Pašmāju audzētie ziedi, kā arī citi augu produkti tiek piedāvāti arvien mazāk, atzīst stādu audzētavas Latroze īpašniece Ilga Kumeliņa.

Viņas vērtējumā, šobrīd Latvijas puķkopībai un dārzkopībai iezīmējies norieta laiks. Puķkopība un dārzkopība – tas nav bizness, tā ir apmātība, secina I. Kumeliņa.

«Pēc diviem gadiem man paliek 70 gadu, un es domāju, ka manu darbu vairs neturpinās ne bērni, ne mazbērni, lai gan nekad jau nevar zināt. Pēc profesijas neesmu dārzniece, esmu zobu tehniķe. Dārza darbus savulaik biju apguvusi, pateicoties mammai, kurai ļoti patika strādāt dārzā. Es viņai biju teikusi, ka nekad to nedarīšu, bet, re, dzīvē notiek visādi. Padomju laikos šis bija labs bizness, produkcijai bija noiets, tāpēc izlēmu sākt ar to nodarboties,» stāsta I. Kumeliņa.

Stādu audzēšanas uzņēmumu Latvijā ir palicis salīdzinoši maz. Aktīvākā sezona, kad stādus var baudīt ar acīm, ir no maija līdz septembrim, tomēr arī pārējais laiks arī ir gana aktīvs. Visu gadu notiek, piemēram, stādu potēšana, audzēšana u.c. «Aizraujošākais darbā ir tas, ka var redzēt krāšņu tā rezultātu. Šis darbs ir smags, piņķerīgs, atbildīgs un precīzs. Es domāju, ka tas ir smagāks nekā lopkopībā. Neko nevar atlikt ne uz rītdienu, ne parītdienu,» viņa stāsta.

Laikraksta Dienas Bizness abonenti ceturtdien, 22. martā, kopā ar laikrakstu saņem žurnāla «Biznesa Plāns» Zemgales numuru.

Jaunās paaudzes betona izstrādājumi, automašīnu riepu otrā dzīve, puķkopība ārpus standartiem, kā arī kvalitātes virsotnes LED gaismekļu ražošanā, stikla konstrukcijās, akustiskajos paneļos, auto kardānos un koka māju būvniecībā.

Biznesa Plāns pēc ekspedīcijas Zemgalē aicina kopā ar žurnāla veidotājiem izjust reģiona inovatīvāko uzņēmumu vibrācijas, kas iekustina būtiskas pārmaiņas ne tikai domāšanā, bet jau materializējušās tirgū pieprasītos produktos. Zemgales inovatīvāko produktu tapšanas procesu krāšņās fotokolāžās iemūžinājis Biznesa Plāna fotogrāfs Matīss Markovskis.

Centāmies lūkoties nevis plašāk, mēģinot aptvert Zemgales lielsaimniecību tūkstošhektāru plaknes, bet, tieši pretēji, sašaurinājām gaismas staru kūli līdz bioloģiskās saimniecības Vizbuļi ar rokām aprūpēto burkānu vagu skaustiem.

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 15.decembrī, pauda konceptuālu atbalstu izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz noteikt soda sankcijas personām, kuras pēc lauksaimniecības zemes iegādes neuzsāk šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā, informē Saeimas Preses dienests.

Personām, kuras pēc 2014.gada 1.novembra iegādājušās īpašumā lauksaimniecības zemi, rakstveidā jāsniedz apliecinājums, ka šī zeme tiks izmantota lauksaimnieciskajā darbībā. Taču patlaban likums neparedz sankcijas gadījumā, ja tas nenotiek.

«Likumprojekts komisijā atbalstīts vien ar nelielu balsu pārsvaru, jo deputātiem radās virkne neskaidrību un jautājumu, uz kuriem ierēdņi nespēja sniegt pārliecinošas atbildes. Likumprojekts būtiski jāuzlabo starp lasījumiem, tostarp izvērtējot, vai nav nepieciešama soda apmēra gradācija. Kā deputātiem norādīja Zemnieku saeimas pārstāvis, personām, kuras spekulatīvos nolūkos zemi iegādājas lielos apmēros miljonu eiro vērtībā, patlaban plānotais maksimālais sods būs niecīgs šķērslis,» uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Saeima ceturtdien, 14.janvārī, pirmajā lasījumā pieņēma izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot soda sankcijas personām, kuras pēc lauksaimniecības zemes iegādes neuzsāk šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā.

