Lauksaimniecības nozares līderis Latvijā un viens no lielākajiem graudu eksportētājiem Baltijā LATRAPS ir paziņojis par savu pirmo publisko obligāciju piedāvājumu, kurā plāno piesaistīt līdz 8 miljoniem eiro. LATRAPS mērķis ir ne tikai tirgot graudus vietējam un ārvalstu patēriņam, bet arī attīstīt augstas pievienotās vērtības produktus ar ievērojamu biznesa potenciālu, tāpēc piesaistīto kapitālu plānots izmantot, lai Latvijā izveidotu Ziemeļeiropā modernāko zirņu proteīna izolāta ražotni ASNS Ingredient, Dienas Biznesam atklāja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Ievadam pastāstiet īsumā par LATRAPS, tā tapšanu, vēsturi un attīstību.

Es atkāpšos vēsturē vēl pirms kooperatīva izveidošanas, jo tā radīšanas iemeslus var izprast, tikai saprotot kontekstu. Laukos kooperācija ir notikusi tik ilgi, cik vien mēs spējam sevi atcerēties.

Pirmkārt, zemnieks ir ierobežots ar sava konkrētā zemes gabala izmēru. Otrkārt, zemes apsaimniekošana ir naudas, ieguldāmā darba un tehnisko palīglīdzekļu ziņā intensīva, tie nepieciešami gan zemes apstrādei, gan kultūraugu kopšanai, gan ražas novākšanai. Līdz ar to katrs zemnieks agri vai vēlu nonāk pie jautājuma: vai tiešām man viss, ko lietošu vien pāris mēnešus gadā, lai apstrādātu savu zemi, ir jāiegādājas vienam pašam? Šis jautājums ir rosinājis zemniekiem skatīties pāri savai teritorijai un iedomātajam žogam uz kaimiņiem, lūkojot, vai nav iespējams izmantot kādu agregātu vai realizēt kādu ieceri kopā.

"SEB banka" piešķīrusi kredītlīniju 20 miljonu eiro apmērā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps", pievienojoties kopējai "Latraps" kredītlīnijai, ko nodrošina arī "Luminor Bank", un kas kopumā veido 55 miljonus eiro, informē "SEB bankas" pārstāvji.

Kredītlīnija paredzēta apgrozāmo līdzekļu finansēšanai ražas sezonas laikā - graudu iepirkšanai no zemniekiem, kā arī minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu iegādei Latvijas lauksaimniekiem.

"Latraps" valdes loceklis Gundars Ruža norāda, ka piešķirtā kredītlīnija no abu banku puses ļaus "Latraps" pilnībā nodrošināt zemnieku vajadzības pēc apgrozāmiem līdzekļiem un realizēt kooperatīva šā gada plānus un ieceres.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" apvieno dažāda lieluma un darbības veidu saimniecības no visas Latvijas. Kooperatīvs piedāvā lauksaimniekiem graudu uzglabāšanu, tirdzniecību un to transportēšanu, lauksaimniecības izejvielu un degvielas iegādi, lauksaimniecības tehnikas iegādi un servisu, sējumu apdrošināšanu un daudzas citas sadarbības jomas.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" reģistrējusi komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 30 miljoni eiro, liecina "Lursoft" publiskotā informācija.

Komercķīlas ņēmēja ir "SEB banka".

"Latraps" ieķīlājis visu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Vienlaikus "Firmas.lv" informācija liecina, ka attiecīgā komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no overdrafta līguma.

Patlaban kooperatīvam ir divas aktīvas komercķīlas.

2022.gada jūnijā "Latraps" reģistrēja komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 135,2 miljoni eiro, un tās ņēmējs ir "Luminor Bank", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jau vēstīts, ka "Latraps" finanšu gadā, kas ilga no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.jūnijam, strādāja ar 339,133 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kooperatīva peļņa saruka par 26,7% un bija 2,73 miljoni eiro.

