Mārupes bioloģiskās pārtikas veikaliņš Unce eko un dabas lietas tagad ir pārstāvēts arī Rīgas centrā.

Veikalā visvairāk pirktās preces ir augļi, dārzeņi un zaļumi. Tiem arī ir plašākais sortiments – 150 līdz 200 dažādu pozīciju. «Kādreiz mazāk, kādreiz vairāk – atkarībā no sezonas,» saka Madara Kārkliņa, veikala Unce eko un dabas lietas (SIA PlumFox) īpašniece. Viņa vēlētos piedāvāt vēl citus dažādām valstīm un reģioniem tipiskus produktus, ko citādi var nopirkt vien ārzemju ceļojumos, un dažādus, interesantus gardēžu produktus un delikateses. Uzņēmēja novērojusi, ka Rīgas centrā cilvēki ir vēl atvērtāki eksperimentiem, viņus interesē eksotiskākas lietas. Piemēram, biznesa sākumposmā reizēm pašai nācās apēst vairākas kastes artišoku un citu Latvijā maz zināmu augļu un dārzeņu, bet tagad cilvēki ir zinošāki par aizjūru produktiem.

Viena no senākajām Rīgas dārzniecībām SIA Rīgas dārzeņi uzsākusi likvidāciju.

Lai arī uzņēmums sekmīgi pabeidzis 2011. gadu, uzņēmuma īpašnieki pērn pieņēmuši lēmumu pārtraukt saimniecisko darbību un uzsākt likvidāciju. Par likvidatorēm šā gada 10. janvārī ieceltas divas uzņēmuma līdzīpašnieces Inta Dimante un Valija Vēliņa.

Energoresursu sadārdzināšanās pēdējo gadu laikā, privātā īpašumā neesoša zeme un ēku un ražošanas resursu fiziska un morāla novecošanās – trīs galvenie iemesli, kāpēc nolemts izbeigt saimniecisko darbību un sākt likvidāciju, DB skaidro Valija Vēliņa. Uzņēmums zemi tikai nomāja no kādas privātpersonas un pēdējos gados nomas cenas arvien palielinājušās. Tiesa, saskaņā ar Lursoft datiem, Rīgas dārzeņu saimnieciskā darbība bijusi sekmīga – 2011. gads pabeigts ar 1,287 miljonu Ls apgrozījumu un uzņēmuma rentabilitāte bija 15 %.

Pārtikas un veterinārais dienests konstatējis, ka SIA «Jelgavas augļi» ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kam Rīgas izglītības iestādēm jānodrošina zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstoši dārzeņi, patiesībā piegādājis neatbilstošu gan citvalstu, gan pašmāju produkciju.

Aizdomas par uzņēmuma negodprātīgo rīcību dienestam radušās pēc tam, kad pārbaužu laikā dažādās Rīgas izglītības iestādēs konstatēti nemarķēti dārzeņi, par kuru izcelsmi un atbilstību zaļā publiskā iepirkuma prasībām nebija iespējams pārliecināties.

Turpinot pārbaudes, noskaidrojās, ka nemarķēto produkciju ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem kā zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstošu piegādājis uzņēmums «Jelgavas augļi».

Pārbaudes laikā uzņēmuma noliktavā konstatēti dārzeņi - burkāni, kartupeļi, bietes un citi, kas fasēti maisos bez marķējuma.

Pārbaudot pārtikas preču piegādes līgumus, atklāts, ka klientiem – ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas apkalpo Rīgas izglītības iestādes, SIA «Jelgavas augļi» piegādājis gan citvalstu dārzeņus, gan it kā vietējās saimniecībās audzētu, taču nemarķētu, vai arī ar maldinošu marķējumu marķētu, tādēļ neizsekojamu produkciju, par kuras izcelsmi un atbilstību zaļā publiskā iepirkuma prasībām nav iespējams pārliecināties.

Lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Komentējot samazinātās PVN likmes ieviešanas rezultātus, Gulbe norādīja, ka šis solis ir vērtējams pozitīvi, jo to cenas ir zemākas nekā pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas, kā arī palielinājušies PVN ieņēmumi valsts budžetā. «PVN ieņēmumi no augļiem un dārzeņiem valsts budžetā ir pieauguši, līdz ar to valsts nezaudē. Arī PVN maksātāju skaits ir pieaudzis,» sacīja Gulbe, norādot, ka nodokļu ieņēmumu ziņā valstij nav nekādu zaudējumu, un arī augļu un dārzeņu pārdošanas apmēri palielinājušies.

