Jau tuvā nākotnē mūsu iekārtas pašas izplānos elektrības patēriņa režīmu, samazinot izmaksas

Vai varat iztēloties situāciju, ka rūpnīcas ražotne sāk darbu nevis līdz ar ierasto darba dienas sākumu, bet brīdī, kad elektrība maksā vislētāk? Strādājošie jau dienu iepriekš tiek informēti, vai pie darba būs jāķeras dienas vidū, vakarpusē vai nakts melnumā, un var attiecīgi saplānot savu laiku. Lai arī šāda sistēma izklausās dīvaina, neierasta un var sadārdzināt darbaspēka izmaksas nakts maiņu dēļ, ietaupījums uz lētākas elektrības rēķina var būt mērāms pat vairākos tūkstošos eiro.

Šādu darba kārtību jau izmēģina atsevišķi Latvijas uzņēmumi, kuri testē februāra sākumā publiski pieteikto Lattelecom elektrības pakalpojumu tet. Pirmie rezultāti klientus esot iepriecinājuši, apgalvo produkta tet vadītājs Artūrs Pielēns-Pelēns.

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Jaunie AS Sadales tīkls (ST) tarifi ilgtermiņā varētu veicināt gan vietējo ražojošo uzņēmumu konkurētspēju Eiropā, gan jaunu investīciju ienākšanu Latvijā, domā enerģētikas eksperts Gatis Ābele.

Līdzšinējie tarifi nav bijuši balstīti uz precīzu faktisko izmaksu struktūru, kas radījis ražojošo uzņēmumu vidū nesamērīgus konkurences apstākļus, taču jaunie tarifi ievērojami uzlabos Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, spriež G.Ābele. Tāpat zemākas sistēmas pakalpojumu izmaksas varētu piesaistīt arī jaunus ārvalstu investorus, jo jebkura starptautiska kompānija, izvēloties, kurā valstī būvēt savu ražotni, ņem vērā gan energoresursu cenas, gan sadales un pārvades tarifus, atgādina eksperts.

Pagājušajā nedēļā nācāt klajā ar viedokli, kas sabiedrībā izraisīja plašu rezonansi, - publiski paudāt, ka jaunie ST tarifi būs ekonomiski daudz konkurētspējīgāki nekā līdz šim. Kāpēc tāds viedoklis?

Sakarā ar tīklu aktīvu ieguldīšanu meitasuzņēmumos a/s Latvenergo grāmatvediskā peļņa pieaugusi par 578 milj. Ls, liecina a/s Latvenergo gada pārskats.

Latvenergo vadība, DB jau iepriekš skaidrojot šo ļoti augsto rādītāju, uzsvēra, ka šī summa nav radījusi Latvenergo rīcībā esošās naudas plūsmas palielinājumu un tīklu aktīvu ieguldīšanas darījums meitasuzņēmumos a/s Sadales tīkls un a/s Latvijas elektriskie tīkli saistīts ar ES direktīvu par pārvades un sadales sistēmas operatora nodalīšanu.

Neietverot šo faktoru, a/s Latvenergo peļņa 2011. gada bijusi 52,2 milj. Ls, kas ir teju par 8 milj. Ls lielāka nekā pērn.

Tiesa, drīz pēc tam, kad tiesa paziņoja, ka Latvenergo izveidotā tarifu piemērošanas metodika ir atceļama, Latvenergo paziņoja, ka uzņēmuma ieņēmumi kopš 2011. gada tarifu piemērošanas, kas paredz lētāku tarifu par pirmajām 1200 kWh, samazinājušies par 20 milj. Ls.

2011. gadā, visticamāk, varam rēķināties ar dārgāku elektrību.

