Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri «mitrumu sen nav redzējuši». Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ dažādu graudaugu un dārzeņu kultūru attīstība ir novēlojusies, aģentūrai LETA pavēstīja biedrībā Zemnieku saeima.

Zemnieku saeima valdes locekle un zemnieku saimniecības Robežnieki, kas nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību, saimniece Ieva Alpa-Eizenberga pastāstīja, ka piena lopkopībai šīs vasaras laikapstākļi nav labvēlīgi. Lai gan zālājiem lietus nāk par labu, to sagatavošanu lopbarībai nokrišņi apgrūtina. Siena sagatavošanu sarežģī tas, ka regulārā lietus ietekmē tas zaudē kvalitāti. Nedaudz vieglāk ir sagatavot skābsienu vai skābbarību. Lai gan piena iepirkuma cenas patlaban ir zemniekiem pieņemamas, arvien straujāk pieaug papildbarības un veterinārās medicīnas pakalpojumu cenas.

Alpa-Eizenberga atzīmēja, ka graudkopības sfērā laikapstākļu dēļ labības attīstība ir novēlojusies. «Gadu atpakaļ šajā laikā uzsākām ziemas rapšu un ziemas kviešu kulšanu. Šobrīd labība vēl tikai gatavojas. Vēsā vasara negatīvi var ietekmēt kukurūzu, jo tā nepagūs nogatavoties, kā rezultātā pieaugs izmaksas papildus barības iegādei,» viņa atzīmēja.

Ja no katras lauksaimniecības nozares nebūtu atkarīgs iedzīvotāju skaits, bērnu skaits skolās un darbavietas lauku reģionos, tad par šī brīža situāciju lauksaimniecībā varētu ironizēt, ka atkal lauksaimniekiem daba traucē strādāt, norāda Zemnieku saeimas pārstāvji.

«Mēs bieži sūdzamies, ka ir vai nu pārlieku sauss vai pārāk līst un sabiedrība to jau uztver ar smaidu. Bet diemžēl tas nav joks. Šogad situācija ir dramatiska. Kas laukos notiek šobrīd,» ar informāciju dalījās biedrības Zemnieku saeima” valdes locekļi ikmēneša valdes sēdē 7.septembrī sacīja lauksaimnieki.

Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja no Ogres novada: «Šogad situācija dārzeņkopībā ir traģiska – pavasarī bija izteikts sausums, vasarā kaitēkļi un nepārtrauktas lietus gāzes. Ražas novākšana ir pamatīgi iekavējusies. Joprojām vācam sīpolus un tikai tad sekos kartupeļi, arī ar nosacījumu, ja nelīs. Laikapstākļu ietekmē, piemēram, bietes ir gan ļoti lielas, gan ļoti mazas, kas neatbilst veikalu standarta izmēram. Tāpat sarežģīti šādus dārzeņus būs pārstrādāt. Uz laukiem veidojas peļķes un dubļi, kā rezultātā vēlās kāpostu šķirnes, stāvot ūdenī, iet bojā. Situāciju vietējiem ražotājiem pasliktina arī šī gada labās ražas Polijā. Jau šobrīd Latvijā ir pieejami poļu kartupeļi par 0,09 eiro kilogramā. Latvijā viena kilograma kartupeļu pašizmaksa nav zemāka par 0,13 eiro . Ja pirms pāris gadiem, kad rēķinājām santīmos, dārzeņiem bija zemas cenas, tad šobrīd tiek uzstādīts zemo cenu rekords,» norāda Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja no Ogres novada.

Eiropas Savienības (ES) Zaļais kurss izdarīs spiedienu uz liellopu gaļas tirgu, tajā skaitā pārvadājumiem, norāda biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Pērn decembrī Eiropas Parlamentā (EP) atbalstīts priekšlikums grozījumiem dzīvnieku pārvadāšanas noteikumos, kas paredz, ka teļus līdz mēneša vecumam pārvadāt nedrīkstēs, bet pēc tam pārvadāšanas ilgums nedrīkstēs pārsniegt divas stundas. Tāpat tiks aizliegts pārvadāt dzīvniekus, kas ir pēdējā grūsnības trimestrī, bet kaušanai paredzētie mājdzīvnieki būs jāpārved astoņu stundu laikā.

