Kas vieno Facebook, LinkedIn, EA, Apple un PayPal, u.c.? Daudzi jau zina vai nojauš – pirmkārt, šie uzņēmumi strādā e-komercijas nozarē, taču galvenais – tie nodokļu plānošanas nolūkā izmanto uzņēmumus Īrijā, pirmie divi pat tur ir izveidojuši savus grupas galvenos uzņēmumus.

Kāda respektējama Īrijas nodokļu konsultāciju uzņēmuma rakstā¹ minētas 10 būtiskākās priekšrocības šai pasaulē populārajai holding-kompāniju jurisdikcijai. Turpmāk, ņemot vērā attiecīgajā rakstā izceltās 10 Īrijas nodokļu priekšrocības, izsakoties sporta terminoloģijā, piedāvāju uzspēlēt futbolu – kurš holdinga režīms labāks – Latvijas vai Īrijas?

1. peļņa no akciju pārdošanas nav apliekama – 1:0

Kā princips tas ir ieviests abās valstīs, tomēr Īrijā tas ir ierobežots ar vairākiem priekšnosacījumiem. Piemēram, to var izmantot tikai Eiropas Savienības (ES) un Īrijas nodokļu konvenciju rezidenti, 5% kapitāla daļas vai akcijas jātur vismaz 12 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu periodā, meitas uzņēmumam, kura akcijas tiek atsavinātas, jānodarbojas ar tirdzniecību. Latvijā šādu ierobežojumu nav. Tas arī nozīmē, ka atšķirībā no Īrijas kompānijām, Latvijas kompānijas var tirgoties Londonas biržā, un to šādi gūtā peļņa neapliksies ar UIN, turklāt tas attieksies arī uz krietnu daļu no vērtspapīriem, ne vien akcijām vai kapitāla daļām. Šai jautājumā Īrijas aizsardzība ir samērā blāva blakus Latvijas uzbrukumam.

Lielbritānijas lielākā mazumtirdzniecības kompānija Tesco pagājušajā biznesa gadā, kas noslēdzās februārī, strādāja ar 5,74 miljardu sterliņu mārciņu (7,9 miljardu eiro) tīrajiem zaudējumiem, salīdzinot ar 974 miljonu mārciņu (1,3 miljardu eiro) peļņu pirms gada, teikts trešdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Zaudējumi tiek skaidroti ar vienreizējiem izdevumiem septiņu miljardu mārciņu apmērā, kas galvenokārt saistīti ar kompānijas īpašumu vērtību norakstīšanu.

Jau ziņots, ka Tesco janvārī prezentēja izmaksu samazināšanas plānu, kurā paredzēts slēgt veikalus, pārdot aktīvus un atcelt dividendes, lai uzlabotu finansiālo stāvokli un atgūtos no finanšu prognožu kļūdas skandāla.

Uzņēmums paziņoja, ka slēgs tā galveno biroju, samazinās kapitāla izdevumus, slēgs 43 nerentablus veikalus un būtiski pārskatīs veikalu būvniecības programmu.

Tesco jau piekritis pārdot interneta operatora struktūrvienību Tesco Broadband un straumēšanas pakalpojumu Blinkbox TV telekomunikāciju kompānijai TalkTalk.

Mazumtirgotāju savstarpējā konkurence visbiežāk ir izdevīga tieši pircējiem. To kārtējo reizi apliecina cenu karš starp kompāniju Tesco un vācu mazumtirgotājiem Īrijā – Aldi un Lidl. Pēdējā laikā ļoti daudzi pircēji izvēlas iepirkties tieši Aldi un Lidl, uzskatot, ka tur preces ir daudz lētākas, atsaucoties uz Independent.ie, vēsta Baltic Ireland.

Tāpēc Tesco uzsācis apjomīgu pircēju pārvilināšanas kampaņu – ja iknedēļas pirkumu cena izrādīsies lielāka nekā veikalos Aldi un Lidl, Tesco sola pārmaksāto naudu klientiem atgriezt.

