Izlietotā iepakojuma, nolietoto elektropreču un videi kaitīgo preču apsaimniekotāja AS «Latvijas Zaļais punkts» valdē un padomē reģistrētas vairākas izmaiņas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pirmdien, 19.februārī no uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amata atbrīvota Anita Saulīte, un viņas vietā šajā amatā iecelts Jānis Aizbalts, kurš kopš 2017.gada aprīļa ir valdes loceklis AS «Latvijas Zaļais punkts» meitas uzņēmumā SIA «Eko Reverss», bet kopš šī gada sākuma ir valdes priekšsēdētājs arī uzņēmumos SIA «Eko Kurzeme», SIA «Eco Teh Baltia» un SIA «Eco Baltia vide».

AS «Latvijas Zaļais punkts» valdē turpina darboties valdes locekles Kristīne Grapmane un Sigita Namatēva.

Tāpat atbrīvota uzņēmuma padome piecu cilvēku sastāvā, no amata atceļot padomes priekšsēdētāju Undīni Būdi, padomes priekšsēdētāja vietniekus Māri Simanoviču un Viesturu Tamužu, kā arī padomes locekļus Ivetu Krauju un Egilu Svaru.

Latvijas Zaļais punkts sadarbībā ar Tet Rīgas maratonu pieteicis pirmo «Zaļo punktu», kurā maratona dalībnieki šogad skrējiena laikā varēs atveldzēties un spēkus atjaunot dabai draudzīgā veidā.

Tet Rīgas maratona «Zaļais punkts» ir solis pasākuma ekoloģiskās pēdas nospieduma samazināšanā – aicinājums skrējējiem ikdienā aktīvāk ieviest zaļo dzīvesveidu, šķirot atkritumus, gādājot par videi draudzīgāku maratona norisi, lai tuvāko gadu laikā kļūtu par vienu no ilgtspējīgākajiem lielpilsētu maratoniem starptautiskā mērogā.

Pirmais Tet Rīgas maratona «Zaļais punkts», ko nodrošinās Latvijas Zaļais punkts, tiks noformēts un iekārtots tikai no dabai draudzīgiem, atkārtoti pārstrādājamiem un vairākkārt izmantojamiem materiāliem. Aptuveni 29 000 skrējējiem jeb pilnīgi visu distanču dalībniekiem, kuri pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izvietotajā punktā atveldzēsies, ūdens un izotoniskie dzērieni tiks pasniegti glāzēs no atkārtoti pārstrādāta kartona, kas bioloģiski noārdās. Izlietotās glāzes un arī augļu pārpalikumi tiks nodoti biodegradācijas šūnās, lai iegūtu biogāzi. Šajā punktā 34 000 glāžu uzpildīšanai ūdens pudeļu vietā tiks izmantotas ūdens cisternas (4770 litri ūdens un 330 litri izotoniskā dzēriena). Savukārt glāžu starplikas, ko izmanto, lai glāzes varētu izkārtot vairākos stāvos, pēc tam tiks nogādātas pārstrādei «Nordic Plast» rūpnīcā.

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Atkritumu apsaimniekošanas nozarē sākusi darboties jauna, Latvijas uzņēmēju dibināta ražotāju atbildības sistēma SIA «Latvijas zaļais fonds». Uzņēmums nodrošina izlietotā iepakojuma un videi kaitīgu atkritumu apsaimniekošanu.

«Latvijas zaļais fonds» nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu. Jaunajā ražotāju atbildības sistēmā iesaistījušies vairāk nekā 50% Latvijas riepu nozarē darbojošos uzņēmumu.

Kā vienu no atbildīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas stūrakmeņiem uzņēmums uzsver atkritumu šķirošanas un nodošanas pieejamību un ērtību – tai būtu jābūt pēc iespējas vienkāršākai un saprotamākai gala patērētājam.

Izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas jomā uzņēmums uzsācis sarunas ar vairākām pašvaldībām par papildu šķirošanas konteineru izvietošanu, lai nodrošinātu to pieejamību. Pāris gadu laikā uzņēmums plāno izvietot vairāk nekā 10 tūkstošus šādu konteineru.

Vides apsaimniekošanas koncerna AS "Eco Baltia" uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" ar meitasuzņēmuma starpniecību - AS "Latvijas zaļais punkts" - pabeidzis ceļu un ielu uzturēšanas uzņēmuma SIA "Pilsētas eko serviss" iegādes darījumu, informē kompānijā.