Personām, kuras pēc 2014.gada 1.novembra iegādājušās īpašumā lauksaimniecības zemi, rakstveidā jāsniedz apliecinājums, ka šī zeme tiks izmantota lauksaimnieciskajā darbībā. Taču patlaban likums neparedz sankcijas gadījumā, ja tas nenotiek.

Likumprojekts paredz: ja lauksaimniecības zemi nesāk izmantot gada laikā pēc zemes iegādes un neizmanto arī turpmāk, un zeme pirms tās iegādes iepriekšējā vai attiecīgajā gadā ir bijusi pieteikta vienotajam platības maksājumam vai tiešajam maksājumam, kā administratīvais sods paredzēts brīdinājums vai naudas sods no 360 līdz 700 eiro fiziskajām personām un no 720 līdz 1080 eiro juridiskajām personām.

Atpūtas vietai «Rakši» šis ir eksperimenta gads, kad tās saimnieki Elija Krauze un Kristaps Blaus cenšas nopelnīt, viesiem piedāvājot tikai zooloģisko dārzu un ar to saistītos pakalpojumus. «Rakšos» viesu nami izīrēšanai vairs netiek piedāvāti, jo tajos izvietotas «Rakšu» struktūrvienības – suvenīru veikals un kafejnīca, kā arī aktīvi tiek strādāts, lai attīstītu kamieļu, lamu un alpaku kūtsmēslu granulu ražošanu.

«Rakšiem» šogad apritēja vienpadsmitais darbības gads. Atpūtas vietas biznesa stāsts šo gadu laikā ir mainījies un pilnveidojies. Tās pimsākumi meklējami laikā, kad uz mantota, sešus hektārus plaša zemesgabala tika uzbūvēts pirmais viesu nams un, lai atšķirtos no citiem viesu namiem, tika ierīkots arī brīvdabas zooloģiskais dārzs ar dažām lamām un alpakām, pirmo kamieli un gvanako pāri.

Sākotnēji zooloģiskais dārzs tika veidots kā pievienotā vērtība viesu namam. Ļoti īsā laikā tika uzbūvēti vēl divi viesu nami, nodrošinot iespēju zem jumta izguldīt 150 cilvēkus, un tika piedāvātas aktīvās atpūtas iespējas. Pēc šādā veidā nostrādātiem vairākiem gadiem «Rakši» mērķtiecīgi būtiski palielināja dzīvnieku skaitu, vienlaikus saglabājot viesu namu biznesu. Tomēr uzsvars jau tika likts uz kamieļu parku. Savukārt, šogad biznesa modelis mainīts pilnībā, atsakoties no viesu namiem un visu uzmanību veltot zooloģiskajam dārzam – ir iegādāti jauni dzīvnieki – Poitou ēzeļi no Francijas, Valē melnkakla kazas no Austrijas, un papildināts pakalpojumu klāsts.

Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Latvija

Naktī valsts piekrasti plosījusi spēcīga vētra. Spēcīgā vēja dēļ elektroapgāde šorīt traucēta vairāk nekā 100 tūkstošiem mājsaimniecību, bet glābēji saņēmuši vairāk nekā 130 izsaukumu. Elektrības piegāde ievērojami traucēta Ventspilī, Kuldīgā un Talsos. Stiprā vēja dēļ Liepājā nogruvusi jaunceltne un gruveši apbēruši mikroautobusu. Cilvēki negadījumā nav cietuši. Savukārt Rīgā daudzviet nestrādā luksofori, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

«Es vienmēr esmu darījusi to, kas man patīk, un tam arī ļaujos,» saka keramiķe Antra Mazika, kura šajā profesijā atgriezusies pēc vairāk nekā 20 gadu pārtraukuma. A. Mazikas vārds saistās ar viņas izveidoto mākslas telpu Tējas istaba un tajā mītošo kafejnīcu Kursas Putni. Abas pērn savu darbību beidza, raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

A. Mazika tagad atgriezusies savā pamatprofesijā un veido keramikas traukus, kā arī atradusi jaunu nišu, kur pilnvērtīgi izpausties kā māksliniecei, darinot gaismas ziedus.