Tas nozīmē, ka katru reizi, kad cilvēks iepirksies Tesco veikalā, norēķinoties pie kases tiks salīdzinātas cenas izvēlētajiem produktiem un līdzvērtīgiem produktiem Aldi un Lidl. Ja grozs izmaksās vairāk, Tesco par cenu starpību izsniegs kuponu, ko varēs izmantot, nākamreiz iepērkoties veikalā. Lai iegūtu apsolīto cenu, klientiem būs jāiegādājas 10 vai vairāk preces. Kuponus varēs izmantot 28 dienu laikā.

Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvalde (FCA) trešdien uzsākusi izmeklēšanu pret Lielbritānijas lielāko mazumtirdzniecības kompāniju Tesco, kas ievērojami pārspīlējusi tā pusgada peļņas prognozi.

«FCA informējusi Tesco, ka tā sākusi pilnīgu izmeklēšanu pēc pusgada peļņas prognozes pārspīlēšanas,» norāda pārvalde.

Tesco pagājušajā nedēļā pārsteidza investorus ar paziņojumu, ka prognozes uzņēmuma peļņai šā biznesa gada pirmajos sešos mēnešos, kas noslēdzās 23.augustā, tikušas pārspīlētas par aptuveni 250 miljoniem mārciņu (318 miljoniem eiro).

Šīs ziņas lika Tesco vadītājam Deivam Lūisam atstādināt četrus augstākā līmeņa vadītājus un uzsākt neatkarīgu izmeklēšanu.

Tesco arī par trīs nedēļām atlicis jaunāko finanšu rezultātu publiskošanu, kas tagad tiks īstenota 23.oktobrī.

Vorena Bafeta investīciju kompānija Berkshire Hathaway pārdevusi vairāk nekā 245 miljonus mazumtirdzniecības milža Tesco akciju, ziņo BBC.

Šomēnes Bafets pavēstīja, ka viņa lēmums investēt Tesco bijusi milzīga kļūda. «Es kļūdījos attiecībā uz Tesco. Tā man bija milzīga kļūda,» atzina slavenais investors.

2013. gada beigās Berkshire Hathaway piederēja 3,7% Tesco akciju, tagad - zem 3%.

Pēdējā laikā neveiksmīgās darbības dēļ, kas sarūgtinājusi investorus, ievērojami samazinājusies mazumtirgotāja akciju vērtība.

Bafets ir pazīstams ar to, ka priekšroku dod ilgtermiņa ieguldījumiem, nevis riskantām akcijām. Viņa ieguldījumu portfelis ietver labi pazīstamus zīmolus, piemēram, Coca-Cola, IBM un American Express.

Britu lielākais mazumtirgotājs Tesco uzrādījis pirmo peļņas kritumu pēdējo 18 gadu laikā – kompānijas peļņa sešu mēnešu laikā līdz augusta beigām ir sarukusi par 11% līdz 1,66 miljardiem Lielbritānijas mārciņu (aptuveni 1,46 miljardi Ls), vēsta pasaules mediji.

Lai arī Tesco peļņa Lielbritānijā uzrādījusi nelielu pieaugumu 0,1% apmērā, tas nav spējis ietekmēt pieaugošos zaudējumu Āzijā un izaugsmes trūkumu ASV, raksta britu medijs The Week.

Tesco jau šā gada janvārī brīdināja, ka kompānijas peļņa varētu samazināties. Kompānijai diezgan dārgi izmaksā tās izpilddirektora Filipa Klarka (Philip Clarke) investīciju plāni. «Tesco maksā dārgi par savu Lielbritānijas biznesu. Lielā mērā par peļņas samazinājumu ir «atbildīga» papildus 8000 darbinieku nolīgšana Lielbritānijā, kas tika veikta, lai klientiem nodrošinātu labāku apkalpošanu,» noārda Roberts Pestons (Robert Peston) no BBC.

