Epidemioloģisko drošības pasākumu atvieglošana patlaban nebūtu atbalstāma, otrdien valdības sēdē pauda virkne ekspertu.

Pirms mēneša valdība vienojās pārskatīt ierobežojumus pakāpeniski. Pirmajā solī tika pārskatīti ierobežojumi tirdzniecībā un izglītībā. Savukārt Operatīvās vadības grupas piedāvātais otrais solis paredzēja, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 320, provizoriski aprīļa beigās varētu lemt par nākamajiem soļiem ierobežojumu pārskatīšanā.

Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis otrdien valdības pārstāvjus informēja, ka patlaban saslimstība ar Covid-19 ir daudz augstāka, nekā tika prognozēts pirms mēneša, tāpēc patlaban nebūtu atbalstāms pārskatīt noteiktos ierobežojumus.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosina noteikt visiem 50 gadus sasniegušiem cilvēkiem obligātu vakcināciju pret Covid-19.

Ministru prezidents valdības sēdes laikā pauda, ka, ja četru nedēļu laikā, kamēr valstī būs izsludināti īpaši stingri Covid-19 ierobežojumi jeb stingrais "lokdauns", netiks īpaši veicināta vakcinācijas aptvere, "lokdauns" būs bijis veltīgs.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) sēdē skaidroja, ka vakcinācijas aptveres celšanai iedzīvotāju vecumā virs 50 gadiem tiek ieteikts noteikt par pienākumu vakcināciju pret Covid-19 kopumā vai saņemot zināmus pakalpojumus. Runājot par šo iniciatīvu, ministrs pauda atbalstu, piebilstot, ka "mums ir visai ierobežoti rīki, ar kuriem varētu stimulēt gados vecāko un riskantāko iedzīvotāju vakcināciju".

Taču vienlaikus, viņaprāt, šeit varētu būt juridiski izaicinājumi, jo šobrīd darbiniekiem šāds pienākums noteikts ar nodarbinātības pamatu.

Strauji pieaugot saslimušo ar Covid-19 skaitam, atkal aktualizējies jautājums par iespējamiem ierobežojumiem ar mērķi mazināt cilvēku kontaktus un attiecīgi – slimību raisoša vīrusa izplatīšanos.

Tikai problēma, ka situācija kopš pērnā rudens krietni mainījusies, – aptuveni puse no sabiedrības pieaugušo daļas ir vakcinēta, tātad uz to nevajadzētu attiecināt ierobežojumus, jo pretējā gadījumā zudīs viena no būtiskākajām (pēc veselības pasargāšanas, ja to tā uztver) motivācijām vakcinēties.

Savukārt nevakcinētajiem iestājies tāds kā Stokholmas sindroms – viņi pieraduši pie dzīves apdraudējumā, uztver to teju vai kā normālu, īpaši pēc vīrusa izplatības ziņā samērā klusas vasaras, līdz ar to arī pieaug skeptiķu pret vakcinēšanos skaits, kas arī, tā teikt, jauc gaisu.

Vai vakcinēšanās ir brīnumlīdzeklis, kas visus spētu glābt? Būtu pārspīlējums tā domāt. Bet te ļoti iederīgi ir vilkt paralēles ar Čērčila slaveno teicienu par demokrātiju, kas nav ideāla, taču bēda tā, ka nekas labāks nav izdomāts. Ar pretvīrusa līdzekļiem tas pats. Vakcīna šajā situācija ir vismaz kā salmiņš, pie kā pieturēties. Vismaz biznesam – sertifikātu pārbaude klientiem un darbiniekiem, protams, ir papildu slogs, taču tā ļauj tomēr kaut kā turpināt darbu, ja alternatīva būtu totāls lokdauns visiem uz sazin cik mēnešiem.

Kamēr Latvijā ieviests visaptverošs “lokdauns” jeb mājsēde, kā rezultātā apturēta vairāku nozaru darbība, daudzās citās valstīs ierobežojumi atcelti pavisam.