«Kad atgriezos keramikā, bija diezgan grūti, jo pēc tik ilga laika vairs nezini, kas sanāks,» rokās turot vienu no krūžu sagatavēm, nosaka A. Mazika. «Keramikā atgriezos pagājušā gada maijā un visu pērno vasaru nodzīvojos pa tirgiem. Cilvēki tagad meklē māla traukus, īpaši pieprasa interesantos veidojumus – tad pircēju acīs cenai nav nozīmes.»

A. Mazika no māla taisa visu ko, īpaši viņai patīkot liela izmēra trauki, piemēram, bļodas. Mālu viņa iepērk Lietuvā, kur tas esot lētāks, arī speciālo keramikas glazūru iegādājas vietās, kur tā ir lētāka un kvalitatīvāka.

Šogad pavasara un vasaras sezonā Jūrmalas pilsētvidi papildinās vairāk nekā 43 tūkstoši ziedu – 27 690 viengadīgo puķu un 15 820 sīpolpuķu stādi, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Viengadīgo puķu stādi šobrīd aug kokaudzētavas Bulduri siltumnīcās. Pirmie 6150 pavasara atraitnīšu stādi šobrīd jau iestādīti Horna dārzā, Jaundubultu parkā, pie Dzintaru koncertzāles un Dubultu skvērā.

Kūrortpilsētu kopumā pavasarī un vasarā izkrāsos 253 puķu trauki pie ielu apgaismojuma stabiem, 290 puķu kastes, astoņas ziedu piramīdas un puķu siena Jomas ielā. Košā puķu siena tiks veidota no 418 balzamīnēm, 87 salmenēm un 207 sudrablapu krustainēm.

Vasaras sākumā esošos ziedu traukus pie apgaismojuma stabiem papildinās 50 jauni ziedu trauki Kauguros un 42 ziedu trauki Priedainē, Lielupē un Dzintaros. Ziedu traukos stādīs pelargonijas, ipomejas, kalibrahojas, salmenes un sarzāles. Priedainē pie iebraukšanas Jūrmalā iestādīti daudzgadīgie sīpolpuķu stādījumi 71 kvadrātmetra platībā trīs līmeņos – tur šobrīd zied krokusi, tos nomainīs muskares un vēlāk tulpju ziedi. Tur tiks izvietotas arī 30 jaunas daudzpakāpju puķu kastes, kādas pērn rotāja laukumu pie Dubultu stacijas. Vaivaros, pie caurlaižu posteņa, būs sešas jaunas puķu kastes, kurās stādīs sarzāles, salmenes, pelargonijas un citus stādus.

Āra teritorijā pie Starptautiskā izstāžu centra Ķīpsalā šodien sākas gadatirgus "Dārzam un dzīvesstilam", kur vienviet varēs iegādāties stādus, puķes, augļu kokus, košumkrūmus, kā arī preces dārza darbiem un atpūtai, informēja Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrībā "BT1".

"Šogad diemžēl iecienītā dārza un dzīvesstila izstāde izpaliek, taču mēs esam raduši iespēju Ķīpsalā sarīkot drošu gadatirgu, jo cilvēki alkst darboties dārzā un audzēt puķes uz balkoniem pat vēl vairāk nekā citus gadus. Gadatirgū teju visu nepieciešamo atradīs gan "zaļo pirkstiņu" īpašnieki, gan atpūtnieki," stāsta izstādes organizators Artūrs Bidiņš.

Tāpat gadatirgū interesenti varēs iepazīties ar stādaudzētavu jaunumiem un saņemt zinošu speciālistu konsultācijas un praktiskus padomus dārza iekopšanā un piemērotāko stādu izvēlē.

Lai gadatirgus apmeklējums būtu drošs gan tirgotājiem, gan apmeklētājiem, ņemot vērā atbildīgo iestāžu rekomendācijas, tiks paplašinātas apmeklētājiem paredzētās ejas, bet tirdzniecības stendi būs izvietoti divu metru attālumā.

Pēc tam, kad optikas salonu «Metropole» tradicionāli rīkotajā akcijā vairāku pilsētu bedrēs tika sastādītas atraitnītes un izliktas norādes «Redzi? Bedre!», Jelgavas pašvaldība operatīvi reaģējusi, un, piemēram, Svētes ielā ap pulksten 18 vakarā izrotātā bedre aizdarīta.