Saskaņā ar EP publiskoto informāciju, EP deputāti 2.decembrī ar 557 balsīm par, 55 pret un 78 atturoties pieņēma ieteikumu, kurā aicina Eiropas Komisiju (EK) un ES dalībvalstis pastiprināt centienus nodrošināt dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, atjaunināt ES noteikumus un atbildību par dzīvnieku labturību, kā arī norādīt atbildību par šo jautājumu attiecīgā ES komisāra amata nosaukumā.

Viļakas novada Šķilbēnu pagastā reģistrētās zemnieku saimniecības "Kotiņi" apgrozījums pagājušajā gadā bija 2,909 miljoni eiro, kas ir par 70,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt zemnieku saimniecības peļņa pieauga par 4% un bija 412 436 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma pieaugums daļēji skaidrojams ar to, ka pērn pārdota arī daļa no 2019.gada atlikušās ražas, kā arī 2020.gadā pieaudzis pārdoto sēklu apmērs.

Vadības ziņojumā norādīts, ka papildu pamatdarbībai sēklkopībā, zemnieku saimniecība arvien plašāk attīsta pārtikas preču ražošanu no pašu izaudzētās produkcijas. Turklāt milti, putraimi, grūbas un rapšu eļļa tiek pārdoti arī internetveikalā.

Līdztekus vadības ziņojumā skaidrots, ka saimniecība strādā pie jaunu iespēju izpētes ar Eiropas Savienības fondu projektiem saistītajos jautājumos konkurētspējas veicināšanai, kā arī meklē jaunus sadarbības partnerus un noieta tirgus.

Mainīts lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" padomes sastāvs, un par padomes priekšsēdētāju ievēlēts zemnieku saimniecības (ZS) "Strazdi" īpašnieks Valters Bruss, informēja "Latraps" pārstāvji.

Savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts zemnieku saimniecības "Laši" īpašnieks Artūrs Akmens.

Padomē kopā ievēlēti deviņi padomes locekļi, tostarp arī zemnieku saimniecības "Meža grumuži" īpašnieks Artūrs Tjušz, zemnieku saimniecības "Lazdiņi" saimnieks Juris Lazdiņš, zemnieku saimniecības "Lielvaicēni" pārstāve Ieva Grudovska, zemnieku saimniecības "Pīlādži" īpašnieks Eduards Šmits, zemnieku saimniecības "Rīgmaļi" saimnieks Māris Bērziņš, SIA "Reits" saimnieks Mārtiņš Trons un Lopkopības kooperatīvās sabiedrības "Durbes grauds" valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča.

Kooperatīva pārstāvji norāda, ka "Latraps" padomi ievēl biedru kopsapulcē, un tās vēlēšanas līdz šim notika ik pēc trim gadiem, bet turpmāk kooperatīva biedri ir lēmuši padomi vēlēt reizi piecos gados. Tā ir standarta procedūra, un uz vietu padomē var pretendēt jebkurš kooperatīva biedrs.

Luminor banka piešķīrusi 203 tūkstošu eiro finansējumu zemnieku saimniecībai Kalves jaunas un modernas tehnikas iegādei, kas veicinās un ļaus paātrināt akvakultūras produkcijas, piemēram, karpu audzēšanu.

Finansējums piešķirts tehniskā parka paplašināšanai akvakultūras vajadzībām. Papildu tam zemnieku saimniecība ar bankas atbalstu plāno iegādāties arī rekultivācijas frēzi un specializētu traktortehniku lauku un mežu apstrādei.