Lielākajā daļā Eiropas valstu uzņēmējdarbību ietekmējoši ierobežojumi šobrīd vairs nepastāv, vairākās valstīs arī Covid-19 sertifikātu pieprasīšana klientiem atstāta pašu uzņēmēju rokās un nav noteikta kā obligāta prasība. Piemēram, Skandināvijas valstīs visi pakalpojumi šobrīd pieejami ikvienam, neatkarīgi no vakcinācijas vai pārslimošanas statusa.

Līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, uzrādot Covid-19 sertifikātu, praktiski nekādi ierobežojumi nepastāv arī Francijā, Itālijā, Austrijā un Vācijā. 3. novembrī Covid-19 slimnieku skaits uz miljons iedzīvotājiem Austrijā bija 605,39, Vācijā – 236,33, Francijā – 85,94, bet Itālijā – 72,02, kas ir teju 17 reizes mazāk nekā Latvijā. Šajās valstīs vakcinētie, pārslimojušie un atsevišķos gadījumos arī cilvēki, kuri var uzrādīt negatīva testa rezultātus, drīkst doties gan uz restorāniem, kafejnīcām un bāriem, gan apmeklēt dažādus kultūras pasākumus un sporta zāles. Tāpat, uzrādot sertifikātu, atļauts saņemt arī skaistumkopšanas pakalpojumus. Tajā pašā laikā vakcinācijas aptvere, vismaz divās no šīm valstīm, nav būtiski lielāka kā Latvijā, liecina Our World in Data.

Dažādu Covid-19 ierobežojumu dēļ ēdinātāji jau vairākus mēnešus cieš ievērojamus zaudējumus, pieprasījums pēc pārtikas līdzņemšanai ir liels, taču šī pakalpojuma sniegšana nav finansiāli izdevīga.

No 21. oktobra līdz 14. novembrim visā Latvijā tika ieviests visaptverošs lokdauns jeb mājsēde, kuras laikā kafejnīcas un restorāni nevarēja uzņemt klientus, bet tikai izsniegt ēdienu līdzņemšanai. No 15. novembra ierobežojumi mīkstināti un ēdināšanas iestādes var strādāt zaļajā režīmā, nodrošinot apmeklētājiem distanci un ievērojot citus noteikumus. Nozares pārstāvji atzīst – šādos apstākļos nav iespējams noturēt ne apgrozījumu, ne gūt peļņu.

Jāmaina attieksme

Šobrīd pastāvošie ierobežojumi ēdināšanas nozarē ir pilnīgi nesaprotami un nepamatoti, uzskata Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs. “Nav skaidrs, kāpēc vispār nepieciešams ierobežot ēdinātāju darbību, ja mēs strādājam tikai zaļajā režīmā. Es uzskatu, ka valstij ir jāmaina sava attieksme pret nozari, jo līdz šim pastāvošie noteikumi, kas paredzēja, piemēram, būtisku darba laika ierobežojumu, bija vienkārši absurdi. Kāpēc uzreiz nevarēja ļaut strādāt līdz 23? Kāpēc šim lēmumam bija nepieciešamas trīs nedēļas? Restorānam šīs papildu divas stundas dienā sniedz iespēju būtiski palielināt ieņēmumus, kas visu šo laiku mums bija liegts. Tāpat nav saprotams, kāpēc līdz šim tika diskriminētas daudzbērnu ģimenes, kas nevarēja sēdēt kopā, jo ierobežojumi paredzēja, ka pie viena galda var atrasties ne vairāk kā četras personas. Noteikumi visu laiku mainās, un tādēļ ticība valdībai zūd. Mums solīja, ka varēsim strādāt zaļajā režīmā bez ierobežojumiem. Iegādājāmies stikla sienas, papildu iekārtas un līdzekļus, lai pilnvērtīgi varētu apkalpot klientus un organizēt banketus, kā arī motivējām visus darbiniekus vakcinēties. Pretim saņēmām tikai kārtējos aizliegumus. Tika arī solīts, ka lokdauna laikā mums būs pieejami atbalsta mehānismi, bet līdz šim vēl neesam saņēmuši subsīdijas par oktobra algām. Labākajā gadījumā šādos apstākļos varam strādāt bez zaudējumiem, par peļņu vispār nevar būt pat runas,” atzīst L. Aleksejevs.

