Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un biedrība Business against shadow economy (Uzņēmēji pret ēnu ekonomiku jeb BASE) sagatavojušas savus priekšlikumus ēnu ekonomikas ierobežošanas plānam, paredzot atteikties no akcīzes nodokļa piemērošanas kafijai, ieviest taksometru ikmēneša nodokli, izskaust pirātismu un ieviest «čeku loteriju».

Dokumentā apkopoti LTRK, LDDK un BASE biedru priekšlikumi, kā arī valsts iestāžu priekšlikumi, kurus atbalsta minētās uzņēmēju biedrības. Ceturtdien notiekošajā ikgadējā ēnu ekonomikas apkarošanai veltītajā konferencē tiks uzklausīti viedokļi par minētajiem priekšlikumiem un pēdējie ieteikumi pirms ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna iesniegšanas apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Nodokļu jomā uzņēmēji rosina izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politiku, kas būtu saistīta ar vidēja termiņa Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam noteikto, nodrošinātu nodokļu politikas kvalitatīvu un pilnīgu realizāciju un paredzētu nodokļu politikas instrumentiem sasniedzamos mērķus un rezultatīvos rādītājus. Tāpat jānodrošina nodokļu sistēmas stabilitāte un prognozējamība, jāmazina darbaspēka nodokļu slogs tādā veidā, kas nepalielina administratīvo slogu, kā arī jāpārskata valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).

Patēriņa nodokļu ieņēmumi Latvijā pēdējos gados auguši pamatā uz preču un pakalpojumu cenu kāpuma rēķina, taču situācijā, kad inflācija Latvijā ir samazinājusies, bet privātais patēriņš vēl nav atguvies, patēriņa nodokļu ieņēmumi vairs nepieaug un šogad iekasēti mazāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris.

Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumus pēdējos gados sekmējusi labvēlīgā situācija darba tirgū. Pašlaik bezdarbs Latvijā nav būtiski pieaudzis, atalgojuma kāpums aizvien saglabājas spēcīgs, tādējādi šo nodokļu ieņēmumi budžetā turpina augt.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā šogad vairs neaug tik strauji kā iepriekšējos gados, un, bremzējoties nodokļu ieņēmumiem, var pasliktināties situācija valsts budžetā, turklāt šogad Latvija var pārsniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto budžeta deficīta slieksni 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ekonomists atgādina, ka nodokļu ieņēmumi pēdējos gados pildījuši Latvijas budžetu straujāk, nekā ierasts, - 2022.gadā nodokļu ieņēmumi pieauga par 15,2%, bet 2023.gadā - par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šogad situācija vairs nav tik iepriecinoša, piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi auguši par 6% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

2016. gadā mājsaimniecību patēriņa izdevumi bija vidēji 333 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 17 eiro jeb 5,4 % vairāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzināmajās cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,1 %, patēriņa izdevumi palielinājušies par 5,3 %.

No visām mājsaimniecībām pērn visvairāk tērēja mājsaimniecības Rīgā – 406 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli, kas ir par 4,7 % jeb 18 eiro vairāk nekā 2015. gadā. Mājsaimniecību tēriņi pilsētās pieauga par 5,9 % jeb 20 eiro un sasniedza vidēji 363 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt laukos patēriņa izdevumi palielinājās par 4,0 % jeb 10 eiro un sasniedza vidēji 269 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

«Patēriņa izdevumu pieaugumu kopš 2011. gada veicināja atalgojuma kāpums, kā arī nodarbinātības pieaugums. 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, neto darba samaksa pieauga par 4,7 %, savukārt nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars palielinājās par 0,8 procentpunktiem. Tomēr jāatzīst, ka tēriņu pieaugums ir visai lēns, kas liecina par zināmu mājsaimniecību piesardzību savu tēriņu realizācijā, domājot par uzkrājumiem nākotnes izaicinājumiem. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem 2016. gada beigās rezidentu mājsaimniecību noguldījumi Latvijas bankās bija par 9,8 % jeb 481 miljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš,» skaidro CSP.

