Nākamo piecu gadu laikā AS Latvijas valsts meži LVM Sēklas un stādi palielinās izaudzēto koku stādu daudzumu par 32% jeb 17 milj. un sasniegs 70 milj. stādu gadā

Šādu nākotnes ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ieskicēja AS Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Viņš norādīja, ka ik gadu pieaug pieprasījums pēc koku stādiem. «Koku stādi ir viena no populārākajām uzņēmuma eksportprecēm, un pieprasījuma apmierināšanu ierobežo tikai pieejamo stādu daudzums,» situāciju rādīja R. Strīpnieks. Viņš atzina, ka stādu eksports pašlaik ir nedaudz mazāk kā ceturtā daļa no kopumā LVM izaudzēto stādu apjoma. «LVM stādi sekmīgi konkurē ar Somijas, Zviedrijas, Vācijas kokaudzētavu produkciju,» norādīja uzņēmuma vadītājs. Vienlaikus viņš atgādināja, ka 2001. gadā tā brīža kokaudzētavās tikuši izaudzēti tikai 14 milj. stādu, kaut arī to patēriņš LVM apsaimniekojamos mežos bija vairāk kā 20 miljonu stādu. «Bijām nopietna kraha priekšā, jo LVM raka mežeņus, lai tos stādītu izcirtumos, tāpēc loģiski bija pievērsties stādu audzēšanai un šīs jomas noteikšanai par prioritāti, jo bez kvalitatīviem koku stādiem nav iespējams izaudzēt augstvērtīgu mežu nākotnē,» tā R. Strīpnieks. Viņš atgādina, ka gadsimtu mijā nevienam nebija pat intereses par koku stādu audzēšanu un tāpēc nekas cits LVM neatlika, kā pašiem attīstīt koku stādu audzēšanu.

Lietuvas uzņēmējiem piederošā SIA «North East Group» Sēlijā atbalstam no valsts deklarējusi tā saņemšanas nosacījumiem neatbilstošas smiltsērkšķu platības, par kurām atbalsts iepriekšējos gadus arī izmaksāts kopumā 250 000 eiro apmērā. Lauku atbalsta dienests (LAD) nolēmis saimniecību sodīt un vēl vērtē, cik lielu summu prasīt atmaksāt atpakaļ.

LAD skaidro, ka dienests kopā ar Latvijas Augļkopju asociācijas speciālistiem veica kontroli saimniecībā un konstatēja, ka smiltsērkšķu audzēšana tur nenotiek atbilstoši pieņemtajai agrotehniskajai praksei. Attiecīgie konkrētās kultūras stādījumi nebija atbilstoši, lai par tiem varētu saņemt atbalsta maksājumus. Līdz ar to LAD izlēma par šīm platībām saimniekam atbalstu neizmaksāt, kā arī piemērot soda sankcijas.

Par 2019.gadu saimniecība nesaņems maksājumus, kas saistīti ar smiltsērkšķu audzēšanu. Turklāt tiks piemērota soda sankcija, kas vienāda ar nepamatoti pieprasītā atbalsta apjomu. Paralēli tiek vērtēts atpakaļ atprasāmā finansējuma apjoms par iepriekšējiem gadiem, jo ir aizdomas, ka arī iepriekšējā gadā smiltsērkšķu audzēšana nav notikusi atbilstoši vispārpieņemtai praksei. Pieteikuma un kontroles rezultāti vēl tiek vērtēti sadarbībā ar nozares ekspertu.

Latvijas tirgū būtiski pieaudzis pieprasījums pēc saldēto jeb "frigo" zemeņu stādiem, atzina zīmola "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve.

Dzērve norāda, ka "frigo" zemeņu stādi ir vienīgais stādu veids, ar kuru iespējams plānot ražu un nodrošināt ogas no maija vidus līdz novembrim, tā pagarinot zemeņu ražas sezonu. Uzņēmumā paredz, ka šogad pieprasījums pēc "frigo" zemeņu stādiem pieaugs par apmēram 25%.

"Pirmkārt, arvien vairāk šo stādu veidu izmanto tā saucamie lielie zemeņu audzētāji. Otrkārt, pieprasījums pieaudzis arī mazajiem audzētājiem," norāda Dzērve piebilstot, ka stādu galvenā priekšrocība ir iespēja zemeņu ražu saņemt jau divu mēnešu laikā pēc iestādīšanas.

Novērots, ka "frigo" zemeņu stādi arvien lielāku popularitāti guvuši arī hobija audzētāju vidū, jo pēdējā gada laikā Latvijā pieejami speciāli stādīšanas maisi ar jau sagatavotu substrātu, kas zemeņu audzēšanu vēl vairāk vienkāršojis.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) šogad plāno strādāt ar 471,6 miljonu eiro lielu neto apgrozījumu, kas ir lielākais visā uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. Peļņa tiek plānota 163,1 miljonu eiro apmērā.

To paredz LVM padomes apstiprinātais 2022. gada budžets. No uzņēmuma ienākumiem 2022. gadā 96% jeb 454,7 miljonus eiro veidos koksnes – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldu – pārdošana. 2022. gadā plānots kopumā realizēt 6,95 milj. m3 koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 6,78 milj. m3 apjomā.