Lauksaimniecības nozares līderis Latvijā un viens no lielākajiem graudu eksportētājiem Baltijā LPKS LATRAPS pašlaik aktīvi gatavojas pirmajam publiskajam obligāciju piedāvājumam 2024.gada 4. ceturksnī, kurā būs aicināti piedalīties Baltijas privātie un institucionālie investori.

Kooperatīva nodoms ir piesaistīt līdzekļus, lai īstenotu Austrumeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes ASNS Ingredient projektu Latvijā. Ražotnes būvniecība tiks uzsākta jau šī gada nogalē.

"LATRAPS stabilas izaugsmes pamatā ir pastāvīgs kooperatīva biedru un klientu skaita pieaugums, eksporta attīstība un inovācijas lauksaimniecības nozarē. Lauksaimniecība vienmēr ir bijusi Baltijas durvis uz pasauli, un mūsu mērķis ir turpināt veicināt reģiona lauksaimnieku izaugsmi un nodrošināt spēcīgu pārstāvību globālajos tirgos. Vienlaikus sevi piesakām jaunās attīstības nišās, kas fokusējas uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu," atklāj LATRAPS valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pagaidu padomē par padomes pagaidu priekšsēdētāju iecelts aktīvu pārvaldības uzņēmuma "INVL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs, bet par pagaidu padomes locekli - Zviedrijas lidostu operatorkompānijas "Swedavia" padomes loceklis Lars Midlands, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Darbu "airBaltic" padomē padomes locekļa amatā saglabā arī mazākuma akcionārs, Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens.

Martinova kompetence "airBaltic" padomē ietvers finanšu pārvaldību, investīciju stratēģijas un kapitāla piesaisti. SM norāda, ka Martinovs ir pieredzējis finanšu un investīciju vadības profesionālis ar vairāk nekā divdesmit septiņu gadu pieredzi vietējā kapitāla tirgū aktīvu pārvaldībā, pensiju fondu un privātā kapitāla investīcijās.

Patlaban viņš ir valdes priekšsēdētājs ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrībā " INVL Asset Management", investīciju komitejas loceklis "Altum" privātā kapitāla fondā un padomes loceklis "INVL Atvērtajā pensiju fondā". Iepriekš viņš ieņēmis vadošus amatus vairākos finanšu nozares uzņēmumos. Martinovam ir maģistra grāds ekonomikā, banku un finanšu jomā no Latvijas Universitātes, norāda SM.

Uzņēmums SIA "Asns Ingredient" tuvākā mēneša laikā plāno saņemt būvatļauju un sākt zirņu proteīna rūpnīcas būvdarbus, pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ruža.

Viņš minēja, ka zirņu izolāta ražošanas process ir tehnoloģiski ļoti sarežģīts un investīciju ietilpīgs. Tostarp investīcijas rūpnīcas būvniecībā veidos 114 miljonus eiro. Taču papildus rūpnīcas izbūvei ārējie "Asns Ingredient" partneri attīstīs arī siltuma un enerģijas piegādi, ūdens attīrīšanu un biogāzes ražošanu, kas būs kā ārpakalpojumi. Tādējādi kopējās investīcijas projektā sasniegs vairāk nekā 150 miljonus eiro.

Ruža arī minēja, ka "Asns Ingredient" līdzīpašnieks lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" novembrī plāno izlaist publiskas obligācijas, lai projektam piesaistītu papildu finansējumu.

Viņš norādīja, ka projekta izstrāde patlaban norisinās pēc plāna, tostarp iekārtu projektēšanas, ražošanas un piegādes līgumi jau ir noslēgti ar noteiktiem termiņiem, bet ēku būvniecības publiskie iepirkumi ir noslēguma fāzē.

Š.g. 28. novembrī jaunievēlētā Latvijas Būvniecības padome sanāca uz pirmo sēdi, kurā nozares pārstāvji vienojās par tās turpmāko darbības virzienu un ievēlēja padomes priekšsēdētāju.

