Mārupes bioloģiskās pārtikas veikaliņš Unce eko un dabas lietas tagad ir pārstāvēts arī Rīgas centrā.
Veikalā visvairāk pirktās preces ir augļi, dārzeņi un zaļumi. Tiem arī ir plašākais sortiments – 150 līdz 200 dažādu pozīciju. «Kādreiz mazāk, kādreiz vairāk – atkarībā no sezonas,» saka Madara Kārkliņa, veikala Unce eko un dabas lietas (SIA PlumFox) īpašniece. Viņa vēlētos piedāvāt vēl citus dažādām valstīm un reģioniem tipiskus produktus, ko citādi var nopirkt vien ārzemju ceļojumos, un dažādus, interesantus gardēžu produktus un delikateses. Uzņēmēja novērojusi, ka Rīgas centrā cilvēki ir vēl atvērtāki eksperimentiem, viņus interesē eksotiskākas lietas. Piemēram, biznesa sākumposmā reizēm pašai nācās apēst vairākas kastes artišoku un citu Latvijā maz zināmu augļu un dārzeņu, bet tagad cilvēki ir zinošāki par aizjūru produktiem.
Lauzt stereotipus
Madara vēlas piedāvāt cilvēkiem kvalitatīvu, garšīgu un interesantu pārtiku, kā arī lauzt stereotipus par to, kas ir bioloģiskā pārtika. «Mēs mākam apsaukāties «eko šemeko» un liekam vienādības zīmi starp apzīmējumiem dabisks, organisks, lauku, zemnieku, omītes, pašaudzēts. Patiesībā vieni no lielākajiem agroķīmijas patērētājiem ir mazdārziņu īpašnieki, kuri ierauga vienu kukainīti vai slimu lapiņu un aizskrien uz veikalu meklēt, ko tam uzpūst. Manuprāt, tas nav tāpēc, ka cilvēkiem īpaši simpatizētu ķīmija, bet gan tāpēc, ka trūkst izpratnes. Ražotāji reklamē glikosfātu kā labāko piemājas dārziņa sabiedroto, un daudzi taču reklāmām notic. Rezultātā liela daļa sabiedrības uzskata, ka nekas bez ķīmijas neaug un pārtika bez ķīmiskiem konservantiem nav iespējama. Bioloģiskajā lauksaimniecībā cilvēki pieņem, ka jāsaimnieko saskaņā ar dabu, ka no tās nevar tikai ņemt, bet sava daļa tai ir arī jādod, un tādēļ daļu ražas apēdīs kukainīši, kaut ko nolauzīs vējš vai «nokodīs» salna,» viņa saka. Madara piemin internetā populāro fragmentu no multiplikācijas filmas The Simpsons, kur bioloģiskie augļi un dārzeņi sabojājas, aiznesot tos no plaukta līdz kasei, jo patiesi daudziem prātā esot šāds pieņēmums. «Cilvēki uzskata, ka bioloģiskie augļi un dārzeņi ātri bojājas, ir ne pārāk glīti un varbūt pat paredzēti tikai zīdaiņu uzturam – kaut kas no citas planētas. Taču tā nebūt nav. Esmu dzirdējusi, ka cilvēki uzskata, – bioloģiski augļus un dārzeņus nemaz nevar izaudzēt, transportēt. Piemēram, daudzi šaubās, ka citroni var būt bioloģiski. Taču citrusi pastāv tūkstošiem gadu, ilgi, pirms pasaule uzzināja, kas ir agroķīmija. Tāpēc vēlos parādīt, ka bioloģiskie dārzeņi un augļi ir «parastie» dārzeņi, kas auguši zemē, saņēmuši saules gaismu, to ziedos ciemojas bites un taureņi. 99% gadījumu tie garšo labāk, jo auguši ilgāk un īsāku laika periodu stāvējuši plauktā, jo aprite ir ātrāka,» saka Madara.
Ne vienmēr dārgāk
Daļa veikalā nopērkamo produktu ir vietējas izcelsmes. Priekšroka tiek dota kvalitatīviem, Latvijā audzētiem dārzeņiem un augļiem, kad tiem šeit ir sezona. Taču veikalā ir produkcija teju no visas pasaules – kivi no Jaunzēlandes, vīnogas no Dienvidāfrikas, ananasi no Togo, marakuja no Ugandas.
Visu rakstu lasiet 16. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/27
Madara Kārkliņa, veikala Unce eko un dabas lietas (SIA PlumFox) īpašniece
#2/27
#3/27
#4/27
#5/27
#6/27
#7/27
#8/27
#9/27
#10/27
#11/27
#12/27
#13/27
#14/27
#15/27
#16/27
#17/27
#18/27
#19/27
#20/27
#21/27
#22/27
#23/27
#24/27
#25/27
#26/27