Ja valsts amatpersonas stāsta, ka restorāni var strādāt, bet visiem cilvēkiem jābūt mājās līdz pulksten 20.00 ik dienu, tad tas ir tāpat, kā stāstīt cilvēkam, ka viņš var elpot Alpu gaisu, taču ar galvā uzmauktu matētu celofāna maisu.

To intervijā Dienas Biznesam atzīst Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs. Viņš norāda, ka apzinīgākie restorānu saimnieki pavasarī, kad tuvojās ārkārtējās situācijas gala termiņš, domāja un rīkojās, lai varētu strādāt, kaut arī faktiski visu vasaru tomēr spēkā palika dažādi ierobežojumi un iekštelpās darbu varēja atsākt tikai septembrī, bet izsludinātais “lokdauns” uz nepilnu mēnesi ir kā sitiens zem jostasvietas.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē?

Sarežģīta. Zinot to, ka Covid-19 nekur nav izgaisis, bet tieši pretēji – rodas jaunas tā modifikācijas, un ka jau no vasaras sākuma bija uzstādījums – darbiniekiem, kuriem ir saskarsme ar klientiem, jābūt ar sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, restorānā 36. līnija (un tieši tāpat arī daudzos citos restorānos) tika īstenota visu strādājošo vakcinācija. Bez šādas vakcinācijas tālākā darbība nebūtu iespējama. Rezultātā 99% restorāna 36. līnija darbinieku ir vakcinēti, un nebija pamata satraukumam par restorāna darbības būtisku ierobežošanu vai vēl vairāk – piespiedu dīkstāvi jeb slēgšanu.

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā jaunam uzņēmumam audzēt atpazīstamību, ir sadarbība ar influenceriem, jo izmērīt dārgu reklāmas kampaņu patieso atdevi ir ļoti sarežģīti.

To intervijā DB norāda viena no apakšveļas zīmola lovin’ dibinātājām Daina Novikova. Viņas un Baibas Šauriņas radītā uzņēmuma interneta veikals savas virtuālās durvis klientiem vaļā vēra pērnā gada martā – laikā, kad valstī bija izsludināts visaptverošs lokdauns jeb mājsēde. D. Novikova atzīst – sākt tirdzniecību brīdī, kad fiziski nevari satikties ar klientiem, jaunam uzņēmumam ir gana izaicinoši, taču nedrīkst aizmirst, ka internets mūsdienās ir spēcīgs instruments.

Fragments no intervijas

Kāpēc radās ideja par savu uzņēmumu, turklāt pandēmijas laikā, kas daudziem biznesiem bija gana izaicinošs?

Iepriekš mēs ar kolēģi Baibu kopā strādājām citā Latvijas apģērbu zīmolā, tā sagadījās, ka īsi pirms pandēmijas palikām bez darba, tāpēc bija skaidrs, ka nepieciešams kaut ko darīt. Diezgan ātri sapratām, ka darba tirgus vairs nav tik rožains un jaunu darbavietu atrast nemaz nav viegli, tāpēc sākām domāt par iespējām radīt savu uzņēmumu. Šī ideja jau kādu laiku bija sēdējusi mūsu galvās, taču līdz šim nebijām saņēmušās to īstenot, tāpēc nolēmām – tagad vai nekad! Principā mēs nonācām izvēles priekšā – sēdēt bez darba vai mēģināt. Mēs pamēģinājām!

Akciju cenas eirozonas galvenajās biržās otrdien kritās, Covid-19 krīzei aizēnojot labvēlīgus ekonomikas datus.

Divi no trim Volstrītas indeksiem pieauga, bet viens kritās pirms ceturtdien ASV gaidāmās Pateicības dienas, kad Volstrīta būs slēgta.

Naftas cenas pieauga, neraugoties uz ASV prezidenta Džo Baidena paziņojumu, ka no valsts stratēģiskajām rezervēm tirgū tiks laisti 50 miljoni barelu naftas, sadarbībā ar citām valstīm cenšoties ierobežot kraso degvielas cenas kāpumu.