Kontrolskaitļi pārspēj rekordus

"Uzņēmuma valdes sagatavotais 2022. gada budžets paredz līdz šim uzņēmuma vēsturē apjomīgāko apgrozījumu un peļņu, tomēr netrūks arī dažādu izaicinājumu. Mainīgā biznesa vide prasa vēl ciešāku sadarbību ar mūsu pircējiem, piegādātājiem un nozares interešu organizācijām,» uzsver LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži 2022. gadā strādājusi ar neto apgrozījumu 568,6 miljoni eiro, kas ir par 159,2 miljoniem vairāk nekā 2021. gadā un ar rekordlielu 258,5 miljonu eiro lielu peļņu pirms uzņēmuma nodokļu nomaksas iepretim 127,4 miljonu eiro peļņai pērn (pirms nodokļu nomaksas).

To liecina a/s Latvijas valsts meži (LVM) 2022. gada operatīvie darbības rezultāti.

LVM padomes apstiprinātais uzņēmuma 2023. gada budžets paredz, ka LVM ienākumi sasniegs 545,1 milj. eiro, bet peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa – 170 milj. eiro. Plānots pārdot 7,14 milj. m3 koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 6,97 m3 apjomā.

«2023. gads Latvijas valsts mežiem un arī visai meža nozarei būs izaicinājumiem bagāts – gads ir sācies ar sarežģītu un nenoteiktu situāciju globālajā koksnes tirgū, un ir grūti prognozēt, kad un kā notiks tirgus atgūšanās,» uzsver LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Viņš steidz piemetināt, ka tajā pašā laikā uzņēmums plāno nodrošināt ne vien stabilas koksnes piegādes mūsu valsts tautsaimniecībai, bet arī pieaugošu kurināmās šķeldas apjomu Latvijas enerģētikas uzņēmumiem, tā stiprinot valsts energoneatkarību un sekmējot virzību uz zaļās enerģijas izmantošanu.

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padome apstiprinājusi uzņēmuma 2024. gada budžetu.

Koksnes produktu tirgus cenu samazinājuma ietekmē tiek plānots, ka LVM ienākumi 2024. gadā būs zemāki par 2023. gada ieņēmumiem un sasniegs 525,3 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas – 105,1 miljonu eiro. No uzņēmuma ienākumiem 95 % jeb 499,9 miljonus eiro plānots gūt no koksnes – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas – pārdošanas.

2024. gadā kopumā plānots realizēt 7,52 miljonus kubikmetru koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 7,35 miljonu kubikmetru apjomā. Šķeldas realizācijas apjoms plānots 706 tūkstošu MWh apmērā.

“Neskatoties uz nenoteiktību Latvijā un pasaulē – ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos, koksnes cenu kritumu un augsto inflāciju – AS “Latvijas valsts meži” 2024. gadā plāno sasniegt vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītos ekonomiskos, vides un sociālos mērķus. Prognozes par privāto meža īpašnieku koksnes piegādēm ir neskaidras, jo pēc rekorda aktivitātes 2022. gadā ir vērojams būtisks aktivitātes samazinājums 2023. gadā. Ja krituma tendences turpināsies arī 2024. gadā, tirgū var izveidoties piedāvājuma deficīts un apaļkoksnes produktu nepietiekamība ražotājiem. Lai nodrošinātu stabilitāti Latvijas kokrūpniecības sektorā, plānots palielināt apaļkoksnes sortimentu piegāžu apjomu,” skaidro LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Ilgstošais sausums postījumus nodarījis ne vien lauksaimnieku sējumos, bet arī mežsaimnieku jaunaudžu stādījumos. Cietušas kā agri pavasarī stādītās audzes, kurām pat sākotnēji pieejamais mitrums nav spējis līdzēt, tā vēlā pavasara stādījumi.

Ja agrā pavasara stādījumiem bojājumu apjoms svārstās no 20 līdz 30 %, tad vēlā pavasara stādījumiem tas sasniedz pat 50 %, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Meža pakalpojumu centra speciālistu apkopotā informācija.

Sausuma dēļ iznīkuši meža stādījumi 

Lai arī pēdējās dienās Latvija ir sagaidījusi lietu, šogad ilgstošais sausuma ir...

Mairita Bondare, MKPC Madonas nodaļas vecākā mežsaimniecības konsultante, meža īpašniece: “Pavasaris un viss jūnijs bija īpaši netipisks, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Šopavasar meža stādīšanu veicām tūlīt pēc Lieldienām, aprīļa sākumā, kad zeme tikko bija atkususi. Turklāt stādījām stādus ar uzlabotu sakņu sistēmu (stādi pietiekoši lieli). Maijs atnāca ar salnām un pēc tam klāt bija lapgrauži. Jaunajiem stādījumiem viens pārbaudījums pēc otra, tomēr jūnija sākumā, skatījāmies, ka jaunie stādi pamazām ieaug un arī nedaudz salnās cietušie bērzi pamazām ieaug. Kopumā stādījumi šķita izdevušies, bet tad nāca jūnijs ar ilgstošo sausumu. Pirms Jāņiem apsekojot izcirtumus, konstatējām, ka kociņi sāk izkrist un zeme ir pilnīgi kā klons, mālainākās vietās – saplaisājusi. Visu izšķirs lietus”.