“Pēdējo gadu laikā ne tikai pieaugusi akvakultūras popularitāte, bet arī palielinājušās platības, no kurām tiek iegūta zivju produkcija. Lai sekmētu tālāku akvakultūras attīstību Latvijā, esam gandarīti atbalstīt gan tādas zemnieku saimniecības kā Z/S Kalves, kas tirgū darbojas jau 20 gadus, gan arī jaunos nozares uzņēmumus. Labprāt sniedzam atbalstu uzņēmējiem gan ar aizdevumiem attīstībai un darbības paplašināšanai, gan līzingam jaunas tehnikas iegādei,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Kooperatīva Trikāta KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča izsaimniekojot kooperatīva parādnieku mantu, tādējādi samazinot izredzes zemniekiem saņemt nesamaksāto naudu par piegādāto pienu, līdz ar to zemnieku pārstāvji Maksātnespējas administrācijai iesnieguši sūdzību par administratores rīcību, rosinot atcelt viņu no amata, informēja zemnieku saimniecību pārstāvji.

Kreditori uzskata, ka administratore nenodrošina procesa likumīgu un efektīvu gaitu, jo patlaban procesa izmaksas pārsniegušas divus miljonus eiro, attiecīgi samazinoties zemnieku izredzēm atgūt parādus.

Zināms, ka Trikātas KS parādi par šogad un pērn iepirkto pienu desmitiem saimniecību dažādos Latvijas novados svārstās no 7000 eiro līdz pat 100 000 eiro.

Kā norāda zemnieku pārstāvji, vispirms administratore «bez jebkāda tiesiska pamata» nolēmusi neatzīt vairāku saimniecību prasījumus par neizmaksāto paju kapitālu. Tāpat, neskatoties uz parādnieka - SIA Latvijas piens - finansiālajām grūtībām, kuras pastāvēja jau maijā, administratore lēmusi turpināt kooperatīva saimniecisko darbību, argumentējot lēmumu ar iespēju palielināt uzņēmuma aktīvus. Taču atbilstoši normatīvajiem aktiem administratoram ir tiesības izpildīt līgumus tikai tad, ja šāda rīcība nesamazina parādnieka aktīvus.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Pārtikas piegādes portāls Pievedums.lv pievienots interneta veikalam Nuko.lv, novēroja portāls DB.

Pievedums.lv mājaslapas kontaktu sadaļā kā reģistrētais īpašnieks minēts SIA Nuko, un, kā liecina Lursoft dati, SIA Pievedums Rīga, kas bija iepriekšējais portāla īpašnieks, likvidēts pērnā gada 19. decembrī.

Uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka līdz ar 2019. gadu, NuKo.lv, turpinot savu attīstību un stiprinot pozīcijas tirgū, iegādājies pārtikas piegādes portāla Pievedums.lv preču zīmolu un savā pārziņā pārņēmis uzņēmuma darbiniekus. Tā rezultātā ievērojami palielinājusies lielveikala klientu datubāze. Lēmums iegādāties pārtikas piegādes portāla Pievedums.lv zīmolu pieņemts, lai spētu veiksmīgāk īstenot NuKo.lv izvirzītos attīstības mērķus, spējot patērētājiem piedāvāt plašāku preču sortimentu, lielu fokusu orientējot uz vietējo ražotāju precēm.

Latvijas liellopu gaļas tirgū joprojām lielākā produkcijas daļa ir ar nezināmu izcelsmi, kas skaidrojams ar importētās gaļas pārmarķēšanu vietējās lopu kautuvēs. Līdz ar to racionālākā iespēja šī biznesa sakārtošanā ir grozījumi normatīvajā regulējumā, ļaujot zemnieku pārstāvjiem piedalīties gaļas marķēšanas procesā.

Tā pēc nedēļas nogalē notikušās Gaļas liellopu audzētāju biedrības sanāksmes aģentūrai LETA atzina biedrības vadītājs un zemnieku saimniecības Valti līdzīpašnieks Rihards Valtenbergs.

Saistībā ar Valsts ieņēmumu dienestā (VID) notiekošo tīrīšanu gaļas liellopu audzētāji cer, ka arī VID pievērsīsies kontrolēm liellopu gaļas nozarē, konkrēti, kautuvēm. Tas ļautu beidzot izskaust milzīgo pelēko zonu gaļas tirgū.

«Mūsu zemnieki nodod kautuvei tikai 300 buļļus gadā, bet tirdzniecībā pilns ar liellopu gaļu. Jautājums, kas tā par gaļu, kuru kautuves marķē kā vietējo,» retoriski vaicāja Valtenbergs.

