Kas vieno Facebook, LinkedIn, EA, Apple un PayPal, u.c.? Daudzi jau zina vai nojauš – pirmkārt, šie uzņēmumi strādā e-komercijas nozarē, taču galvenais – tie nodokļu plānošanas nolūkā izmanto uzņēmumus Īrijā, pirmie divi pat tur ir izveidojuši savus grupas galvenos uzņēmumus.
Kāda respektējama Īrijas nodokļu konsultāciju uzņēmuma rakstā1 minētas 10 būtiskākās priekšrocības šai pasaulē populārajai holding-kompāniju jurisdikcijai. Turpmāk, ņemot vērā attiecīgajā rakstā izceltās 10 Īrijas nodokļu priekšrocības, izsakoties sporta terminoloģijā, piedāvāju uzspēlēt futbolu – kurš holdinga režīms labāks – Latvijas vai Īrijas?
1. peļņa no akciju pārdošanas nav apliekama – 1:0
Kā princips tas ir ieviests abās valstīs, tomēr Īrijā tas ir ierobežots ar vairākiem priekšnosacījumiem. Piemēram, to var izmantot tikai Eiropas Savienības (ES) un Īrijas nodokļu konvenciju rezidenti, 5% kapitāla daļas vai akcijas jātur vismaz 12 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu periodā, meitas uzņēmumam, kura akcijas tiek atsavinātas, jānodarbojas ar tirdzniecību. Latvijā šādu ierobežojumu nav. Tas arī nozīmē, ka atšķirībā no Īrijas kompānijām, Latvijas kompānijas var tirgoties Londonas biržā, un to šādi gūtā peļņa neapliksies ar UIN, turklāt tas attieksies arī uz krietnu daļu no vērtspapīriem, ne vien akcijām vai kapitāla daļām. Šai jautājumā Īrijas aizsardzība ir samērā blāva blakus Latvijas uzbrukumam.
2. saņemtās dividendes – 2:0
Kā zināms, Latvijā neapliek no jebkuras pasaules valsts (izņemot no melnā saraksta ofšoriem) saņemtas dividendes. Īrijā saņemtās dividendes vairumā gadījumu ir apliekamas ar tās standarta 12,5% UIN, ar kredīta iespēju, t.i., Īrijā maksājamo UIN ir iespējams samazināt par dividenžu izmaksātāja valstī samaksāto UIN. Tomēr, ja dividenžu izmaksātāja valstī UIN nav jāietur, Īrija atkal nonāk zaudētājos, jo tur uz saņemtajām dividendēm tad paliek 12,5% UIN slogs.
3. izmaksātās dividendes neapliek – 2:0
Kaut arī formāli Īrijā uz izmaksātajām dividendēm piemērojams 20% ieturējuma nodoklis, izņēmumu ir tik daudz, ka vairumā gadījumu šo nodokli nepiemēro, tāpat kā Latvijā, izmaksājot ārvalstu juridiskām personām (izņemot ofšoriem). Turklāt, arī no Latvijas izmaksātos % un autoratlīdzības neapliek, tādēļ rezultāts paliek nemainīgs, bet Latvija trāpa Īrijai pa vārtu stabu.
4. plašs nodokļu konvenciju klāsts – 2:0
Rezultāts atkal paliek nemainīgs, jo Īrijas 64 konvencijas ne ar ko īpašu neizceļas, salīdzinot ar Latvijas 57 konvencijām, bet vēl ar 8 valstīm Latvijas konvencijas ir parafētas (būtībā – saskaņotas), bet nav vēl parakstītas. Vienīgi, daudzi varbūt nezina – neskatoties, ka uzņēmums reģistrēts Īrijā, tam arī nepieciešams kļūt par tās nodokļu rezidentu, kaut vai lai uzņēmums spētu baudīt nodokļu konvenciju sagādātos labumus. Tādēļ vēl nepieciešams, lai uzņēmumu vada un kontrolē Īrijā, t.i., Īrijā vajadzētu notikt valdes sapulcēm, kur tiek pieņemti būtiskākie lēmumi. Arī mūsu nodokļu administrācijas pievērsta uzmanība šādai prasībai veicinātu samērā normālu rīcību, ka Latvijā ne vienmēr būs interesanti veidot tikai tukšas čaulas kompānijas.
