Nākamo piecu gadu laikā AS Latvijas valsts meži LVM Sēklas un stādi palielinās izaudzēto koku stādu daudzumu par 32% jeb 17 milj. un sasniegs 70 milj. stādu gadā
Šādu nākotnes ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ieskicēja AS Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.
Viņš norādīja, ka ik gadu pieaug pieprasījums pēc koku stādiem. «Koku stādi ir viena no populārākajām uzņēmuma eksportprecēm, un pieprasījuma apmierināšanu ierobežo tikai pieejamo stādu daudzums,» situāciju rādīja R. Strīpnieks. Viņš atzina, ka stādu eksports pašlaik ir nedaudz mazāk kā ceturtā daļa no kopumā LVM izaudzēto stādu apjoma. «LVM stādi sekmīgi konkurē ar Somijas, Zviedrijas, Vācijas kokaudzētavu produkciju,» norādīja uzņēmuma vadītājs. Vienlaikus viņš atgādināja, ka 2001. gadā tā brīža kokaudzētavās tikuši izaudzēti tikai 14 milj. stādu, kaut arī to patēriņš LVM apsaimniekojamos mežos bija vairāk kā 20 miljonu stādu. «Bijām nopietna kraha priekšā, jo LVM raka mežeņus, lai tos stādītu izcirtumos, tāpēc loģiski bija pievērsties stādu audzēšanai un šīs jomas noteikšanai par prioritāti, jo bez kvalitatīviem koku stādiem nav iespējams izaudzēt augstvērtīgu mežu nākotnē,» tā R. Strīpnieks. Viņš atgādina, ka gadsimtu mijā nevienam nebija pat intereses par koku stādu audzēšanu un tāpēc nekas cits LVM neatlika, kā pašiem attīstīt koku stādu audzēšanu.
«Šogad kopējais stādu realizācijas apjoms būs aptuveni 53 milj., no kuriem gandrīz 27 milj. stādu ir LVM pārziņā esošo platību apstādīšanai, savukārt privāto mežu īpašnieki Latvijā rezervējuši gandrīz 14 miljonus stādu un vēl ap 11 miljoniem stādu ir eksportēti – lielākoties uz Zviedriju,» situāciju ar stādāmo materiālu skaidro struktūrvienības LVM Sēklas un stādi direktors Guntis Grandāns. Viņš norāda, ka gadu no gada koku stādu eksporta apjoms atšķiras, jo prioritāte ir ar šo materiālu nodrošināt LVM. Vienlaikus tiek eksportēti teju 10 miljoni egļu stādu ar uzlabotu sakņu sistēmu un nedaudz arī priežu stādi. G. Grandāns norāda, ka Latvijas egles ar uzlabotu sakņu sistēmu tiek stādītas uz dienvidiem no Stokholmas, kur ir Latvijai līdzīgs klimats. Viņš neslēpj, ka daļēji tieši Zviedrijas pircēju dēļ savulaik Mazsilu kokaudzētavā īstenots projekts par egles ietvarstādu apstrādi ar smilšu līmi pret tāda kaitēkļa kā smecernieka bojājumiem. «Smilšu līmes apstrāde aizsardzību nodrošina divas sezonas, savukārt ķīmiskā – tikai mēnesi vai, maksimums, divus,» tehnoloģijas priekšrocības min G. Grandāns. Podiņu kokaudzētavā darbojas vaskošanas robots, kas nodrošina egles ar uzlabotu sakņu sistēmu apstrādi. G. Grandāns atzīst, ka tirgus pieprasījums pat ir pārsniedzis piedāvājumu, tāpēc pēc diskusijām, izvērtējot visus iespējamos nākotnes izaicinājumus, tiek uzsākta būtiska stādu audzēšanas jaudu palielināšanas programma. «Iecerēts, ka 2024. gadā tirgū varēsim pārdot par 17 miljoniem stādu vairāk nekā šogad,» ieceri rāda G. Grandāns. Kopējās investīcijas tiek lēstas 25 milj. eiro apmērā, taču būvniecības inflācijas (deflācijas) rezultātā šī summa varot mainīties.
Visu rakstu lasiet 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!