Vienlaikus viņa atzina, ka, neraugoties uz samazinātās PVN likmes ieviešanu, ne visi augļi un dārzeņi Latvijā ir lētāki kā pārējās Baltijas valstīs. «Daži produkti ir lētāki, bet ļoti daudzi nav,» atzina Gulbe, piebilstot, ka aizvadītajā nedēļā esot apmeklējusi kaimiņvalstu galvaspilsētas, lai salīdzinātu minētās produkcijas cenas starp Baltijas valstīm, un rastu izskaidrojumu to atšķirībām.

#Augļi un dārzeņi nav cukurs un milti, kam līgumus slēdz un cenas nosaka ilgam laikam uz priekšu.

Pēc samazinātā PVN ieviešanas pilnīgi visiem augļiem un dārzeņiem cenas janvārī, salīdzinot ar decembri, ir sarukušas, tomēr salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm cenas Rīgas veikalos ir augstākas, secināts Agroresursu un ekonomikas institūta veiktajā pētījumā.

Pētījuma ietvaros pēc noteiktas metodikas no 14. līdz 29. janvārim apsekoti Rīgas, Tallinas un Viļņas lielveikali. Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe atzīst, ka tagad ir tikai pirmie novērojumi un vēl nav pienācis brīdis, lai varētu izdarīt secinājumus, vai mērķis ir sasniegts. Tikai tagad parādās pirmās tendences, kas notiek saistībā ar izmainīto PVN, uzsver Gulbe. Baltijas valstu vidū cenas dārzeņiem veikalos nav lētākās. Gulbe stāsta, ka Rīgā lētākas ir galda bietes, bet citiem dārzeņiem cenas ir augstākas.

Ir ierosināts «biešu karos» iejauktās SIA Jaunkrasts tiesiskās aizsardzības process, uzņēmums apņēmības pilns nepadoties un turpināt attīstību, pirmdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi SIA Jaunkrasts iesniegto tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pieteikumu, uzņēmumam līdz 2. aprīlim ir jāizstrādā un ar kreditoriem jāsaskaņo TAP plāns, liecina tiesas lēmums.

Savukārt janvāra beigās ierosināta maksātnespējas procesa lieta, ar pieteikumu tiesā vērsusies Nīderlandes Karalistes kapitālsabiedrība PeGe Handelsonderneming B.V. SIA Jaunkrasts valdes loceklis Gints Druseiks DB apgalvo, ka uzņēmums Nīderlandes kompānijai neko nav parādā un prasība ir saistīta ar ieilgušo strīdu starp uzņēmumu un kooperatīvo sabiedrību (KS) Baltijas Dārzeņi, kas esot ieinteresēta apgrūtināt SIA Jaunkrasts darbību un pārņemt to savā īpašumā. «Ja rūpnīca bankrotēs, KS Baltijas Dārzeņi varēs paturēt pamatlīdzekļus, pārņemt bankas saistības un turpināt rentablo biznesu,» viņš ir pārliecināts.

Tirgus nerakstītie likumi nereti atstāj aiz borta vietējo zemnieku, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Situāciju ar ēnu ekonomiku tirgū labi ilustrē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jūlijā veiktās pārbaudes tirgos, akcentē dārzeņu audzētāju kooperatīva Baltijas dārzeņi izpilddirektors Jānis Bušs. 92% pārbaudīto gadījumu konstatēti dažādi tirdzniecības pārkāpumi, bieži tirgotāji kaimiņvalstu produkciju uzdod par pašu audzētu. Tikmēr pašmāju zemniekiem jau otro gadu jārēķinās ar zemākām dārzeņu cenām ne tikai pelēkās produkcijas nerimstošā ieplūduma dēļ.