Viņš arī norādīja, ka biedrība ar Zemnieku saeimas starpniecību virzīs grozījumus normatīvajā regulējumā, kas, līdzīgi kā Lietuvā, ļautu zemnieku pārstāvjiem ierasties kautuvēs bez brīdinājuma un piedalīties gaļas marķēšanas procesā.

Uzņēmumu skaits, kas ieguvuši tiesības produktus marķēt ar Zaļās un Bordo karotītes pārtikas kvalitātes zīmēm, turpina pieaugt arī Covid-19 laikā – karotīšu produktu skaits ir pārsniedzis 800. Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai turpina pievienoties gan lielāki uzņēmumi, gan zemnieku saimniecības un mājražotāji.

10. jūnijā Latvijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa Covid-19 ierobežošanai. Šis laiks bija izaicinājums visai pasaulei, un Latvijas pārtikas nozare nebija izņēmums. HoReCa (viesnīcas, restorāni, sabiedriskā ēdināšana) segments faktiski apstājās līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Pārtikas ražotāji meklēja jaunus un radošus risinājumus, piemēram, uzsāka tirdzniecību internetā, nodrošinot produktu piegādes uz mājām.

Mums ir prieks, ka ir arvien jauni uzņēmumi, kas gatavi veikt sertificēšanos Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai savu produkciju varētu marķēt ar Zaļās un Bordo pārtikas kvalitātes zīmēm. Aktīvākie pandēmijas laikā izrādījušies mazie un vidējie uzņēmumi. Piemēram, Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai nesen pievienojies Amatas novada gaļas pārstrādes uzņēmums "Sidrabi", graudaugu ražošanas un fasēšanas uzņēmums "Oma Food" no Pārgaujas novada, Jaunjelgavas piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens", kā arī "Alūksnes putnu ferma".

Jaunā saimniece Alma Bērziņa Vecsaules pagasta zemnieku saimniecībā «Jundas» audzē liellopu gaļas šķirņu krustojumu lopus gaļas iegūšanai.

Lai Latvijā audzētā gaļa kļūtu arvien līdzīgāka un kvalitatīvāka lielajos apjomos, viņasprāt, būtiski būtu sadarboties visām zemnieku saimniecībām, kas ražo liellopa gaļu. Tāpat svarīgi ir veicināt eksportu, jo tas ir nozares galveno ienākumu pamats.

A. Bērziņa uzauga Bauskas pusē, kur viņas vecākiem ir augkopības saimniecība. Esot lauksaimnieku vidē, A. Bērziņa ievēroja, ka gaļas liellopu nozarei ir ļoti lielas izaugsmes iespējas. Tāpēc viņa iestājās Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur 2015. gadā ieguva laukkopības, agronoma diplomu. «Sākumā domāju, ka palīdzēšu vecākiem biznesā vai strādāšu graudaugu selekcijas sektorā. Taču studējot, paralēli arī strādāju ar gaļas liellopu audzētājiem saistītā uzņēmumā, kur mani pamanīja Šveices uzņēmēji un gadu vēlāk piedāvāja vadīt viņu izveidoto uzņēmumu «Baltic Vianco» Latvijā,» atceras A. Bērziņa.

Saldus rajona Saldus pagasta zemnieku saimniecība «Liepmuiža» attīstībā plāno ieguldīt vairāk nekā miljonu eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Zemnieku saimniecības īpašniece Daina Liepa aģentūrai LETA pastāstīja, ka investīciju projektu iecerēts īstenot ar mērķi uzglabāt pašiem savus graudus. «Mums līdz šim nebija pašiem savas kaltes un pietrūka arī uzglabāšanas jaudas tiem apjomiem, ko mēs ražojam savas cūku fermas nodrošināšanai. Kaltēšana līdz šim bija ārpakalpojums,» teica Liepa.

Viņa pieļāva, ka investīciju projekta īstenošanas rezultātā graudu kaltēšana vairs nebūs ārpakalpojums, bet zemnieku saimniecībai būs iespējams pašai to paveikt. Tomēr plašāku informāciju par projektu viņa nevēlās publiski izpaust.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā Saldus pagasta zemnieku saimniecība «Liepmuiža» izsludinājusi konkursu par graudu pieņemšanas ēkas, graudu kaltes, putekļu mājas, sešu graudu uzglabāšanas tvertņu un autosvaru būvniecību. Konkursā starp trim pretendentiem uzvarējusi kompānija SIA «Voka», kuras līgumcena ir 1 014 938 eiro (838 791 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa).