Pirms trīs gadiem latviete Marta Rožkalne vēl neplānoja Šrilankā uzsākt biznesu. Šodien viņa ir saimniece jau diviem restorāniem un neizslēdz iespēju nākotnē atvērt vēl kādu.

Pirmo reizi M.Rožkalne Šrilanku iepazina 2016. gada augustā, kad trīs nedēļas ceļoja apkārt pa salu. Iemīlēja tās dabu, kultūru un cilvēkus. Latvietei tā šķitusi kā paradīze - kalni, okeāns, safari. Nepagāja ilgs laiks, kad jau divu mēnešu laikā M.Rožkalne bija pārcēlusies uz Šrilanku.

"Sākumā mans plāns nebija atvērt šeit restorānu, jo pieredze tajā jomā man bija īsti nekāda, taču tad satiku savu esošo draugu, kura plāns bija atvērt pludmales restorānu/bāru skaistā sērferu ciemā - Arugam bay. Sāku apsvērt domu, ka mēs varētu kļūt par biznesa partneriem. Jau pēc divām nedēļām tika nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes un lielie darbi varēja sākties," stāsta M.Rožkalne.

Mazumtirgotājs "Tesco" Lielbritānijā ieviesīs jauninājumu, pircējiem tiešsaistē dodot iespēju iegādāsies produktus atkārtoti lietojamā iepakojumā, ziņo "BBC".

Mazumtirdzniecības gigants apvieno spēkus ar "Loop", kas sevi dēvē par "nulles atkritumu iepirkšanās platformu". Izmēģinājums aptver 150 preces, kuras tiks piegādātas atkārtoti izmantojamā iepakojumā, par kuru patērētāji veiks iemaksas.

Saskaņā ar vides organizācijas "Greenpeace" pausto pieaugošais pieprasījums pēc piegādēm uz mājām, kuru veicinājis Covid-19 uzliesmojums pasaulē, dod "reālu iespēju inovācijām atkārtoti lietojamā iepakojumā jomā".

Toms Szakijs, "Loop" vadītājs, informējis, ka šis būs pilotprojekts, bet piegādes aptvers plašu teritoriju, ieskaitot Ziemeļīriju.

Klienti pieteiksies pakalpojumam, noklikšķinot uz saites "Tesco" vietnē, un pēc tam varēs pasūtīt piegādi, kuru izpildīs kompānija "DPD".

Britu laikraksts The Independent publicējis karikatūru, kurā imigrantu strādnieki attēloti «iepakoti» līdzīgi pārtikai ar piebildēm, ka «noderīgs ir katrs lietuvietis» (Every Lithuanian helps) un «pērc divus par viena cenu» (2 for the price of 1). Lietuvas vēstniece Lielbritānijā raksturojusi karikatūru kā pretīgu, ksenofobisku un rasistisku.

Asta Skaistgirute-Liauskiene (Asta Skaisgiryte-Liauskiene), Lietuvas vēstniece Lielbritānijā, norādīja, ka vērsusies pie The Independent redaktora, lai paustu neapmierinātību par tās publicēšanu. «Tāpat es atgādināju, ka lietuvieši ir dzīvojuši Lielbritānijā vairāk nekā simts gadus. Turklāt šeit strādājošie lietuvieši maksā nodokļus Apvienotajai Karalistei, tādējādi sniedzot savu artavu valsts ekonomiskajā labklājībā,» pauda vēstniece.

Pirms pāris dienām britu politiķis Kriss Braiants (Chris Bryant) izteicies, ka tādi Lielbritānijas uzņēmumi kā Next un Tesco britu vietā darbā pieņem strādniekus no Austrumeiropas. Medijos izskanēja informācija, ka politiķis, kurš atbildīgs par darba lietām, Next un Tesco raksturo kā «bezprincipu uzņēmumus, kurus interesē tikai tas, kā nolīgt pēc iespējas lētāku darbaspēku». Politiķis norādīja, ka tas neesot godīgi nedz pret imigrantu strādniekiem, nedz pret britiem, kuriem ir parādsaistības un kuriem jāuztur ģimenes un kas nespēj sacensties ar austrumeiropiešiem.