2010. gads enerģētikā teju visiem Latvijas patērētājiem iezīmējies ar izmaksu sadārdzinājumu - galvenokārt par dabasgāzi. Atkarībā no patēriņa grupas cenu pieaugums šovasar sasniedza aptuveni 30%. Daudz šogad arī politiskajā priekšvēlēšanu gaisotnē tika runāts par dabasgāzes tarifu samazināšanas iespējām - ekonomikas ministrs Artis Kampars pauda gatavību šo jautājumu risināt personīgās sarunās ar Gazprom. Gāzes biznesa pārstāvji gan norādīja, ka sarunas ar Gazprom notiekot kompānijas - Latvijas Gāzes - nevis politiķu līmenī un pašlaik Latvijas Gāze esot izstrādājusi jaunu cenu līgumu ar Gazprom 2011. gadam, kurā pamainīta gāzes iepirkuma formula un tāpēc nākamgad gāze varētu būt par 10-15% lētāka. Tomēr Gazprom šo līgumu vēl nav parakstījis. Kas attiecas uz Latvijas gāzes cenu prognozi, tad visaugstākais dabasgāzes cenu punkts tika sasniegts no šā gada aprīļa līdz oktobrim, kad lielajiem lietotājiem cena sasniedza 195 Ls/1000 m3, bet mazajiem - 180 Ls/1000m3. Pašlaik lielajiem lietotājiem - virs 25 tūkst. m3 patēriņa dabasgāzes cena ir kritusies līdz 170 Ls/1000 m3, bet mazajiem dabasgāzes lietotājiem, to skaitā mājsaimniecībām, gāzes tarifi mainīsies 2011. gada 1. janvārī. Tiem, kas dabasgāzi izmanto apkurē, tarifi samazināsies par 7%, savukārt plītiņu lietotājiem par 4%. Rūpnieciskiem klientiem pagaidām tiek prognozēts tarifu samazinājums vidēji par 5%. Šogad izdevās izvairīties no dabasgāzes akcīzes nodokļa, kas patērētājiem ļāva ietaupīt 5-8%, tomēr no nākamā gada 1. jūlija dabasgāzes akcīze 15,6 Ls apmērā uz 1000 m3 stāsies spēkā. Tāpat pieaugs PVN - elektrības patērētājiem līdzšinējo 10% vietā būs jāmaksā 22%, bet dabasgāzei mājsaimniecībām samazinātā PVN likme pacelta no 10 uz 12%.

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts paziņojis, ka tiesas atzinums par nekorekto elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas kārtību pēc būtības nozīmējot, ka «tiesa ir pateikusi, ka zemais tarifs ir par zemu». Viens no pieteikuma iesniedzējiem Ilmārs Poikāns jeb Neo atzīst – ar šādiem paziņojumiem ministrs izdara politisku spiedienu uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un «atspēlējas sabiedrībai, kas atļāvusies iebilst pret sevis apslaukšanu», raksta NRA.

I. Poikāns uzsver: līdz šim uzņēmums Latvenergo juridisko lauku «ir uztvēris kā milzīgu pļavu, kurā var lēkāt un darboties kā pašiem ienāk prātā. Visi lūgumi uzrādīt objektīvās komponentes, kas veido elektrības tarifus, tika noraidīti, aizbildinoties ar komercnoslēpumu. Līdz ar to nevienam joprojām nav skaidrs, vai noteiktie tarifi ir pamatoti un kādas ir uzņēmuma reālās izmaksas, lai saražotu vienu kilovatstundu elektrības». Pieteikuma iesniedzējs gan uzskata, ka līdz ar sākto tiesvedību Latvenergo beidzot būs spiests saprast, ka «sabiedrība nav ar mieru akli maksāt jebkādu no gaisa pagrābtu summu. Juridiskajā jomā beidzot ir novilktas pirmās sarkanās līnijas, kas nākotnē uzņēmumam noteiks tam zināmu spēles lauku».

Jaunie elektrības sadales tarifi tiks pārskatīti jau decembrī, pavēstīja Valsts kancelejas pārstāvji.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien, 9.augustā, tikās ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu, SPRK padomes locekli Intaru Birziņu un SPRK Enerģētikas departamenta direktoru Jāni Negribu. Tikšanās piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).

Tikšanās laikā tika pārrunāti jaunie elektrības sadales tarifi un to pamatotība, SPRK redzējums par iespējamām tarifu maiņām, kā arī citas aktualitātes sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomā.