Par to informē reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

«Metropoles» sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Kristīne Gruznova portālam zz.lv sacījusi, ka puķes bija iedēstītas piecās bedrēs dažādās Jelgavas vietās. Viņa zinājusi teikt, ka līdzīgi kā Jelgavā arī Cēsīs par «iezīmētajām» bedrēm drīz vien gādājis pilsētas saimnieciskais dienests – tur puķes no bedrēm izceltas, tās bijis ļauts paņemt garāmgājējiem, bet pēc tam ielas bedru vietās salabotas.

Kādas puķes nākamvasar ziedēs dārzos – to jau tagad zina SIA Onava, 1. novembrī noslēdzas sarakstu iesniegšana sēklu un jaunstādu pasūtījumiem .

Pirms vairāk nekā diviem gadiem, kad DB intervēja SIA Onava toreizējo vadītāju un īpašnieci Anitu Onkeli, ar stādmateriāla ievešanu saistītais uzņēmums pārliecinoši audzis. Šis ir ģimenes uzņēmums un Anita firmas vadību ir uzticējusi dēlam Vilnim Onkelim.

Uzņēmumam nozīmīgs pēdējo gadu jaunums – ir nopirkts speciāls siltināts busiņš stādu pārvadāšanai. Pēdējo gadu aukstie pavasari pierādījuši tā nepieciešamību. Busiņu rotā nemainīgais uzņēmuma sauklis – Par ziedošu Latviju! Taču logo gan izstrādāts jauns, modernāks. Daudz darīts pie zīmola pasniegšanas veida, vizuālās atpazīstamības. Ar jauno simboliku izgatavoti prezentācijas materiāli, jo svarīgi atstāt labu iespaidu, ir pārliecināts Vilnis.

Gladiola ir kā puķu karaliene, bet tajā pašā laikā ļoti plastiska kultūra, kas labi aug dažāda sastāva augsnēs, piedod audzētājiem dažādas mēslošanas kļūdas, spēj izturēt gan pārmērīgu sausumu, gan paaugstinātu augsnes mitrumu. Gladiolas jau gandrīz 40 gadus ir novadnieka, 12.Saeimas deputāta Gunāra Kūtra mīļākie ziedi – viņa kolekcijā ir 308 šķirņu gladiolas, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Atminos, ka Rīgā pirms tiem daudzajiem gadiem apmeklēju gladiolu izstādi un sirsnīgi parunājos ar selekcionāru Aldoni Vēriņu. Tas laikam bija klikšķis, ka man arī vajag gladiolas! Tolaik nebija tādu iespēju kā šodien – sev vēlamās gladiolu šķirnes varēja nolūkot tikai šādās izstādēs vai A.Vēriņa, vēlāk arī citu selekcionāru izdotajos gadskārtējos katalogos,» atminas G.Kūtris.

Tā pamazām veidojās kolekcija, gadā iepērkot 10 līdz 20 jaunas šķirnes. Šobrīd G.Kūtrim ir 308 šķirņu gladiolas, Latvijā audzē aptuveni 1000 šķirnes. Lielākā daļa kolekcijas aug un zied G.Kūtra vecāku Valijas un Vilmoņa māju Drīzuļi pagalmā Liepnas centrā, aptuveni 30 šķirnes – G.Kūtra mājās Babītes novadā. «Liepnā vecākiem pamazām samazinās apstrādājamā zemes platība – jaunāks jau neviens nekļūst, tādēļ man ir jāapzinās savas iespējas un viņu varēšana, jo ikdienā viņi laista un ravē manas gladiolas, es tās stādu un novācu,» saka G.Kūtris.

Cilvēki jau tūkstošiem gadu viens otram ir dāvinājuši ziedus, sākot ar mīlestības apliecinājumiem, līdz pat līdzjūtības izteikšanai. Dāvinot kādam ziedus, mēs varam izteikt dažādas emocijas, atkarībā no pareizas ziedu izvēles un to noformējuma, kas piemērots konkrētam notikumam. Ziedi vienkārši ir dabisks, skaists un smaržīgs veids, kā izteikt savas emocijas. Ziedu izvēli galvenokārt nosaka tradīcijas un etiķete, tāpēc ir svarīgi zināt dažas pamata lietas, kas labāk palīdzēs izvēlēties pušķi, kas būs konkrētam pasākumam atbilstošs. Mūsdienās plaši izplatīta ir ziedu piegāde, tāpēc, veicot pasūtījumu, par skādi nenāks veikala darbiniekam pateikt, kādam notikumam ziedi būs paredzēti. Ziedu veikalu darbinieki vislabāk spēs ieteikt, kādi ziedi būs piemēroti konkrētai situācijai.