LTRK Ekonomikas indeksa vērtība 2020. gada 3. ceturksnī joprojām atrodas zem 50 punktu robežas - tā ir 41.69 punkti, kas liecina par vidēju uzņēmēju pesimismu. Indeksa vērtība šī gada 1. ceturksnī bija 38.50 punkti, taču pirms tam vēl zemāka indeksa vērtība novērota tikai 2009 gadā, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais 2020.gada 3.ceturkšņa pētījums "LTRK Ekonomikas indekss".

Kā 2020.gada 1.ceturksnī, tā arī šajā vērojams pesimistisks noskaņojums visās uzņēmumu grupās un tautsaimniecības jomās. Salīdzinoši mazāk pesimistiski noskaņoti tirdzniecības uzņēmumu vadītāji, kā arī būvniecības un ražošanas jomu uzņēmumu vadītāji, bet vispesimistiskāk noskaņoti pakalpojumu jomas uzņēmumu vadītāji.

Pētījuma autori uzsver, ka uzņēmēju atbildes ir iegūtas laika posmā no šī gada 23. septembra līdz 20. oktobrim, kad Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits vēl nebija tik augsts kā oktobra beigās, novembra sākumā. Tādējādi šī brīža situācija, iespējams, atšķiras no publicētā LTRK Ekonomikas indeksa 3.ceturkšņa rādītājiem ar lielāku piesardzību un mazāku optimismu uzņēmēju vidū.

Šī gada 4. novembrī stājās spēkā Parīzes klimata nolīgums, kuru parakstīja ap 200 pasaules valstu. Nolīguma galvenais mērķis - visā pasaulē būtiski mazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju daudzumu un nodrošināt pāreju uz oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību. Parīzes nolīgums no 2021. gada aizstās Kioto protokolu, kurā saistības bija tikai industriāli attīstītajām valstīm. Taču Parīzes nolīgums saistības paredz visiem, un tas ir pamats uzskatīt, ka beidzot patiesi izdosies sasniegt noteiktos mērķus, uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse.

“Oglekļa mazietilpīga attīstība (OMA) ir iespēja! OMA nozīmē iekšzemes kopprodukta palielināšanu pakāpeniski pārejot uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku – ekonomiku, kas rada minimālas SEG, sevišķi oglekļa dioksīda (CO2), emisijas”, skaidro I. Prūse. “OMA neprasa ražošanas apjomu vai peļņas mazināšanu. Tieši pretēji – OMA ir paredzēta, lai veicinātu uzņēmējdarbību. Tā veidota, lai veicinātu tehnoloģiju attīstību, jaunu darba vietu radīšanu, resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu, konkurētspējas uzlabošanu. Pārdomāti īstenotai OMA ir ne vien pozitīva ietekme uz klimatu un vidi, bet arī uz ekonomiku un sociālo jomu. OMA šobrīd ir ES attīstības politikas stūrakmens,” norāda I.Prūse, piebilstot, ka jau šobrīd, pareizi izmantojot modernās tehnoloģijas, iespējams efektīvi īstenot tehnoloģiskos procesus, vienlaikus radot mazākas SEG emisijas.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Augsto darbaspēka nodokļu, nodokļu politikas nekonsekvences, nesakārtotās likumdošanas, regulējuma un kontroles dēļ, kā arī problēmām, kas izriet no pašreizējā valsts un nozares sadarbības modeļa, būtiskākā ēnu ekonomikas problēma būvniecības nozarē ir aplokšņu algas, liecina Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pētījums, kas īstenots sadarbībā ar biedrību Business against shadow economy un Rīgas Ekonomikas augstskolu.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem aplokšņu algas 2015. gadā sasniedz 36,6%, kas ir uz pusi vairāk nekā valstī kopumā. Tieši aplokšņu algas ir viens no galvenajiem faktoriem augstajam ēnu ekonomikas īpatsvaram būvniecības nozarē, kurš, atbilstoši SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa aplēsēm, sasniedz 40%.

Pētījums veikts ar mērķi apkopot būvniecības nozares viedokļus par galvenajām ēnu ekonomikas problēmām, ieteikumus ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē, kā arī izvērtēt īstenotās un plānotās aktivitātes ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē.