Ministru prezidents tikšanās laikā uzsvēra, ka SPRK, vērtējot sabiedrisko pakalpojumu tarifus, stāv starp valsts monopolu un sabiedrību, aizstāvot patērētāju intereses saistībā ar elektrības sadales pakalpojumiem.

Tiesa ir lēmusi, ka pašreiz spēkā esošie elektroenerģijas tarifi saistītajiem lietotājiem ir par zemu, komentējot Administratīvās apgabaltiesas spriedumu par a/s Latvenergo tarifiem, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

«Spriedums ir radījis maldīgu priekšstatu gan prasības pieteicējiem, gan plašākai sabiedrībai, ka, apmierinot pieteicēju prasību, ir panākta tarifu iespējama samazināšana - tiesas secinājumi ir pilnīgi pretēji,» norāda SPRK pārstāvji, kas sola tiesas spriedumu pārsūdzēt. «Apgabaltiesas spriedums ir nepamatots un pretrunīgs. Turklāt daļa tajā izdarīto secinājumu neatbilst faktiskajai situācijai,» teikts komisijas paziņojumā.

SPRK norādījusi - tā nepiekrīt tiesas secinājumam, ka tirdzniecības pakalpojuma komponentē ietverto izmaksu prognoze nav pietiekami izvērtēta. «Tirdzniecības pakalpojuma absolūtās izmaksas ir samazinātas - pašreiz spēkā esošajos tarifos tās ir par 10,8% jeb 654 tūkst. Ls mazākas nekā 2008. gadā apstiprinātajā tarifu aprēķinā,» norāda komisijas pārstāvji.

Trešdien, 27.novembrī, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja AS “Sadales tīkls” elektrības sadales sistēmas pakalpojumu tarifu projektu.

Tas paredz, ka no nākamā gada sākuma visiem galalietotājiem elektrības sadales pakalpojuma tarifs samazināsies.

“Pateicoties regulatora panāktajam kapitāla atdeves likmes samazinājumam un veiktajām metodikas izmaiņām, kā arī AS “Sadales tīkls” efektivizācijas programmas īstenošanai, kopīgi esam panākuši labāko iespējamo risinājumu visiem elektrības galalietotājiem. Turklāt tas paveikts laikā, kad inflācija svārstās ap trīs procentiem,” norāda SPRK priekšsēdētājs Rolands Irklis, atzīmējot, ka Latvijā šis ir vēsturiski pirmais elektrības sadales tarifa vispārējs samazinājums.

Kopumā gala tarifu elektroenerģijas lietotājiem, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem tarifiem, izdevies samazināt, pateicoties trīs būtiskām pozīcijām – SPRK kapitāla atdeves samazinājumam par 26 milj. eiro, ekspluatācijas izmaksu samazinājumam par 13,5 milj. eiro un 7 milj. eiro no nākotnē plānotajiem efektivitātes pasākumiem. Mazāku iespaidu uz gala lietotāju tarifa samazinājumu atstāj papildu ieņēmumi no elektroenerģijas ražotājiem 0,6 milj. eiro apmērā.

No šī gada 1. aprīļa stāsies spēkā jaunie elektroenerģijas sadales tarifi- to vidējais pieaugums 20,8%

Par to Db.lv informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Vidējais Sadales tīklu (ST) tarifa piegums, salīdzinot ar šobrīd piemērotajiem tarifiem, veido 20,8 %. Vēl nav zināms obligātās iepirkumu komponentes pieaugums, kas, visticamāk, palielinās elektrības tēriņus vēl vismaz par pāris procentiem. No 1. janvāra spēkā stājās arī PVN pieaugums mājsaimniecībām no 10-22%.