Darījums paredz 100% daļu iegādi uzņēmumos "Pilsētas eko serviss", SIA "PES serviss" un SIA "B 124". Darījuma īstenošanai piesaistīts "Luminor Bank" aizdevums. Darījuma summa netiek izpausta.

Darījuma pabeigšanai Konkurences padomes (KP) atļauja tika saņemta 2022.gada decembrī.

Abu pušu klientiem, partneriem un darbiniekiem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas patlaban nav plānotas.

"Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs un "Eco Baltia" vides apsaimniekošanas segmenta vadītājs Jānis Aizbalts norāda, ka situācija ekonomikā, ražošanas izmaksu kāpums un energoresursu cenas ikvienam uzņēmumam rada papildu izaicinājumus. Vienlaikus uzņēmējdarbībā tas ir laiks, lai meklētu un ieviestu jaunus efektivitātes risinājumus, turpinātu attīstīties un nostiprinātu pozīcijas tirgū.

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Līdz 2023.gada beigām Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā un Ventspilī par kopumā 44,9 miljoniem eiro pasažieru pārvadājumiem paredzēts iegādāties 145 videi draudzīgus autobusus, informē Satiksmes ministrijā.

Eiropas zaļais kurss ir panākt klimatneitralitāti līdz 2050.gadam, samazinot transporta radītās emisijas līdz 2030.gadam vismaz par 55%. Latvijas lielākais izaicinājums ir "zaļināt" satiksmi, jo transportlīdzekļi ir viens no lielākajiem oglekļa dioksīda (CO2) avotiem, kas rada aptuveni ceturtdaļu Eiropas Savienības (ES) siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG).

Astoņās lielajās Latvijas pilsētās satiksmes autobusu nomaiņa uz mūsdienīgiem transportlīdzekļiem, kas ir pasažieriem ērtāki un videi draudzīgi, tiek īstenota ar ES Kohēzijas fonda 44,9 miljonu eiro līdzfinansējumu. Līdz nākamā gada beigām Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā un Ventspilī pasažieru pārvadājumiem kopumā būs iegādāti 145 mūsdienīgi un videi draudzīgi autobusi.

AS «AJ Power Recycling» noslēgusi līgumu ar SIA «Latvijas zaļais fonds» īpašniekiem par 100% uzņēmuma kapitāldaļu iegādi.

Novembra sākumā pabeigts arī uzņēmumu apvienošanās process, kas ļaus «AJ Power» paplašināt pakalpojumu klāstu klientiem, tādējādi nostiprinot līderpozīcijas tirgū.

Uzņēmumu grupa «AJ Power» klientiem šobrīd piedāvā piecu veidu pakalpojumus – elektroenerģiju, dabasgāzi, saules enerģiju, dabas resursu nodokļa apsaimniekošanas sistēmu un enerģētikas projektu īstenošanu. SIA «Latvijas zaļais fonds» ir stabils nozares uzņēmums, kas veiksmīgi darbojas iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanas nozarē. Tas, līdzās citiem pakalpojumiem, ir viens no «AJ Power» uzņēmumu grupas attīstības virzieniem.

«Noslēgtā vienošanās par kapitāldaļu iegādi ļaus «AJ Power Recycling» veikt nopietnas investīcijas atkritumu pārstrādē un attīstīt šķirošanas procesus, kas ir ļoti būtisks elements Dabas resursu nodokļa (DRN) administrēšanā. Apvienojot abu uzņēmumu pieredzi un zināšanas, klientiem tiks nodrošināts aizvien labāks apkalpošanas serviss un vēl konkurētspējīgāki piedāvājumi,» skaidro Roberts Samtiņš, «AJ Power» uzņēmumu grupas vadītājs.

Elektroniskās identitātes risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Igaunijā dibinātās kompānijas SK ID Solutions izstrādātais, starptautiskais elektroniskās autentifikācijas risinājums Smart-ID šogad svin savu piekto gadadienu. Šā gada 10. novembrī pieejami dati rāda, ka Latvijā Smart-ID lietotāju skaits sasniedzis 1 036 884, Igaunijā – 653 923, bet Lietuvā – 1 514 454 personas.