Jaunā padome apņemas kļūt par platformu, kas apvieno būvniecības nozares dalībniekus, veicina labākas sadarbības prakses un risina stratēģiski nozīmīgus jautājumus. Sēdē par Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētāju ir ievēlēts Artis Dzirkalis, kas pārstāv biedrību “Latvijas koka būvniecības klāsteris”, savukārt par priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts Edijs Kupčs, biedrības “Latvijas Būvuzņēmēju apvienības” vadītājs.

"Latvijas būvniecības nozarei ir nepieciešama spēcīga koordinējoša platforma, kas palīdz risināt nozares lielākos izaicinājumus un veicina ilgtspējīgu attīstību. Mūsu darbs būs vērsts uz nozares kapacitātes stiprināšanu un sadarbības veicināšanu starp visiem būvniecības procesa dalībniekiem," uzsver Artis Dzirkalis, jaunievēlētais Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs.

Satiksmes ministrija (SM) un aviokompānijas "airBaltic" padome ir vienojušās par esošās padomes pienākumu izbeigšanu ar 11.februāri, teikts SM pirmdienas vakarā izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmuma padomē ir Klāvs Vasks, Andris Liepiņš, Kaspars Ozoliņš un Larss Tūsens, un darbu padomē pametīs pirmie trīs no viņiem. Padomes darbu bija plānots vērtēt otrdien, 21.janvārī, sasauktajā "airBaltic" akcionāru sapulcē, taču tās priekšvakarā SM izplatīja paziņojumu par attiecību izbeigšanu.

Pušu vienošanās paredz, ka pašreizējā padome turpinās pildīt savus pienākumus līdz nākamajai akcionāru sapulcei 11.februārī, lai "nodrošinātu atbildīgu un organizētu uzņēmuma vadības pāreju". Februāra akcionāru sapulcē paredzēts ievēlēt padomi jaunā sastāvā.

Vienošanos par pilnvarojuma līguma izbeigšanu ir parakstījuši "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Vasks un padomes locekļi Ozoliņš un Liepiņš.

Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.

Tātad - otrdien ar Ministru kabineta lēmumu pēc paša vēlēšanās no amata tika atbrīvots Konkurences padomes (KP) līdzšinējais priekšsēdētājs Juris Gaiķis. Cik zinu, jau trešais šīs iestādes vadītājs pēc kārtās, kurš amatu pamet pirms termiņa. Uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas padomes mājaslapā publicēta informācija, ka KP darbu turpmāk vadīs padomes loceklis Kārlis Piģēns.

Viņš pildīšot priekšsēdētāja pienākumus līdz amatā stāsies jauns priekšsēdētājs, kuru izraudzīsies konkursa kārtībā un apstiprinās Ministru kabinets. Es un kolēģi esam vairākkārt rakstījuši par nepilnībām KP darbā, iestādei nesaskatot acīmredzamus pārkāpumus vai tās darbiniekiem mēnešiem ilgi neapmeklējot darbu klātienē (dažkārt strādājot attālināti pat no ārvalstīm), kas rezultējies ar to, ka padome faktiski jau gadiem neveic savas funkcijas un turpina dzīvot aktīvā Covid-19 laikmetā, ar klapēm uz acīm un ausīm.

Jelgavā 20.decembrī atklāts topošās zirņu proteīna rūpnīcas būvlaukums. SIA “ASNS Ingredient” rūpnīcas izveidē plānots ieguldīt 114 miljonus eiro un būvniecību plānots pabeigt 2026. gada beigās.