Jaunie ST tarifi paredz ieviest izvēles tarifu plānus, dodot iespējas lietotājam izvēlēties pieslēguma vietai un patēriņa struktūrai piemērotāko tarifu. Kopumā apstiprināti 49 diferencētie tarifi. ST tarifu izmaiņu ietekme uz saistīto lietotāju gala tarifiem būs precīzi zināma, kad uzņēmums Latvenergo iesniegs regulatorā gala tarifu aprēķinu. Tā kā ST tarifi veido aptuveni pusi no gala tarifa iedzīvotājiem un apmēram trešdaļu gala tarifa lielākiem patērētājiem, pašreizējās aplēses liecina, ka ST tarifu izmaiņu dēļ gala tarifi varētu pieaugt par aptuveni 9-10 %. Spēkā esošo ST pakalpojuma tarifu projektu SPRK apstiprināja pirms trijiem gadiem - 2007.gada 19.decembrī.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 5.maijā apstiprinājusi AS Sadales tīkls iesniegto elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu (sadales tarifu) līdzsvarošanas projektu.

Plānots, ka līdzsvarotie tarifi varētu stāties spēkā ar 2016. gada 1. augustu, tādējādi pirmos rēķinus atbilstoši SPRK pieņemtajam tarifu projektam klienti no elektrības tirgotājiem saņems septembra sākumā, informē Sadales tīkls.

Līdzsvarotie sadales tarifi lielākajai daļai mājsaimniecību par 22% samazinās elektroenerģijas piegādes maksu, vienlaikus ieviešot fiksētu maksu par pieslēguma nodrošināšanu neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma. Aptuveni 700 tūkstošiem mājsaimniecību šādas izmaiņas elektrības gala rēķinu būtiski neietekmēs vai tas pat samazināsies. Savukārt juridiskajiem klientiem sadales tarifu struktūra tiks līdzsvarota, samazinot elektroenerģijas piegādes maksu un palielinot no pieslēguma jaudas atkarīgo fiksētās maksas īpatsvaru. Rezultātā juridiskajām personām, kas efektīvi izmanto pieslēguma jaudu, kopējais rēķins par elektroenerģiju nemainīsies vai samazināsies.

Situācija ar energoapgādi Latgales reģionā ir pasliktinājusies un ir smaga, to Ministru kabinetā ir nācies atzīt a/s Latvenergo šefam Ārim Žīguram. Gari un plaši ir spriests par pēdējās pāris nedēļās piedzīvoto laika apstākļu negatīvo ietekmi uz elektrības vadiem. Taču faktiski ir skaidri redzams, ka vairāk gan te ir runa par dažādu institūciju (ne tikai Latvenergo) neizdarību daudzu gadu laikā.

Stigām ap energolīnijām platums izrādījās neatbilstošs, nepieciešamās speciālās tehnikas daudzums - nepietiekams utt. Tāpat aktualizējās jautājums par to, vai tiešām prātīgāk nebūtu elektrības kabeļus ierakt zemē, nevis vilkt no viena staba uz otru pa gaisu. Protams, šāda pieeja ir dārgāka un ne visās Latvijas vietās to vajag realizēt, toties drošāka gan.

Skaidrs ir arī tas, ka šobrīd ir stipri vien maza jēga par visu to, kas nav izdarīts, kaisīt pelnus uz galvas Latvenergo. Pirmkārt, tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kam joprojām ir traucēta elektroenerģijas padeve, no tā labāk nekļūs. Otrkārt, Žīgurs ir Latvenergo vadītājs, tēlaini sakot, pēdējās piecas minūtes, un diez vai viņš var atbildēt par iepriekšējo kompānijas vadītāju neizdarībām. Tādējādi ir skaidrs, ka ir jārīkojas, lai uzlabotu situāciju, un tas prasa ievērojamus līdzekļus.

Saeimas deputāti nolēmuši ne tikai atcelt elektrības tirgus atvēršanu, bet arī likumā noteikt fiksētu cenu, par kādu vienam konkrētam komersantam elektroenerģija klientiem jāpiegādā.