Sausuma dēļ pārsvarā bojāti bērzu un egļu stādījumi - tie vienkārši ir nokaltuši un izkrituši. Kurzemes, Zemgales reģionā bojājumu apjoms svārstās no 30 līdz 50 %. Pārējos Latvijas reģionos no 20 līdz 30 %. Bojājumi konstatēti gan apmežotajās lauksaimniecībā neizmantotajās zemēs, gan atjaunotajās meža platībās.

Edgars Sušinskis, MKPC Dienvidlatgales nodaļas mežsaimniecības konsultants: “Dienvidlatgales reģionā egļu stādījumos novērojama skuju dzeltēšana, kas norāda uz to, ka jaunajiem kociņiem pietrūkst mitrums. Egles vēl cīnās par izdzīvošanu, iespējams labvēlīgu faktoru ietekmē tās izdzīvos, bet būs novājināti. Tas palielina risku kociņiem ciest no meža kaitēkļiem un slimību bojājumiem”.

Iepriekš liela apjoma sausuma postījumi tika konstatēti 2018. gadā, kad no stādītājam platībām pilnībā neieauga 1200 ha un 1500 ha bija daļēji papildināmi.

A/s "Latvijas valsts meži" ieņēmumi 2020. gada pirmajā ceturksnī bija 89,8 milj. eiro, kas ir teju tikpat, cik analogā laikā pērn, peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa – 29,4 milj. eiro un veiktas investīcijas 8,3 milj. eiro apmērā.

To rāda uzņēmuma saimnieciskās darbības informācija.

Šogad a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) pirmajos trijos mēnešos realizējusi 1,89 milj. m3 koksnes, tai skaitā 1,81 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu un 0,08 milj. m3 augošu koku.

No kopējiem ieņēmumiem — 89,8 milj. eiro - 86,2 milj. eiro iegūti no apļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas pārdošanas. Interesanti, ka par 9,2 milj. eiro lielāki ir bijuši LVM ienākumi no apaļkoksnes sortimentu realizācijas, ko ietekmējis gan lielāks sortimentu realizācijas apjoms, gan arī augstāka vidējā koksnes pārdošanas cena par plānoto. Bez tam 2.7 milj. eiro gūti no augošu koku realizācijas, tādējādi par 2 milj. eiro pārsniedzot sākotnēji plānoto.

No ceturtdienas, 21.oktobra, līdz 15.novembrim īpaši stingro Covid-19 ierobežojumu jeb stingrā "lokdauna" laikā klātienes saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietas un pirmās nepieciešamības preču tirdzniecības vietas klātienē darbu varēs sākt ne ātrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.19, liecina valdībā apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas regulējumā.

Tirdzniecības pakalpojumus klātienē šajā laikā varēs sniegt tikai veikali, kur 70% no preču sortimenta ir pārtikas preces, veikali, kur 70% no preču sortimenta ir higiēnas preces, aptiekas, tai skaitā veterinārās aptiekas, optikas preču veikali, degvielas uzpildes stacijas, dzīvnieku barības veikali, preses tirdzniecības vietas, grāmatnīcas, telekomunikāciju preču un pakalpojumu vietas, ziedu tirdzniecības vietas, kā arī reģistrētas autoostas, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošina biļešu tirdzniecību, un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases, kurās tiek pārdotas biļetes tikai uz iekšzemes dzelzceļa maršrutiem.

Vienlaikus degvielas uzpildes staciju un diennakts aptieku darba laiks, tūristu mītņu darba laiks, Covid-19 vakcinācijas punktu, kā arī sabiedriskā transporta, kravu un pasažieru pārvadājumu un ar to saistīto pakalpojumu, piegādes, avārijas un neatliekamo komunālo pakalpojumu sniegšanas laiks nebūs ierobežots.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 323,859 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21,3% vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā, vienlaikus kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 21% un sasniedza 161,124 miljonus eiro, liecina LVM publiskotā informācija.

Uzņēmuma finanšu pārskatā norādīts, ka peļņas pieaugumu galvenokārt ietekmēja ieņēmumi no koksnes pārdošanas, kas veidoja 96% no kopējiem ieņēmumiem, jeb 313,9 miljonus eiro.

Šogad sešos mēnešos tika realizēti 3,29 miljoni kubikmetru apaļkoksnes sortimenta, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā. Vienlaikus apaļo kokmateriālu vidējā cena palielinājās par 21,9% un bija 90,76 eiro par kubikmetru.

LVM informē, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos sējot un stādot atjaunots mežs 12 600 hektāru platībā, jaunaudzes koptas 22 200 hektāru platībā, savukārt no piesērējuma attīrīti 170 900 kubikmetru meliorācijas grāvju.