«2019. gadā Smart-ID bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. 2021. gadā uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā secināts, ka Smart-ID Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Uzņēmuma veiktā aptauja arī rāda, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā šī risinājuma popularitāte pieaugusi par 20%,» sacīts SK ID Solutions sagatavotajā informācijā, kurā arī norādīts, ka Smart-ID ir pazīstams kopumā vairāk nekā 40 valstīs.

Paplašinot uzņēmuma darbību un vides pakalpojumu klāstu, Baltijā lielākais vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmums AS “Eco Baltia” šogad plāno iegādāties Latvijas vadošo videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu SIA “Eko Osta”.

Pušu noslēgtais pirkuma līgums, kura izpildei nepieciešama Latvijas Konkurences padomes (KP) apvienošanās atļauja, paredz 100% SIA “Eko Osta” kapitāla daļu iegādi.

Līdz ar darījuma noslēgšanu, SIA “Eko Osta” kļūs par vienu no “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas sektora uzņēmumiem, kas specializējas bīstamo un videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanā. Vienlaikus jāuzsver, ka abu pušu klientiem, partneriem un darbiniekiem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas nav plānotas.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Pēdējo gadu laikā esam būtiski paplašinājuši “Eco Baltia” darbības sfēras, nostiprinot savas tirgus pozīcijas starptautiskā mērogā kā pilna cikla vides resursu apsaimniekotājs. Videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmuma iekļaušana “Eco Baltia” grupā ir būtisks solis ceļā mūsu attīstības stratēģijas realizācijai, soli pa solim aptverot to atkritumu plūsmu, ko iespējams pārstrādāt. Šis darījums nodrošinās veiksmīgāku atkritumu savākšanu un apriti segmentos, kur valstī noteikto normu izpilde līdz šim bijusi apgrūtināta. Tas būs ieguvums gan grupas uzņēmuma SIA “Latvijas Zaļais punkts” klientiem attiecībā uz videi kaitīgo atkritumu savākšana apjomu izpildi, gan valstij kopumā, nodrošinot atkritumu pārstrādes mērķu izpildi.”

Latvijas iedzīvotāji labprātāk izvēlas iegādāties preces un pakalpojumus no uzņēmējiem, kas pauž videi draudzīgus uzskatus un domā par ilgtspēju, liecina Brand Capital dati.

Tuvākajā nākotnē ieguvēji būs tie uzņēmumi, kuri ilgtspējas stratēģijas izvirzījuši kā vienu no pīlāriem savā darbībā, uzskata Kaspars Zakulis, SIA Latvijas Zaļais punkts direktors. Pētījuma Brand Capital ietvaros veiktā aptauja liecina, ka 54% respondentu izvēlas zīmolus, kas iestājas par tīru vidi, atzīmē K.Zakulis, piebilstot, ka ilgtspējas, kā arī atkritumu šķirošanas un pārstrādes tēmas sabiedrībā kļūst arvien aktuālākas. To pierāda arī uzņēmumu centieni - liela daļa komersantu aktīvi investē līdzekļus videi draudzīgāku risinājumu ieviešanā.

Ambiciozi mērķi

Uzņēmumu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas mazinātu viņu radīto atkritumu ietekmi uz apkārtējo vidi, norāda Madara Apsalone, SIA Philip Morris Latvia ārējo attiecību vadītāja. “Mēs uz ilgtspēju raugāmies kā uz iespēju augt, ieviest inovācijas un radīt ilgtermiņa vērtības. Pirms desmit gadiem Philip Morris International (PMI) paziņoja par ambīciju pārveidot savu biznesu, izvirzot tabakas biznesam šķietami neiespējamu misiju – radīt nākotni bez cigarešu dūmiem. Lai to sasniegtu, pievērsāmies zinātniskiem pētījumiem un uz to bāzes izstrādājām bezdūmu produktus. Tajā pašā laikā mēs cenšamies, lai mūsu produkti būtu mazāk kaitīgi ne tikai veselībai, bet arī dabai. Ilgtspējīga pieeja ir pamatā visam mūsu produktu ražošanas ciklam – no tabakas lapu izaudzēšanas līdz pat elektronisko tabakas karsēšanas ierīču atpakaļ pieņemšanai un pārstrādei. Tāpat mēs turpinām dekarbonizēt mūsu tiešo ražošanas darbību, un jau 13 mūsu rūpnīcas ir sertificētas kā oglekļa neitrālas,” stāsta M.Apsalone, uzsverot, ka Philip Morris Latvia sniedz korporatīvo ieguldījumu un atbalstu, izmantojot gan dažādas sabiedriskās iniciatīvas, gan sociālās programmas, kuru mērķis ir uzlabot apkārtējās vides situāciju.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Turpinot veicināt ilgtspējīgas un atbildīgas ekonomikas attīstību, SEB banka piešķīrusi finansējumu 6 miljonu eiro apmērā SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā no 2022. gada 1. februāra. '