Liekas, ka tālāk no tirgus ekonomikas, uz ko Latvija it kā ir gājusi jau vairāk nekā 20 gadus, vairs attālināties nav iespējams. Saeimas Tautsaimniecības komisija galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz, ka elektrības tirgū mājsaimniecībām līdz 1. janvārim viss paliks pa vecam. Tas nozīmē, ka no 1. aprīļa mūs sagaida nevis brīvais elektrības tirgus, kā Saeima kaut kādā afekta stāvoklī bija lēmusi iepriekš, bet gan vecie, labie Starta un Pamata tarifi. Ierindas mājsaimniecības patērētājs šajā brīdī nospriež, ka labi vien ir, un labākajā gadījumā pasmīn par ministru un deputātu neizsekojamām darbībām, ko vada nevis kaut kādi ekonomiski vai loģiski apsvērumi, bet gan mēnešu skaits līdz kārtējām vēlēšanām. Tomēr Latvijas uzņēmējdarbības videi šis ir ļoti degradējošs lēmums.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien nolēma ierosināt administratīvo lietu pret AS Latvijas Gāze (LG).

SPRK informēja, ka šā gada 11.janvārī LG saņēma AS Latvenergo vēstuli, kurā Latvenergo izteica lūgumu LG nodrošināt dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas lietošanas pakalpojumu Rīgas otrajai termoelektrocentrālei (TEC2). 29.janvārī arī SPRK lūdza LG nodrošināt Latvenergo pieeju attiecīgajām dabasgāzes sistēmām vai atteikuma gadījumā pamatot - kāpēc atteikts.

Savukārt 2.martā SPRK un Latvenergo saņēma LG vēstuli, kurā gāzes koncerns norāda, ka, ja gadījumā šogad pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā paredz gāzes tirgus atvēršanu pirms 2017.gada aprīļa, tiek pārkāpti LG izsniegtajā dabasgāzes tirdzniecības licencē noteiktie principi. SPRK ieskatā, LG vēstule būtībā ir atteikums Latvenergo lūgumam.

No nākamā gada obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu elektroenerģijas rēķinos plānots samazināt par 65%, pavēstīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš norādīja, ka Latvija, atšķirībā no lielas daļas Eiropas Savienības (ES) valstu, saistībā ar enerģijas cenu kāpumu izvēlējusies mērķētu palīdzību tām iedzīvotāju grupām, kurām varētu būt lielākās problēmas nomaksāt elektrības rēķinus.

Tostarp Vitenbergs minēja, ka ir ieviests atbalsts vakcinētajiem senioriem kopumā 40 miljonu eiro apmērā, kā arī tiek atbalstīti energoaizsargātie iedzīvotāji - daudzbērnu ģimenes, cilvēki ar invaliditāti un maznodrošinātie. Savukārt uzņēmējiem mērķētais atbalsts ir Energointensīvā programma, kura šobrīd tiek skaņota ar Eiropas Komisiju (EK), lai vairāk nekā 200 uzņēmumiem, lielajiem elektrības patērētājiem, būtu pieejama atlaide.

Elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" tarifs no šā gada 1.jūlija varētu pieaugt vidēji par 32%, savukārt elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) tarifs palielināsies par 36%, trešdien žurnālistiem pastāstīja kompāniju pārstāvji.

Kompāniju pārstāvji norādīja, ka izmaksu samazinājums "Sadales tīklam" bijis iespējams, pirmkārt, pateicoties Ministru kabineta lēmumam "Sadales tīkla" tarifā tikai daļēji iekļaut iepriekšējo periodu zaudējumus, otrkārt, saistībā ar elektroenerģijas tirgus cenu kritumu. Treškārt, būtiski samazinātas pārvades tarifa izmaksas, kas automātiski samazina sadales tarifus.

Šo faktoru ietekmē sadales tarifa vidējais pieaugums ir samazināts no sākotnēji plānotajiem 75% līdz 32% precizētajā tarifu projektā.