Prasa mainīt vadību

VID 72 pārbaužu laikā 38 tirdzniecības vietās Rīgas Centrāltirgū, desmit tirdzniecības vietās nakts tirgū un trīs tirdzniecības vietās Daugavpils tirgū netika uzrādīti preču izcelsmes dokumenti. VID secināja, ka tirgotāji pārdod no kaimiņvalstīm ievestu preci, uzdodot to par pašu izaudzētu, tātad tirgojas ar iepirkto un nezināmas izcelsmes produkciju, maldinot pircējus un radot nevienlīdzīgas konkurences apstākļus pašmāju zemniekiem.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Zarnu infekcijas, kas atklāta Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs, izraisītājs jāmeklē lokāli, Siguldā, pauda augļu un dārzeņu tirgotājas SIA «Jelgavas augļi» līdzīpašnieks Igors Sidorišins.

Viņš apgalvoja, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apturējis uzņēmuma ceha darbību dārzeņu mizošanas spaiņa netīras maliņas dēļ. Turklāt, pēc Sidorišina teiktā, PVD Jelgavas daļa darbību pēc pārbaudes atļāvusi, jo konkrētā atkāpe esot normas robežās, taču vēlāk sekojusi rīcība no PVD Rīgas kolēģiem, kas ceha darbību apturējusi.

Uzņēmuma pārstāvis apgalvoja, ka visi darbinieki, kas strādā ražotnē, ir izgājuši attiecīgās medicīniskās pārbaudes, ievēro higiēnu un atbilstoši noteikumiem apstrādā arī aprīkojumu, ar ko tiek griezti dārzeņi. SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas nodrošina ēdināšanu Siguldas bērnudārzos, dārzeņi piegādāti termiski neapstrādāti, jo tāds bijis ēdinātāja pasūtījums.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) piemērojis 250 eiro naudas sodu uzņēmumam «Jelgavas augļi», kurš Rīgas izglītības iestādēm piegādājis citvalstu un pašmāju produkciju tā vietā, lai nodrošinātu zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstošus dārzeņus, aģentūrai LETA pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

«Par maldinošas informācijas sniegšanu par preces izcelsmi, PVD »Jelgavas augļi« piemērojis 250 eiro naudas sodu,» sacīja Meistere.

LETA jau ziņoja, ka saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem zaļā publiskā iepirkuma jomā, PVD uzņēmumā «Jelgavas augļi» aprīlī apturēja 12 tonnu dārzeņu izplatīšanu un sāka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Uzņēmuma valdes loceklis Igors Sidorišins aģentūrai LETA iepriekš pieļāva, ka uzņēmums ir nepareizi nomarķējis daļu produkcijas. Vienlaikus viņš apgalvoja, ka visi piegādātie dārzeņi, izņemot burkānus, audzēti Latvijā. Uzņēmums, tiekoties ar PVD, sola pierādīt dārzeņu izcelsmi ar atbilstošām pavadzīmēm. «Katram uzņēmumam ir grūtākas dienas, kad ir daudz pasūtījumu un var kļūdīties,» teica Sidorišins.

Latviju arvien vairāk apgādā citas ES dalībvalstis; vietējie zemnieki nespēj izlīst cauri cenas adatas caurumam, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

«Ikdienā biežāk iznāk ieiet lielveikalā – nebrauks jau pēc darba līkumu uz tirgu, lai nopirktu to Latvijas sīpolu un burkānus pāris ēdienreizēm. Sanāk pabalstīt arī nīderlandiešus, poļus. Toties brīvdienās cenšamies pēc iespējas vairāk produktu iepirkt no vietējiem zemniekiem, lai pietiktu nedēļai un nenāktos pēc dārzeņiem iet uz lielveikalu,» tā savas ģimenes paradumus ražas pārpilnības laikā raksturo 32 gadus vecā Elita, kuru Diena uzrunā kāda Rīgas lielveikala augļu un dārzeņu nodaļā. Tur cenu zīmes vēsta, ka burkāni ievesti no Lietuvas, sīpoli – no Nīderlandes, pētersīļi – no Itālijas, zaļie loki – no Polijas, plūmes – no Ungārijas. Lai arī viss minētais aug arī pie mums.

Mazumtirgotājs "Rimi" sadarbībā ar "Bolt Food" paplašinājis internetā veikto pasūtījumu piegādes teritoriju, paplašināts arī Rīgas veikalu tīkls.

