Grieķija gatavojas ārkārtīgi spēcīga karstuma vilnim un tuvākajās dienās tiek prognozēta temperatūras pakāpšanās līdz 44 grādiem pēc Celsija.

Pirmdien brīdinājumus izdeva gan Grieķijas nacionālais meteoroloģiskais dienests, gan civilās aizsardzības aģentūra, jo karstuma vilnis tiek prognozēts līdz 8.augustam, kas ir neparasti ilgs periods.

Sagaidāms, ka no otrdienas temperatūra naktī nenoslīdēs zem 30 grādiem, kas cilvēkiem būs īpaši smagi, jo ķermenis nespēs atgūties no karstuma.

Pastāv arī bažas par strauju meža ugunsgrēku izplatīšanos, jo tiek prognozēts spēcīgs vējš, bet pēdējās nedēļās bijis maz lietus.

Grieķija no spēcīga karstuma viļņiem cietusi arī agrāk, taču tuvākajām dienām prognozētie laikapstākļi būs bezprecedenta.

1987.gadā līdzīgā karstuma vilnī, kad vēl nebija plaši izplatīta gaisa kondicionieru izmantošana, nomira aptuveni 4000 cilvēku.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Ziemeļu puslodē jau kādu laiku sevi pieteicis sausums, kas draud būtiski ietekmēt dažādu reģionu ekonomiku.

Pie ļoti liela sausuma parasti daudz neko neizaudzēsi. Tāpat sausums sevišķi Eiropā padziļina tās pašsabūvēto un pašielaisto enerģijas krīzi. Pārāk karsti ūdeņi un zems to līmenis negatīvi ietekmē gan atomelektrostaciju, gan hidroelektrostaciju darbību. Ja nav vēja, tad daudz neiegūsi arī vēja enerģiju. Lielās Eiropas upēs krītot ūdens līmenim, pa tām grūti kļuvis pārvietot dažādas kravas, piemēram, dīzeli un arī ogles līdz to dedzinātavām.

Piegāžu problēmām un deficītiem saasinoties, tas tikai spēlēs par labu vēl augstākai inflācijai un būs pretvējš ekonomikai. Neesot Krievijas gāzei, tādējādi jautājumu par šo ziemu un arī dažām (varbūt vairākām) nākamajām ziemām jau ir kļuvis pārāk daudz. Piemēram, Beļģijas premjers nupat izteicies par piecām līdz 10 grūtām Eiropas ziemām. Nupat Bloomberg rēķināja, ka elektrības cena Vecajā kontinentā atbilst tam, ja naftas barels maksātu apaļus 1000 ASV dolārus.

Amonija nitrāts ir bīstams tikai noteiktos apstākļos, kas nemaz nav tik vienkārši panākami, stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesore Māra Jure.

Eksperte skaidroja, ka ikdienas lietošanā šī viela nav bīstama. Pēc viņas paustā, šī viela kļūst sprādzienbīstama, ja tiek ilgstoši pārkarsēta, proti, atrodas milzīga karstuma apstākļos. Tad šī pārkaršana iniciējot sprādzienu un detonācija ir ļoti spēcīga.

Jure uzsvēra, ka šī viela var sprāgt, ja tai ir ierosinājums vai sprādziens. "Ja ierosinātājs ir spridzeklis, tad šī viela detonē ar milzīgu spēku. Tāpat ierosinātājs var būt triecienvilnis, ko izraisa izšauta lode," atklāja eksperte.

Vienlaikus viņa pastāstīja, ka šai vielai ir zema kušanas temperatūra, līdz ar to, cenšoties to dedzināt - tā kusīs, bet nekas nenotiks. Taču apstākļos, kad ir sprādziens, ugunsgrēks vai pārkaršana, tad amonija nitrāti un to saturoši minerālmēsli var sprāgt, pauda Jure.