Tas ir pirmais SEB bankas izsniegtais Zaļais kredīts Latvijā, kas ir pieejams uzņēmumiem, kuri īsteno videi draudzīgus un ilgtspējīgus biznesa risinājumus.

Zaļās obligācijas kā konceptu SEB un Pasaules Banka izstrādāja 2008. gadā, ņemot vērā arvien pieaugošo investoru pieprasījumu iesaistīties klimata pārmaiņu novēršanas iniciatīvās. 2017. gadā SEB izlaida pirmās zaļās obligācijas 500 miljonu eiro vērtībā. Daļa šo obligāciju iegūto līdzekļu tiek izmantoti finansējuma piešķiršanai Baltijas valstu uzņēmumiem, kas plāno īstenot ilgtspējīgus, videi draudzīgus projektus.

Zaļais finanšu pasaulei būs fokusā  

Ja agrāk zaļās obligācijas bija tāds kā modes trends vai papildu fīča,...

“Mēs nevaram izlikties, ka klimata pārmaiņas uz mums neattiecas, tāpēc, lai mazinātu ietekmi uz vidi nākotnē, ir jārīkojas jau šobrīd. Depozīta sistēmas ieviešana ir būtisks instruments, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas nonāk vidē. Par to valsts līmenī tiek runāts jau gadiem ilgi, tāpēc ir gandarījums, ka runas pārvēršas konkrētos darbos un arī no savas puses varam sniegt atbalstu šī projekta īstenošanā. Mūsu, kā bankas, tiešā ietekme klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā ir vien 5%, pārējie 95% ir netiešā ietekme, kas izriet no bankas finansētajiem projektiem, līdz ar to ir būtiski atbalstīt uzņēmumu aktivitāti un iniciatīvas, lai kopīgiem spēkiem veidotu labāku vidi gan sev, gan nākamajām paaudzēm. SEB mērķis arī turpmāk ir būt starp līderiem videi draudzīgu ieguldījumu un investīciju jomā un veicināt ilgtspējīgu projektu īstenošanu. Ap 50% no SEB grupas Zaļo kredītu portfeļa veido atjaunojamās enerģijas projekti, bet pārējo – “zaļo” ēku, transporta un energoefektivitātes projektu finansēšana,” teic SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

“Depozīta sistēma ir nākamais attīstības posms, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas nonāk vidē, un ieviestu labi funkcionējošu, stabilu aprites ekonomiku. Apvienojot modernas tehnoloģijas ar pārdomātu un ilgtspējīgu sistēmas pārvaldību, mums ir iespēja ātri un efektīvi sasniegt vides saudzēšanas mērķus un kāpināt iepakojuma pārstrādes rādītājus. Ja šobrīd lielāko vides piesārņojumu mežos, ezeros, upēs un jūrās, kā arī parkos veido tieši plastmasas jeb PET iepakojums, paredzams, ka līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu mēs spēsim savākt un pārstrādāt divreiz vairāk plastmasas iepakojuma nekā šobrīd – līdz pat 90%. Savukārt dzērienu ražotāji spēs atgūt līdz 90-95% atkārtoti uzpildāmās stikla taras, lai tās vēlreiz laistu tirgū,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Plānots, ka 2022. gada 1. februārī Latvijā uzsāks darboties vienota depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) bezalkoholisko un alkoholisko (zem 6%) dzēriena iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīts 0,10 eiro apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas varēs saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums būs iztukšots.

Kompānija "Depozīta iepakojuma operators" tika izveidota 2020. gada jūnijā. Kompānijas īpašnieki ir SIA "Alus un dzērienu iepakojuma savienība", SIA "Coca-Cola HBC Latvia”, AS "Cēsu alus", SIA "Cido grupa" un AS "PET Baltija", AS "Aldaris", “Latvijas Mazumtirgotāju Biedrība” un Latvijas Alus darītāju savienība.