Lielbritānijas Konkurences un tirgu pārvalde (CMA) paziņojusi, ka atļauj valsts lielākajai mazumtirdzniecības kompānijai «Tesco» par 3,7 miljardiem sterliņu mārciņu (4,2 miljardiem eiro) pārņemt pārtikas produktu vairumtirgotāju «Booker».

CMA secinājusi, ka abi uzņēmumi vairumā to darbību tieši savā starpā nekonkurē un tādējādi nerada bažas par konkurences kropļošanu.

«Tesco» par plāniem pārņemt «Booker» paziņoja šā gada sākumā.

Darījums paredz, ka «Tesco» investori savā īpašumā iegūs vairākuma akcijas apvienotajā uzņēmuma un tiks radīts Lielbritānijas lielākais pārtikas produktu bizness.

«Tesco», kuru pēdējos gados skāris grāmatvedības skandāls un sīva konkurence iekšzemē, ko rada Vācijas kapitālam piederošie mazumtirdzniecības tīkli «Aldi» un «Lidl», iepriekš norādīja, ka kompānija meklē iespējas savu izaugsmes perspektīvu veicināšanai.

Darījumu paredzēts pabeigt 2018.gada sākumā.

Parasti, runājot par Īriju, prātā nāk viskijs, lieliska mūzika vai darba un labākas dzīves meklētāji no Latvijas. Arī Dubultais Īru ar Nīderlandes sviestmaizi vairāk izklausās pēc kaut kā no ēdienkartes, kaut arī tās ir nodokļu pasaulē sen pazīstamas frāzes. Jā, Īrija nu jau daudzus gadus gozējas nodokļu pasaules uzmanības lokā. Kādēļ? Salīdzinoši zemā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 12,5% likme te nav galvenais iemesls. Arī manis iepriekš aprakstītais holdingu režīms (1) nav par iemeslu – tas ar dažādām modifikācijām pastāv vairumā ES valstu. Tomēr Īrija ir populāra, it sevišķi ASV biznesa aprindās, citas UIN īpatnības dēļ. To žurnāls The Economist savā š. g. 18. oktobra rakstā sauc par Īrijas lielāko caurumu, t.s. Double Irish (2). Kā strādā šis Dubultais Īru? Kas lācītim vēderā? Kā Latvijas uzņēmumiem tas būtu izmantojams?

Pieņemsim, Latvijā darbojas uzņēmums Krievijas Balzāms (KB). No savas peļņas tas samaksā valsts budžetā Latvijas 15% UIN, kas arī, protams, var nebūt daudz. Lai samazinātu ar UIN apliekamo ienākumu, slēpt ieņēmumus ir pretlikumīgi un tādēļ – bīstami. Tādēļ būtu jāskatās uz legālām izdevumu palielināšanas iespējām (parasti ar zaudējumiem, procentiem, autoratlīdzību u.c.). Tādēļ KB var izveidot meitas uzņēmumu Īrijā (KB IRL, sk zīmējumu zemāk) un šajā meitas uzņēmumā var izveidot patentus, tehnoloģijas, firmas, sistēmas, zinātību u.c. intelektuālo īpašumu, par ko KB maksātu uz KB IRL autoratlīdzību. KB ar Latvijas UIN apliekamā peļņa būtiski samazinātos par šiem autoratlīdzību maksājumiem uz KB IRL. Šādām izmaksām Latvijā nepiemēro arī ieturējuma nodokli.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir saņēmusi nekustamo īpašumu kompānijas SIA Pillar 3 iesniegumu par strīda izskatīšanas ierosināšanu un izskatīšanu par dabasgāzes piegādes pakalpojumu sniegšanu. Regulatora padome lemj ierosināt strīda izskatīšanu, informē SPRK Komunikāciju nodaļas galvenā speciāliste Ieva Bethere.

