Finanšu nozarē 2015.gadā ziņu virsrakstos dominēja bankas Citadele pārdošana un tomēr nenotikušais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums, «nolikto atslēgu» principa ieviešana, atbalsts mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un kreditēšanas tendences. Nozīmīgas norises bijušas arī nebanku sektorā - Saeima noteica stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai. Tirgū ienāca inovācijas - aizdevumu platformas.
Aprīlī noslēdzās bankas Citadele valstij piederošo akciju pārdošana, līdz ar to par 75% plus vienas bankas Citadele akcijas īpašnieku kļuva investīciju uzņēmums Ripplewood Advisors LLC un 12 starptautisku investoru grupa. Par akcijām investori samaksāja 74,7 miljonus eiro.
Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija par bankas Citadele pārdošanu secināja, ka valdības rīcība bankas pārdošanā noveda, iespējams, pie zemākās cenas, respektīvi, pircēja piedāvātās cenas akceptēšanas, neraugoties uz bankas sasniegtajiem rezultātiem un prognozēto attīstību. Komisija lēš, ka valstij būs iespējams tikai daļēji atgūt Parex bankas restrukturizācijā ieguldītos naudas līdzekļus, proti, neatgūstamā summa var būt 500-700 miljoni eiro.
Rudenī banka Citadele tomēr neīstenoja ieceri piesaistīt papildu kapitālu ar akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO un atlika IPO uz citu laiku. Lēmums atlikt IPO pieņemts saistībā ar svārstīgo situāciju akciju tirgos un nolūkā izvērtēt akciju piedāvājuma laikā identificētos alternatīvos finansējuma piedāvājumus.
Aprīlī noslēdzās Attīstības finanšu institūcijas Altum izveide, līdz ar to darbu sāka vienota institūcija, kurā vienuviet pieejamas valsts atbalsta programmas un finanšu instrumenti. Oktobrī par Altum valdes priekšsēdētāju kļuva Reinis Bērziņš.
Šogad pārmaiņas piedzīvoja Latvijas lielāko banku trijnieks - pēc aktīviem lielāko banku trijniekā Latvijā iekļuva Rietumu banka, nobīdot SEB banku uz ceturto vietu. Lielākās bankas pozīcijas stabili saglabā Swedbank, otrajā vietā - ABLV Bank. Plānots, ka nākamgad Swedbank pārņems to Danske Bank Latvijas filiāles aktīvu daļu, kas attiecas uz privātpersonu apkalpošanas biznesu, jo Danske Bank Baltijā izlēmusi koncentrēties uz korporatīvo klientu un ar šiem klientiem saistītu privātpersonu apkalpošanu, aizejot no privātpersonu masu segmenta.
Gada sākumā hipotekāro kreditēšanu uz laiku iesaldēja politiķu ņemšanās ap «nolikto atslēgu» principu. Sākotnēji politiķi nolēma ieviest obligātu «nolikto atslēgu» principu gadījumos, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots tā mājoklis. Bankas grozījumi tika kritizēti, un tika paaugstināta pirmā iemaksa mājokļa kredītiem, tāpēc politiķi grozīja šo likuma normu un ieviesa «nolikto atslēgu» principu kā izvēles iespēju hipotekārā kredīta ņēmējam. Statistika rāda, ka kredīts ar «nolikto atslēgu» principu lielai daļai mājokļa pircēju nemaz nav pa kabatai - šajā gadījumā pirmā iemaksa ir augstāka, tāpēc šo iespēju izmanto salīdzinoši maz hipotekārā kredīta ņēmēju.
Janvārī tika sākta valsts atbalsta programma mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Mājokļu galvojumu programmas īstenošanā kopā ar Attīstības finanšu institūciju Altum iesaistījās sešas komercbankas - Citadele, SEB banka, Swedbank, Nordea banka, DNB banka un ABLV Bank. Šogad programmā Altum piešķīris vairāk nekā 1200 mājokļu galvojumus ģimenēm.
Latvijas banku sektora izsniegto kredītu portfelis šogad būtiski nav mainījies. Oktobra beigās tas bija 14,76 miljardi eiro, kas ir par 0,6% vairāk nekā 2014.gada beigās. Šogad apstājusies vairākus gadus ilgusī kopējā kredītportfeļa samazināšanās, piemēram, 2014.gadā kopējais Latvijas banku sektora izsniegtais kredītportfelis saruka par 6%, bet 2013.gadā tas samazinājās par 6,5%.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija gada nogalē piemēroja rekordlielu sodu bankai - PrivatBank piemērota 2 016 830 eiro soda nauda par pārkāpumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma un Kredītiestāžu likuma prasību ievērošanā. Finanšu tirgus uzraugs atstādināja bankas valdes priekšsēdētāju un atbildīgo valdes locekli, uzdeva bankas padomei pilnībā nomainīt bankas valdi, kā arī piemēroja individuālus sodus bankas valdes locekļiem.
Saeima šogad noteica stingrāku regulējumu tā dēvēto ātro kredītu izsniegšanai, izmaiņas gan stāsies spēkā no 2016.gada. Grozījumi noteic, ka jebkura ar kredīta līgumu saistītā izdevumu summa, tostarp kredīta procenti, nokavējuma procenti, kredīta termiņa pagarinājuma maksas un citas ar kredītu saistītās izmaksas, kopā nevar pārsniegt 100% no sākotnēji izsniegtā kredīta summas. Ierobežojums attiecas tikai uz kredītiem ar termiņu līdz trim mēnešiem. Noteikts arī kredīta kopējo izmaksu ierobežojums, nokavējuma procentu ierobežojums un aizliegums izsniegt kredītu naktī. Kredīta devēju pienākums būs stingrāk izvērtēt patērētāju maksātspēju un neizsniegt kredītu tiem, kuru maksātspēja ir nepietiekama.
2015.gadu Latvijā iezīmēja aizdevumu platformu darbības sākšana. Gada sākumā darbu sāka savstarpējo aizdevumu platforma Mintos, kas saved kopā investorus un aizņēmējus, nebanku kredītdevējiem piedāvājot iespēju izmantot savstarpējo aizdevumu modeli papildu finansējuma piesaistei. Savukārt investori var veikt ieguldījumus gan privātpersonām izsniegtos kredītos, kas nodrošināti ar ķīlu, gan īstermiņa nenodrošinātos kredītos, gan uzņēmumiem izsniegtos kredītos. Dažus mēnešus vēlāk darbu sāka arī Twino.lv, kas pašlaik darbojas kā aizdevumu tirgus platforma. Nākamā gada izaicinājums finanšu tirgus uzraugiem un politikas veidotājiem - domāt, vai un kā šo platformu darbība uzraugāma un regulējama.
Lai sekmētu eirozonas ekonomikas izaugsmi, novērstu deflāciju un tuvinātu inflāciju mērķa līmenim - tuvu 2% -, Eiropas Centrālā banka šogad sāka jaunus monetārās stimulēšanas pasākumus, no marta ik mēnesi iegādājoties valstu obligācijas 60 miljardu eiro apmērā. Sākotnēji kvantitatīvās stimulēšanas programmu bija plānots īstenot līdz 2016.gada septembrim, bet decembrī Eiropas Centrālā banka paziņoja par programmas pagarināšu līdz 2017.gada martam vai pat vēl ilgāk. Latvijas Banka deviņos valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas īstenošanas mēnešos iegādājusies vērtspapīrus par 1,659 miljardiem eiro.