SEB bankas Zaļais kredīts ir pieejams lielajiem uzņēmumiem, kas izvēlas ieguldīt atbildīgi – atjaunojamās enerģijas ražošana, energoefektivitātes uzlabošana, ilgtspējīga mežsaimniecība, kā arī atkritumu apsaimniekošanas un citu videi draudzīgu projektu realizēšana, kuru rezultātā tiek samazināts CO2 izmešu daudzums.

Investējot trīs miljonus eiro, sūtījumu piegādes uzņēmums DPD Latvija līdz 2022.gadam iegādāsies vairāk nekā 40 elektroauto, informē uzņēmumā.

Ar mērķi samazināt klimata pārmaiņas un uzlabot gaisa kvalitāti pārstāvētajās valstīs, starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums DPD grupa ieguldīs 200 miljonus eiro videi draudzīgu transporta risinājumu ieviešanā.

Pakāpeniski līdz 2025.gadam alternatīvu transporta risinājumu ieviešana notiks vairāk nekā 225 DPD grupa uzņēmumu pārstāvētajās Eiropas pilsētās, tostarp Baltijas valstīs.

DPD Baltijas valstu izpilddirektors Roberts Vilkaitis norāda, ka videi draudzīga transporta risinājumu ieviešanas programma visās DPD grupa pārstāvētajās valstīs ir tikai viena no iniciatīvām, ko DPD īsteno klimata pārmaiņu seku mazināšanai un gaisa kvalitātes uzlabošanai. Vienlaikus tiek veidoti arī jauni un modernizēti sūtījumu šķirošanas centri un noliktavas, paplašināts paku skapju tīkls, dažādots videi draudzīgu transporta risinājumu klāsts, papildinot to ne tikai ar elektroauto, bet arī ar elektriskajiem motorolleriem, velosipēdiem un citiem alternatīviem risinājumiem.

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Liene Cipule, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore 2024. gada 10. aprīlī notikušajā konferencē “Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde” dalījās ar atziņām, kuras gūtas laikā, kad pasauli skāra Covid-19 pandēmija, vienlaikus aicinot no gūtās pieredzes mācīties jau šodien un gatavību krīzēm uztvert kā nepārtrauktu procesu mūsu visu un katra paša drošības stiprināšanai.

Liene Cipule, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore:

Kad kāds uzdod jautājumu, cik gatavi mēs esam iespējamam militāram apdraudējumam, vienmēr ir vēlme atbildēt, ka mēs esam gatavi, taču gatavība nekad nav galapunkts, tas ir process, kuram ir neskaitāmas dimensijas.Nosaucot tikai dažas no šīm dimensijām – tā ir psihoemocionālā gatavība, gatavība vadīt riskus, gatavība strādāt ar personālu, kā arī sabiedrību.Kas ir tie jautājumi, par kuriem mums šodien noteikti būtu jārunā?

Ikdienas rutīnā mums ir pietiekami daudz resursu, lai sniegtu palīdzību pietiekamam skaitam cilvēku. Mēs vienmēr zinām un varam prognozēt, kam mums ir jābūt gataviem, cik mūsu rīcībā ir jābūt medikamentiem, resursiem, līdzekļiem, ierīcēm utt., lai konkrētu cietušo skaitu glābtu, sniegtu viņiem veselības aprūpes pakalpojumus, nodrošinātu medikamentus.

Tiek tirgota viena no lielākajām cūku audzēšanas saimniecībām ar nacionālo kapitālu Kunturi Valmieras novada Jeru pagastā. Lielākais Kunturu īpašnieks ar 87% daļu ir Jurģim Krastiņam piederošā SIA Saktas ZS, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi saimniekam. Viņa redzējumā prioritāšu maiņa biznesā ir parasta lieta, bet valstī pieņemto lēmumu kopums pēdējo divu gadu laikā gan ir dīvains process.