Ar iesniegumu šī gada 20.aprīlī par strīda izskatīšanas ierosināšanu regulatorā vērsās Pillar 3 par AS Latvijas Gāze atteikumu noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu ar Pillar 3 gazificētajam objektam Tērbatas ielā 86-7, Rīgā.

Iesniegumā ir norādīta informācija, kas atbilstoši likuma Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem 33.panta otrajai daļai jāietver iesniegumā par strīda izskatīšanu. Regulatorā saņemtā informācija atbilst visām strīda pazīmēm. Līdz ar to regulatora padome nolēma ierosināt strīda izskatīšanu starp Pillar 3 un Latvijas Gāzi.

Vienlaikus SPRK padome aicinājusi strīdā iesaistītās puses veikt savstarpējas pārrunas, cenšoties panākt izlīgumu.

Gabriela Strautmane (pēc pases Strautmann) dzīvo, mācās un strādā Dublinā. Viņa ir ceturtās paaudzes latviete un šogad ir nopietni apņēmusies iemācīties latviešu valodu, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

Lai piesaistītu jaunus iedzīvotājus 1905. gada maijā ukraiņu dibinātajai pilsētai Novaodesa, Brazīlijas valdība, īstenojot agrārās reformas, nosūtīja uz Rīgu Brazīlijas Lauksaimniecības ministrijas imigrācijas aģentu Jāni Gūtmani (João Gutmann). Viņš tad arī bija tas, kurš pagajušā gadsimta sākumā organizēja četrdesmit Latvijas zemnieku ģimeņu, tostarp dundadznieku Līnas un Anša Strautmaņu ierašanos Novaodesā 1906.gadā. Tie bija Gabrielas vecvecāki, kuriem līdzi bija arī tikai dažus gadus vecā meitiņa Marta. Līnas un Anša dēls, Gabrielas vectēvs Rūdolfs, vēlāk piedzima jau Brazīlijā un Latvija viņam bija vairs tikai tēvzeme nevis dzimtene, raksta portāls.

Tirgotājs Tesco līdz šā gada beigām laidīs klajā pirmo sava zīmola viedtālruni, ziņo BBC.

Tālrunis darbosies ar Google Android programmatūru un būšot salīdzināms ar Samsung Galaxy S5.

Tesco jau pārdod savu planšetdatoru Hudl. Līdz šim pārdots pusmiljons tā vienību. Septembrī tiks laista klajā atjaunota Hudl versija. Planšetdatora cena ir 119 Lielbritānijas sterliņu mārciņas (147 eiro). Tālrunis gan konkurēšot ar augstākā segmenta precēm.

Mazumtirdzniecības kompānija Tesco Lielbritānijā atvērusi savus pirmos mazcenu veikalus Jack's, kas piesaistījuši lielu pircēju interesi, vēsta ārvalstu mediji.

Lielbritānijas lielākā mazumtirdzniecības kompānija tādējādi pastiprina konkurences cīņu ar vācu zīmoliem Aldi un Lidl.

Veikalu atvēršanu rindās gaidījis liels skaits pircēju, kuri atzinuši, ka varētu mainīt savus līdzšinējos iepirkšanās paradumus par labu šim zīmolam. «Cenas, viss ir atkarīgs no cenām un produktu kvalitātes,» uzsvērusi viena no interesentēm.

Veikaliem dots nosaukums par godu Tesco dibinātājam Džekam Kohenam (Jack Cohen). Nākamā gada laikā plānots atvērt aptuveni 15 šī zīmola veikalus.