SIA “ASNS Ingredient” valdes loceklis Edgars Ruža norāda, ka projekts ir tehnoloģiski sarežģīts, un tā izstrādes laikā nācies saskarties ar daudziem izaicinājumiem, kuri nu ir veiksmīgi atrisināti. “Šobrīd plānojam, ka "ASNS Ingredient" zirņu proteīna rūpnīca maksimālās jaudas spēs sasniegt jau 2027.gada beigās, bet sākotnēji uzņēmumam būs jāiekaro tirgus, kas būs pakāpenisks process, un tam esam atvēlējuši aptuveni divus gadus. Jāatzīmē, ka zirņu izolāta ražošanas process ir tehnoloģiski ļoti sarežģīts un investīciju ietilpīgs, tāpēc, papildus rūpnīcas izbūvei, ārējie "ASNS Ingredient" partneri attīstīs arī siltuma un enerģijas piegādi, ūdens attīrīšanu un biogāzes ražošanu, kas tiks tirgū piedāvāti kā ārpakalpojumi. Tādējādi kopējās investīcijas projektā sasniegs vairāk nekā 150 miljonus eiro,” atzīmē E.Ruža, uzsverot, ka projektu nedrīkst iekavēt, jo šobrīd, tehnoloģiju straujās attīstības laikmetā, ir svarīgi izmantot moderno tehnoloģiju priekšrocības nekavējoties - kamēr tās nav novecojušas.

Saeima 19.decembrī Latvijas Bankas prezidenta pienākumu izpildītāja amatā apstiprināja līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka, kuram sestdien beidzas pilnvaru termiņš, vietnieku Māri Kāli.

Parlamentā ceturtdien notika Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas, taču valdību veidojošās partijas "Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) atsauca savus kandidātus - Kazāku un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, lai nākamgad vienotos par vienu kopīgu kandidātu.

Saeimā balsojums notika par opozīcijas partijas "Stabilitātei" virzīto kandidātu Pāvelu Kuzminu, kurš netika ievēlēts.

Kālis pildīs prezidenta pienākumu izpildītāja pienākumus līdz jauna prezidenta ievēlēšanai. Koalīcijas partijas ir solījušas, ka jauns Latvijas Bankas prezidents tiks ievēlēts līdz 2025.gada janvāra beigām.

"Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam - līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņam, lai līdz nākamā gada sākumam tomēr mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu, sociālajos tīklos paziņoja premjere Evika Siliņa (JV).

Kazāku amatam virzīja "Progresīvie" un JV, bet Bērziņu - ZZS, un tieši Bērziņam bija lielākās iespējas iegūt amatu, jo viņu atbalstīja arī opozīcijas partiju Nacionālas apvienības (NA), "Apvienotā saraksta" (AS) un "Latvija pirmajā vietā" deputāti. Opozīcijas partija "Stabilitātei" bija pieteikusi arī trešo kandidātu - Pāvelu Kuzminu.

Siliņa tagad vēsta, ka koalīcijas partijas vienojušās "par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu" Latvijas Bankas prezidenta amatam, tāpēc ZZS un JV deputāti atsauks parakstus par attiecīgi Bērziņa un Kazāka izvirzīšanu, lai janvārī JV, ZZS un "Progresīvie" izvirzītu jaunu kandidātu.

Abu partiju politiķiem atsaucot savus parakstus, Kazākam un Bērziņam vairs nebūs nepieciešamā desmit deputātu atbalsta kandidatūras izvirzīšanai, līdz ar to rītdienas balsojumā paliks tikai viens kandidāts - Kuzmins, kuram citas partijas atbalstu nav solījušas.

Par vienu no Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājas vietniekiem otrajā vēlēšanu kārtā pārvēlēts pašreizējais EP viceprezidents Roberts Zīle (NA), informēja deputāta pārstāvis Kārlis Būmeisters.

Zīle līdz šim ir vienīgais Baltijas valstu deputāts, kurš ievēlēts atbildīgajā amatā.

Zīle uzsver, ka ir gandarīts un pateicīgs par EP deputātu atkārtoti doto uzticību un tādējādi arī vērtējumu par iepriekš paveikto.