Dzimšanas diena

Dzimšanas dienu svinībām noderēs jebkas, kas ir košs un krāsains. Ja jubilāram ir savi iecienītie ziedi, tad laba doma noteikti būs dāvināt veselu klēpi tikai ar tiem. Vēl viens veids ir izvēlēties tādus ziedus, kas ir raksturīgi katram gada mēnesim: janvārī neļķes, februārī vijolītes vai narcises, martā un aprīlī puķzirnīši vai narcises, maijā maijpuķītes, jūnijā un jūlijā rozes, no augusta līdz oktobrim gladiolas, asteres un klinģerītes un novembrī un decembrī – krizantēmas un krāšņās eiforbijas.

Valentīndiena

Ziedu piegāde Valentīndienā daudziem ir kļuvusi par tradīciju. Domājot par šiem svētkiem, rozes ir pirmie ziedi, kas ienāk prātā. To spilgtie sarkanās un rozā krāsas toņi ideāli raksturo romantiku un kaisli attiecībās. Rozes labi izskatās gan pa vienai, gan kuplā pušķī. Paralēli tam, gaišu un mīlošu sajūtu spēj radīt arī tādas puķes kā tulpes, hiacintes, orhidejas un neļķes.

Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca ir gandrīz 150 gadus veca, un pašlaik piedzīvo vērienīgākos fasādes restaurācijas darbus kopš savas uzcelšanas brīža.

Lai arī dievnama atjaunošanā jāiegulda vēl daudz darba un līdzekļu, pirmās ievērojamās pārmaiņas garāmgājēji var redzēt jau tagad. Neogotikas formās celtajai baznīcai, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumam, tiks uzstādītas 37 jaunas krustapuķes, kā arī pilnībā atjaunoti tās balstošie jumta un fasādes dekoratīvie tornīši.

Lai arī pirmie Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumi, kuros minēts, ka vecās Ģertrūdes baznīcas jumta dekori ir avārijas stāvoklī, datēti ar 1998. gadu, pati krustapuķu demontāža tika uzsākta ievērojami vēlāk – 2008. gadā. Neilgi pēc tam, kad kādā ziemas naktī viens dekoratīvais betona tornītis (kopā ar visu krustapuķi) nokrita no baznīcas jumta.

Bijusī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece kopā ar mammu Parīzē noskatītu ideju īstenojušas Mārupē.

Viņas izveidojušas kopīgu ziedu veikalu.

B.Bļodniece stāsta, ka vairākus gadus gan pati, gan viņas mamma saviem dārziem pasūtījušas puķu stādus un katru pavasari pārvērtušas mājas par dendrārijiem - visas palodzes un stūri bija pilni ar stādiem.

"Pēdējais gads mums abām bija pārdomu laiks. No dzīves aizgāja mans tētis, mamma palika viena, bet vēl ne vecumā, kad būtu jādodas pensijā, vienlaikus man piedzima vēl viena meitiņa, kas nozīmēja, ka esmu mājās ar viņu. Viss tas kopā deva mums iespēju un vienlaikus radīja nepieciešamību pārdomāt nerealizētas ieceres. Atminējāmies, kādu sajūsmu mums radīja ceļojumā uz Parīzi ieraudzītais pavisam necilais ziedu veikaliņš netālu no Sēnas krasta. Tas bija lielā, baltā teltī paslēpies starp kokiem, no malas vispār nepateiktu, ka iekšā ziedu paradīze - ziedi tikai podos, visdažādākie - sākot no orhidejām un beidzot ar neredzētiem dabas brīnumiem," stāsta B.Bļodniece.

Ģimenes saimniecība z/s Kliģeni gatavojas vērienīgai modernizācijai, kas ļaus izaudzēt par 15 % vairāk puķu stādu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunajās siltumnīcās plānots investēt vienu miljonu eiro – gan projektēšanā, gan celtniecībā un aprīkojumā. Projekts tiks realizēts, piesaistot 40–50% ES līdzfinansējumu.