Dž. Kohens Tesco dibināja 1919. gadā.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Merks par vairāk nekā 42 miljoniem eiro Rīgā būvēs Lidl loģistikas centru

Lielbritānijas lielākā mazumtirdzniecības kompānija Tesco piektdien paziņoja, ka iegādāsies pārtikas produktu vairumtirgotāju Booker, par to samaksājot 3,7 miljardus sterliņu mārciņu (4,4 miljardus eiro).

Darījums paredz, ka Tesco investori savā īpašumā iegūs vairākuma akciju daļu apvienotajā uzņēmuma un tiks radīts Lielbritānijas lielākais pārtikas produktu bizness.

Tesco, kuru pēdējos gados skāris grāmatvedības skandāls un sīva konkurence iekšzemē, ko rada uzņēmumi Aldi un Lidl, norāda, ka kompānija meklē iespējas savu izaugsmes perspektīvu veicināšanai.

Darījumu paredzēts pabeigt 2017.gada nogalē vai 2018.gada sākumā.

Īrijā 2016.gada aprīlī dzīvoja 19 933 Latvijas valstspiederīgie, liecina pēdējie Īrijas Centrālā statistikas biroja tautas skaitīšanas dati par Īrijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem.

Kā vēsta portāls «baltic-ireland.ie», Latvijas valstspiederīgo kopiena kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011.gadā samazinājusies par 3% jeb 660 cilvēkiem. 2011.gadā Īrijā dzīvoja 20 593 Latvijas valstspiederīgie.

5771 jeb 29% no tiem kā dzīvesvietu norādījuši Dublinu, bet, atšķirībā no brazīliešiem, spāņiem, itāļiem, francūžiem un vāciešiem, viņu dzīvesvietas pārsvarā bija nomalēs, nevis pilsētas centrālajā daļā. Ārpus Dublinas un tās piepilsētām daudz latviešu dzīvo Dundalkā, Navanā, Tulovā, Portloisā un Monaganā.

35% no Latvijas piederīgajiem dzīvoja Īrijas pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 10 000. 43% Īrijā dzīvojošo latviešu bija vecuma grupā no 25 līdz 39 gadiem. Šai grupai atbilst tikai 22% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita. Vidējais Latvijas valstspiederīgo vecums 2016.gada aprīlī bija 31,7 gadi, savukārt visu valsts iedzīvotāju vidējais vecums ir 37,3 gadi, vēsta portāls.

Īrijas pilsētā Galvejā starp diviem krodziņim paslēpusies tējnīca The Secret Garden Galway, kuras īpašniece ir latviete – Māra Gedrovica no Rīgas, vēsta par latviešu dzīvi Īrijā rakstošais portāls baltic-ireland.ie.

Ņemot vērā, ka tējnīca ir atvērta tikai pirms pāris mēnešiem, pārsteidzis diezgan kuplais apmeklētāju skaits. «Pie sienām redzamas gleznas, kas ir arī nopērkamas. Gan to, gan arī mākslinieciski interesanto galdu apgleznojumu autores ir Māras draudzenes un viss tējnīcas noformējums tapis pašu rokām,» raksta portāls.

Tas norāda, ka Galveja ir ļoti internacionāla pilsēta, kurā ir daudz radošo cilvēku – mākslinieku, mūziķu, rakstnieku, kā arī daudz studentu. Tas arī noteicis The Secret Garden Galway stilu, radošo atmosfēru un arī darba stundas no plkst.11.00 līdz 23.00.

M. Gedrovica pirms 6 gadiem ieradusies Īrijā, lai studētu. Pirms tam Latvijā bija iegūts bakalaura grāds psiholoģijā un, lai tālāk studētu, bija nepieciešams mācīties vai nu krievu, vai angļu valodu. M. Gedrovica izlēmusi, ka tā būs angļu valoda un Zaļajā Salā ieradusies ar mērķi to apgūt.