5. R&D – 3:0
Holding-kompānijas uzdevums vairumā gadījumu ir turēt akcijas vai daļas citos uzņēmumos. Tomēr holdingi ir parasti uzņēmumi, kuros akcionāri mēdz izlemt veikt arī citu darbību – būt par finanšu centru vai R&D (pētniecības un attīstības) funkciju veicēju. Īrijā, protams, šādas izmaksas drīkst attiecināt uz saimnieciskās darbības izdevumiem (un tādējādi samazināt ar 12,5% UIN apliekamo ienākumu), kā arī vēl 25% no R&D izdevumiem uzņēmums var atgūt no valsts. Tātad, būtībā, par uzņēmuma R&D veicināšanā ieguldītiem EUR 100 tas 37,5 saņem atpakaļ no valsts. Latvijā savukārt no 2014. gada 1. jūlija tiek ieviests jauns nodokļu atvieglojums R&D veicināšanai, ļaujot samazināt ar UIN apliekamo ienākumu par R&D izdevumiem, reizinātiem ar 3, ja tie tieši attiecas uz darbaspēka izmaksām un izpētes pakalpojumu iepirkšanu no specializētām zinātniskām institūcijām saimnieciskās darbības attīstībai. Tātad, būtībā, par uzņēmuma R&D veicināšanā ieguldītiem EUR 100 tas 300 var likt uz izdevumiem, t.i., 45 (15% x 300) saņem atpakaļ no valsts.
6. intelektuālais īpašums – 3:1
Uz intelektuālo īpašumu attiecināma peļņa Īrijā apliekama vien ar 2,5% efektīvo UIN likmi (12,5% x 80% atbrīvojums), ja Īrijas uzņēmumam pieder attiecīgais īpašums. Latvija ar šādu UIN likmi šobrīd nevar sacensties – saņemtā autoratlīdzība ir apliekama ar standarta 15% UIN likmi.
7. top darbinieku piesaistīšana – 3:1
Lai uz Īriju pārceltu ne vien čaulu, bet arī šiem uzņēmumiem piesaistītu talantīgākos darbiniekus, Īrijā 2012. g. ieviests īpašs atvieglojums darbaspēka nodokļiem augstāk apmaksātajiem talantīgākajiem darbiniekiem (atkarīgs no dažādiem apstākļiem). Te Latvija var likt pretī akciju opciju iespēju, kas paredzēta, lai ieinteresētu vēl vairāk uzņēmuma top menedžmentu paaugstināt uzņēmuma vērtību ilgtermiņā (vismaz 3-5 gados), saņemot daļu atalgojuma, kā iespēju iegūt uzņēmuma akcijas. Tādējādi menedžeris legāli var maksāt attiecīgi dividenžu (ja patur akcijas) vai kapitāla pieauguma nodokli (ja pārdod akcijas) lielo darbaspēka nodokļu vietā. Turklāt, igauņi Latviju publiski apskauž par sociālās apdrošināšanas iemaksu atjaunotajiem griestiem augstāk atalgotajiem ar aptuvenu tekstu: kamēr Igaunija guļ uz UIN reinvestētai peļņai lauriem, Latvija ar jauno holdinga režīmu rīkojas.
8. UIN likme – 3:2
Tā kā holdingkompānija parasti sniedz menedžmenta pakalpojumus, holdingkompānijas saņemtā šāda samaksa Īrijā apliekama ar 12,5% UIN. Latvijā saņemtā vadības pakalpojumu maksa ir apliekama ar standarta 15% likmi. Turklāt Latvijā no seniem laikiem paredzēts 10% ieturējuma nodoklis par vadības un konsultāciju izmaksām no Latvijas. Šo nodokli piemēro salīdzinoši maz gadījumos – lielākā daļa nokārto atbrīvojumu, saskaņā ar nodokļu konvenciju, taču atbrīvojuma (rezidences sertifikāta) kārtošanai nepieciešamās birokrātiskās prasības ir neproporcionālas valsts UIN ieguvumam. Turklāt praksē bieži rodas strīdi par to, vai Latvijas rezidentu saņemto pakalpojumu saturs atbilst vadības un konsultāciju pakalpojumiem, kas noved pie strīdu risināšanas tiesā. Visbeidzot, Īrijā attiecībā uz noteiktiem maksājumiem nerezidentiem pastāv nodokļu rezidences pašapliecinājumi (self-certification) pie mums kārtojamo rezidences sertifikātu vietā, kur sertifikāti nereti divu valstu nodokļu administrācijās iziet samērā sarežģītu un ilgstošu ceļu.
9. cfc un procentu atskaitīšanas ierobežojumi – 3:3
Īrijā nav noteikumu par CFC (tulk. – kontrolēto ārvalstu korporāciju, kas parasti paredz aplikt ar UIN zemu nodokļu valstīs neaplikto meitas uzņēmumu ienākumu) ierobežojumiem. Nav arī ierobežojumu atskaitīt no ar UIN apliekamās bāzes visus aizdevuma procentus pilnībā (angl. – thin capitalisation, kas parasti paredz ierobežot % atskaitīšanu atkarībā no pašu kapitāla un aizdevuma proporcijas). Šis punkts Latvijai, gan, ieliek vienos vārtos. Lai gan Latvijai arī nav CFC noteikumu, % atskaitīšanas ierobežojumi ir visai stingri (1:4 pašu kapitāla un aizdevuma attiecība; parādu saistībai jāpiemēro LB noteiktā iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegtā gada vidējā svērtā % likme reizināta ar 1,57 koeficientu; uzņēmumiem tādējādi jāturpina gaidīt gada beigas vai jāiet pie zīlnieka, lai laikus aprēķinātu atskaitāmo % ierobežojumu).