Fragments no intervijas

Sludinājumā, kas publicēts Latvijas Cūku audzētāju asociācijas tīmekļa vietnē, viss ir spīdoši – 5000 cūku, 300 sivēnmāšu, vidēji 58 tonnas cūkgaļas mēnesī, labiekārtotas kūtis, lopbarību izgatavo uz vietas, viss atbilst prasībām. Uzstādīts jauns katls fermu apkurei, ir sava kautuve, realizācijas tīkls. Uzņēmumā 66 darbinieki, 8 veikali, 2 autoveikali, mājaslapa, sadarbība ar veikalu tīkliem un lielveikaliem. Īsāk – viss, lai strādātu un pelnītu. Atbilstoši Lursoft datiem, 2020. gada apgrozījums 2,249 miljoni eiro, peļņa vairāk nekā 84 tūkstoši, bilances vērtība ap miljonu. Kāpēc pārdot Kunturus?

Kas jūs izbrīna? Ka kreditoru nav? Vai neparasti šķiet tas, ka pārdodam pelnošu uzņēmumu, jo bieži jau pārdod grimstošu?

Ja patiešām Eiropas Zaļais kurss tiks ieviests tādā formā, kā pašlaik izskan iespējamie šī kursa ieviešanas scenāriji, tad Latvijas tautsaimniecība, kas saistīta ar zemes izmantošanu, beigs savus eksistenci.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs saka uzņēmuma Karavela īpašnieks Andris Bite.

Fragments no intervijas

"Pašreizējais jaunākās modes kliedziens teju vai visās sfērās ir Eiropas Zaļais kurss, kas patiešām ietekmēs ne tikai tos, kuri saimnieko uz zemes, – lauksaimniekus, mežsaimniekus, bet arī kokrūpniecību, pārtikas pārstrādi, tai skaitā zivrūpniecību un arī zivju ieguvi, transportu un faktiski visu mūsu dzīvi. Esmu par to, ka ir nepieciešams samazināt visa veida atkritumus, veikt to maksimāli iespējamu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, taču jautājumi ir par tā konkrētām izpausmēm, riskiem un ietekmi. Ja patiešām tas tiks ieviests tādā formā, kā pašlaik izskan iespējamie šī kursa ieviešanas scenāriji, tad Latvijas tautsaimniecība, kas saistīta ar zemes izmantošanu, beigs savus eksistenci. Ne jau velti vairāku uzņēmēju nevalstisko organizāciju vadītāji apgalvo, ka Zaļais kurss ir ieguvis nevis vīzijas, bet gan halucināciju apveidus. Piemēram, izvirzītie mērķi par noteiktu apjomu samazināt augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslus būtiski samazinās iegūstamās ražas apjomu salīdzinājumā ar pašreizējo. Ticu un ceru, ka veselais saprāts uzvarēs un Zaļais kurss iegūs praktiskus un reāli izpildāmus pasākumus un sasniegs izvirzīto mērķi. Pielikšu visas savas pūles, lai tā notiktu. Šajā ziņā izšķirošs būs 2022. un 2023. gads ar to inflācijas līmeni, kāds būs pārtikā, ko pašlaik patērētājs neredz veikalā. Sekas pašreizējām sarunām ar veikaliem par preču cenām plauktos pircējs ieraudzīs tikai apmēram pēc diviem ceturkšņiem – sešiem mēnešiem. Tas liecina, ka būs dramatisks cenu lēciens, jo Karavelai ir pozīcijas, kuru produktiem tirgū būs 40% pieaugums, kas veikalu plauktos pārvērtīsies vismaz par 60% kāpumu. Tas nozīmē, ka jau pašlaik situācija, kad būtiski pieaug minerālmēslu cenas (jo aug dabasgāzes cenas), pārtikas pieejamība samazināsies, jo tā vienkārši kļūs daudz dārgāka. Tieši šis varētu būt tas būtiskākais arguments, kas atvēsinās sakarsušos prātus saistībā ar Zaļā kursa iespējamajiem ieviešanas scenārijiem. Protams, ja arī iegūtā raža būs par 30- 50% mazāka, tad tas atsvērs produkcijas cenu dubultošanos. Vienlaikus šādā situācijā, visticamāk, nekādus klimata neitralitātes mērķus realitātē sasniegt nebūs iespējams. Viens ir stāsts, kur Briseles ierēdņi ir izdomājuši, kādā sapņu pilī vēlas nokļūt, bet otrs stāsts ir lielo ekonomiku vēlme šo situāciju izmantot, lai ierobežotu konkurenci nevis tikai ar Latvijas vai Lietuvas, bet arī ar Polijas, Čehijas, Ungārijas, Slovākijas ražotājiem. Latvijas valstij nav vēlmes analizēt ekonomiku un modelēt tās nākotni konkrētos apstākļos (pie noteiktiem nosacījumiem). Vecajās ES dalībvalstīs saprot, ka industrijas no tām bēg un tāpēc šis process ir jāapstādina".