Frankfurtes biržas indekss kritās par 1,1%, bet Parīzes biržas indekss - par 0,8%, Eiropai cīnoties ar Covid-19 izplatīšanos, kuras dēļ Austrija pirmdien atgriezās pie daļēja lokdauna.

Beļģija un Nīderlande vēl atgūstas no nesenajiem vardarbīgajiem protestiem pret jauniem Covid-19 ierobežojumiem. Vācija ir brīdinājusi, ka tās noteiktie ierobežojumi, tostarp aizliegums nevakcinētajiem apmeklēt zināmas publiskas vietas, ir nepietiekami.

Latvijai uzstādot jaunus rekordus saslimušo ar Covid-19 un no tā mirušo ziņā, aizvien biežāk dzirdams jautājums – kas tiek darīts nepareizi?

Protams, tiek meklēti arī vainīgie, prasītas amatpersonu demisijas u.tml., bet tas jau ir cits stāsts. Distancējoties no politiskajām kaislībām, tomēr redzams, ka galvenais jautājums šajā gadījumā ir un paliek: kā panākt, lai saslimstības līmenis būtu tik zems, lai radītu pēc iespējas mazākus zaudējumus ekonomikai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Un kāds tad ir tas labākais krīzes pārvaldības modelis?

Šajā kontekstā 2. novembra Dienas Biznesa izdevumā atkal pievēršam uzmanību tam, kā rīkojās Zviedrija. Tā bieži kritizēta par savu pieeju un tikpat bieži arī slavēta. Arī rezultāti ir neviennozīmīgi vērtējami, lai arī, kā redzam, kopumā ir labāki nekā, piemēram, pie mums. Kaut vai ar to, ka mācību process nav tā cietis, tātad arī jaunākās paaudzes emocionālā un intelektuālā attīstība nav traumēta, kas ir ļoti būtiski, domājot ilgtermiņā. Tāpat Zviedrijā atšķirībā no Latvijas nav sagrauta tūrisma un ēdināšanas industrija, tātad to neskar šajā jomā strādājošo emigrācija.

Patlaban vēl nav zināmi precīzi nosacījumi, kas tiks piemēroti tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteikto īpaši stingro ierobežojumu jeb "lokdauna" laikā, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

EM norādīja, ka atbildes par konkrētām detaļām par veikalu un pakalpojumu sniedzēju darbu šajā laikā varēs sniegt tikai tad, kad būs sagatavoti dokumenti izskatīšanai Ministru kabinetā. "Visticamāk, tas būs rīt," atzina ministrijā, skaidrojot, ka otrdien vēl notiek dokumentu sagatavošana atbilstoši pirmdien Krīzes vadības padomē lemtajam.

Mājsēde ilgs četras nedēļas 

No 21.oktobra četras nedēļas valstī tiks izsludināta mājsēde, tā pirmdien pēc Krīzes...

Kā ziņot, plānots, ka no ceturtdienas, 21.oktobra, uz četrām nedēļām jeb līdz 15.novembrim Latvijā spēkā stāsies īpaši stingri Covid-19 ierobežojumi jeb stingrais "lokdauns".

Kā pēc Krīzes vadības padomes sēdes pirmdien informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), šajā laika periodā visi veikali, izņemot pirmās nepieciešamības, nestrādās un būs pieejami tikai paši nepieciešamākie pakalpojumi. Tāpat paredzēts ieviest mājsēdi no plkst.20 līdz plkst.5.

Jaunie, īpaši stingrie drošības pasākumi rīkojumā par ārkārtējo situāciju vēl jāapstiprina valdībā, kuras ārkārtas sēde paredzēta trešdien, 20.oktobrī.

Uz mēnesi noteikto stingro ierobežojumu jeb "lokdauna" dēļ būvmateriālu tirgotāja "Depo DIY" zaudējumi varētu sasniegt vairāk nekā piecus miljonus eiro, informē "Depo" mārketinga direktors Rimants Jugans.

Tirgotājs saprot smago epidemioloģisko situāciju valstī, taču "Depo DIY" kā uzņēmums jau laicīgi esot darījis visu, lai mazinātu Covid-19 ietekmi gan uz tirgotāju, gan valsti kopumā.

