Latvija savu pievilcību holdingiem nespēj pierādīt, turklāt to aptumšojis pērn iedzīvinātais liegums zaudējumu pārnešanai uzņēmumu grupas ietvaros un minimālā domājamā ienākuma nodokļa noteikšana valdes locekļiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Par vislielāko triecienu holdingiem Latvijā tiek uzskatīts tieši liegums zaudējumu pārnešanai uzņēmumu grupā. DB jau rakstīja, ka šis bija viens no iemesliem, kādēļ trīs mēbeļu ražošanas uzņēmumi – SIA Tukuma mēbeles, SIA Daiļrade koks un SIA Valmieras mēbeles – konsolidējās vienā SIA Daiļrade koks. Savulaik par šīs normas kaitīgo ietekmi DB slejās brīdināja arī uzņēmējs Jānis Ošlejs, norādot, ka tādējādi riskantākie – lielākoties ražošanas investīciju projekti var arī netikt īstenoti, jo šādiem ieguldījumiem visbiežāk tiek nodibināts atsevišķs uzņēmums, kura neveiksmes gadījumā zaudējumu segšanas iespēja pāriet uzņēmumu grupai. Ja tādas iespējas vairs nebūs, tad, viņaprāt, diez vai grupas vadošais uzņēmums būs gatavs riskēt un savā iekšienē realizēt riskantu projektu.
«No 2013. gada (kad ienākumi no akciju atsavināšanas, izņemot zemu nodokļu un beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrēto kapitālsabiedrību akcijas, netiek aplikti ar ienākuma nodokli, dividenžu ienākumi netiek aplikti ar nodokli neatkarīgi no valsts izmaksātāja, izņemot melno sarakstu) Latvija kļuva par reālu konkurentu tradicionālajām holdingu mītnesvietām – Nīderlandei, Kiprai, bet no 2014. gada (atcelta iespēja pārnest zaudējumus uzņēmumu grupas ietvaros, ieviests minimālais domājamais valdes locekļu ienākuma nodoklis) savu konkurētspēju holdingu pievilināšanā zaudēja, un arī pašlaik nekas neliecina, ka kaut kas šajā situācijā varētu mainīties,» secina ZAB Varul partneris Jānis Zelmenis. Viņš atzīst, ka šāda strauja mētāšanās nav bijusi kā holdingu pievilināšanas magnēts, tieši pretēji, tā darbojusies kā atbaidītājs. «Lai Latvija varētu nostāties līdzās Nīderlandei, Kiprai, Maltai, u.c. populārākajām holdingu jurisdikcijām un iegūtu savu klientu loku, kuri veidos uzņēmumu grupas. Šeit būtu vajadzīgs laiks, kurā normatīvu prasības netiktu «raustītas», bet gan stabilas ilgtermiņā,» brīdina J. Zelmenis. Viņš atzīst, ka valsts vēlas īstermiņa ieguvumu valsts budžetā, ignorējot ilgtermiņa intereses.
Visu rakstu Latvija pievērusi durvis holdingiem lasiet pirmdienas, 12. janvāra, laikrakstā Dienas Bizness (7. lpp.)!