Tāpat kompāniju pārstāvji informēja, ka AST tarifā iekļaujamo izmaksu palielinājumu ir izdevies samazināt par 54 miljoniem eiro, tostarp 25 miljonu eiro samazinājums ir sasniegts, pateicoties elektroenerģijas cenu un to prognožu kritumam, 21 miljona eiro samazinājums ir sasniegts, pateicoties atļaujai izmantot pārslodzes maksas ieņēmumus zaudējumu segšanai, sešu miljonu eiro ietaupījums sasniegts, iepērkot jaudas rezerves, bet divu miljonu eiro samazinājums ir no citiem risinājumiem.

Jaunie elektroenerģijas sadales tarifi paaugstinās lielo ražojošo, energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju, kuri elektrību izmanto efektīvi, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē sacīja sadales operatora AS "Sadales tīkls" valdes locekle Kristīne Sarkane.

Saskaņā ar "Sadales tīkla" sniegto informāciju ražojošiem uzņēmumiem, ar pieslēgumu vidsprieguma līnijai, 500 kilovatu (kW) pieslēguma jaudu un elektrības patēriņu 70 000 kilovatstundas (kWh), sadales tarifs no 1.jūlija samazināsies par 4%, salīdzinot ar esošo tarifu.

Uzņēmumam ar pieslēgumu zemsprieguma kopnēm, 400 ampēru jaudu un elektrības patēriņu 5000 kWh mēnesī, tarifs augs par 6%, bet nelieliem uzņēmumiem ar trīs fāžu, 40 ampēru pieslēgumu zemsprieguma līnijai, elektrības patēriņu 600 kWh mēnesī, tarifs augs par 2%.

Tāpat Sarkane informēja, ka lielākajai patērētāju grupai - dzīvokļiem ar patēriņu līdz 100 kWh mēnesī un vienas fāzes pieslēgumu sadales tarifs pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro. Šī ir lielākā patērētāju grupa ar 576 000 pieslēgumu.

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Ņemot vērā iedzīvotāju publiski izskanējušās bažas par jaunajiem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apliecina, ka tarifi izvērtēti ar augstu rūpību, uz tiem attiecinot tikai pamatotās izmaksas.

Vērtēšanas gaitā izmaksas abiem operatoriem samazinātas kopumā par 176,1 milj. eiro no sākotnēji operatoru iesniegtajiem tarifu projektiem.

“Likums uzliek par pienākumu Regulatoram noteikt ekonomiski pamatotus tarifus, lai sniegtu lietotājiem drošu, nepārtrauktu un kvalitatīvu pakalpojumu. Tas nozīmē, ka ar tarifiem ir jāsedz pamatotās izmaksas, lai uzturētu elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu infrastruktūru valstī. Regulatoram nav tiesību veikt sociālo funkciju,” uzsver SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, vienlaikus aicinot politikas veidotājus plānot un ieviest iespējamus atbalsta instrumentus, kas pasargātu un atbalstītu tos iedzīvotājus, kuriem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izraisītais izmaksu pieauguma slogs ir pārlieku liels.

Jaunie AS “Sadales tīkls” tarifi sākotnēji var šķist sociāli netaisnīgi, maz skaidroti, ar nevajadzīgi lielām atlaidēm elektrības ražotājiem, piemēram, Latvenergo, taču kopumā tie ir ekonomiski konkurētspējīgi, kas ir būtiski, lai uzņēmumi spētu iegūt izmaksu priekšrocības pār reģiona konkurentiem preču un pakalpojumu tirgū, kopumā labvēlīgi ietekmējot Latvijas ekonomiku.

Līdzšinējie tarifi nav bijuši balstīti uz precīzu faktisko izmaksu struktūru, kas radījis ražojošo uzņēmumu vidū nesamērīgus konkurences apstākļus. Rūpniecības uzņēmumi sedza daļu no iedzīvotāju izmaksām, īpaši maz noslogotiem pieslēgumiem un tas bija nepareizi, tuvredzīgi un neilgtspējīgi, jo bremzēja investīcijas jaunās ražošanas līnijās un ar tām saistītajās darbavietās, kā arī neveicināja rūpniecības pāreju no dabasgāzes uz elektroenerģiju, tai pašā laikā notika neefektīvi izmantotas elektroinfrastruktūras paplašināšanās ar pieaugošām uzturēšanas izmaksām.