"Mēs esam strikti ievērojuši epidemioloģiskos ierobežojumus, nodrošinot pat augstāku prasību, nekā valstī tika noteiktas, izpildi. Uzņēmumā 88% darbinieku ir ar sadarbspējīgu sertifikātu. Kopš 11.oktobra sadarbspējīgs sertifikāts ir 100% visiem klātienē strādājošiem darbiniekiem," norāda R.Jugans.

Pēc uzņēmuma aprēķiniem, ja "lokdauns" beigsies 14.novembrī, būs jānoraksta un jāutilizē pārtikas preces 400 000 eiro apmērā, ziedi, augi, puķu sīpoli 400 000 eiro apmērā, kā arī dzīvnieku barība 100 000 eiro apmērā. Savukārt valstij par piespiedu kārtā norakstāmajām precēm uzņēmumam būšot jāsamaksā nodokļos aptuveni 300 000 eiro. Kopējie zaudējumi šajā periodā pēc tirgotāja aplēsēm sasniegs vairāk nekā piecus miljonus eiro, tai skaitā algu nodokļos valstij būs jāsamaksā viens miljons eiro.

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Naftas cenas pasaulē pirmdien kritās bažās ar energoresursu pieprasījumu Ķīnā jauna Covid-19 uzliesmojuma apstākļos, bet akciju cenas Volstrītā un vairumā Eiropas biržu pieauga cerībā uz sarunām par mieru Ukrainā.

Jēlnaftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās saruka par apmēram 7%.

Miljoniem cilvēku Ķīnas finansiālajā centrā Šanhajā bija spiesti palikt mājās, kad pilsētas austrumdaļā tika noteikts lokdauns, lai ierobežotu šobrīd lielāko Covid-19 uzliesmojumu Ķīnā un veiktu masveida testēšanu.

"Schneider Electric" analītiķis Robijs Freizers nosauca pieprasījuma samazināšanos Ķīnā par "ievērojamu" risku naftas tirgiem.

Naftas cenu kritums sekmēja akciju cenu kāpumu pasaules biržās, un to atbalstīja arī cerības uz sarunām par mieru Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Kijivas sarunu delegācija izskata Krievijas prasību par Ukrainas neitralitāti. Ir gaidāms, ka otrdien Turcijā sāksies jaunas sarunas starp Ukrainu un Krieviju.

Tuvākajā laikā degvielas cenām zemāks līmenis nav gaidāms, sacīja SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Viņš norādīja, ka prognozes degvielas cenām šajā ziemā ir ļoti grūti izteikt, jo cenu ietekmē OPEC un pārējo valstu vienošanās par naftas ieguvi, taču tuvākajā laikā zemāks līmenis degvielas cenām nav gaidāms.

Tostarp Beiziķis pauda, ka pēdējā pusotra mēneša laikā naftas cena ir kāpusi ļoti strauji, sasniedzot 85 ASV dolārus par barelu, kā arī negatīvu ietekmi atstāj tas, ka ir audzis ASV dolāra kurss pret eiro. "Arī tas nav mums labvēlīgs virziens. Rezultātā naftas produktu cenas biržā pēdējā pusotra mēneša laikā ir pieaugušas par 25-30%. Līdz ar to degvielas cenas pēdējā pusotra mēneša laikā ir augušas par aptuveni desmit centiem - gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam. Pagaidām nav redzams arī nekāds kritums. Tādēļ es neteiktu, ka mēs tuvākajā laikā varam gaidīt zemāku līmeni," viņš teica.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šodien sasauktajā Krīzes vadības padomē rosinās noteikt Latvijā stingrus drošības pasākumus, kuri nekavējoties samazina kontaktu skaitu sabiedrībā par vismaz 40%, informēja ministra komunikācijas padomniece Lāsma Bindere.

Saskaņā ar analīzi, kuru aizvadītajās dienās veikuši Veselības ministrija un speciālisti, kontaktu skaits sabiedrībā ir samazinājies tikai par 5% līdz 10%. Līdz ar to infekcija aizvien izplatās nekontrolēti, turklāt slimnīcās ir jau vairāk nekā 1100 Covid-19 pacientu.

