spriež, ka tas ir pietiekami, un par paplašināšanos nedomā, jo tad būtu jāmeklē lielāks noieta tirgus, jādomā par iekļūšanu kādā no lielajiem veikalu tīkliem un jālikvidē daļa puķu. Pieredze rādot, ka pircējiem par gurķiem vislielākā interese ir, kamēr piemājas dārziņos nav ienākusies pašu audzētā dārzeņu raža. Parasti jūlija vidū dārzniecībā gurķu vietu ieņem krizantēmas.

Pagājušajā nedēļā lielākā reģistrētā komercķīla bija nedaudz vairāk nekā piecu miljonu latu apmērā, un tās devējs ir cūkkopības uzņēmums Vaiņodes bekons, savukārt kā ķīlas parādnieks norādīta SIA Vaiņode Agro Holding.

Ķīla reģistrēta a/s ABLV Bank. SIA Vaiņodes bekons ir reģistrēts 1998. gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir vairāk nekā 2,43 miljoni latu. Uzņēmuma valdē darbojas viens valdes loceklis Agris Grīnbergs. Savukārt saistītais uzņēmums Vaiņode Agro Holding reģistrēts Rīgā, Elizabetes ielā 23, un tā valdē darbojas Kārlis Kavass, bet padomē – Agris Grīnbergs, Māris Kannenieks un Kaspars Zeme. Db.lv jau rakstīja, ka pērn Vaiņodes bekonu pārņemusi ABLV Bank (Aizkraukles banka). Tāpat jau ziņots, ka 2011. gada maijā Liepājas tiesa izbeidza cūkkopības kompleksa apsaimniekotājas SIA Vaiņodes bekons tiesiskās aizsardzības procesu, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu neatbalstīja kreditoru vairākums.

Lai novērstu likumpārkāpumu tirdzniecībā un vasaras periodā pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas tirgotājiem nerastos nevienlīdzīga konkurence, Valsts ieņēmumu dienests (VID) veic kontroles pasākumus Latvijas tirgos un ielu tirdzniecības vietās.

Vasaras periodā gan Latvijas, gan ārvalstu tirgotāji cenšas Latvijas tirgos realizēt ievērojamu daudzumu augļu un dārzeņu. Nereti Latvijas tirgotāji pārdod no kaimiņvalstīm ievestu preci, uzdodot to par pašu izaudzētu - tirgojas ar iepirkto produkciju un produkciju, kam ir nezināma izcelsme. Tas maldina pircējus un rada nevienlīdzīgu konkurenci pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas audzētājiem. Tas var norādīt arī, ka dārzeņu un augļu tirgotāji veic nereģistrētu saimniecisko darbību, neuzrāda ieņēmumus un nemaksā nodokļus.

Šī gada jūlijā VID veica 72 kontroles pārbaudes – 47 kontroles pasākumus dažādos Rīgas pilsētas tirgos, 10 pārbaudes Rīgā nakts tirgū un 15 pārbaudes citās Latvijas pilsētās un to tirgos.

Vakar, 18. jūlijā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), veicis ārpuskārtas pārbaudi a/s Rīgas Centrāltirgus t.s. «slēgtajā teritorijā». No tirdzniecības izņemti vairāk nekā 3 200 kg augļu, ogu un dārzeņu bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem.

No tirdzniecības izņemtie augļi, ogas un dārzeņi nogādāti Rīgas Zooloģiskajam dārzam.

Pārbaudēs konstatēts, ka uzņēmēji, kuri realizē nezināmas izcelsmes augļus un ogas nespēj identificēt personas, kuras tām piegādājušas vai no kurām iegādāti augļi un ogas, kā arī tirdzniecības vietās nebija izcelsmi apliecinoši dokumenti, kā arī, sākoties pārbaudei, tirgotāji masveidā pameta savas tirdzniecības vietas.

Lai nodrošinātu kārtību, veicot produktu izņemšanas, tika pieaicināta Rīgas pilsētas pašvaldības policija.

Līdzīgas ārpuskārtas pārbaudes nakts tirgū un citās A/S Rīgas centrāltirgus tirdzniecības vietās PVD ar Valsts policiju veica jūnija un jūlija mēnešos, kad no tirdzniecības tika izņemtas nepilnas 2 tonnas augļu, ogu un dārzeņu.

Pārbaužu laikā Rīgas centrāltirgū un Purvciema tirgū konfiscētos vairāk nekā 627 kilogramus dārzeņu un augļu Valsts ieņēmu dienests nodevis Rīgas pašvaldības SIA Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs. Kopumā tika konfiscēti 354 kilogrami dārzeņu, 269 kilograms dārzeņu un 4,6 kilogrami pētersīļu. Minētie augļi un dārzeņi tika atzīti par bezsaimnieka mantu.

Pārbaudes tirgos tika veiktas, lai pārbaudītu, vai tirgotāji patiešām tirgo pašu izaudzētu produkciju vai iepirktu produkciju. VID atgādina, ka saskaņā ar likumu, tirgojot iepirktas preces, ir obligāti jāizmanto kases aparāts.

Kopumā dažādus tirdzniecības pārkāpumus VID inspektori konstatēja 21 gadījumā jeb 95% no kopumā veiktajām 22 pārbaudēm. Visbiežāk VID inspektoriem, veicot kontrolpirkumu, pirkums netika reģistrēts elektroniskajā kases aparātā, kases aparāta nemaz nebija.

Tāpat pārbaužu laikā atklājās, ka 10 tirdzniecības vietās Rīgas Centrāltirgū tiek tirgota nezināmas izcelsmes produkcija. Uzzinot, ka pircējs ir VID inspektors, pārdevēji atstāja tirdzniecības vietu un neatgriezās, neuzrādot preces pavaddokumentus. Rezultātā prece tika atzīta par bezsaimnieka mantu un pieņemti lēmumi administratīvā pārkāpuma lietā par dārzeņu, zaļumu un augļu konfiskāciju.