Šī gada 4. novembrī stājās spēkā Parīzes klimata nolīgums, kuru parakstīja ap 200 pasaules valstu. Nolīguma galvenais mērķis - visā pasaulē būtiski mazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju daudzumu un nodrošināt pāreju uz oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību. Parīzes nolīgums no 2021. gada aizstās Kioto protokolu, kurā saistības bija tikai industriāli attīstītajām valstīm. Taču Parīzes nolīgums saistības paredz visiem, un tas ir pamats uzskatīt, ka beidzot patiesi izdosies sasniegt noteiktos mērķus, uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse.
“Oglekļa mazietilpīga attīstība (OMA) ir iespēja! OMA nozīmē iekšzemes kopprodukta palielināšanu pakāpeniski pārejot uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku – ekonomiku, kas rada minimālas SEG, sevišķi oglekļa dioksīda (CO2), emisijas”, skaidro I. Prūse. “OMA neprasa ražošanas apjomu vai peļņas mazināšanu. Tieši pretēji – OMA ir paredzēta, lai veicinātu uzņēmējdarbību. Tā veidota, lai veicinātu tehnoloģiju attīstību, jaunu darba vietu radīšanu, resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu, konkurētspējas uzlabošanu. Pārdomāti īstenotai OMA ir ne vien pozitīva ietekme uz klimatu un vidi, bet arī uz ekonomiku un sociālo jomu. OMA šobrīd ir ES attīstības politikas stūrakmens,” norāda I.Prūse, piebilstot, ka jau šobrīd, pareizi izmantojot modernās tehnoloģijas, iespējams efektīvi īstenot tehnoloģiskos procesus, vienlaikus radot mazākas SEG emisijas.
Būtiskākais uzdevums OMA ieviešanā ir rosināt ikvienu cilvēku mainīt līdzšinējo domāšanu, un ierasto rīcību, sevišķi, patēriņa paradumus. SEG emisiju mazināšana nav papildu slogs uzņēmējiem, tas ir stimuls būt efektīvākiem un rezultātā iegūt brīvus līdzekļus, ko ieguldīt savā attīstībā un biznesa izaugsmē, skaidro I. Prūse. Trīs galvenie SEG emisiju avoti Latvijā ir enerģētika, transports un lauksaimniecība. “Katrā no sektoriem ir iespēja nevis mehāniski samazināt kādas darbības, bet gan optimizēt un uzlabot savu darbību”.
Latvijā labi pazīstam atjaunojamos energoresursus un energoefektivitāti, taču iespējas ir arī citos sektoros. Piemēram, ir vairāki uzņēmumi ar lieliem autoparkiem, kas savā ikdienas darbā ir ieviesuši sistēmu, kas aprēķina efektīvākos pārvietošanās maršrutus. Proti, darbiniekiem ir jāapbraukā lielas teritorijas, un sistēma aprēķina optimālāko maršrutu, lai uzņēmumam izmaksu mazināšanas nolūkā būtu alternatīvas pilnīgai autoparka nomaiņai (piemēram, uz elektroauto), t.i. kopējā nobraukto kilometru daudzuma samazināšana. Rezultāts ir nojaušams – samazinās automašīnu nobraukums, kas nozīmē gan mazāku patērētās degvielas apjomu, gan arī mazākus ieguldījumus automašīnu amortizācijā. Tā ir efektivitāte, kas uzņēmumam neprasa lielus papildu finanšu ieguldījumus, bet tieši pretēji – ļauj samazināt izdevumus. Turklāt tas savukārt ļauj panākt svarīgāko mērķi – tiek samazinātas SEG emisijas,” akcentē I. Prūse.
Daudzās attīstītajās pasaules valstīs OMA stratēģija tiek piemērota jau vairākus gadus. Lai tas būtu iespējams arī Latvijā, jāuzlabo uzņēmēju izpratne par pozitīvajiem aspektiem, ko šīs stratēģijas pielietošana sniedz. „Lai arī mēs cenšamies maksimāli daudz par to stāstīt un skaidrot ieguvumus ne tikai videi, bet arī ilgtspējīgai ekonomikai, aizvien secinām, ka daudzi OMA vairāk saskata kā papildus slogu un kaut kur ES gaiteņos izdomātus kārtējos apgrūtinājumus,” pauž I. Prūse.
Tajā pašā laikā statistikas dati apliecina ciešu pozitīvu sasaisti starp SEG emisiju mazināšanas pasākumiem un IKP pieaugumu – laikā no 2005. līdz 2015. gadam ES kopējais IKP ir pieaudzis par 20,8%, bet SEG emisijas šajā laikā ir samazinātas par 19,4%. Arī, skatot konkrētu valstu ekonomikas rādītājus, šī saistība ir acīmredzama. Rumānijā 2005.- 2014. gadā SEG emisijas ir samazinātas par 25%, tajā pašā laikā IKP ir tieši par 130% pieaudzis, Ungārijā šajā periodā SEG emisijas samazinātas par 25%, bet IKP pieaudzis par 44%. „Protams, ne jau tikai SEG emisiju mazināšana ir iemesls IKP pieauguma rādītājiem, taču šie rādītāji pavisam noteikti pierāda, ka OMA stratēģija “iet roku rokā” ar tautsaimniecības attīstību un nerada negatīvus efektus uz to,” akcentē speciāliste.