10. Transferta cenas (TP) – 3:4
Pašā tiesneša pieliktajā kompensācijas laikā uzvaru izrauj Īrija, jo Latvija ar saviem zemajiem obligātās TP dokumentācijas prasību sliekšņiem (EUR 1,4 miljonu apgrozījums un EUR 14 300 darījums ar saistīto personu) aizskrējusi priekšā gandrīz visai Eiropai. Īrijā šīs prasības ir krietni civilizētākas: TP dokumentācija nav nepieciešama SME (t.i., maziem un vidējiem uzņēmumiem; proti, ja uzņēmumā ir mazāk par 250 darbiniekiem un gada apgrozījums EUR 50 miljoni vai mazāk, vai bilances aktīvu kopsumma ir EUR 43 miljoni vai mazāk, vērtējot grupas gada rezultātus kopumā). Turklāt, Īrijā TP prasības attiecas vienīgi uz tirdzniecības uzņēmumiem, tādējādi balstot Īrijā daudzu finanšu struktūru, kas ir efektīvas no nodokļu viedokļa, uzplaukumu.
SAUSAIS ATLIKUMS
Kā jau Latvijas komandām tas nereti izdodas cīņā ar spēcīgu pretinieku – mačs bija sīvs, bet tomēr beigās skaisti zaudējām. Turklāt, kāds, protams, varētu teikt, ka vēl ir virkne dažādu argumentu, kas varēja pavilkt rezultātu uz vienu vai otru pusi.
Reālajā dzīvē tas tikai nozīmē, ka ir liela daļa uzņēmumu, kam iespējams juridiski korekti un efektīvi saplānot nodokļus un veidot grupas struktūru tepat Latvijā vai Baltijā. Tas nodokļu, izmaksu u.c. ziņā var būt efektīvākais risinājums. Ārpus Baltijas ir vērts skatīties un veidot sarežģītāku uzņēmumu grupu vienīgi tad, ja kādu no vēlamajiem mērķiem nevar panākt ar vienkāršu un netālu struktūru. Tagad nereti redzams pretējs efekts, kur uzņēmumi ver ciet lieki sadibinātos Kipras, Nīderlandes u.c. uzņēmumus, jo 1) tiem nav praktiska pielietojuma, un 2) to uzturēšanas izmaksas sniedzās desmitos tūkstošu eiro.
Noslēgumā, gribētu riskēt iedrošināt uz pāris domām.
1. Izskatās, ka Īrija lielā mērā iegūst no Amerikas tuvuma un valodas, kombinācijā ar vairākām rūpīgi pārdomātām nodokļu priekšrocībām, kas pašas par sevi nav nekas unikāls. Vai nav laiks Latvijai iegūt arvien vairāk vismaz no Austrumu kaimiņu un Skandināvijas tuvuma un valodas zināšanām, attīstot Latvijas holdinga režīmu vēl vairāk? Tad kādēļ nepaņemt visu to labāko arī no citu tradicionālo holdingu jurisdikciju labākajiem piemēriem? Tādēļ Latvijas Finanšu ministrijai un politiķiem Saeimā novēlu drosmi – šādam papildus solim nepieciešama vien attiecīga speciālistu darba grupa un politiskā griba, bet šādi holdinga režīma paplašinājumi un līdzīgi nodokļu atvieglojumi radīs veselas industrijas. Mūsdienu digitālajā laikmetā gan uzņēmumi paši ir pietiekoši mobili, gan informācija par nodokļu atvieglojumiem izplatās pietiekoši ātri. Latvijā jau šobrīd nonāk uzņēmumi, kuri bez holdinga režīma te nemaz nebūtu.
2. Aicinu arī Latvijas komersantus novērtēt, izmantot un popularizēt to, kas mums šobrīd ir – Latvijas holding-kompāniju režīmu, jo arī pavērojot citas līdzīgas futbola spēles pret tradicionālajām holdingu jurisdikcijām – Maltu, Kipru, Nīderlandi, Luksemburgu, Lielbritāniju, Skandināvijas valstīm u.c., Latvijai prognozējama vismaz līdzvērtīga spēkošanās. Tātad aktīvi un laikus jāsaplāno un jāizmanto dažādu nodokļu sistēmu pilnīgi legāli sniegtās priekšrocības, negaidot, kamēr to darīs Facebook, ne Draugiem Īrijā, nevis Latvijā!
1 «Holding companies» (9. izdevums), Tax Reference Library No. 81, žurnāls International Tax Review, Londona, 2013. g.