Kopumā realizēti 45,58 miljoni meža koku stādu, kas ir par 14,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. No kopēja apjoma 26,2 miljoni stādi izmantoti LVM apsaimniekotajām platībām, 13 miljoni pārdoti Latvijā, bet 6,5 miljoni stādu tika eksportēti.

Zinātniskās izpētes mežos 50 gadu laikā ir izaudzētas egles ar 50 centimetru diametru. Lai šāda situācija no meža īpašnieka sapņa kļūtu par realitāti, ir nepieciešami ne tikai kvalitatīvi stādi un atbilstoša audzes kopšana, bet arī izmaņas normatīvajos aktos

Tādi secinājumi skanēja pēc viena no Meža pētīšanas stacijas demonstrāciju objektu apmeklējuma pie Kalsnavas. Pašlaik zinātniskās izpētes meži ir nepilnu 29 000 ha platībā, kas izkaisīti pa visu Latvijas teritoriju. Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums atzina, ka zinātniskās izpētes mežos drīkst darīt to, kas aizliegts citos mežos, – būtībā pārkāpt mežsaimniecības un citu normatīvu prasības. Tieši ignorējot mežsaimniecības normatīvus un neko vairāk – 54 gadu laikā izaugušas egles ar diametru 50 līdz 56 centimetri. Būtībā pusgadsimtu vecs egļu mežs izskatās tā, it kā tam būtu 80–90 gadi. Vienlaikus tikai ļoti neliela daļa Latvijā strādājošo kokrūpnieku būtu tehnoloģiski spējīgi sazāģēt 50–56 cm diametra baļķi dēļos.

Pieaugošais pieprasījums pēc kaņepju produktiem raisa lauksaimnieku interesi par šīs kultūras audzēšanu un arī pārstrādi. Ziemeļu kaimiņi šajā jomā Latviju pēdējo gadu laikā ir būtiski apsteiguši

To rāda Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) dati.

«Kaņepes senči ir audzējuši daudzus gadsimtus, un tās tika izmantotas gan pārtikā, gan apģērbu, virvju izgatavošanai, taču pagājušā gadsimta 30. gados šis augs tika «represēts», jo kaņepes tika pielīdzinātas narkotiskajai vielai – marihuānai, un tikai šajā gadsimtā teju pēc 100 gadiem šis augs lēnām atgriežas Eiropas un arī Latvijas tīrumos,» situāciju skaidro Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka tieši starptautiskais pieprasījums pēc kaņepju produktiem – augļiem (riekstiņiem), eļļu, arī šķiedru – ir bijis pamats, lai Eiropas Savienības līmenī un arī tās dalībvalstī Latvijā normatīvajos aktos radītu iespēju legāli audzēt šo teju 100 gadus represijām pakļauto kultūru.

Koki, "vēsais" asfalts, baltās sliedes un parastais ūdens – šie ir daži no "instrumentiem", kurus dažādās pasaules vietās izmanto, lai cīnītos ar karstumu.

"Karsti? Stādi kokus!" - šādu paziņojumu savā sociālā tīkla "Facebook" profilā publicējusi apvienība "Pilsēta cilvēkiem". Apvienība veikusi mērījumus Rīgā, lai salīdzinātu temperatūru ielās ar kokiem un bez tiem. Secinājums – temperatūra krasi atšķiras ielās ar kokiem.

Pilsētās ir daudz karstumu piesaistošu virsmu - asfalts, ēkas, bruģis. Šīs virsmas pilsētās rada tā saukto "karstuma salas" efektu, kad pilsētās gaisa temperatūra ir dažus grādus augstāka nekā gaisa temperatūra ārpus pilsētas, skaidro apvienība.

"Karstuma salas" efektu "Pilsēta cilvēkiem" iesaka labot, apzaļumojot ielas, jo koki dabiski atvēsina pilsētu.

Tikmēr citviet pasaulē izmēģina jaunas tehnoloģijas temperatūras samazināšanai apdzīvotās vietās. ASV pilsēta Fīniksa ziņo par šogad uzsāktu pilotprojektu, kura laikā vairākas pilsētas ielas tiek ieklātas ar "vēso" asfaltu. Tas ir materiāls, kas satur titāna oksīdu un polimērus, atspoguļojot saules gaismu. Losandželosā "vēsais" ielu pārklājums izmēģināts jau 2017. gadā.

Svinīgajā ceremonijā apbalvoti meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs 2023” laureāti.

Balvas tika pasniegta piecās nominācijās: „Par mūža ieguldījumu”, “Par inovatīvu uzņēmējdarbību”, “Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā”, “Par ieguldījumu nozares attīstībā” un “Par ilgtspējīgu saimniekošanu”.

Nominācijā „Par mūža ieguldījumu” apbalvojumus saņēma Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”vadošā pētniece Mudrīte Daugaviete, bijušais AS „Latvijas valsts meži” struktūrvienības „LVM Sēklas un stādi” direktors Guntis Grandāns un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes padomes priekšsēdētāja Laimdota Straujuma. “Zelta čiekurus” šīs nominācijas laureāti saņēma no Valsts prezidenta rokām.