«Tik padziļināts pētījums būvniecības nozarē tiek veikts pirmo reizi. Ja līdz šim mēs dzīvojām pieņēmumos par to, kas ir galvenie cēloņi un ēnu ekonomiku veicinošie faktori, tad šis pētījums dod vispusīgu un detalizētu analīzi. Mēs redzam, ka ēnu ekonomika būvniecības nozarē ir kompleksa parādība, kas prasa visaptverošu pieeju tās mazināšanai. Ir skaidrs, ka viens atsevišķs risinājums nedos vēlamo efektu,» uzsver Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Otrdien, 1.novembrī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Veselības ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums par plānotajiem pasākumiem ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, informē VM.

Šā gada 18.augustā Ministru kabinetā tika nolemts Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammā Valsts galvoto aizdevumu atmaksa esošo finansējumu 7 miljonu eiro apmērā 2017.gadā novirzīt ambulatoro un plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai.

Papildu piešķirto finansējumu paredzēts novirzīt rindu mazināšanai pie ārstiem speciālistiem, rindu mazināšanai uz dienas stacionārā sniegtajiem pakalpojumiem un rindu mazināšanai endoprotezēšanā.

No plānotā papildu finansējuma 4,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt sekundārās ambulatorās veselības aprūpes rindu mazināšanai pie speciālistiem (kardioloģijā, otolaringoloģijā, psihiatrijā, pediatrijā, ķirurģijā, ginekoloģijā u.c.) un rindu mazināšanai uz dienas stacionāra pakalpojumiem (hemodialīzes, rehabilitācijas, ķīmijterapijas, staru terapijas, ķirurģiskajiem pakalpojumiem oftalmoloģijā, hronisko sāpju pacientu ārstēšanai u.c. pakalpojumu nodrošināšanai). Paredzēts, ka tādā veidā varēs nodrošināt speciālistu pakalpojumus papildus 221,6 tūkstošiem pacientiem, tādejādi samazinot gaidīšanas rindas par aptuveni 50%, un papildus dienas stacionārā sniegt pakalpojumus par 18 tūkstošiem pacientu vairāk, tāda veidā samazinot gaidīšanas rindas par aptuveni 50%.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Darba devēji, kuriem ir vairāk nekā 50 nodarbināto, ir izveidojuši iekšējās trauksmes celšanas sistēmu, par tās atdevi vēl esot grūti spriest

Tā situāciju vērtē aptaujātie.

Vairums uzskata, ka pašlaik, kad ir pagājis tikai viens mēnesis kopš trauksmes celšanas likuma prasību iedarbināšanas, vēl pāragri gaidīt kādus rezultātus, drīzāk tas esot uzskatāms par jauninājuma iedzīvināšanas pirmo posmu. Tiek vērtēts, ka «cāļus skaitīs rudenī», tas nozīmē, ka vērtēt un analizēt varētu tikai pēc 3-6 mēnešiem vai vēl labāk – pēc gada vai diviem.

«Atbilstoši likuma prasībām un Valsts kancelejas izstrādātajām vadlīnijām ir izstrādāta procedūra un izveidota iekšējā trauksmes celšanas sistēma,» skaidroja SIA Rīgas meži Iekšējā audita vadītāja Anda Stīpniece. Uzņēmuma vadība par iekšējā trauksmes celšanas punkta atbildīgo ir nozīmējusi Iekšējā audita vadītāju. «Nekādi papildu izdevumi saistībā ar šo normu ieviešanu nav radušies,» uzsvēra A. Stīpniece. Viņa atgādina, ka uzņēmums noteikumus un procedūru izstrādājis pēc konsultācijām ar Valsts kancelejas atbildīgo speciālisti Inesi Kušķi. «Darbinieki ir informēti par iespējām celt trauksmi. Šāda informācija ir uzņēmuma iekšējā interneta (intraneta) vietnē, kur norādīti gan mani tālruņi, gan e-pasti, kā arī instrukcija, kā un ko darīt,» skaidroja A. Stīpniece. Viņa norāda, ka situācijās, kad kontaktpersona ir komandējumā, atvaļinājumā vai saslimusi, ir paredzēta aizvietošanas sistēma, taču tā atšķiras no aizvietošanas iekšējā audita daļas vadītāja amatā. «Manas prombūtnes laikā šajos sensitīvajos jautājumos aizvietošana ir sarežģīta, tāpēc trauksmes celšanas situācijā informācija nonāktu pie juristiem,» uz jautājumu, kur nonāktu iekšējā trauksmes cēlāja ziņojums, atbild A. Stīpniece. Viņa atzīst, ka pirmajā mēnesī neviens trauksmes celšanas ziņojums nav saņemts, bet ir bijuši jautājumi par izveidoto sistēmu, tās piemērošanu.