Kāda latviete «aplaupījusi» Lielbritānijas nodokļu maksātājus, apgalvojot, ka ir bezdarbniece, kurai pieder tikai viens nekustamais īpašums, lai gan patiesībā viņa gadā pelnījusi 60 tūkstošus britu mārciņu no sešu savu īpašumu izīrēšanas.

Kā vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph, Latvijas iedzīvotāja Jūlija Freiberga bijusi ļoti izveicīga krāpniece. Kopumā J. Freibergai piešķirti vairāk nekā 33 tūkstoši britu mārciņu dāžados pabalstos, bet viņai piederošo īpašumu vērtība sasniegusi 1,1 miljonu mārciņu.

J. Freiberga uz Apvienoto Karalisti pārcēlusies 1999. gadā un saņēmusi Lielbritānijas sociālās garantijas, bezdarbnieka pabalstu un nodokļu atlaides. Lai saņemtu sociālās garantijas, J. Freiberga nereti izmantojusi arī sava bijušā vīra uzvārdu.

Latviete savu krāpšanas shēmu uzsākusi 2005. gada maijā, kad pieteikusies valsts atbalstam norādot, ka viņai nav darba un pajumtes. Patiesībā J. Freibergai piederējis īpašums Austrumlondonā un viņa saņēmusi 38 tūkstošus britu mārciņu gadā, strādājot par pludmales uzraugu.

12 Eiropas Savienības (ES) valstis, tai skaitā Latvija un Igaunija, ir noraidījušas direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem izpaust to gūto peļņu un samaksātos nodokļus katrā ES dalībvalstī, ziņoja britu laikraksts "The Guardian".

Ierosinātās direktīvas mērķis bija atklāt, kā dažas no pasaules lielākajām kompānijām - tādas kā "Apple", "Facebook" un "Google" - izvairās samaksāt nodokļos apmēram 500 miljardus ASV dolāru gadā, pārceļot savu peļņu no tādām augstāku nodokļu valstīm kā Lielbritānija, Francija un Vācija uz zemāku nodokļu vai beznodokļu valstīm kā Īrija, Luksemburga un Malta.

Pret ierosināto direktīvu balsoja Austrija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Slovēnija, Ungārija, Zviedrija.

Vairums šo valstu ar zemākiem nodokļiem ir pievilcīgas pasaules lielākajām kompānijām, lai tās tur reģistrētu savu peļņu. Izņēmums gan ir Zviedrija, kas balsoja pret, bažījoties, ka šī direktīva var pazemināt šīs valsts augstos standartus firmu atklātības jomā, rakstīja "The Guardian".

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

No amata atkāpies Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisārs Fils Hogans, kas bija izpelnījies pārmetumus par Īrijā Covid-19 krīzes dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, trešdienas vakarā pavēstīja viņa biroja vadītājs Pīters Pauers.

Hogans saņēmis nopēlumu, jo pagājušajā nedēļā savā dzimtenē Īrijā apmeklēja saviesīgu pasākumu, ar to pārkāpjot ierobežojumus, kas Covid-19 krīzes dēļ noteikti Īrijā.

Spiediens uz Hoganu trešdien pastiprinājās, kad Īrijas premjerministrs Mihals Mārtins paziņoja, ka Pauers sniedzis "mainīgus naratīvus" par Hogana pārvietošanos.

Valdošajā koalīcijā esošās Zaļās partijas līderis Eimons Raiens pavēstīja nacionālajai raidsabiedrībai RTE, ka valdība vairs neuzticas komisāram Hoganam.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena bija lūgusi Hoganam paskaidrojumu par viņa rīcību Īrijā un bija izskatījusi viņa atbildi kopš otrdienas.

Tirdzniecības komisāra amats ir viens no svarīgākajiem EK, un viņš ir atbildīgs par tirdzniecības vienošanos apspriešanu 27 ES dalībvalstu vārdā ar partneriem visā pasaulē. Hoganam bija arī svarīga loma sarunās ar Lielbritāniju par tās pēcbreksita tirdzniecības attiecībām ar ES.

