Epidemioloģisko drošības pasākumu atvieglošana patlaban nebūtu atbalstāma, otrdien valdības sēdē pauda virkne ekspertu.
Pirms mēneša valdība vienojās pārskatīt ierobežojumus pakāpeniski. Pirmajā solī tika pārskatīti ierobežojumi tirdzniecībā un izglītībā. Savukārt Operatīvās vadības grupas piedāvātais otrais solis paredzēja, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 320, provizoriski aprīļa beigās varētu lemt par nākamajiem soļiem ierobežojumu pārskatīšanā.
Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis otrdien valdības pārstāvjus informēja, ka patlaban saslimstība ar Covid-19 ir daudz augstāka, nekā tika prognozēts pirms mēneša, tāpēc patlaban nebūtu atbalstāms pārskatīt noteiktos ierobežojumus.
Citskovskis atsaucās uz datiem, kas liecina, ka iedzīvotāji ir sākuši vairāk pārvietoties, ko viņš saista ar aprīļa sākumā ieviestajiem atvieglojumiem tirdzniecībā. Viņš arī norādīja, ka sabiedrība "daudz plašāk ir interpretējusi" aprīļa sākumā ieviestos atvieglojumus, kā rezultātā vīruss ir izplatījies.
Citskovskis uzsvēra, ka jebkura turpmāka ierobežojumu atvieglošana ir riskanta, tāpēc Operatīvās vadības grupa iesaka neatbalstīt drošības pasākumu atvieglošanu. Vienlaikus Operatīvās vadības grupa atzīst, ka būtu iespējams izskatīt atsevišķus, sabiedrībai neatliekamus pasākumus, piemēram, atvieglojumus centralizēto eksāmenu organizēšanā.
Tajā pašā laikā Operatīvās vadības grupa neiesaka otrdien valdībai diskusijām piedāvātos priekšlikumus atļaut ārā nodrošināt sabiedrisko ēdināšanu un ārā organizēt sporta nodarbības plašākā grupā.
Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis Vladislavs Vesperis informēja par akadēmiskās ekspertu grupas viedokli, kas arī uzskata, ka pie pašreizējā saslimstības rādītāja ierobežojumu mīkstināšana nav atbalstāma, jo tādējādi būtiski pieaugs saslimstība ar Covid-19.
Ekspertu ieskatā, valdībai būtu konsekventi jāpieturas pie saviem lēmumiem, tostarp "luksofora principa" ieviešanas.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rezumēja, ka saslimstība ar Covid-19 pieaug, pacientu skaits slimnīcās nemazinās, kā arī nedaudz pieaug mirstības rādītāji. "Uzklausot abus ziņojumus, tie silti neiesaka spert tālākus soļus atvieglojumu ieviešanā, jo epidemioloģiskā situācija tam nav atbilstoša," secināja premjers.
Kariņš atzina, ka valdības lēmumus Covid-19 krīzes risināšanā nereti kritizē kā "nepareizus", tomēr viņš uzsvēra, ka, salīdzinot epidemioloģisko situāciju citviet, Latvijā situācija bijusi atšķirīga. "Mēs neesam piedzīvojuši strauju saslimšanas un hospitalizācijas pīķi. Mēs no tā esam izvairījušies," pauda Kariņš. Viņš uzsvēra, ka Latvijā epidemioloģiskā situācija nav bijusi tik dramatiska kā Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Dānijā un citviet.
Komentējot atsevišķu ministru vēlmi pārskatīt ierobežojumus un tos mīkstināt, Ministru prezidents norādīja, ka pēc definīcijas politiķis grib būt populārs. "Pandēmijā rīcība prasa pareizu un atbildīgu rīcību un tas ne vienmēr ir populāri," piebilda premjers.
Kariņš pauda izpratni par neziņu, cik ilgi vēl nāksies sadzīvot ar ierobežojumiem, tajā pašā laikā premjers uzsvēra, ka atbilde ir rodama vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanā.
Ministru prezidents uzsvēra, ka līdz brīdim, kamēr neaugs vakcinēšanās apjomi, viņš negribētu mīkstināt ierobežojumu. "Es gribu dot iespēju visiem, kam ir galva uz pleciem, sevi pasargāt," piebilda premjers.
Savukārt Citskovskis skaidroja, ka patlaban mērķis ir nepieļaut Covid-19 izplatības trešo vilni, tāpēc lēmumu pieņemšanā tiek balansēts starp epidemioloģisko drošību un to, cik daudz ierobežojumus iespējams pārskatīt.
"Patlaban būtu vieglprātīgi novest valsti tik tālu, ka būtu jāievieš lokdauns. Neviens nav gatavs lokdauna ieviešanai," uzsvēra Citskovskis, atgādinot, ka valdība ir pieņēmusi tā dēvēto plānu "D", kas paredz, ka, epidemioloģiskajai situācijai strauji pasliktinoties, tiktu ieviests lokdauns.