2020. gada 1. ceturksnī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Ekonomikas indeksa vērtība ir nokritusi krietni zem 50 punktu robežas - tā ir 38.50 punkti, kas liecina par vidēju uzņēmēju pesimismu.

Zemāka indeksa vērtība pēdējo reizi novērota 2009. gada ceturtajā ceturksnī. Salīdzinot ar 2019. gada pirmo ceturksni, indeksa vērtība ir samazinājusies par 12.98 punktiem.

"Šis ir uzņēmēju noskaņojuma mērījums, kas pēc savas būtības ir apsteidzošs un korelē ar ekonomisko situāciju valstī nākotnē. Ja nevēlamies šos rādītājus redzēt valsts budžetā IKP kritumā, jāturpina pilnveidot atbalsta instrumentu kopums. Jārīkojas ir apsteidzoši, lai pētījuma datu scenāriju mēs nepiedzīvotu realitātē," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

LTRK Ekonomikas indeksa vērtības dažādās ekonomikas nozarēs liecina, ka 2020. gada 1. ceturksnī pesimistisks noskaņojums vērojams visās tautsaimniecības jomās. Salīdzinoši nedaudz mazāk pesimistiski noskaņoti ir ražošanas jomas uzņēmumu vadītāji (41.62); jau pesimistiskāk noskaņoti būvniecības jomas (39.15) un tirdzniecības jomas (38.28) uzņēmumu vadītāji, bet salīdzinoši vispesimistiskāk noskaņoti pakalpojumu jomas uzņēmumu vadītāji (37.66).

Pastāv bažas, ka Finanšu ministrijas (FM) patlaban gatavotās nodokļu politikas pamatnostādnes tiek izstrādātas steigā, šodien preses konferencē žurnālistiem pauda kompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC) Nodokļu nodaļas direktore Ilze Rauza.

Pagājušā gada oktobrī un novembrī PwC veiktajā Latvijas uzņēmēju aptaujā tika noskaidrots, ka vairāk nekā 90% nav apmierināti ar esošo nodokļu sistēmu, kā arī uzņēmēji nav apmierināti ar nodokļu administrēšanu.

PwC aptaujā 85,42% uzņēmēju atzina, ka viņiem administratīvā sloga samazināšana, pildot nodokļu saistības, ir tikpat svarīga kā likmju samazināšana. 67,71% uzņēmēju uzskata, ka nodokļu sistēmas stabilitāte ir būtiskāka nekā likmju samazināšana. 64,58% uzņēmēju pauž, ka nodokļu diferencēšana varētu paaugstināt kopējo konkurētspēju, tajā pašā laikā tikai 4,17% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmējiem ir pārliecināti, ka valsts nodokļu sistēma strādā labi un izmaiņas nav nepieciešamas.

Valdībām bieži nākas sastapties ar budžeta deficīta ilgtspējas problēmu. Arī Latvijā budžeta deficīta samazināšana ilgākā termiņā būs nepieciešama, lai sasniegtu Stabilitātes programmā izvirzīto vidējā termiņa mērķi -0.5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā strukturālajā izteiksmē.