Aizvadītā gada aprīlī Īrijā dzīvojuši nepilni 20 tūkstoši Latvijā dzimušu cilvēku, liecina šīs valsts tautas skaitīšanas dati.

Tautas skaitīšanas ietvaros secināts, ka aizvadītā gada aprīlī Īrijā dzīvojuši 19,98 tūkstoši Latvijā dzimušu cilvēku. To skaits kopš 2006. gada aprīļa tautas skaitīšanas palielinājies par 5,9 tūkstošiem. Latvijā dzimušo Īrijas iedzīvotāju vidū lielāko īpatsvaru veidojušas sievietes.

Ārzemnieki veido 17% no Īrijas iedzīvotāju skaita un kopš tautas skaitīšanas 2006. gadā straujāk audzis ir rumāņu (+110%), indiešu (+91%), poļu (+83%), lietuviešu (+40%) un latviešu (+43%) skaits.

Visvairāk ārzemēs dzimušo Īrijas iedzīvotāju nāk no Polijas. Aizvadītā gada aprīlī Īrijā dzīvojis 115,1 tūkstotis poļu, kuru skaits kopš 2006. gada pieaudzis par aptuveni 52 tūkstošiem.

Latvijas valsts kopbudžetā iespaidīgākās nodokļu summas iemaksā uzņēmumi no finanšu sektora – īpaši, bankas, meža nozares, transporta un loģistikas, IT sektora un telekomunikāciju jomas, liecina Baltijas komunikāciju centra veiktie aprēķini.

Ja aplūko nodokļu nomaksu uz vienu darbinieku, tad līderi šajās pozīcijās ir bankas, IT programmizstrādātāju un servisa sniedzēju uzņēmumi, kas gadā par vienu darbinieku nodokļos nomaksā līdz pat 20 tūkstošiem eiro.

Kā liecina Finanšu ministrijas dati, vieni no lielākajiem ar atalgojumu saistīto nodokļu maksātājiem ir finanšu sektora pārstāvji – bankas. Par banku darbiniekiem gadā tiek nomaksāti iespaidīgi nodokļi. Kopējās iemaksas veidojas no divām daļām – iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ko maksā darba ņēmējs, un Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, ko maksā darba devējs.

Šie nodokļi tiešā veidā liecina par attiecīgajā nozarē strādājošo algām, labklājību un netieši - par to, ka uzņēmumi pilnībā atrodas baltās ekonomikas sektorā. Regulāras iemaksas sociālās apdrošināšanas valsts budžetā darba ņēmējam sniedz iespēju saņemt apmaksātu veselības aprūpi, pensiju, slimības pabalstu, bērnu kopšanas atvaļinājumu pabalstu, invaliditātes pensiju, kā arī ikmēneša maksājumu darba zaudēšanas gadījumā.

PwC kopā ar zvērinātu advokātu biroju PwC Legal ir piekritis kļūt par mediācijas partneri strīdā starp LR Valsts ieņēmumu dienestu un SIA SS.

Mediācijas mērķis būs panākt mierizlīgumu un nodrošināt abām pusēm pieņemamu risinājumu.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzskata, ka valsts iestādei un privātajam uzņēmumam ir jāievēro gan tiesības, gan jāpilda likumā noteiktās prasības: «PwC ir par taisnīgu iznākumu, ievērojot samērības principu attiecībā uz abām strīdā iesaistītajām pusēm».

PwC par ss.lv/VID gadījumu: Situācija ir saspīlēta

Zvērinātu advokātu birojs PwC Legal ir daļa no PwC globālā tīkla.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc VID pieprasījuma «ss.lv» domēna vārds tika atslēgts. VID nolēma apturēt «ss.lv» darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem. VID apturēja arī ar «ss.lv» īpašniekiem saistītā uzņēmuma SIA Internet saimniecisko darbību.