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Lai palielinātu klientu skaitu, «Zaļais gurķis» nolemj pārcelties uz centru.

«Mastu ielā blakus Andrejsalai galvenokārt ēdinājām klientus no tuvākās apkārtnes. Vairāki mūsu klienti izteicās, ka labprāt apmeklētu «Zaļo gurķi» biežāk, bet nesanāk pa ceļam. Tāpēc nolēmām negaidīt, kad klients atnāks pie mums, bet paši pārcēlāmies tuvāk, ērtāk sasniedzamā vietā Kr. Barona ielā Latvijas Dabas muzeja pagarbstāva telpās ar ieeju no Merķeļa ielas,» saka Andris Taranda, kafejnīcas «Zaļais gurķis» līdzīpašnieks. Viņš uzskata, ka atrašanās vietai ir liela nozīme. Ja ir labs pakalpojums vai produkts, kas novietots ērti pieejamā vietā, tā ir labākā kombinācija veiksmīgam biznesam.

Jaunās telpas ļauj piesaistīt jaunus klientus. Jau pirmajā darba dienā jaunajās telpās «Zaļais gurķis» klāja kafijas pauzes galdu semināra dalībniekiem. «Šobrīd galvenokārt saskaramies ar apmeklētājiem, kuri apzināti nemeklē ēdienu bez gaļas. Šāds apmeklētājs ir mūsu lielākais izaicinājums. Ne tādā nozīmē, ka mums ir jāpārliecina vai par katru cenu jāpārdod, nē. «Zaļais gurķis» pārdod prieku, kas tiek nodots tālāk caur ēst gatavošanu. Mēs uzskatām, ka kvalitatīvs un veselīgs ēdiens vairo dzīvesprieku. Prieks nekad nevar būt uzspiests, jo tad tas nebūs patiess,» teic A. Taranda. Cilvēkam, kurš agrāk nav ēdis «Zaļā gurķa» gatavotos ēdienus, skatoties uz tiem, galvā rosās daudzi jautājumi – ēst, neēst, kas tie par ēdieniem, kas ir soja, vai tas tiešām ir veselīgi utt. Par pastāvīgiem ceļabiedriem kļūst cilvēki, kuri ir atvērti pārmaiņām un nebaidās uzdrīkstēties doties pretī nezināmajam. «Daudzi, kas nobaudījuši «Zaļā gurķa» ēdienu pirmo reizi, ar izbrīnu atzīst, ka nav varējuši iedomāties, ka ēdiens bez gaļas ir tik garšīgs,» viņš norāda.

ES Zaļais kurss skars ikvienu meža nozarē strādājošu uzņēmumu, visticamāk, samazināsies koksnes resursu ieguvei pieejamo platību apmērs, tādējādi raisot ķēdes reakciju, tāpēc Latvijai ir jābūt savai zinātniski pamatotai pozīcijai, lai šo izaicinājumu pārvērstu ieguvumos.

Tāds ir Latvijas Meža sertifikācijas padomes organizētās 6. starptautiskās konferences Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības pamatnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā referentu un diskusiju secinājums.

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa uzsvēra, ka tie lēmumi, kuri ir pieņemti un kurus vēl arī tiek plānots pieņemt saistībā ar Eiropas Zaļo kursu, attieksies arī uz Latviju un ietekmēs ļoti daudzus sektorus. Par savu vietu un konkurētspēju šajā jaunajā pasaules sistēmā ir jādomā ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm, kurās ir liels mežu īpatsvars, kurās ir attīstīta meža nozare. “Šajā jomā liela nozīme būs Latvijas zinātniekiem un jo īpaši zinātnē balstītiem secinājumiem par to, kas un kā jādara Latvijā, jo tas, kas ir labs un derīgs kādā dienvidu zemē, kur mežs ir retums, nav un nevar būt piemērojams tādā valstī kā Latvijā, kur meži aizņem vairāk nekā pusi no visas valsts teritorijas,” tā M. Liopa.

Līdz ar to, ka attīstās jaunuzņēmumu darbība, pieaug arī interese par studiju programmām, kas īpaši veidotas šai nozarei.

