Priekules novadā netālu no robežas ar Vaiņodes novadu atrodas apdzīvota vieta Audari. Reiz tur bijusi muiža, baznīca kalna galā, šobrīd dzīvo vien pāris cilvēku, vecie grausti nojaukti. Lai izdzīvotu, jāstrādā savā saimniecībā vai kooperatīvajā sabiedrībā Audarmuiža, kurā saimnieko Priekules novada domes deputāts Andis Eveliņš, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.
Inese Daškēviča dzīvo pirmajā no dažām mājām, kas Audaros vēl saglabājušās. Pie mājas ir uzraksts Lielā iela, kam aizkrāsots krievu valodā tulkotais nosaukums. «Ielu mums tagad likvidēs un katrai mājai būs savs nosaukums,» viņa stāsta. Mājai blakus bijis sagruvis šķūnis un māja, grausti novākti, un tagad labāks skats uz apkārtni. «Kādreiz bija Audaru muiža. Te ir viena ferma un tālāk Muceniekos arī viena. Pati te dzīvoju jau 27 gadus.» Pirms tam dzīvojusi mazliet tālāk - Zeidakos. Tagad Inese ir pašnodarbinātā un saimnieko savā saimniecībā, kurā ir piecas slaucamas govis. «Iztikšanai, var teikt,» viņa noteic. Arī kaimiņi strādā vai nu fermās, vai ir pensionāri. «Nekas cits te nav, ko darīt. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos, kas te vēl palikuši. Tukšs palicis,» nopūšas Inese. «Pārsvarā vecie bija, kas jau ir apmiruši, un jaunie neviens te nepaliek,» atzīst sieviete.
Inese smej, ka viņa Audaros palikusi vienīgā sieviete, jo apkārtējās mājās vecpuiši vien dzīvojot. «Pāri ceļam ir fermas daudzdzīvokļu māja, tur vēl ir sievietes, bet šaipus ceļam esmu vienīgā.»
Garām Audariem ved ceļš, kas ir ļoti sliktā stāvoklī. Ja nav savas mašīnas, var izlīdzēties ar skolēnu autobusu, kas iet garām, bet satiksmes autobuss tur nekursē. Trešdienās iebrauc autoveikals, kurā «saskrūvētas cenas», bet pensionāriem, kas netiek nekur, iepirkšanās iespēja ir nepieciešama.
Kaimiņmājā neviens durvis neatver, lai gan atslēga atstāta durvīs. Arī nakamajā mājā atslēga durvīs un no pusdienlaika atpūtas Kursas Laiks pieceļ Renāru Bīmani. «Nav, no kā te uzmanīties un baidīties, tāpēc arī atslēga durvīs, visi savējie,» nosmej vīrietis. Viņš nesen atgriezies no ārzemēm.
Visu rakstu lasiet 21. janvāra laikrakstā Kursas Laiks.