Zinātnieku modelētās prognozes liecinot, ka pie nemainīgas attīstības slimnīcu pārslodze, plānveida pakalpojumu apturēšana ilgs trīs mēnešus, kuru laikā Covid-19 "prasīs tūkstošiem cilvēku veselību un dzīvību".

Veselības ministrs rosinās ieviest drošības pasākumu kopumu ārkārtējās situācijas ietvaros, pamatojoties uz tā dēvēto "D+ konceptu", kas pēc ministrijas iniciatīvas tika izstrādāts Krīzes vadības padomes sekretariātā jau šā gada martā alfa koronavīrusa paveida uzliesmojuma gadījumam. "Nekavējoties jānosaka stingrs "lokdauns". Mums jāsakopo visi spēki un uz brīdi jāapstājas, lai apstādinātu vīrusu," tviterī vēsta D.Pavļuts.

No šodienas līdz 15.novembrim noteikti īpaši stingri noteikumi Covid-19 izplatības ierobežošanai jeb stingrais "lokdauns", paredz Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas rīkojumā.

Šajā laika periodā visi veikali, izņemot pirmās nepieciešamības, nestrādās un būs pieejami tikai paši nepieciešamākie pakalpojumi.

"Lokdauna" laikā tiks ieviesti pasākumi, kas maksimāli ierobežo cilvēku no dažādām mājsaimniecībām kontaktēšanos klātienē, lai mazinātu vēl lielāku veselības aprūpes sistēmas pārslodzi, būtiskus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības ierobežojumus un nepieciešamību ieviest pacientu prioritizēšanu medicīniskās palīdzības sniegšanai.

Lai mazinātu nelegālu pulcēšanos privātos pasākumos, noteikts ierobežojums pamest dzīves vietu nakts laikā no plkst.20 līdz 5, paredzot tikai iespēju nokļūt uz un no darba vietas.

Stingrā "lokdauna" laikā klātienes saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietas un pirmās nepieciešamības preču tirdzniecības vietas klātienē darbu varēs sākt ne ātrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.19. Ierobežojumu dēļ vairāki mazumtirdzniecības veikali būs atvērti vismaz stundu agrāk. Piemēram, "Maxima" un "Rimi"strādās no plkst.7. Savukārt "Lidl" veikali Latvijā būs atvērti klientiem katru dienu no plkst.6.30 līdz 19.

2021. gadā piedzīvotais inflācijas lēciens ir radījis bezprecedenta situāciju, kad jāiedarbina iepriekš noslēgto pakalpojumu līguma punkts, kurā aprakstīta tarifu indeksācija, kas ārzemēs ir normāla parādība, bet Latvijā pagaidām tiek uztverta kā sava veida tabu tēma.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Clean R valdes loceklis Guntars Levics. Viņaprāt, 2022. gadā dažādu iemeslu – pieaugošu tarifu, normatīvo aktu prasību un augstāku cenu – dēļ palielināsies spiediens uz atkritumu šķirošanu, kas mainīs arī sabiedrības attieksmi pret to.

Kāds bija 2021. gads?

Pārsteigumiem un izaicinājumiem bagāts gads. 2021. gads sākās ar lielām bažām par to, kāda būs nākotne, ar skandālu ap vakcīnām, ko visu pavadīja ārkārtējais stāvoklis un kādu brīdi pat lokdauns. Atnāca pavasaris, un pandēmija palika otrā plānā, bet vasarā par Covid-19 aizmirsa teju vai visi, lai epidēmija par sevi no jauna atgādinātu rudenī ar kārtējo mājsēdi un resursu cenu palēcienu. Uzņēmums, tāpat kā daudzi citi, saskārās ar visu izejmateriālu cenu būtisku sadārdzināšanos. Un cenas debesīs uzkāpa ne tikai degvielai vai gāzei, bet arī metālam, papīram, kartonam, polimēriem.

Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēdes “Hesburger” pārdošanas apjoms Latvijā 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, pieaudzis par 8,55% un sasniedzis 33,1 miljonu eiro.

Lai gan Covid-19 veselības krīze ir ieilgusi, uzņēmums ir atgriezies pie straujākas izaugsmes visās Baltijas valstīs, nākotnē plānojot jaunu restorānu atvēršanu un digitālo risinājumu ieviešanu.