Nominācijā “Par ieguldījumu nozares attīstībā” apbalvots Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks. Vienlaikus savu “Zelta čiekuru” saņēma arī pērnā gada uzvarētājs Roberts Strīpnieks, AS “Latvijas valsts meži” izveidotājs un iedvesmotājs.

Izstrādātos purvus var izmantot ne tikai ogu, bet arī citu kultūru audzēšanai, kuras var lietot kā izejvielu būvmateriālu, dzīvnieku barības ražošanai, kā arī enerģētikā, tā vairojot to īpašnieku ienākumus

Sākotnēji šādas idejas šķiet «paņemtas» no zinātniskās fantastikas, tomēr bioekonomikas kontekstā – uz savas zemes izaudzēt izejvielas, ne tikai pārtiku cilvēkiem un dzīvniekiem, bet arī būvmateriālu ražošanai, enerģētikai, medicīnai un farmācijai, samazinot fosilo izejvielu izmantošanu un arī siltumnīcu gāzu emisiju apmērus, dod savu nelielu artavu klimata pārmaiņu kontekstā.

Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle Ilze Ozola atzīst, ka tādās valstīs kā Vācija un Nīderlande izstrādātajos purvos tiek stādītas dažādas kultūras un pētīta gan to ietekme uz CO2 emisijām, gan rēķināti ekonomiskie labumi un arī izmaksas. «Vācijā ir izveidota speciāla federālā programma – EUKI (Eiropas klimata iniciatīva), kuras ietvaros sadarbībā ar Greifsvaldes purvu centru, Igaunijas Dabas fondu un Lietuvas Dabas fondu arī tiek veikts projekts EUKI – Paludiculture in the Baltics (Paludikultūru audzēšana Baltijas valstīs), kura mērķis ir ne tikai zināšanu pārnese, bet arī paludikultūras audzēšanas plānu izstrāde» stāsta I. Ozola. Viņa norāda, ka paludikultūru (mitrās, kūdrainās augsnēs augošu un purvam raksturīgu augu) audzēšana Latvijā vēl tikai sper pirmos soļus. Nenoliedzami, katra jauna ideja purvu īpašniekiem, apsaimniekotājiem rada jaunas iespējas gūt papildu ienākumus, tomēr šajā paludikultūru audzēšanā joprojām ir daudz nezināmā. Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir šo kultūru audzēšanas izmaksas, iegūtās ražas novākšana un arīdzan to potenciālie pircēji. Paludikultūras var audzēt augstā tipa kūdrā – sfagnu sūnas (kūdrai), rasenes, savukārt zemajos purvos – niedres, vilkvālītes, grīšļus, miežabrāli, medicīnā izmantojamus augus, kā arī kārklus un melnalkšņus.

Atklāts pēdējo divu gadu lielākais būvdarbu objekts uz valsts autoceļiem – Vidzemes šosejas posms no Garkalnes līdz "Sēnītei" (25,5.-39,4. km).

Būvdarbi tika sākti 2019. gada pavasarī un tos veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB" par līgumcenu 46,58 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta un ES Kohēzijas fonda. Segas pārbūvi projektēja SIA "Polyroad".

Atbilstoši projektam ceļa brauktuves sega pārbūvēta, izmantojot reciklēšanas tehnoloģiju – vecais asfalta segums safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar cementu, izlīdzināts, un tam pa virsu trijās kārtās ieklāts jauns asfalta segums. Atjaunoti deviņi ceļu pārvadi "Sēnītes" mezglā un pie Vangažiem, Straujupītes caurteka Vangažos un gājēju tunelis pie "Sēnītes", ceļa sega pārbūvēta arī Valmieras šosejas (A3) sākumposmā un atjaunots segums uz tilta pār Gauju.

Paplašinot savu veikalu tīklu Rīgā, “Lidl” uzsāk darbu pie jaunas divstāvīgā metropoles koncepta veikala ēkas celtniecības Āgenskalnā, Kalnciema ielā 38.

Uzklausot dažādu pilsētplānošanas, arhitektu un satiksmes ekspertu ieteikumus, veikala ēkas un apkārtējās teritorijas projekts ir vairākkārt pārstrādāts un uzlabots.

Plānots, ka “Lidl” veikals durvis saviem klientiem šeit vērs 2023. gadā. Veikala ēkas un iekšpagalma apzaļumošanas projektu izstrādāja SIA “Archab”, bet būvniecības darbus veiks SIA “Aimasa”.

Kalnciema ielas veikalam Lidl izstrādā īpašu fasādi 

Saskaņošanas stadijā atrodas mazumtirdzniecības "Lidl" veikala fasādes risinājums, kas īpaši...

“Jaunceļamā būvapjoma koloristika veidota maksimāli nosvērta, bez liekiem akcentiem, tai pašā laikā mēģinot veidot nosvērtas un pārdomātas proporcijas fasāžu plakņu kārtojumā̄, ko garenfasādēs caurvij tā saucamā zāģzoba jumta silueta līnija, kas atgādina par teritorijas vēsturisko saikni ar bijušo ražošanas teritoriju, kas līdz ar jaunceļamo ēku iegūs jaunus vaibstus. Cienot zudušo ražošanas teritoriju, būvprojektā izmantotas piekārta dekoratīvā ķieģeļa fasādes ar ritmisku kārtojumu, uzirdinājumiem un iespiedumiem. Ņemot vērā pilsētbūvniecisko situāciju un apkārtnes prasības, šis projekts ir tālu attālinājies no “Lidl” veikala prototipa un veido absolūti unikālu ēku minētajos pilsētbūvniecības apstākļos,” komentē SIA “Archab” arhitekts Andris Bērziņš.