"Strādāšana šajā amatā ir ļāvusi izmantot politisko ietekmi Latvijai svarīgākajos jautājumos un tos aizstāvēt efektīvāk, nekā to ļautu viena ierindas deputāta balss. Viceprezidenta amats ļauj iegūt plašāku gan to cilvēku loku, ar kuriem es vēlos sadarboties, gan arī to, kuri vēlas sadarboties ar mani, tādējādi paplašinot politisko vilkmi un ietekmi, kas ir izdevīga Latvijai un Baltijai, kuras intereses vienmēr cenšos aizstāvēt," norāda Zīle.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investora piesaistes procesā šobrīd tiek gaidīts gala lēmums no potenciālā investora par dalību aviokompānijā, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.

Viņš norādīja, ka Latvijas pusē visi darbi stratēģiskā investora piesaistes procesā ir izdarīti, tostarp ir saskaņots līgums, kā arī valdībā ir pieņemti nepieciešamie lēmumi. Attiecīgi šobrīd ir nepieciešams saņemt gala piekrišanu no stratēģiskā investora puses.

"Sporta terminoloģijā - šobrīd mēs esam izdarījuši piespēli un gaidām, kad mūsu partneris atbildēs," teica "airBaltic" padomes priekšsēdētājs.

Vasks arī atzīmēja, ka sākotnēji tika cerēts, ka investors lēmumu pieņems 2024.gada nogalē, taču lēmuma pieņemšana šobrīd ir pārcelta uz šā gada sākumu. "Ir cerība, ka tas notiks tuvākajās nedēļās," sacīja Vasks.

Savukārt jautāts, vai būtu nepieciešams no amata atlaist "airBaltic" valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu, Vasks atbildēja, ka, sekmīgai "airBaltic" akciju kotācijai biržā, process ir jāīsteno ar esošo vadības komandu. "Lai mēs veiksmīgi izietu biržā, mums tas ir jāizdara ar esošo menedžmentu, ar esošo vadības komandu," teica Vasks.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesību īstenošanu sievietēm, kuras ieņem vadošus amatus, šonedēļ valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk - LVRTC) padome lēma par LVRTC valdes locekles Ilzes Opmanes - Jēgeres atsaukšanu no valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas uz noteiktu laiku.

Sākot no šī gada 21.septembra līdz nākamā gada 20. aprīlim, LVRTC valdē strādās valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols un valdes loceklis Evijs Taube, savstarpēji sadalot Ilzes Opmanes- Jēgeres pienākumus un atbildības jomas. Padome par savu lēmumu ir informējusi arī akcionāru – Satiksmes ministriju.

Šis ir nozīmīgs precedents, tā kā darbiniekiem ir likumā noteiktas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesības, savukārt valdes locekļiem šobrīd Komerclikums neparedz tiesības uz likumā noteikto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, jo likuma izpratnē viņi netiek uzskatīti par darbiniekiem.

Līdzšinējā pieredze un normatīvais regulējums rada apstākļus, ka sievietes vadošos amatos ir spiestas atstāt amatu un pēc bērna kopšanas atvaļinājuma viņām nav nodrošināta iespēja atjaunot esošo amatu. Šobrīd Saeimā noris grozījumu Komerclikumā pieņemšanas process, kur grozījumi paredzēs kārtību, kādā valdes locekļi var izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi.

Pēdējā laikā lauksaimniecības nozarei īpaša uzmanība pievērsta saistībā ar lauksaimniecības nozares līdera LATRAPS publisko obligāciju emisiju un plānoto ASNS Ingredient zirņu proteīna izolāta ražotnes būvniecību Latvijā.

Taču tie nav vienīgie atskaites punkti — kopumā Latvijas biznesa lauksaimniecība pēdējās desmitgades laikā ir uzrādījusi stabilus un ievērojamus ekonomiskos rezultātus, kā arī izceļas pasaules noieta tirgos ar augstas kvalitātes produkciju.

Latvijas lauksaimniecības priekšrocības — spējam pārspēt pat Franciju

Latvijas lauksaimniecību visprecīzāk raksturo vārds “stabilitāte”. Šī nozare ne tikai sekmīgi ir sevi pierādījusi, pārdzīvojot iepriekšējās globālās un reģionālās krīzes, bet arī turpina uzrādīt stabilus ekonomiskos rezultātus, nostiprinot savu lomu starptautiskajā tirgū.