“Mainīgās Covid-19 situācijas dēļ aizvadītais gads ir bijis izaicinājumiem bagāts. Taču mums ir liels gandarījums, ka esam spējuši atgriezties pie straujākas izaugsmes visās Baltijas valstīs. Sākotnēji nelielu trauksmi Latvijas biznesā radīja rudenī ieviestais “lokdauns”, taču tas bija pārāk īss periods, neatstājot būtisku ietekmi uz uzņēmuma finanšu rezultātiem. Kopumā veiksmīgos rezultātus pozitīvi ietekmējusi iedzīvotāju pirktspējas stabilizēšanās. Šogad turpinājām arī jaunu akcijas produktu ieviešanu, kas izraisīja lielu atsaucību klientu vidū, tā vienlaikus veicinot pārdošanas rezultātus. Tikmēr ieguldījumus esam veikuši restorānu renovācijā Ventspilī, Liepājā un Rīgā,” stāsta “Hesburger” mārketinga un starptautiskās attīstības direktore Ieva Salmela.

Pēc primārajām aplēsēm oktobra sākumā, viens "lokdauna" mēnesis varētu izmaksāt ap 200 miljoniem eiro, otrdien parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Republika") lūdza ministru skaidrot, cik budžetam papildus izmaksās viens "lokdauna" jeb mājsēdes mēnesis, uz ko Reirs norādīja, ka precīzus skaitļus nevar nosaukt, tomēr indikatīvi tie varētu būt 200 miljoni eiro.

Viņš skaidroja, ka šis jautājums jāsasaista ar to, kāda situācija ir valstī un kas notiek slimnīcās. Vakar esot vērtēts veselības ekspertu ziņojums par to, cik valstij izmaksātu, ja tiktu pārpildītas slimnīcu gultas. Izmaksas varētu būt 250-300 miljoni eiro, nerunājot par zaudētām dzīvībām un liegumu saņemt pakalpojumus, akcentēja Reirs.

Oktobra sākumā, kad tika veidoti aprēķini, secināts, ka šāda veida "lokdauns" varētu izmaksāt ap 200 miljoniem eiro. "Ar to mēs esam rēķinājušies, bet tas atkarīgs no tā, cik veiksmīgs uzņēmējiem bijis oktobra sākums, un cik veiksmīga būs novembra otra puse," teica politiķis, piebilstot, ka mājsēde iekrīt divas nedēļas vienā un divas nedēļas otrā mēnesī.

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Valsts ceļu tīklā visos Latvijas reģionos turpinās intensīva būvdarbu sezona, kopumā darbi turpinās 106 posmos, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Būvdarbi vienlaikus divos posmos notiek uz reģionālā autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni-Dauguļi (V218) un posmā no Limbažiem līdz Tūjasmuižai, kā arī no Sērenes līdz Zalvei uz autoceļa Sērene-Kalnieši (P86).

Sākta seguma atjaunošana autoceļa Ventspils-Piltene (P122) posmā no Tārgales līdz Piltenei.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Zvejniekciema līdz Duntei ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu un posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes;

• uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei notiek seguma atjaunošana, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes;

Valsts autoceļu tīklā būvdarbu notiek 88 autoceļu posmos, daudzviet satiksmi organizē pa vienu braukšanas joslu ar pagaidu luksoforiem. Visvairāk šādu posmu – septiņi – ir uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tur ceļā jāplāno stunda.

Uz Valmieras šosejas (A3) no Murjāņiem līdz Braslai luksoforu skaits pieaudzis līdz četriem, arī tur autovadītājiem ceļā jāplāno gandrīz stunda. Maršrutā Rīga–Valmiera (A3) pagaidu luksofors ir arī pie pagrieziena uz Cēsīm (P14).