“Šis neapšaubāmi ir īpašs “Lidl” projekts, kas tapa pēc plašām arhitektu un apkaimes aktīvistu diskusijām. Beidzot ir rasts optimāls risinājums šīs industriāli degradētās teritorijas atgriešanai Āgenskalna apkaimes iedzīvotāju ikdienas dzīvē. Viens no “Lidl” mērķiem ir censties uzlabot dzīves kvalitāti savu veikalu apkārtnē. Tāpēc mēs šeit veiksim ievērojamas investīcijas ne tikai jaunās veikala ēkas celtniecībā, bet arī īstenosim plašus tuvākās teritorijas apzaļumošanas un labiekārtošanas darbus, radot jaunu sabiedriskās atpūtas zonu Āgenskalnā,” stāsta Dana Hasana, “Lidl Latvija” Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja.

Šis būs jau trešais “Lidl” divstāvīgā metropoles koncepta veikals Rīgā. Jaunā “Lidl” veikala ēka būs gandrīz 4600 kv.m. liela ar gandrīz 1500 kv.m. plašu tirdzniecības zāli.

Par kvartāla industriālo pagātni Kalnciema ielas pusē atgādinās mūra ēku fasādes fragmenti, kuros tiks izveidotas komerctelpas iznomāšanai vairāk nekā 100 kv.m. platībā. Papildus veikala ēkas celtniecībai šeit tiks radīta plaša apstādījumu un rekreācijas zona. Nokaltušo koku vietā gar Kalnciema un Melnsila ielām tiks iestādīti jauni. Veikala pagalmā taps jauns iekšpagalms ar plašu apstādījumu teritoriju, kas pārsniegs 1900 kv.m. Tiks iestādīti 46 koku lielstādi, 630 lakstaugu stādi un gandrīz 1300 košumkrūmi.

Teritorijas Kapseļu ielas pusē tiks izbūvēts vairāk nekā 100 kv.m. liels sporta laukums ar mīksto virsmas segumu un vingrošanas stieņiem sportošanai svaigā gaisā. Savukārt pingponga cienītājus te iepriecinās izturīgs galds bumbiņas spēlei.

Āgenskalna velosipēdistu ērtībai tiks uzstādīti 60 nerūsējoša tērauda velo statīvi. Šeit atradīsies pašapkalpošanās velosipēdu remonta stacija, kur piepumpēt riepas un veikt vienkāršus remontdarbus.

Elektroauto īpašnieki varēs izmantot uzlādes punktu, kas vienlaikus uzlādēs divas automašīnas. Veikala apkārtnē tiks īstenots satiksmes plūsmas un drošības uzlabošanas projekts, lai noslogoto Melnsila ielas satiksmes plūsmu padarītu raitāku un drošāku.

Īstenojot gudru politiku, Latvijā ne tikai var turpināt kūdras ieguvi, bet arī jau izstrādātajos kūdras laukos īstenot agrovoltāžu — ražot elektroenerģiju un audzēt dažādas kultūras, kuras var izmantot kā barību dzīvniekiem, izejvielu būvmateriālu un substrātu ražošanai, tādējādi nozare no CO2 emitētājiem kļūtu par CO2 piesaistītājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle, LVMI Silava pētniece dr. geol. Ilze Ozola. Viņa uzsver, ka šāds risinājums būtiski maina teju par likvidējamo un videi kaitīgo pasludinātās kūdras nozares nākotnes attīstības iespējas.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar kūdras ieguvi Latvijā ES Zaļā kursa kontekstā?

Pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījušies uzsvari, kāpēc ir jāpārtrauc kūdras ieguve. Proti, agrāk purvu slēgšana tika pamatota ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tad to pamatoja ar klimata — siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanu, bet pavisam nesen abi argumenti ir apvienoti. Vienlaikus ir skarbs piemērs, kur Īrija vēlējās būt par savdabīgu pionieri visas Eiropas Savienības mērogā un slēdza kūdras ieguvi, un pat mēģināja atteikties no kūdras produktu izmantošanas, bet pēc neilga brīža šos produktus nācās importēt, tostarp no Latvijas, un galu galā atsākt kūdras ieguvi.

Nākamā gada sākums būs ļoti smags visai meža nozarei, bet par situācijas stabilizēšanos vai uzlabošanos varēs runāt tikai gada otrajā pusē, stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Tostarp vērtējot ekonomiskās attīstības perspektīvas, viņš prognozēja, ka koksnes cenas un LVM ienākumi nākotnē pieaugs lēnāk nekā izmaksas.