Lauksaimnieka Jāņa Vintera zemnieku saimniecības "Līgo" apgrozījums pērn bija 3,209 miljoni eiro, kas ir par 16,8% mazāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka vairākkārt - līdz 751 772 eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

2019.gadā "Līgo" apsaimniekoja 1235,4 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes Elejas, Lielplatones un Vilces pagastos - pašiem piederošo un nomāto. Pērn tika iegādāta arī papildus zeme. Aizvadītajā gadā zemnieku saimniecība audzēja ziemas kviešus, kukurūzu zaļbarībai un skābbarībai, ziemas rapsi, pupas un enerģētiskās cukurbietes.

FOTO: Vinteri saimnieko pašpietiekami 

«Pagaidām nav īpaši monstrīgie plāni kaut ko jaunu iesākt. Strādājam ar to...

Tāpat zemnieku saimniecības vadības ziņojumā atzīmēts, ka biogāzes iekārtā pērn saražoto elektroenerģiju tā pārdeva "Elektroenerģijas publiskajam tirgotājam". Saražoto siltumenerģiju "Līgo" izmantoja pašu siltumnīcu apsildīšanai.

Pērn kopumā divu hektāru segtajās platībās divās apritēs izaudzētas 3,55 tonnas hibrīdo gurķu sēklu eksportam.

Jelgavas rajona zemnieku saimniecība "Līgo" prognozē minimālu Covid-19 ietekmi uz saimniecisko darbību šogad, bet pieļauj ieņēmumu samazinājumu biržas cenu krituma dēļ un saistībā ar risku savlaicīgi nepaveikt atsevišķus darbus, kas var samazināt iegūstamo ražas apmēru. Tomēr turpmāko notikumu ietekme var atšķirties no šī saimniecības vērtējuma.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka 2018.gadā zemnieku saimniecība strādāja ar 3,856 miljonu eiro apgrozījumu, bet tās peļņa bija 1,471 miljons eiro.

Jelgavas rajona zemnieku saimniecība "Līgo" reģistrēta 1992.gadā Lielplatonē un ir viena no lielākajām Zemgalē. Tajā pērn bija nodarbināti 48 strādājošie. Saimniecības pamatdarbība ir augkopība, kā arī audzē hibrīdo gurķu sēklas, nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu. Saimniecības vienīgais patiesais labuma guvējs ir Jānis Vinters.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ja pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, tad šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma, komentē lauksaimnieki.

Kas šobrīd notiek piena un gaļas lopkopības, graudkopības, dārzeņu un ogu saimniecībās, komentē biedrības Zemnieku saeima vadība un biedri reģionos.

Biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un z/s Robežnieki saimniece Ieva Alpa-Eizenberga, Salacgrīvas novads: «Mūsu saimniecībā labību esam nokūluši, bet ar ziemāju sēju ir ļoti skumji. Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecībām ir kā ir – lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50% -70%​ labības laukus. Likumsakarīgi – arī pārējiem lauksaimniekiem kavējas ziemāju sēja. Ar ziemāju sēju lauksaimnieki riskēs​, bet nav variantu. Šogad daudzām saimniecībām ir​ slikta kvalitāte kukurūzai – maza un nekvalitatīva, mūsu saimniecība izvēlējās kukurūzu ar īsāku attīstības posmu, tādēļ atkal ir paveicies, vienīgi ar novākšanu būs problēmas lietainā laika dēļ​. Piena lopkopībā saimnieki līdz gada beigām plāno norēķināties ar krīzes laika atliktajiem ​kredītmaksājumiem​. Piena iepirkuma cena ir laba – 0,34-0,36 eiro/kg.»

Šī gada pirmajos astoņos mēnešos finanšu institūciju izsniegto aizdevumu skaits maziem un vidējiem uzņēmumiem kopumā ir stabils, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” apkopotā informācija.

Sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) šī gada pirmajos astoņos mēnešos nedaudz pieaudzis aizdevumu skaists un vidējā aizdevumu summai, salīdzinot ar attiecīgu laika periodu pērn. Ievērojami vairāk aizņēmušās zemnieku saimniecības.

“Mūsu dati liecina, ka Krievijas īstenotais karš Ukrainā nav atstājis būtisku ietekmi uz mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanu. Neliels kritums ir vērojams SIA kreditēšanā aprīlī, taču pēc tam situācija atkal stabilizējusies. Šobrīd vidējā izsniegtā aizdevuma summa SIA ir ap 35 tūkstošiem eiro. Atšķirīga situācija vērojama ar aizdevumiem zemnieku saimniecībām, kur kopš gada sākuma vērojama stabila izaugsme. Ja pagājušā gada pirmajos astoņos mēnešos aizdevumu apmērs zemnieku saimniecībām bija svārstīgs, tad šobrīd tas viennozīmīgi ir ar pozitīvu tendenci, un vidējā kredīta summa ir ap 100 tūkstošiem eiro, kas ir par 28% lielāka nekā pērn,” informē Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Bbiedrības Zemnieku saeima pārstāvji tikušies ar finanšu ministru Jāni Reiru, lai pārrunātu nozari ietekmējošo nākamo gadu nodokļu politiku, informē Zemnieku saeima.

Lauksaimniecībai pēdējā gadā izveidojusies ļoti nelabvēlīga tirgus situācija. Tam ir vairāki cēloņi – zemas pasaules tirgus cenas, Krievijas pārtikas embargo, klimatiskie apstākļi, slimības, un citi. Šāda nelabvēlīgo faktoru vienlaicīga sakrišana notiek ļoti reti, bet diemžēl notiek, uzsver lauksaimnieki. Apstākļos, kad tik daudzas nozares ir uz izdzīvošanas robežas, kā, piemēram, piena nozare un cūkkopība, ir ļoti svarīgi nepasliktināt situāciju no valsts puses ceļot nodokļu slogu. Šobrīd, kad notiek aktīvs nākamā gada valsts budžeta veidošanas process, Zemnieku saeimas vadītāji tikās ar Finanšu ministru, lai pārrunātu jautājumus, kas uztrauc lauksaimniekus.

Saeimas interese par mazajām un vidējām zemnieku saimniecībām tieši saistīta ar Eiropas Savienības atbalsta politikas izmaiņām un, visticamāk, Latvijā nesīs jaunus nodokļu atvieglojumus un kreditēšanas politiku

Līdz šim valstī īstenotā lauksaimniecības politika ir bijusi veidota par labu lielajām zemnieku saimniecībām, bet mazo un vidējo saimniecību vajadzības nav uzklausītas, tā teikts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētāja Jāņa Vitenberga oficiālajā paziņojumā presei šā gada jūnijā. Dienas Bizness mēģināja rast izskaidrojumu, kādēļ valsts lauksaimniecības politika pēc nemainīga attīstības virziena kopš 2004. gada maija var piedzīvot krasas pārmaiņas nākamajā Eiropas budžeta plānošanas periodā.

«Latvijā daudzviet saimnieko lielās zemnieku saimniecības, kur ar lauksaimniecības tehniku apstrādā lielas zemes platības, bet nodarbina maz cilvēku. To veicinājusi līdz šim īstenotā lauksaimniecības politika, kura veidota par labu lielajām saimniecībām, aizmirstot par mazo un vidējo saimniecību vajadzībām. Šāda politika veicinājusi darba vietu trūkumu un iedzīvotāju skaita mazināšanos reģionos, kam lavīnas efektā sekojusi skolu slēgšana. Lielāks atbalsts ģimeņu saimniecībām ļautu palielināt iedzīvotāju skaitu reģionos,» šādu atklāsmi pauda Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs.

Zemnieku saimniecībā Līvi apgrozījums 2017. gadā audzis par 20%, bet šogad tā plāno apgrozījumu kāpināt par 15%

Madonas novada zemnieku saimniecībā Līvi ir viens no lielākajiem kazu ganāmpulkiem Latvijā. Kazkopība ir nozare ar milzīgu perspektīvu un potenciālu, uzskata saimniecības īpašnieks Raimonds Melderis.