Kaut arī 2017. gada Latvijas valsts budžeta veidošanā tiek izmantota Latvijai atļautā atkāpe no šī mērķa, to pamatojot ar veiktajām reformām vecuma pensiju un veselības aprūpes sistēmās, taču ilgākā termiņā būs jāīsteno pasākumi budžeta deficīta samazināšanai. Meklējot iespējas budžeta bilances uzlabošanai, nodokļu celšana bieži šķiet daudz pievilcīgāka par izdevumu mazināšanu, tāpēc šajā rakstā mēs izvērtēsim hipotētisku situāciju, proti, kāda būtu ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, ja Latvijas valsts budžeta deficītu samazinātu, palielinot kopējos budžeta ieņēmumus?

Apsverot potenciālās izmaiņas nodokļu politikā, iespējamās sekas ne vienmēr ir viegli nosakāmas. Patiesībā, to pat ir ļoti grūti izdarīt, it sevišķi attiecībā uz otrās kārtas ietekmi (skat. skaidrojumu turpmākajā tekstā). Piemēram, PVN celšanas tiešā ietekme uz patēriņa dinamiku jau ir grūti nosakāma, taču, kāda būtu tās netiešā ietekme uz nodarbinātību? Kāda uz algām vai citu nodokļu iekasēšanu? Šī raksta mērķis ir apskatīt vairāku nodokļu izmaiņu makroekonomisko ietekmi, izmantojot vispārīgā līdzsvara (CGE) modeli, kura uzbūve ļauj analizēt arī otrās kārtas efektus. Tādejādi varam mēģināt izdarīt kvalitatīvākus secinājumus par nodokļu izmaiņu ietekmi uz tautsaimniecību.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām apstiprina, ka Latvijā cenu dinamiku turpina noteikt Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas, norāda Finanšu ministrija (FM).

Patēriņa cenas 2021. gada janvārī samazinājās par 0,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Tādējādi ir saglabājusies iepriekšējā gada nogales tendence, kad Latvijā bija fiksēta deflācija. Patēriņa cenu ietekmējošie faktori arī praktiski neizmainījās, un deflācija ir saistīta ar energoresursu cenu kritumu un cenu samazinājumu tajos pakalpojumos, kuri visbūtiskāk cieta no pandēmijas, proti, aviopārvadājumi un izmitināšanas pakalpojumi.

Atšķirībā no pērnā gada patēriņa cenu ietekmējošiem faktoriem, korekcijas cenu izmaiņās šā gada janvārī ieviesa pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kritums par 0,1% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri, ko galvenokārt ietekmēja bāzes efekti. Jāatzīmē, ka pērn pārtikas cenas uzrādīja noturīgu kāpumu visa gada garumā un vidējais pieaugums sastādīja 2,4%. Tomēr pārtikas cenas šā gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 0,4%, kas liecina, ka turpmākajos mēnešos pārtikas cenu devums gada inflācijā varētu izlīdzināties. Kopumā šā gada janvārī preču patēriņa cenu kritums vidēji bija 1,4%, kamēr pakalpojumu cenas vidēji pieauga par 1,5% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija rosina pilnveidot metodoloģiju datu analīzei par nebanku patēriņa kreditēšanas tirgu, kā arī analizēt patēriņa kreditēšanas tirgu kopumā. Priekšlikumu iemesls – asociācija secinājusi, ka esošā uzskaite neatspoguļo patieso situāciju un kropļo priekšstatu par nozares datiem

Galvenais Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) šī brīža vēstījums – nozares uzņēmumi ir gatavi sniegt plašāku informāciju un sadarboties ar uzraugošajām institūcijām un ministrijām, lai situāciju mainītu.

«Medijos daudz tiek ziņots par nebanku kreditēšanu, bet nav informācijas par patēriņa kredītu tirgū kopumā. Ja aplūko, kāda informācija tiek atspoguļota par nebanku kreditēšanas tirgu, it sevišķi par distances patēriņa kreditēšanu jeb «ātrajiem kredītiem», tad jāsecina, ka dati tiek interpretēti un atspoguļoti nekorekti. Domāju, ka būtu jārisina divas lietas. Pirmkārt, jāpilnveido metodoloģija, kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) apkopo informāciju par nebanku patēriņa kredīta tirgu. Otrkārt, būtu jāvienādo informācija, kāda tiek sniegta par banku un nebanku izsniegtajiem patēriņa kredītiem, veidojot vienotu pārskatu par patēriņa kreditēšanas tirgu. Tādējādi Ekonomikas ministrijai kā patērētāju tiesību aizsardzības politikas veidotājai un citām ministrijām būtu pilnīga un korekta aina par situāciju šajā tirgus segmentā,» pauž LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Latvijā atkal ir strauji kāpis kontrabandas un viltoto cigarešu patēriņš, to apjomam pieaugot par 5% un sasniedzot 19,1% no kopējā tirgus, liecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG ikgadējais Eiropas līmeņa neatkarīgais pētījums par nelegālo cigarešu patēriņu Eiropā un Latvijā.