"Jau šobrīd palielinās pakalpojumu cenas un energoresursu izmaksas, kā arī pieaug nepieciešamība paaugstināt algas gan nozarē kopumā, gan mūsu pakalpojumu sniedzējiem, gan arī LVM darbiniekiem," skaidroja Putniņš, piebilstot, ka arī mežkopības pakalpojumu izmaksas Latvijā kāpj un jau tuvojas Skandināvijas valstu līmenim.

Tāpat viņš norādīja, ka ir grūti novērtēt, kādu ietekmi uz LVM aktīvi apsaimniekoto mežu platību un uzņēmuma ieņēmumiem atstās dažādas Eiropas Savienības prasības "Zaļā darījuma" ietvaros, kā arī Latvijā veiktās dabas skaitīšanas rezultāti, kam joprojām nav veikts ne sociālās, ne ekonomiskās ietekmes vērtējums. "Nav skaidrs pat tas, cik lielas meža platības un kuras tieši teritorijas šis process ietekmēs," atzīmēja Putniņš.

Pašmāju audzētie ziedi, kā arī citi augu produkti tiek piedāvāti arvien mazāk, atzīst stādu audzētavas Latroze īpašniece Ilga Kumeliņa.

Viņas vērtējumā, šobrīd Latvijas puķkopībai un dārzkopībai iezīmējies norieta laiks. Puķkopība un dārzkopība – tas nav bizness, tā ir apmātība, secina I. Kumeliņa.

«Pēc diviem gadiem man paliek 70 gadu, un es domāju, ka manu darbu vairs neturpinās ne bērni, ne mazbērni, lai gan nekad jau nevar zināt. Pēc profesijas neesmu dārzniece, esmu zobu tehniķe. Dārza darbus savulaik biju apguvusi, pateicoties mammai, kurai ļoti patika strādāt dārzā. Es viņai biju teikusi, ka nekad to nedarīšu, bet, re, dzīvē notiek visādi. Padomju laikos šis bija labs bizness, produkcijai bija noiets, tāpēc izlēmu sākt ar to nodarboties,» stāsta I. Kumeliņa.

Stādu audzēšanas uzņēmumu Latvijā ir palicis salīdzinoši maz. Aktīvākā sezona, kad stādus var baudīt ar acīm, ir no maija līdz septembrim, tomēr arī pārējais laiks arī ir gana aktīvs. Visu gadu notiek, piemēram, stādu potēšana, audzēšana u.c. «Aizraujošākais darbā ir tas, ka var redzēt krāšņu tā rezultātu. Šis darbs ir smags, piņķerīgs, atbildīgs un precīzs. Es domāju, ka tas ir smagāks nekā lopkopībā. Neko nevar atlikt ne uz rītdienu, ne parītdienu,» viņa stāsta.

2015. gadā SIA Zeltlejas sāka veidot pirmos smiltsērkšķu stādījumus. Šobrīd platība, kurā tiek audzēti smiltsērkšķi ogu ieguvei, ir 24 hektāri un sagaidīta pirmā komercraža

Tieši pirms ogu novākšanas tika sarīkoti smiltsērkšķu svētki un top Smiltsērkšķu nams. Elīna Cēsniece un Eduards Vilks savu smiltsērkšķu dārzu Jelgavas novada Platones pagastā sākuši iekopt pirms četriem gadiem. Pirmais lauks iestādīts 10 hektāru platībā, bet nu jau tie ir 24 hektāri, turklāt plāni tuvākajai nākotnei ir paplašināt dārzu līdz pat 50 hektāriem. Šogad sagaidīta pirmā komerc- raža – no 10 hektāriem tika novāktas 30 tonnas smiltsērkšķu ogu. «Mēs visu darām ar lielu aizrautību, iedvesmu un mīlestību. Kvalitatīvi un atbildīgi audzējot, mēs vēlamies cilvēkiem sniegt dabīgus, veselīgus un augstvērtīgus produktus. Smiltsērkšķu dārzs ir īpaši izveidots, tajā tiek audzēti tikai vienas šķirnes – Tatjana – Latvijā selekcionēti smiltsērkšķu stādi, kuru ogas ir ar paaugstinātu eļļas un karotinoīdu saturu,» stāsta SIA Zeltlejas saimniece Elīna Cēsniece. Abi uzņēmēji pirms tam darbojušies citās nozarēs, bet vēlējās attīstīt arī kaut ko savu, saistītu ar zemi un savām saknēm, kas sagādātu īstu prieku un aizrautību. Izvēle kritusi par labu smiltsērkšķiem. Pēc diviem gadiem radies zīmols ZELT un no pirmajām ogām ražoti produkti. ZELT vēsta par šī uzņēmuma galveno mērķi – zelt un plaukt.

Šī gada 5. martā pirmo reizi Latvijā durvis vērs viens no lielākajiem un modernākajiem dārzkopības, mājas un mājdzīvnieku preču iegādes centriem Baltijā – Hortes, kura izveidē investēti 6,5 miljoni eiro.

Hortes ir pazīstamākais dārzkopības un mājas preču mazumtirdzniecības zīmols Igaunijā. Pie tirdzniecības centra Sāga izveidotā Hortes centra kopējā platība būs 6144 m2, no kuriem 1910 m2 veidos ārējā tirdzniecības zona, kas apmeklētājiem tiks atvērta šī gada aprīlī.