Globālajā kontekstā pārtikas ražošana kļūst arvien nozīmīgāka, jo pieprasījums aug, kamēr zemes platības, kas piemērotas lauksaimniecībai, potenciāli samazinās klimata pārmaiņu dēļ. Latvija šajā ziņā izceļas ar savu ģeogrāfisko un klimatisko situāciju — jā, ir sausumi un nokrišņi, bet mums ir stabils klimats, salīdzinot ar citiem platuma grādiem. Es teiktu — Latvija ir vieta, kur var droši nodarboties ar lauksaimniecību.

Latvijā šogad sējas sezona noslēdzas vēlāk nekā ierasts gan sala nodarīto postījumu dēļ, gan augsnes mitruma dēļ. Tomēr šobrīd laikapstākļi dod cerību, ka lauksaimniekiem šis gads varētu būt labāks nekā pagājušais, stāsta lauksaimnieku kooperatīva LATRAPS galvenais agronoms Ģirts Ozols.

Šogad pavasara sējumu īpatsvars bijis lielāks nekā citus gadus, jo ziemāju sējumus ziemā nopietni skāra kailsals. “Šogad sējas darbu sākumu teju visā Latvijā aizkavēja rudens un ziemas nokrišņu radītais mitrums. Tāpat šogad ievērojami vairāk saimniekiem nācies pārsēt ziemājus, kuru patieso stāvokli varēja novērtēt tikai vēlā pavasarī, tāpēc ir nācies pārsēt vairāk nekā plānots,” stāsta Ģ. Ozols.

Šobrīd laikapstākļi dažādās Latvijas vietās ir ievērojami atšķirīgi, piemēram, Barkavas pusē ir sausums, savukārt Zemgalē maijā ir bijuši nokrišņi, kas, kā norāda Ģ. Ozols, vieš cerību. Ja salīdzina ar pavasari pirms gada, tad šogad laikapstākļi ir labvēlīgāki, jo pērn sējumiem postījumus nodarīja ilgstošs sausums. “Ja maijā ir nokrišņi, tā jau ir puse no uzvaras. Sausumā nedīgst vasarāji un vēlāk iesētajiem vai pārsētajiem augiem ir grūti. Taču tur, kur ir labi pārziemojuši ziemas sējumi, šobrīd situācija ir laba, ” saka LATRAPS agronoms.

Latvijas valdību veidojošās partijas šodien koalīcijas sanāksmē plāno spriest par lidsabiedrības "airBaltic" vadības maiņu, piektdien vēstīja Latvijas Televīzija (LTV).

Politiķu vidū neapmierinātība ar "airBaltic" vadību pastiprinājusies pēc tam, kad uzņēmums gada sākumā paziņoja par 4760 šovasar plānoto reisu atcelšanu, turklāt "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks norādīja, ka pašreizējās obligāciju saistības un to procentu likmes nav ilgtspējīgas Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" ilgtermiņa darbībai, tādēļ papildu kapitāla ieguldījums no valsts, visticamāk, ir neizbēgams.

Koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) 3.janvārī valdes sēdē vērtēja ar "airBaltic" saistītos jautājumus. ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze pēc tam aģentūrai LETA paziņoja, ka "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss ir zaudējis ZZS uzticību un nevar turpināt vadīt uzņēmumu.

Parlamentārietis, kādreizējais premjers un ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) nolicis Saeimas deputāta mandātu, atklāja "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Darbu parlamentā viņš pametīs no šodienas un turpmāk pievērsīsies profesionālajiem izaicinājumiem privātajā sektorā.

Jurēvics uzsvēra, ka Kariņš vairāk nekā 20 gadus ir profesionāli un enerģiski strādājis Latvijas labā.