Šobrīd "Bolt Food" lietotnē veiktie pasūtījumi piegādei uz mājām tiek komplektēti Rīgā un Liepājā. Tāpat ir paplašināts Rīgas veikalu tīkls, no kuriem ir iespējas pasūtīt preces ar "Bolt Food" piegādi, papildu Rimi Alfa, šobrīd piegādes tiek veiktas arī no Rimi Pulkveža Brieža un Rimi Stirnu veikaliem.

Vienā pirkuma reizē "Bolt Food" var iegādāties līdz 40 preču vienībām un minimālā pasūtījuma summa ir 10 eiro. Papildu pirkuma summai ir jāapmaksā piegādes izmaksas, kas ir atkarīgas no attāluma starp veikalu un piegādes adresi. Pasūtījuma izpildes laiks ir aptuveni viena stunda.

"Šobrīd ir būtiski, ka mēs nodrošinām daudzveidīgas iepirkšanās iespējas un padarām mūsu produktus vēl pieejamākus. Pēc veiksmīgi uzsāktās sadarbības ar "Bolt Food", esam nolēmuši paplašināt sadarbību un iekļaut piegādes teritorijā Liepājas pilsētu, tā sniedzot iespēju pasūtīt preces no Rimi arī ārpus Rīgas teritorijas. Pēc mūsu novērojumiem klientu iecienītākās preču grupas pasūtījumu grozos "Bolt Food" lietotnē ir - piena produkti, dārzeņi, preces mājdzīvniekiem un konditorejas preces," informē Rimi Latvia mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte.

Pārbaužu laikā Rīgas centrāltirgū un Purvciema tirgū konfiscētos vairāk nekā 627 kilogramus dārzeņu un augļu Valsts ieņēmu dienests nodevis Rīgas pašvaldības SIA Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs. Kopumā tika konfiscēti 354 kilogrami dārzeņu, 269 kilograms dārzeņu un 4,6 kilogrami pētersīļu. Minētie augļi un dārzeņi tika atzīti par bezsaimnieka mantu.

Pārbaudes tirgos tika veiktas, lai pārbaudītu, vai tirgotāji patiešām tirgo pašu izaudzētu produkciju vai iepirktu produkciju. VID atgādina, ka saskaņā ar likumu, tirgojot iepirktas preces, ir obligāti jāizmanto kases aparāts.

Kopumā dažādus tirdzniecības pārkāpumus VID inspektori konstatēja 21 gadījumā jeb 95% no kopumā veiktajām 22 pārbaudēm. Visbiežāk VID inspektoriem, veicot kontrolpirkumu, pirkums netika reģistrēts elektroniskajā kases aparātā, kases aparāta nemaz nebija.

Tāpat pārbaužu laikā atklājās, ka 10 tirdzniecības vietās Rīgas Centrāltirgū tiek tirgota nezināmas izcelsmes produkcija. Uzzinot, ka pircējs ir VID inspektors, pārdevēji atstāja tirdzniecības vietu un neatgriezās, neuzrādot preces pavaddokumentus. Rezultātā prece tika atzīta par bezsaimnieka mantu un pieņemti lēmumi administratīvā pārkāpuma lietā par dārzeņu, zaļumu un augļu konfiskāciju.

Lai novērstu likumpārkāpumu tirdzniecībā un vasaras periodā pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas tirgotājiem nerastos nevienlīdzīga konkurence, Valsts ieņēmumu dienests (VID) veic kontroles pasākumus Latvijas tirgos un ielu tirdzniecības vietās.

Vasaras periodā gan Latvijas, gan ārvalstu tirgotāji cenšas Latvijas tirgos realizēt ievērojamu daudzumu augļu un dārzeņu. Nereti Latvijas tirgotāji pārdod no kaimiņvalstīm ievestu preci, uzdodot to par pašu izaudzētu - tirgojas ar iepirkto produkciju un produkciju, kam ir nezināma izcelsme. Tas maldina pircējus un rada nevienlīdzīgu konkurenci pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas audzētājiem. Tas var norādīt arī, ka dārzeņu un augļu tirgotāji veic nereģistrētu saimniecisko darbību, neuzrāda ieņēmumus un nemaksā nodokļus.