2016. gadu Kliģeni pabeidza ar 2,25 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, un ar 250 tūkstoš eiro lielu peļņu. Arī 2017. gads kopumā saimniecībai bijis diezgan veiksmīgs, ko gan nevar teikt par citiem dārzeņu ražotājiem, kuru saimniecībās lielu ietekmi atstāja plūdi un pārmērīgais mitrums.

Kliģenu darbība balstās uz četriem vaļiem, stāsta saimnieks Aleksandrs Raubiško. Lielākā nozare ir dārzeņkopība ar 3,2 ha siltumnīcu, kurās tiek audzēti gurķi un tomāti. Otra nozare – apzaļumošanas un zaļās rotas uzturēšana Cēsīs, kur Kliģeni piedalās iepirkumos. «Tā ir gan strūklaku uzturēšana, gan pļaušanas darbi, gan puķu piramīdas, gan gulbji. Viss, ko Cēsīs redzat saistībā ar puķēm, ir mūsu darbs un mērijas pasūtījums,» stāsta A. Raubiško. Kliģeni kopā ar vairākiem citiem nozares spēlētājiem izveidojuši apvienību un kopīgi piedalās arī citu pašvaldību iepirkumos, to vidū puķes piegādātas arī Rīgai. Pašvaldības kļūstot aizvien aktīvākas pilsētu izdaiļošanā, līdz ar to darba pietiek.

Lai arī sniegs vēl nav īsti nokusis, Gailīšu pagasta dārzniecībā «Ints un Co» darbi rit pilnā sparā – trīs siltumnīcās gatavojas gan pavasara, gan vasaras sezonai, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

SIA «Ints un Co» valdes loceklis Ints Jākobsons pastāstīja, ka pagājušajā nedēļā sākuši pārstādīt gurķu stādus no kastēm podos. Pēc tam audzēšot līdz marta otrajai nedēļai un izstādīšot siltumnīcās.

I. Jākobsons stāstīja, ka citviet tagad iepērk gurķu stādus no ārzemēm. «Kaut kas nav kārtībā ar gāzes cenu vai valsts politiku, ja aukstajā Somijā gurķu stādus iznāk izaudzēt lētāk nekā Latvijā,» izbrīnīts bija dārzniecības vadītājs.

Gatavojoties 8. martam, siltumnīcā audzē arī tulpes. Tiesa, šogad to esot mazāk, jo vairs nevar konkurēt ar lielo tirdzniecības bāzu piedāvājumu. Tāpēc gatavojot tikai tik daudz, cik nepieciešams pārdošanai Bauskā. Skats vienalga ir diezgan iespaidīgs – tulpes būs simtiem. Secinājums – Bauskas vīrieši tomēr mīl sievietes, ja to visu dāvās Sieviešu dienā.

SIA Getliņi Eko nodarbojas ne tikai ar atkritumiem - jau ilgāku laiku tiek audzēti tomāti un puķes. Iespējams, ka jau šā gada nogalē varēs iekosties arī Getliņos audzētajos gurķos. Nule kā noslēdzies iepirkums par gurķu siltumnīcu celtniecību, kurā pieteikušies trīs pretendenti. Ja viss noritēs bez aizķeršanās, tad jau pavisam drīz tiks uzsākti būvniecības darbi.

SIA Getliņi Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns stāsta, ka pagājušajā sezonā ieņēmumi no tomātu realizācijas cenas bija 1,25 milj. eiro un aptuveni tik pat tiek prognozēts arī šogad. Ik sezonu tiek novāktas 500 tonnas tomātu ražas, no kuras 80% ir oranžie tomāti, bet pārējos 20% veido citas šķirnes. «Mums pārmet, ka Getliņu tomāti maksā vairāk nekā gaļa, bet mēs nekādi to nevaram ietekmēt, jo mēs tomātus varam realizēt tikai izsolē un par augstāko solīti cenu,» skaidro I. Stirāns.

Visu rakstu Starp atkritumiem un tomātiem lasiet piektdienas, 13.maija laikrakstā Dienas Bizness (6.,7.lpp)!