Šovasar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) bakalaura mācību programmā Starta uzņēmējdarbības vadība bija otrais izlaidums. «Ir vērojama pozitīva tendence, un studentu skaits palielinās. Minimāli, bet palielinās,» saka Kristaps Zaļais, RSU bakalaura mācību programmas Starta uzņēmējdarbības vadība vadītājs. Šī gada uzņemšanas rezultāti bijuši ļoti labi un pieteikumu skaits ir gandrīz dubultojies. Iepriekš pieteikumu skaits variēja ap 50 līdz 60, bet šogad to ir vairāk nekā simt. Protams, vēl nav zināms, cik daudz līgumu tiks noslēgti, bet tendence, K. Zaļā skatījumā, esot iepriecinoša.

Arī par Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA bakalaura mācību programmu Jaunu uzņēmumu izaugsme un finansēšana šogad ir lielāka interese nekā pērn – gan pirmajā kursā, gan vēlāk. Šī programma darbu sāka pērn. Dažādu iemeslu dēļ licence tika iegūta samērā vēlu, tāpēc uzņemšana sākās jūlija beigās, kad daļa studentu jau bija izdarījuši savu izvēli. Tāpēc sākotnēji kurss bija mazs, bet studiju procesā tam pievienojās vēl citi studētgribētāji – gan no RISEBA, gan citām augstskolām. RISEBA Ekonomikas un finanšu katedras vadītāja Ieva Brence īpaši priecājas, ka kopā ar šo programmu studiju vidē atgriezušies vairāki cilvēki, kuri bija akadēmiskajā atvaļinājumā un nebija domājuši studēt. «Studentu skaits sasniedza augstskolas noteiktos kritērijus, un šobrīd otrais kurss ir stabils. Šī mācību gada jaunais kurss vēl tiek komplektēts, jo īpaši vakara nodaļā,» viņa teic.

Nesen notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā pasaules līderi turpināja sarunas par klimata mērķu sasniegšanu, jo tikai kopdarbojoties iespējams ierobežot globālo sasilšanu.

Eiropas Savienības (ES) mērķis ir 30 gados, līdz 2050. gadam, samazināt neto emisijas līdz nullei, sasniedzot klimata neitralitāti. Vērtējot COP26 konferences iznākumu, jāsaka, ka ir panākts progress, bet darbs jāturpina — glāze ir puspilna. Pārliecība par klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu joprojām ir dzīva, un mērķi ir izpildāmi. Lai to izdarītu, jāiesaistās it visiem, katram savā līmenī — valstīm, pilsētām, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Skaidrs, ka pat 2050. gadā joprojām tiks radītas jaunas oglekļa emisijas. Taču jau šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas un nākotnē attīstīsies risinājumi, kas emisijas palīdzēs piesaistīt un noglabāt. Piemēram, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liels emisiju piesaistes potenciāls. Lielākā daļa Latvijas pilsētu saprot savus izaicinājumus un ir apzinājušas problēmas emisiju jomā. Piemēram, Rīgas izaicinājums ir ēku siltināšana un transports. Savukārt Liepāja ēku siltināšanā ir pirmrindnieks, līdzīgi kā Valmiera un Ventspils. Šobrīd daudzas Latvijas pilsētas un jaunizveidotie novadi izstrādā savas klimata, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, iezīmē savu ceļu uz klimata neitralitāti.

Par it kā klimata izmaiņu apturēšanai paredzētajiem aizliegumiem mežsaimniecībā un lauksaimniecībā un to ietekmi uz Latvijas ekonomiku Māris Ķirsons laikrakstam Diena intervē mežsaimnieku Māri Liopu.

Eiropas Savienības (ES) zaļais kurss būtiski ietekmēs zemes apsaimniekošanu un darba vietas Latvijā. Runa ir ne tikai par lauksaimniecības, mežsaimniecības un kūdras nozares uzņēmumiem un attiecīgajām darba vietām, bet par teju vai visu preču un pakalpojumu cenu paaugstināšanos. Šis ir ļoti svarīgs iemesls, lai Latvijai būtu sava zinātniski pamatota pozīcija, lai iespējamo problēmu pārvērstu ieguvumā, skaidro Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs M.Liopa.

Fragments no intervijas

Vai problēmas gaidāmas arī lauksaimniekiem?