Šī gada jūlijā VID veica 72 kontroles pārbaudes – 47 kontroles pasākumus dažādos Rīgas pilsētas tirgos, 10 pārbaudes Rīgā nakts tirgū un 15 pārbaudes citās Latvijas pilsētās un to tirgos.

Vakar, 18. jūlijā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), veicis ārpuskārtas pārbaudi a/s Rīgas Centrāltirgus t.s. «slēgtajā teritorijā». No tirdzniecības izņemti vairāk nekā 3 200 kg augļu, ogu un dārzeņu bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem.

No tirdzniecības izņemtie augļi, ogas un dārzeņi nogādāti Rīgas Zooloģiskajam dārzam.

Pārbaudēs konstatēts, ka uzņēmēji, kuri realizē nezināmas izcelsmes augļus un ogas nespēj identificēt personas, kuras tām piegādājušas vai no kurām iegādāti augļi un ogas, kā arī tirdzniecības vietās nebija izcelsmi apliecinoši dokumenti, kā arī, sākoties pārbaudei, tirgotāji masveidā pameta savas tirdzniecības vietas.

Lai nodrošinātu kārtību, veicot produktu izņemšanas, tika pieaicināta Rīgas pilsētas pašvaldības policija.

Līdzīgas ārpuskārtas pārbaudes nakts tirgū un citās A/S Rīgas centrāltirgus tirdzniecības vietās PVD ar Valsts policiju veica jūnija un jūlija mēnešos, kad no tirdzniecības tika izņemtas nepilnas 2 tonnas augļu, ogu un dārzeņu.

Rīgas lielākais biznesa parks „Abava” atrodas netālu no Rīgas centra, taču vienlaikus tā stratēģiskais izvietojums nodrošina ērtu piekļuvi kravas transportam, izvairoties no galvaspilsētas sastrēgumiem, kas ir būtisks faktors izdevīgai loģistikai.

Biznesa parka teritorijas kopējā platība ir 18 hektāri, savukārt dažādu noliktavu un ražošanas ēku kopējā platība ir vairāk nekā 60 tūkstoši kvadrātmetru, tajā skaitā 5500 kvadrātmetru platībā ir pieejamas modernas un visām vides prasībām atbilstoši sertificētas aukstuma kameras un saldētavas dažādu pārtikas produktu uzglabāšanai. Parka apsaimniekotāja SIA Abava galvenais darbības virziens ir uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras sagatavošana un iznomāšana, nodrošinot klientus ar pilnu servisu to biznesa veiksmīgai attīstībai. „Pašos darbības pirmsākumos uzņēmums pats arī darbojās noliktavu pakalpojumu jomā, taču ar laiku tika secināts – ja gribi sniegt augstas kvalitātes biznesa parka pakalpojumus, viss pārējais šajā objektā ir jāliek malā. Tādēļ šobrīd mūsu komanda pilnībā nodarbojas ar servisa nodrošināšanu biznesa parka klientiem un nekustamā īpašuma apsaimniekošanu,” uzsver Abava valdes loceklis, izpilddirektors Guntis Zvilna.

Lai vasaras periodā pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas tirgotājiem nerastos nevienlīdzīga konkurence un tiktu novērsti likumpārkāpumi tirdzniecībā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) pievērš pastiprinātu uzmanību situācijai Latvijas tirgos.

Vasaras periodā Latvijas tirgos realizēt ievērojamu daudzumu augļu un dārzeņu cenšas gan ārvalstu, gan Latvijas tirgotāji. Nereti arī Latvijas tirgotāji pārdod no kaimiņvalstīm ievestu preci, uzdodot to par pašu izaudzētu, t.i., tirgojas ar iepirkto produkciju un produkciju, kam ir nezināma izcelsme. Tas rada ne tikai nevienlīdzīgu konkurenci pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas audzētājiem, kuri realizē pašu izaudzēto lauksaimniecības produkciju, bet arī norāda uz to, ka dārzeņu un augļu tirgotāji veic nereģistrētu saimniecisko darbību, neuzrāda ieņēmumus un nemaksā nodokļus, uzsver dienests.

VID šā gada jūnijā un jūlijā veica 105 kontroles pasākumus – pārbaudes, tai skaitā, 56 kontroles pasākumus dažādos Rīgas pilsētas tirgos, 20 pārbaudes Rīgā nakts tirgū un 29 pārbaudes veiktas citās Latvijas pilsētās un to tirgos.

Vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" ir izveidojis pirmo bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas maršrutu Rīgā, kopumā izvietojot vairāk nekā 40 konteinerus.

"Clean R" aicina iepazīties ar informāciju par bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, to iedalījumu, savākšanas veidiem un iespējām pievienoties Rīgas "BIO" maršrutam Rīgas Centra rajona, Latgales priekšpilsētas un Kurzemes rajona zonas iedzīvotājus.

Bioloģiski noārdāmi atkritumi ir:

BIO konteinerā var tikt izmesti arī bioloģiski noārdāmi parku un dārzu atkritumi:

Latvijas ogu audzētāji atzīst, ka uzvarēt konkurences cīņā var tikai ar kvalitāti, nevis cenu, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Latvijā pilnā sparā rit ogu sezona. Par zemeņu bagātību var pārliecināties Rīgas tirgos un lielveikalos, kur Latvijas sārtvaidzes ieraugāmas līdzās poļu zemenēm. Importētās zemenes Latvijā nonāk galvenokārt tieši no Polijas, vien ļoti nelielā apjomā – no Lietuvas.

Lielā konkurence nāk par labu pircējiem, savukārt mūsu zemeņu audzētāji atzīst – konkurēt tirgū var tikai ar kvalitāti, nevis cenu, jo mūsu dienvidu kaimiņu audzētās ogas ir stipri lētākas. Vēl pagājušajā nedēļā zemākā cena par kilogramu Latvijas zemeņu Rīgas Centrāltirgū bija divi eiro un piecdesmit centu, savukārt dārgākā – seši eiro kilogramā, savukārt Polijas zemenes var iegādāties pat par vienu eiro un trīsdesmit centiem kilogramā. Vidēji Latvijas zemenes pašlaik – sezonas augstākajā punktā – maksā ap trim eiro kilogramā, tātad teju par pusotru eiro dārgāk nekā importa zemenes. Jāpiebilst, ka jūnija sākumā pirmās Latvijas zemenes, kas audzētas siltumnīcā, maksāja no sešiem līdz astoņiem eiro kilogramā, kamēr Polijas zemenes bija nopērkamas par trim līdz četriem eiro kilogramā.

Laboratorijās Latvijā ik gadu izmēģinājumos izmanto vairākus tūkstošus dzīvnieku. Tie mirst, lai cilvēki varētu radīt jaunus produktus, kas viņus ārstētu, pasargātu no slimībām, palīdzētu iztīrīt drēbes un atrisināt citas problēmas. Kaut arī pasaulē ir organizācijas, kuras aktīvi cīnās, lai dzīvnieku izmantošana izmēģinājumos tiek pārtraukta, Latvijā pētniecībai izmantoto dzīvnieku skaitam ir tendence drīzāk pieaugt, nevis samazināties, vēsta laikraksts Diena.

Savu dzīvi lielākā daļa no izmēģinājumu dzīvniekiem Latvijā sāk Rīgas Stradiņa universitātes Eksperimenta dzīvnieku audzētavā. Tur plauktos vairākos līmeņos izvietotas neliela izmēra kastes. Pa zāģu skaidu klājumu skraida to iemītnieki - peles un žurkas, kas četru piecu nedēļu vecumā tiks atdotas pasūtītājiem - izmēģinājumu veicējiem, skaidro laikraksts.

Pelēm un žurkām galvenā barība audzētavā esot pēc īpaša pasūtījuma Latvijā gatavotas granulas, jūrascūciņām tiek dots siens, dārzeņi, graudi. Lai saglabātu visas īpašības, daļu īpatņu iegūst, veicot tuvradniecisko krustošanu un tos dēvējot par līnijdzīvniekiem.

Šajā gadā tur plānots izaudzēt 6000 peļu, 6500 žurku un 50 trušu. Dzīvniekus no audzētavas pērkot RSU, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, APP Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, bet daļa no tiem kļūst par barību Līgatnes dabas taku un Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza iemītniekiem. Bez minētajām iestādēm izmēģinājumus veicot arī uzņēmumi, piemēram, Grindeks.