OECD ieteiktie instrumenti virzības uz OMA nodrošināšanai:
- Ilgtspējīgas oglekļa mazietilpīgas investīcijas un finansējums (veicot jaunas investīcijas, ievērot OMA vajadzības un nepieciešamību pēc noturīguma pret klimata pārmaiņām);
- Nodokļu sistēmas pārskatīšana (pārskatīt subsīdijas fosilajiem energoresursiem, pārskatīt nodokļus un atbalsta shēmas, kas veicina SEG ietilpīgu rīcību);
- Oglekļa mazietilpīgu inovāciju veicināšana (kā rezultāts skaidrai un stabilai valdības politikai);
- Klimatam draudzīga starptautiskā tirdzniecība (minimizēt ierobežojumus OMA tehnoloģijām);
- Elektrības tirgu regulēšana (iespēja nodrošināt stabilus ilgtermiņa cenas signālus OMA nodrošināšanai);
- Ilgtspējīga pilsētvides mobilitāte (politika, kas stimulē efektīvu un oglekļa mazietilpīgu transporta sistēmu);
- Zemes ilgtspējīgas izmantošanas stimulēšana (samazināt atmežošanu, veicināt degradētās zemes atjaunošanu, oglekļa mazietilpīga prakse lauksaimniecībā u.tml.)
Avots: Aligning policies for the transition to a low carbon economy, OECD (2015)
Fakti par OMA pozitīvo ietekmi uz IKP pierāda, ka OMA stratēģija nav vienkārši „zaļās domāšanas kaprīze”. OMA ir ekonomiski izdevīgs veids kā ierobežot klimata pārmaiņas, kas pēdējās desmitgadēs ir kļuvušas par realitāti, un ar katru gadu izraisa aizvien lielākus zaudējumus, t.sk. ekonomiskos.
Latvijas kopējais SEG emisiju apjoms, salīdzinot ar 2005. gadu, ir samazinājies par 0,3%, ko jo īpaši ir ietekmējis SEG emisiju samazinājums energoresursu izmantošanā. Savukārt tas SEG emisiju apjoms, uz kuru attiecas ES līmenī Latvijai noteiktie SEG emisiju samazināšanas mērķi1, ir pieaudzis par 5%. Latvijai, salīdzinot ar citām valstīm, līdz 2020. gadam izņēmuma kārtā tiek pieļauts SEG emisiju apjoma pieaugums(17%, salīdzinot ar 2005. gadu). Tas bija paredzēts, lai Latvijai dotu papildus laiku ekonomikas sakārtošanā un sagatavošanā iekšzemes kopprodukta atsaistes no SEG emisijām sasniegšanai. Cik labi to izmantojam – tas mūsu pašu ziņā.
Tomēr svarīgi saprast, ka jau 2030. gadā Latvijai, visticamāk, būs jāsasniedz SEG emisiju samazinājums vismaz līdz 6% samazinājumam, salīdzinot ar 2005. gadu, kas nozīmē, ka mums jau šobrīd ir jāsāk domāt par OMA stratēģiju īstenošanu. “Ja pieņemam, ka 2020. gadā SEG emisiju apjoms būs palielinājies par 7% salīdzinot ar 2005. gadu, tad desmit gadu laikā šis rādītājs mums būs jāsamazina kopumā par 13%. Tas ir iespējams, taču tas nav viegls uzdevums, ņemot vērā, ka jebkuri OMA pasākumi atdevi sāk parādīt tikai pēc pasākumu ieviešanas pabeigšanas, proti, ne ātrāk kā diviem trim gadiem kopš to izplānošanas,” akcentē I. Prūse.
Šobrīd visā pasaulē mainās domāšana, un aizvien vairāk valstu un uzņēmēju savā darbībā piemēro OMA stratēģiju, kas tādējādi kļūst jau par nepieciešamību. „Ja arī mēs Latvijā šodien nemainīsim savu domāšanu un nepielāgosimies jaunajiem apstākļiem, mēs riskējam zaudēt savu konkurētspēju. Jāapzinās, ka cilvēki grib dzīvot labāk, būt efektīvāki un vienlaikus videi draudzīgāki. Ne velti šo ceļu izvēlējušās jau vairums attīstīto valstu, un šobrīd šajā procesā iesaistījušās pat tādas valstis kā ASV un Ķīna, kurās ir lieli SEG emisiju apjomi un kas iepriekš Kioto protokola ietvaros neīstenoja SEG emisiju samazināšanu. Aprēķini, kā jau minēju, patiešām liecina, ka OMA stratēģijas īstenošana ilgtermiņā dod iespēju ietaupīt un gūt papildus ieņēmumus, vienlaikus īstenojot videi draudzīgu un atbildīgu attīstību,” norāda I. Prūse.
1Darbībām, kuras nav iekļautas Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (aptuveni 80% no Latvijas kopējām SEG emisijām)