«Lai gan sākotnēji viegli negāja, šobrīd sūdzēties nevaru. Tagad cilvēki meklē kaut ko eksotiskāku, un tas ir tas, ko mēs piedāvājam, – kazas piena produktus. Šie produkti ir citādāki, un nevar salīdzināt, kas ir veselīgāks vai garšīgāks. Pieprasījums pēc šiem produktiem aug, un esmu laimīgs par to,» atzīst R. Melderis.

ZS Līvi ganāmpulkā ir vairāk kā 400 kazu – 260 no tām ir slaucamās, bet 150 kazas ir paredzētas gaļai. Uzņēmums ražo dažāda veida kazas piena sierus. No vienas kazas gadā var iegūt vidēji 600 litru piena. Kazu šķirnes ir dažādas – Anglo, Alpu, Vācu baltā un brūnā, Tīringas. Uz jautājumu, kādi ir saimniecības produkcijas realizācijas apjomi, saimnieks vien nosaka – pietiekami.

Biedrība Zemnieku saeima ir sašutusi par Finanšu un Tieslietu ministrijas lēmumu, sākot no 2016. gada, palielināt Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) apmēru lauksaimniecībā izmantojamai zemei, informē Zemnieku saeima.

Neskatoties uz lauksaimnieku un Zemkopības ministrijas ierosinājumiem un dalību vairākās lēmuma izskatīšanas sanāksmēs, piedāvātie priekšlikumi līdz šim nav tikuši ņemti vērā. ZSA brīdina, ka, NĪN turpinot strauji pieaugt, zemniekiem tiks uzlikts jauns ekonomiskais slogs, kas kavēs Latvijas lauksaimniecības attīstību.

Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš komentē, ka šāda nodokļa piemērošana nav atbilstoša valsts šī brīža ekonomiskajam stāvoklim. «Pašreiz ir plānots līdz 2017.g. nodokli tuvināt 48 eiro par hektāru. Tāds nodokļa pieaugums neatbilst valsts pašreizējai ekonomiskai izaugsmei. Līdz ar to, ir nepieļaujama tālāka nodokļa palielināšanās. Iepriekšējos piecos gados, proti, 2010.g – 2015 g. NĪN ir pieaudzis aptuveni 300% apmērā, un vēl tālāks pieaugums var radīt negatīvu ietekmi uz Latvijas lauksaimniecību. Esam izbrīnīti par argumentu, ka NĪN nomaksa varētu tikt veikta no lauksaimniekiem paredzētajiem tiešmaksājumiem. Latvijā šī likme joprojām ir viszemākā visā ES, turklāt tiešmaksājumiem ir pilnīgi cits mērķis un uzdevums, proti, konkurētspējas stiprināšana.»

Lauksaimnieki ir gatavi atteikties no agresoru - Baltkrievijas un Krievijas - ražotajām izejvielām, tāpēc ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk atrast jaunus piegādātājus, un rast veidus kā pastiprināt investīcijas tehnoloģijās, kas palīdz mēslojumu izmantot maksimāli efektīvi, pauda biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš sacīja, ka lauksaimniekiem neizpratni raisījuši zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA) izteikumi piektdienas, 18.marta, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma". Ministrs intervijā paudis, ka nozarē pamatā nav problēmu ar minerālmēslu pieejamību, degvielas trūkumu vai darba roku trūkumu.

"Tāds skats uz esošo situāciju nozarē norāda vai nu uz nevēlēšanos, vai nespēju risināt reālas problēmas," sacīja Lazdiņš, piebilstot, ka ka pašlaik no ministrijas nav konkrētas atbildes par turpmāko situāciju.

Cita starpā zemnieku saimniecības īpašnieks Oļegs Hincenbergs pauda neizpratni par to, ka ministrs aicinājis mazināt mēslojuma lietojumu un tādējādi kļūt videi draudzīgākiem. Hincenbergs uzsvēra, ka samazināt mēslojumu nozīmē samazināt ražu un kvalitāti.