""Jaunās vienotības" vārdā vēlos izteikt pateicību par negurstošu darbu mūsu valsts labā šo gadu garumā. Krišjānis Kariņš ir daļa no mūsu komandas, un es zinu, ka arī turpmāk viņš neliegs mums savu padomu un atbalstu," akcentēja Jurēvics.

Jurēvics norādīja, ka pašlaik neesot skaidrs, kas nāks Kariņa vietā Saeimā, šis jautājums tiks atrisināts tuvākajā laikā.

"Kariņš aktīvajā politikā strādājis vairāk nekā 20 gadus, šo laiku veltot kalpošanai Latvijas valstij un tās cilvēkiem. Viņam vienmēr ir bijusi svarīga Latvijas kā demokrātiskas, eiropeiskas un transatlanitiskajai drošības telpai piederošas valsts attīstība. Šo gadu laikā pārvarētas lielas krīzes, pieņemti Latvijas nākotnei būtiski lēmumi un Latvija nostiprinājusies kā pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO valsts," norādījusi viņa partijas biedre, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Par SIA "Nordes būve" padomes priekšsēdētāju ir iecelts Juris Frīdmanis, kas līdz šim vadīja uzņēmuma valdi, savukārt par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju ir iecelts Jevgenijs Locovs, kurš līdz šim pildīja uzņēmuma valdes locekļa pienākumus.

J.Frīdmanis ir augsta līmeņa finanšu jomas vadītājs vairāk nekā 20 gadu pieredzi, tai skaitā uzņēmumu vadības jomā. Viņš pārstāv privāto partneri un ir atbildīgs par Baltijas valstīs pirmā vērienīgā publiskā un privātā partnerības (PPP) projektā – Ķekavas apvedceļa realizāciju. Līdz tam J.Frīdmanis ir bijis valdes loceklis, kā arī finanšu un attīstības vadītājs CBF Binders, kā arī darbojies SIA "Nordes būve" valdē.

"Uzņēmuma padome koncentrēsies uz stratēģiskās attīstības jautājumiem, tai skaitā partnerību veidošanu un kompetenču stiprināšanu. Valdes komandā darbu turpina augstas raudzes profesionāļi, kas specializējas sarežģītu inženiertehnisku projektu vadībā," norāda J. Frīdmanis.

Situācija, kas sabiedrībā un publiskajā vidē izveidojusies pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" paziņojuma par gandrīz 5000 reisu atcelšanu, ir nesamērīgi pārspīlēta politisku iemeslu dēļ, aviokompānijas "A" plāns ir šogad veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un sasniegt rezultātus, lai nebūtu nepieciešams papildu ieguldījums no valsts, aģentūrai LETA sacīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Komentējot to, ka Latvijas valdību veidojošās partijas pirmdien, 6.janvārī, skatīs jautājumu par lidsabiedrības "airBaltic" vadības maiņu, Gauss norādīja, ka "pieprasījums par starptautiskas aviokompānijas izpilddirektora atstādināšanu lidojumu atcelšanas dēļ parāda, ka tā ir politiski virzīta rīcība".

Gauss uzsvēra, ka viņš ir aviācijas nozares profesionālis daudz gadus. "Es varu vadīt aviokompāniju, bet es nevaru nodarboties ar politiku, un arī nenodarbošos ar politiku. Tomēr es, protams, cienu un respektēju lēmumus, kas mani ietekmē," sacīja Gauss.

Gauss uzskata, ka pēc 13 gadiem amatā, veidojot lielāko reģiona aviokompāniju un arī aviokompāniju ar vismodernāko floti, viņš ir paveicis labu darbu, kamēr tajā pašā laikā trīs Baltijas valstīs piecas aviokompānijas ir bankrotējušas.

AS "Pasažieru vilciens" (PV) akcionāru sapulcē par uzņēmuma padomes locekļiem no š.g. 25.janvāra uz pieciem gadiem ievēlēti Mikus Ozols, Mārcis Vilcāns un Māris Macijevskis. Atbilstoši Komerclikuma 297.panta pirmajai daļai PV padome no sava vidus ievēlēs padomes priekšsēdētāju.

