#Augļi un dārzeņi nav cukurs un milti, kam līgumus slēdz un cenas nosaka ilgam laikam uz priekšu.
Pēc samazinātā PVN ieviešanas pilnīgi visiem augļiem un dārzeņiem cenas janvārī, salīdzinot ar decembri, ir sarukušas, tomēr salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm cenas Rīgas veikalos ir augstākas, secināts Agroresursu un ekonomikas institūta veiktajā pētījumā.
Pētījuma ietvaros pēc noteiktas metodikas no 14. līdz 29. janvārim apsekoti Rīgas, Tallinas un Viļņas lielveikali. Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe atzīst, ka tagad ir tikai pirmie novērojumi un vēl nav pienācis brīdis, lai varētu izdarīt secinājumus, vai mērķis ir sasniegts. Tikai tagad parādās pirmās tendences, kas notiek saistībā ar izmainīto PVN, uzsver Gulbe. Baltijas valstu vidū cenas dārzeņiem veikalos nav lētākās. Gulbe stāsta, ka Rīgā lētākas ir galda bietes, bet citiem dārzeņiem cenas ir augstākas.
Ja Lietuvā cenu atšķirības dažādos veikalos ir nebūtiskas, tad Latvijā šī starpība ir pat desmitos centu.
Viņa atgādina, ka augļiem un dārzeņiem cenas mainās pa dienām. «Jāatceras, ka augļi un dārzeņi nav cukurs un milti, kam līgumus slēdz un cenas nosaka ilgam laikam uz priekšu. Ja piegādātajam ir beigusies raža, tad slēdz līgumu ar nākamo un cenas mainās. Ja vienā brīdī var būt viens cents uz augšu vai leju, tā ir normāla izmaiņa. Kopumā decembra cenas bija augstākas, nekā janvārī. Vairāk tas būs jūtams pavasarī, kad nāks iekšā jaunā raža. Jo pagaidām liela daļa nav vietējo produktu – ne redīsi, ne šampinjoni, ne bumbieri un plūmes,» tā Gulbe.
PVN samazināšana ir devusi efektu veikalu plauktos, pauda Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis, demonstrējot tomātu, kura cena par kilogramu janvārī bija par vienu eiro mazāka nekā pērn decembrī.
Tiesa, uz DB norādi, ka vietējo gurķu cena, salīdzinot ar decembri ir pieaugusi, Arnītis pēc sarunas ar kooperatīvo sabiedrību Baltijas dārzeņi noskaidrojis, ka veikaliem mainījušies piegādātāji, turklāt gāzes cena augusi par 25%, līdz ar to cena ir palielinājusies. Janvārī strauji pieaudzis pieprasījums pēc vietējiem gurķiem.
To, kāpēc vērojamas cenu atšķirības starp Baltijas valstīm, Gulbe skaidro ar vairākiem iemesliem – klimata un resursu cenu atšķirībām, tirdzniecības efektivitāti, piegādātāju izvēli un citiem. Tomēr viens no svarīgiem iemesliem – atšķirīga konkurence mazumtirdzniecībā. Ja Latvijā dominē divas lielās veikalu ķēdes, igauņiem un lietuviešiem ir vairākas lielveikalu ķēdes, arī savi veikali, kas ir ieinteresēti vietējo produktu tirgošanā, pauda tirgus eksperte, piebilstot – ja Lietuvā cenu atšķirības dažādos veikalos ir nebūtiskas, tad Latvijā šī starpība ir pat desmitos centu. Iespējams, tur konkurence ir lielāka un tirgotāji strādā efektīvāk, viņa teica.
Plašāks izvērtējums par samazinātā PVN ietekmi uz nozari būs zināms septembrī, sola ZM parlamentārais sekretārs.