No Valmieras līdz Rencēniem (P17) šonedēļ jau divi reversās kustības posmi ar luksoforiem, bet vēl piecos kustību regulē ar priekšrocības ceļazīmēm. Visa posma izbraukšanai jāparedz 45 minūtes.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Valsts ceļu tīklā patlaban būvdarbi notiek 78 posmos, turklāt sešos no tiem, lai šķērsotu būvdarbu vietu, ceļā jāpavada no 50 minūtēm līdz stundai, informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Tāpēc autovadītāji aicināti plānot papildu laiku ceļā vai, ja iespējams, izvēlēties alternatīvu maršrutu.

Īpaši ilga gaidīšana iespējama Vidzemes šosejas (A2) posmā no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tomēr šo posmu iespējams apbraukt pa reģionālajiem autoceļiem P20 un P30.

Būvdarbu vietu ilgstoša šķērsošana paredzama arī ceļu posmos no Kārsavas līdz Grebņevai (A13), no Madonas līdz Dzelzavai (P37), no Rīgas apvedceļa (A4) līdz pagriezienam uz Tīnūžiem (P4), no Valmieras līdz Rencēniem (P17), kā arī no no Stalbes līdz Cēsīm (P14).

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Tirdzniecības laika ierobežojumi nerisina pārmērīga alkohola patēriņa problēmu valstī, sacīja Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Komentējot Veselības ministrijas (VM) rosinājumu aizliegt tirgot alkoholu pēc plkst.20, lai mazinātu alkohola patēriņu, Liniņš sacīja, ka gan Latvijas, gan citu valstu pieredze rāda, ka tirdzniecības laika ierobežojumi nemazina patēriņu, bet veicina nelegālā alkohola apriti. Bez tam, tirdzniecības laika ierobežojumi veicina nelegālu, veselībai bīstamu dzērienu noietu, vienlaikus samazinot nodokļu ieņēmumi no legālās produkcijas.

"Nav pierādīta cēloņsakarība starp likumīga dzērienu iegādes laika saīsināšanu un alkohola patēriņa samazināšanos valstī," sacīja savienības valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka pastāv pamatotas bažas, ka iespējams gluži pretējs efekts uz nelegālā alkohola patēriņa pieauguma rēķina.

Ieviešot līdzšinējos ierobežojumus, kas pārspīlēti tiek dēvēti par “lokdaunu”, no politiķu puses tika viennozīmīgi apliecināts, ka pēc 15. novembra dzīve atkal būs, tā teikt, vecajās sliedēs.

Uz žurnālistu vaicāto, vai tiešām nebūs nekādu kritēriju, saskaņā ar kuriem kaut kādi ierobežojumi varētu saglabāties, amatpersonas atbildēja izvairīgi, sakot apmēram tā: dzīvosim, redzēsim. Nu redzam. Un ne tikai to, ka iepriekšējie ierobežojumi nav bijuši tik efektīvi, kā cerēts, bet arī to, ka arī turpmākajam laikam noteiktie tādi izskatās, jo atkal aplamību pilni un diemžēl atkal tieši motivē meklēt risinājumus, lai ierobežojumus apietu.

Kāpēc? Tam var būt vairāki pamatojumi. Pirmkārt, šī ierobežojumu apiešana tiešā veidā saistāma ar sabiedrības attieksmi pret lēmumu pieņēmējiem. Neteiksim, ka tas būtu kāds protesta veids, drīzāk vēlme šos aplamību pieņēmējus, tā teikt, neņemt pierē. Pamats tam – neuzticēšanās politiķiem, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, neticība ierobežojumu efektivitātei, jo normas daudzos gadījumos nav bijušas pamatotas un bieži vien ir pretrunā ar veselo saprātu. Kaut vai par piemēru ņemot to, ka lielie pārtikas veikali, kas bija visiem atvērti līdz 15. novembrim, nu pēkšņi kļuvuši nevakcinētajiem bīstami un tāpēc nepieejami. Ir taču katram skaidrs, ka vīrusa izplatības mazināšanai būtisks ir nevis telpas izmērs, bet gan cilvēku blīvums un ventilācijas kapacitāte. Blīvumu var regulēt, un tas tiek darīts kaut vai ar groziņu un marķējuma uz grīdas palīdzību. Savukārt ventilācijas sistēmas tirdzniecības centros ir labākas nekā lielākajā daļā, piemēram, ministriju, nemaz nerunājot par skolām.