"Esmu gandarīta, ka ir izdevies nokomplektēt profesionālu komandu ar pieredzi transporta nozarē. Jaunievēlētajai PV padomei nebūs daudz laika iepazīties ar uzņēmumu, jo operatīvi ir jāiesaistās stratēģisku lēmumu virzīšanā, t.sk., PV ir jāizstrādā darbības stratēģija nākamajam periodam, tāpat ir jāvada un jāuzrauga iespējamie riski, kas saistīti ar pasažieru pārvadājumu nepārtrauktības nodrošināšanu", skaidro Inguna Strautmane, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece.

Mika Ozola kompetence PV padomē ietver sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas jomu, uzņēmumu un komandas vadību un iesaistīto pušu vadību. Ozolam ir ilggadīga pieredze vadošos amatos finanšu jomā, kā arī pieredze transporta nozarē. No 2024.gada viņš ieņem SIA "LDz Cargo" un AS "Pasažieru vilciens" padomes locekļa amatus. Pirms tam, no 2006.gada līdz - 2022.gadam viņš ieņēma izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja amats SIA "Telia Latvija". Tāpat Ozolam ir ilggadīga pieredze strādājot Latvijas Informācijas un Komunikācijas Asociācijas, Latvijas Telekomunikāciju Asociācijas un Latvijas Interneta Asociācijas valdēs. Viņam ir MBA Major: Global Finance and Banking" grāds, kas iegūts SBS "Swiss Business School", profesionālā maģistra grāds finansēs, kas iegūts Banku Augstskolā un sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā.

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu izvirzīti trīs kandidāti - "Progresīvie" kopā ar "Jauno vienotību" (JV) izvirzījuši esošo prezidentu Mārtiņu Kazāku, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izvirzījusi "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, bet partija "Stabilitātei" izvirzījusi Pāvelu Kuzminu, raksturojot viņu kā pieredzējušu finansistu.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, Bērziņu Latvijas Bankas prezidenta amatam virzījuši arī deputāti no "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības.

Saeimā JV frakcijai ir 25 deputāti, un frakciju varētu atbalstīt arī deputāts Igors Rajevs, kas kopā ar "Progresīvo" deviņām balsīm veido 35 balsis par Kazāku. Saeimas ZZS frakcijā ir 16 deputāti, kā arī frakciju atbalsta deputāts Oļegs Burovs (GKR), kas nozīmē, ka Bērziņam ir vismaz 17 balsis.

Jaunas kandidatūras jāizvirza, jo šī gada 21.decembrī Kazākam beidzas pirmais amata pilnvaru termiņš. Viņš par Latvijas Bankas prezidentu uz piecu gadu termiņu tika ievēlēts 2019.gada 12.decembrī. Par viņu nobalsoja 76 deputāti.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) no satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) sagaida piedāvājumu Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" stratēģiskās attīstības virzībai, tostarp, redzējumu par uzņēmuma vadību.

Kā aģentūru LETA informēja premjeres padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Elīna Lidere, Siliņa uzsver, ka Satiksmes ministrijai kā aviokompānijas kontrolpaketes turētājai ir jāīsteno valdības dotie uzdevumi.

"Tā ir arī pašas kapitālsabiedrības atbildība izvērtēt riskus un rīkoties saimnieciski kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Tā kā politiski esam devuši satiksmes ministram rīcības brīvību, sagaidu no viņa piedāvājumu šī jautājuma virzībai, tai skaitā arī par uzņēmuma vadību," pauž Siliņa.

Politiķe atzīmē, ka runa ir par Latvijas valstij un "airBaltic" svarīgām biznesa interesēm. "Tā ir kompānija, kas katru dienu pārvadā tūkstošiem cilvēku no daudzām pasaules vietām," norāda Ministru prezidente.