Jaunajā veikalā strādās 30 darbinieki un konsultanti. Veikala apmeklētājiem būs pieejams vairāk nekā 100 autostāvvietu.

"Hortes ir Baltijas līmeņa veiksmes stāsts, kura pamatā ir draudzīga attieksme pret dabu un zaļā dzīvesveida popularizēšana, kā arī jaunas un iedvesmojošas iepirkšanās pieredzes nodrošināšana. Mēs redzam, ka zaļais dzīvesveids arī Latvijā strauji kļūst arvien populārāks, īpaši gados jaunākas auditorijas vidū. Savas dzīvesvietas apzaļumošanai arvien biežāk pievēršas arī dzīvokļu īpašnieki, kuriem nav sava piemājas dārziņa. Mūsu mērķis, atverot pirmo Hortes centru Rīgā, ir ne tikai padarīt dzīvi Latvijā zaļāku, bet arī ieņemt līdera pozīciju dārzkopības, mājas preču un dzīves stila zīmolu vidū Baltijā," teic Hortes uzraudzības padomes vadītāja, investīciju fonda Livonia Partners partnere Kristīne Bērziņa.

Šopavasar koksnes stādu tirgū ir priedes stādu deficīts, jo strauji audzis pieprasījums, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Meža konsultāciju pakalpojumu centra apkopotā informācija.

Bērza stādus pagaidām kokaudzētavas vairumā nepiedāvā, jo nezināmu iemeslu dēļ lielas platības bērza stādu ir gājušas bojā. Pieprasījums pēc bērza stādiem ir lielāks, nekā audzētāji spēj nodrošināt.

Savukārt egļu stādi ir pieejami vairākās kokaudzētavās.

LLKC apkopotā informācija liecina, ka Latvijā meža koku stādus piedāvā 32 kokaudzētavas, no kurām desmit ir AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kokaudzētavas, bet pārējās - privātas.

Tostarp Vidzemē koku stādus iespējams iegādāties 13 kokaudzētavās, Latgalē un arī Kurzemē - astoņās kokaudzētavās, bet Zemgalē - divās.

LLKC arī norāda, ka šogad LVM kokaudzētavās mainīta stādu pārdošanas un pasūtīšanas kārtība. Pieteikšanās stādu iegādei organizēta centralizēti. Savukārt privātās meža kokaudzētavās katrā ir sava kārtība, kā iegādāties un pasūtīt stādus.

Valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) pērn strādājis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu, kas ir par 130.7 milj. eiro vairāk nekā tika iespēts 2021.gadā, kad tā sasniedza 111.53 miljonus eiro.

To liecina LVM akcionāru sapulces apstiprinātais auditētais 2022. gada pārskats. Tas liecina, ka uzņēmums 2022. gadu noslēdzis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu. Šajā laika posmā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 566,6 miljonus eiro (405.29 milj. eiro 2021. gadā), kas ir lielākais apgrozījums uzņēmuma vēsturē.

Ieņēmumu pieaugumu, galvenokārt, ietekmējušas koksnes sortimentu pārdošanas cenas – strauji pieaugušais pieprasījums pēc koksnes produktiem Eiropā un pasaulē 2022. gadā būtiski palielināja koksnes pārdošanas cenas arī Latvijā, līdz ar to aizvadītajā gadā vidējā apaļkoksnes sortimentu cena bija par 44 % augstāka nekā 2021. gadā, savukārt šogad ir vērojams koksnes cenu kritums.

SIA «Rīgas meži» šopavasar apņēmusies iestādīt 454,66 ha jauna meža, kopumā iestādot 1 369 740 jaunu koku. Tā ir līdz šim lielākā SIA «Rīgas meži» gadā atjaunojamā platība un iestādāmo kociņu skaits.

Meža atjaunošanas darbi tiek uzsākti šodien, 4.aprīlī, Tīreļu mežniecībā. Paredzēts, ka meža atjaunošana turpināsies līdz jūnija sākumam.

Meža atjaunošanas darbi ieplānoti visās mežniecībās. Atjaunojamo platību un stādāmo kociņu skaita ziņā līderos ir Tīreļu un Gaujas mežniecība.

Tīreļu mežniecībā šogad plānots atjaunot mežu 162,49 ha platībā, t.sk. Olaines iecirknī plānots stādīt 85,67 ha, bet Tīreļu iecirknī – 76,82 ha meža. Gaujas mežniecībā ieplānota meža atjaunošana 142,09 ha platībā, no kuriem absolūti lielākā daļā - 106,50 ha - jauna meža tiks stādīti Juglas iecirknī, bet 35,59 ha Garkalnes iecirknī.

Daugavas mežniecībā iestādīs jaunu mežu 103,72 ha platībā, bet Katrīnas mežniecībā - 45,65 ha meža. Arī šogad plānoti meža atjaunošanas darbi Rīgas mežniecībā, iestādot jaunu mežu 0,71 ha platībā zaļās zonas estētiskās vērtības uzlabošanai Rīgas pilsētā.