Piena pārstrādes uzņēmums un saldējuma ražotājs Food Union parakstījis vienošanos, lai iegādātos Rumānijas otro lielāko saldējuma ražošanas kompāniju Alpin57Lux, tādējādi paplašinot savu darbību Centrālaustrumu Eiropā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Ar šo darījumu Food Union valstis savai ražošanas un tirdzniecības ģeogrāfijai līdztekus Baltijas reģionam, Ziemeļvalstīm, NVS un Tālajiem Austrumiem pievieno arī Eiropas Centrālaustrumu valstis.

Šobrīd Food Union grupā jau ietilpst septiņi uzņēmumi – Rīgas piena kombināts, Rīgas Piensaimnieks un Valmieras piens Latvijā, Premia Igaunijā, Premier Is Dānijā, Isbjørn Is Norvēģijā un Alpin57Lux Rumānijā.

«Mani patīkami pārsteidz modernās tehnoloģijas un infrastruktūra, kā arī produktu portfelis, kāds ir Alpin57Lux rīcībā. Tas ir labi pārvaldīts bizness, ko vada spēcīga ģimene un profesionāļu komanda.. Mūsu pieredze piena pārstrādes un saldējumu biznesā, kā arī reģionālā pozicionēšana palīdzēs nodrošināt turpmāku Alpin57Lux labklājību,» norāda Food Union dibinātājs un īpašnieks Andrejs Beshmeļņickis.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), sadarbībā ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja darbiniekiem otrdien veica ārpuskārtas pārbaudi a/s Rīgas Centrāltirgus piederošajā zemnieku jeb nakts tirgū. No tirdzniecības izņemta vairāk nekā pustonna augļu, ogu un dārzeņu bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem, informē PVD pārstāve Ilze Meistere.

No tirdzniecības izņemti un Rīgas Zooloģiskajam dārzam nogādāti 162 kg aveņu, 64 kg saldo ķiršu, 149 kg persiku, 42 kg zemeņu, kā arī 38 kg tomātu, 11 kg gurķu, 5 kg ķiploku un vairāki desmiti kilogramu dažādu zaļumu.

Līdzīgu ārpuskārtas pārbaudi nakts tirgū Pārtikas un veterinārais dienests sadarbībā ar Valsts policiju veica pirms Līgo svētkiem - 21. jūnijā. Tad no tirdzniecības tika izņemta vairāk nekā tonna augļu, ogu un dārzeņu.

«PVD ārpuskārtas pārbaužu rezultāti liecina, ka lauksaimnieku satraukumam par dažādiem nelegāliem darboņiem, kuri par lētu naudu citās valstīs iepērk preci un par dārgāku naudu Latvijā tirgo kā vietējas izcelsmes, turklāt izvairoties no nodokļu maksāšanas, ir pamats, tādēļ šī noteikti nebija pēdējā Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaude ne «nakts tirgū, ne citās tirdzniecības vietās», saka Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis.

Vasarā, ražas laikā Rīgā darbojas Zemnieku jeb tā dēvētais nakts tirgus, kur sezonas dārzeņus, augļus un ogas iespējams iegādāties par zemākām cenām. Kā pārliecinājās Db.lv, šādu iespēju aktīvi izmanto gan iedzīvotāji, gan arī pārpircēji, kas nakts tirgū iegādātās preces nākamajā dienā andelē tālāk jau ar uzcenojumu.

Ap pulksten 22, kad Rīgas kņada šķietami norimusi un liekas, ka vienīgā rosība notiek vēl tikai Vecrīgas āra kafejnīcās, Spīķeru teritorijā tirdzniecība tikai uzņem apgriezienus. Latvijas zemnieku izaudzēto produkciju piedāvā vairāki desmiti tirdzniecības vietu. Prece nāk teju no visas Latvijas – ogas, dārzeņi un sēnes bija savestas gan no Smiltenes, gan Bebrenes, gan no Iecavas, Tukuma u.c. Arī ļaužu te netrūkst - vēlā vakara stundā pircēju vidū ir pat ģimenes ar maziem bērniem. Pircēji atzīst, ka šeit iepērkas zemāku cenu dēļ, kā arī tāpēc, ka atmosfēra šķietot mierīgāka nekā tirgū dienas laikā, un arī prece liekoties svaigāka, kā tikko no dārza.