Tas ir otrs augstākais kāpums visā Eiropas Savienībā – straujāk nelegālo cigarešu tirdzniecības apjomi pieauga tikai Francijā (par 9,4%). Līdz ar to Latvijas ikgadējie zaudējumi no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas un viltojumu dēļ veido aptuveni 59 milj. eiro, kas ir par 19 milj. eiro vairāk, nekā 2019 gadā.

Kopējais cigarešu patēriņš aizvadītajā gadā Latvijā bija 2,1 miljardi vienību, kas ir faktiski līdzvērtīgs 2019. gada patēriņam. Kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms, kas veido 19,1% no kopējā patēriņa apjoma valstī, faktiskajos skaitļos ir 0,41 miljards cigarešu. No šī apjoma 68 % bija tā sauktā "baltā kontrabanda", 12% – viltotās cigaretes, savukārt 20% – cita veida izcelsmes kontrabandas produkcija. Jāatzīmē, ka iepriekšējos trijos gados Latvijā bija vērojama pastāvīga nelegālo cigarešu īpatsvara samazināšanās, pērn sasniedzot 14,1% - vēsturiski zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē.

Salīdzinot ar pagājušā gada deviņiem mēnešiem, DNB bankas piešķirto patēriņa kredītu apjoms ir manāmi pieaudzis, šī gada septembrī pārsniedzot 1,5 miljonus eiro, informē bankas pārstāvji.

Pagājušā gada pirmie trīs ceturkšņi tika noslēgti ar 8,5 miljonu eiro kopsummu, savukārt šogad piešķirto kredītu summa sasniedza jau 12,5 miljonus eiro. Kopumā patēriņa kredītu sektorā konkurence aizvien ir ļoti augsta, kas nākotnē varētu rezultēties ar procentu likmju mazināšanos.

Šogad patēriņa kredītu pirmajās pozīcijās joprojām ierindojas tā saucamie ekspreskredīti, kas skaita ziņā veido 60% no kopējā patēriņa kredītu piedāvājuma klāsta. To visbiežāk izmanto dažādām patēriņa vajadzībām, kā, piemēram, mājokļa remontam, labiekārtošanai vai lielākiem plānotiem pirkumiem. Šos kredītus lielākoties izvēlas klienti ar ikmēneša ienākumiem virs 600 EUR, vidējai piešķirtajai summai sasniedzot 3000 EUR.

Šā brīža situācija parādu tirgū liecina par pesimismu. Turklāt drīzāk – ekstremālu pesimismu. Investori uz ļoti gariem termiņiem valdībām ir gatavi aizdot naudu par rekordzemām likmēm. Ne tikai tā – parādu jūra ar negatīvu ienesīgumu plešas plašumā, un pasaulē kopumā šādu saistību apmērs jau pārsniedzis 13 triljonus ASV dolāru.

Ja jau krājēji gatavi drošajiem aizņēmējiem piemaksāt, tad tas nozīmē milzīgu pieprasījumu pēc drošības. Tāpat loģika it kā saka - tam vajadzētu nozīmēt to, ka recesija ir kaut kur tepat aiz stūra un inflācijas pieaugums pārskatāmā periodā vispār nav kaut kāda daudzmaz vienādojumā rēķināma varbūtība. Galu galā ne jau velti pasaules varenākās centrālās bankas devušas mājienus par jaunu ekonomikas sildīšanas vilni. Pēdējā laikā tiek izcelti arī demogrāfiskie izaicinājumi. Rietumu pasaulei novecojot, var sanākt, ka iemeslu, lai gaidītu straujāku ekonomikas pieaugumu un inflāciju, ir mazāk. Nozīmīgi faktori ir arī ģeopolitiskie asumi un neskaidrība par tirdzniecību.

Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.

Līdz 2021.gadam ieskaitot, Latvijai būs jāpārfinansē 4,7 miljardi eiro no valsts parāda, intervijā aģentūrai LETA sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Gandrīz viens miljards eiro gadā. Summas ir pietiekami lielas un veido gandrīz pusi no kopējā parāda, norādīja Āboliņš.Viņš stāstīja, ka resursi valsts parāda pārfinansēšanai noteikti būs jāpiesaista starptautiskajos kapitāla tirgos.

Iekšējā tirgū mēs tik lielus apjomus emitēt nevaram. Te gan ir jāņem vērā arī tas, ka tie investori, kuri jau ir iegādājušies Latvijas parādzīmes, pēc to dzēšanas noteikti izvērtēs iespējas savas investīcijas turpināt. Visticamāk, ka daļa no investoriem, kuriem pašlaik pieder Latvijas obligācijas, iegādāsies arī jaunās, prognozēja Āboliņš.

Investori vienmēr skatās uz to, lai viņu ieguldījumi būtu diversificēti. Turklāt tie investori, kuri ir pirkuši Latvijas valsts parādzīmes, ir bijuši ieguvēji, jo Latvijas kredītreitings pēdējos gados ir būtiski audzis. Līdz ar to ir augusi arī mūsu vērtspapīru cena. Šo investoru interese saglabājas, interesi par Latvijas emitētajiem vērtspapīriem skaidroja Valsts kases pārvaldnieks.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Patēriņa kreditēšana Latvijā pakāpeniski pieaug, taču joprojām būtiski atpaliek no 2009. gada līmeņa. Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir 442 eiro liels kredīts, 31. jūlijā prezentējot pētījumu «Patēriņa aizdevuma tirgus segmenta analīze», norādīja pētījuma līdzautors, profesors Ilmārs Kreituss.

«Pretēji publiskajā telpā valdošajam priekšstatiem, kredītu kvalitāte gan banku, gan nebanku sektorā ir līdzīga. Abu sektoru kredītportfeļiem ir novērojama tendence pakāpeniski uzlaboties,» skaidroja I. Kreituss.

Gan banku, gan nebanku kreditēšanas sektorā nekavēto kredītu apjoms ir līdzīgs. Kopš 2013. gada abos sektoros «labo» kredītu apjoms ir pieaudzis. Pērn 89 % banku klienti laikā spēja norēķināties par saņemtajiem patēriņa kredītiem. Nebanku sektorā pērn 85 % patērētāju nekavēja maksājumus, skaidroja I. Kreituss.

«Lai gūtu kvalitatīvu priekšstatu par patēriņa kreditēšanas tirgu Latvijā, banku un nebanku sektorus nedrīkst turpmāk vērtēt atsevišķi. Nepieciešams noteikt vienotu datu apkopošanas un atspoguļošanas metodoloģiju,» ieteica profesors.

#AS «Gaso» vērsies SPRK, iesniedzot jaunu dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu.

AS «Latvijas gāze» meitasuzņēmums AS «Gaso» vērsies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), iesniedzot jaunu dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu, kas paredz samazināt dabasgāzes sadales cenu par 18-46% vairāk nekā 95% no dabasgāzes lietotājiem, aģentūru LETA informēja «Gaso» pārstāvji.

Projektā vienlaikus paredzēts ieviest fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma.

«Mūsu piedāvātais sadales sistēmas pakalpojuma tarifu projekts ir rūpīgi izsvērts un pārdomāts solis, kas jāveic, lai pielāgotos jaunajai situācijai dabasgāzes tirgū un varētu nodrošināt noteikto dabasgāzes tīkla drošības standartu ievērošanu. Gāzes infrastruktūras drošība skar visus patērētājus, tāpēc nepieciešams atjaunot un uzturēt gāzes sadales tīklu, lai līdz minimumam samazinātu bīstamu situāciju rašanās iespējas,» uzsvēra «Gaso» valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.