Uz valsts simtgadi mēs šogad dzirdēsim daudz aicinājumu visu ko «dāvināt Latvijai». Paredzami tiks locīta arī lipīgā, bet maz pārdomātā sentence par došanu savai valstij, neprasot, ko tā dos man. Šādi aicinājumi labākajā gadījumā ir sentimentālas blēņas, bet sliktākajā – traucēkļi domāt un rīkoties sakarīgi.

Rakstot par brīvā tirgus un pilsoniskās brīvības sakarībām, uz šādas retorikas apšaubāmību ir norādījis arī ekonomists Miltons Frīdmans. Vienā gadījumā – ja visu labo sagaidām no valsts, tā ir paternāliska sapratne par valsti kā Lielo Brāli, kas nav savienojama ar pilsonisku brīvību. Otrā gadījumā, kad dāvanas ir jāpienes valstij, līdz ar valsts tābrīža iemiesojumu – valdību – tas kļūst par elku, kas prasa upurus, un pirmais no tiem atkal jau būs pilsoniskums un brīvība.

Valstisko neatkarību ieskaitot, lielai daļai latviešu brīvība aizvien vēl nešķiet pašsaprotama. Un tas ir labi, jo brīvība nav kaut kas vienreiz dabūjams. Brīvība pastāv vien tad, ja to liek lietā, un tā ir arī ar valsts brīvu pastāvēšanu. Latvija nav jāpielūdz, un Latvijai nekas nav jādāvina. Latvija ir jāliek lietā.

Ražošanas apjoms nozarē pieaug par pieciem līdz desmit procentiem gadā.

Lai saglabātu savu vietu tirgū, stādu audzētājam jābūt ļoti elastīgam un nepieciešams nepārtraukti sekot līdzi jaunumiem un modes tendencēm nozarē. Papildu izaicinājums lielajām dārzniecībām ir konkurence ar jauniem, nelieliem spēlētājiem, kas savu produkciju piedāvā par zemām cenām.

Konkurence pieaug

Aprīļa pēdējās dienās, kolīdz laiks kļūst siltāks, puķu stādu audzētāji jūt – jaunā sezona ir sākusies. Klienti interesējas par audzētavu piedāvājumu, taču to īpašnieki prognozē, ka aktīvā tirdzniecība līdz maija vidum vēl nesāksies. Cilvēki parasti baidās riskēt naudiņu iztērēt velti, jo vēl sola salnas, bet ne visi ārā izstādīto var nosargāt no aukstuma.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par atļauju vecu daudzdzīvokļu māju pagalmu zaļajās zonās daļēji novietot auto.

Iniciatīvas pārstāve Anna Brodele pamato, ka jau gadu desmitiem it visur Latvijā iedzīvotāji ir spiesti maksāt soda naudas par automašīnu novietošanu neatļautā vietā - tā sauktajā "zaļajā zonā" pie savām dzīves vietām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos.

"Šie padomju laikos celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmi nav piemēroti auto novietošanai. Tikmēr visām Latvijas pašvaldībām (sevišķi jau Rīgas pašvaldībai, bet ne tikai) nav naudas un/vai politiskās gribas tos pārbūvēt. Taču uz sodu uzlikšanu gan šīs pašvaldības nav jāskubina (ir dzirdēti publiski presē un TV pat konkrēti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju masīvi un konkrētas mājas, kur konkrēti atsevišķu automašīnu īpašnieki soda naudās gada laikā samaksā pat 300 eiro). Pateiksim taču vienreiz skaļi un godīgi - iedzīvotāji nevar un nedrīkst būt cietēji un vaininieki pašvaldību neizdarībai, vai būt "slaucamās govis". Ja tā saucamajā "zaļajā zonā" apstādījumu reāli nav vispār, vai arī ir, taču tie no pašvaldības puses netiek ne kopti, ne uzturēti, tad ir jāatļauj to pašā maliņā ar diviem riteņiem iebraukt un stāvēt vieglajām automašīnām (M1 un N1 kategorijas), kas pieder iedzīvotājiem, kas dzīvo padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās tieši pie šīm zonām," teikts parakstu vākšanas iniciatīvā.

Šodien un rīt Jelgavas pils parkā norisinās «Latvijas Stādu dienas 2014», pulcējot stādu audzētājus, dārzkopjus un ikvienu, kam tas ir vaļasprieks, informē Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes «Kultūra» sabiedrisko attiecību speciāliste Marta Zīverte.

Ņemot vērā to, ka šogad «Stādu dienas» iekrīt pārceltajā darba dienā, pasākuma darba laiks ir pagarināts un tirgotāji visus puķu audzētājus, dārzkopjus, mazdārziņa apsaimniekotājus un zemes īpašniekus šodien gaidīs no plkst.9 līdz pat plkst.19, savukārt svētdien, 11.maijā, no plkst.9 līdz plkst.15.

Šogad «Stādu dienās» piedalās vairāk nekā 200 tirgotāji, kuri piedāvās vasaras puķes, ziemcietes, augļu kokus, krūmus, dekoratīvos augus, skujkokus, arī trifeles un vīnogulājus. Dārza labiekārtošanai piedāvās dārza tehniku, pļāvējus, augsnes mēslojumu, darbarīkus, kā arī dārza mēbeles, puķupodus un dārza dekorus.

Flyvision liek uzsvaru uz pakalpojumu sniegšanu, ne lidaparātu ražošanu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Esmu pilots konsultants un netaisos mēroties spēkiem ne ar Ķīnas fabrikām, ne Latvijas uzņēmumiem, bet varu pārdot savas zināšanas, iesakot, kā, ko un ar ko darīt multirotoru sistēmu (MRS) jomā,» sarunā ar Dienas Biznesu norāda Flyvision īpašnieks, vadītājs un pilots vienā personā Gvido Puķe. Viņš nav izvēlējies MRS (pasaulē tiek ieviests termins – tālvadības gaisa kuģu sistēmas – RPAS) «skarbo» ražotāja un tirgotāja ceļu, cerot, ka kādu dienu pārdošana būs veiksmīga.

G. Puķes gaitas šajā jomā sākušās pirms septiņiem gadiem kā vieglās aviācijas pilotam. Savukārt MRS jomā izglītība gūta «Youtube akadēmijā un internetā», jo par to pagaidām nekur nemācot. Nozare strauji attīstās, un ir nepieciešami lieli līdzekļi, lai visus jaunievedumus izmēģinātu. Vaicāts par Rīgas Tehniskās universitātes kompetenci, viņš norāda, ka nezinot nevienu tur izveidotu MRS. Viņaprāt, līdzīgi, kā nevienu neiemāca būt par biznesmeni, tāpat arī šajā jomā ir jābūt kaut kam vairāk par formālu izglītību, lai veiksmīgi darbotos. Tai pašā laikā Latvijā esot pietiekami daudz gudru cilvēku, kas spēj piesaistīt ievērojamu finansējumu savām idejām kā, piemēram, Air Dog gadījumā.

Sākoties tūrisma sezonai, Pārgaujas novada Raiskumā atjaunots viesu nams Zaķīši, tajā izveidots restorāns, kurā baudāmi ķīniešu ēdieni, jo īpašumam ir jauni saimnieki – raiskumiete Sanda Pole – Ma ar vīru, ķīnieti Tao Ma, pastāstīja Pārgaujas novada pašvaldības pārstāve Līga Hofmane.

Viņi šeit pārcēlušies pirms gada, iepriekš dzīvojuši Rīgā, kur arī iepazinušies. Ma Tao Rīgā dzīvoja jau 18 gadus, viņam pieder ķīniešu restorāns Pekinas pīle, kuru agrāk sauca Soho. Restorāns strādā jau 12 gadus, viņš bija restorāna pavārs, tāpēc ēdināšana viņam nav sveša.

Restorāns Raiskumā iekārots ķīniešu gaumē, ar dekoratīvām sarkankoka mēbelēm, kuras rotā iestrādāti gliemežvāki. Arī pārējās telpas un viesu nama numuriņi iekārtoti elegantā minimālisma stilā.

«Šeit, Raiskumā, strādājam tikai paši. Šobrīd mums uz izmēģinājuma laiku ir pavārs no Rīgas, arī ķīnietis. Ar laiku noteikti ņemsim klāt kādu viesmīli, bet pagaidām strādājam paši – esam oficianti, kopjam numuriņus un apkopjam apkārtni. Vēl šobrīd ciemos pie mums atbrauksi Ma Tao māte, viņa katru dienu nes mājās pļavas puķes, dzīvojas ar mazbērniem un vairs negrib braukt prom, jo ir iepaticies Latvijā,» stāsta Sanda.