Vismaz pēdējo 10 gadu laikā apstrādes rūpniecības uzņēmumu izmaksas par sadales sistēmas pakalpojumiem pārsniedza Lietuvā vai Igaunijā līdzīgu uzņēmumu rēķinus un vien izteikti energointensīvu uzņēmumu izmaksas pietuvojās kaimiņu valstu tīklu operatoru izmaksām. Ir pamats pieļaut, ka Latvijas ekonomika arī šī iemesla dēļ zaudēja noteiktu apjomu investīcijas rūpniecībā un līdz ar to netika radītas labi apmaksātas darbavietas un pievienotā vērtība. Būtībā esošie rūpnieciskie patērētāji maksāja politiskā populisma nodevu, jo ne regulators, ne AS “Sadales tīkls” un tā īpašnieks – Ministru kabinets nevēlējās to mainīt, lai neriskētu ar traci sabiedrībā.

«Latvenergo diferencēto tarifu lieta ir vēl viens apstiprinājums, ka valsts uzņēmumu pārvaldībā ir nepieciešamas reformas, jo esošā sistēma nostāda ministrijas pretrunīgā situācijā. Šajā gadījumā uzdevums izstrādāt sociāli atbildīgu tarifu paaugstināšanas piedāvājumu nācis no Ekonomikas ministrijas, kas vienlaikus ir gan uzņēmuma kapitāla daļu turētāja un uzņēmuma komerciālo, stratēģisko mērķu noteicēja, gan enerģētikas politikas veidotāja,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

«Tiesa secinājusi, ka zemāka tarifa noteikšana kādam lietotāju lokam uzņēmumam nav rentabla un tas nevar ar tarifu palīdzību veidot sociālās palīdzības atbalsta rīkus. Tiesa principā ir atzinusi, ka tarifu kāpums būtu pamatots, bet apšauba veidu, kā tas ticis īstenots,» pēc Ekonomikas ministrijas (EM) ekspertu sākotnējās iepazīšanās ar tiesas spriedumu norāda Ekonomikas ministrs.

«No vienas puses Latvenergo mērķis, veidojot diferencēto tarifu, bija palīdzēt mazturīgajām sabiedrības grupām krīzes periodā. No otras puses – patlaban redzam, ka ne visi Starta tarifa maksātāji patiešām ir tie, kuriem materiālā situācija neļautu maksāt pilnu tarifu, bet Latvenergo šos iedzīvotājus ar zemāku elektrības tarifu tādējādi atbalsta. Piemēram, daudzbērnu ģimenes, kam ir lielāks elektroenerģijas patēriņš un kam šāds atbalsts būtu nepieciešams visvairāk, ar lielu varbūtību iekļaujas to grupā, kas maksā augstāko pamata tarifu. Tāpēc ir pamatotas šaubas, vai sākotnējais mērķis ir sasniegts,» uzskata ekonomikas ministrs.

Savulaik pieņemtais regulatora lēmums saistībā ar Latvenergo elektroenerģijas tarifu celšanu nav pamatots - šādu atzinumu ir paudusi tiesa.

Jāteic, ka šo tarifu celšana ir bijis viens no strīdīgākajiem jautājumiem, kādi ir skatīti, turklāt nevis saistībā ar enerģētikas politiku valstī, bet gan iespēju konsolidēt valsts budžetu, kas vairākus gadus ir bijis viens no aktuālākajiem jautājumiem mūsu tautsaimniecībā. Proti, saistībā ar šiem tarifiem arī bez tiesas lēmuma var konstatēt zināmus neloģismus, kas ir jebkādā pretrunā ar biznesa darbību.

Pirmkārt, biznesā ir sen zināms princips - jo vairāk klients patērē, jo mazāk viņš maksā par katru patērēto vienību. Savukārt Latvenergo ir ieviesis pilnīgi pretēju principu. Proti, līdz 1200 patērētajām kilovatstundām ir jāmaksā viena summa, bet, ja šis limits tiek pārtērēts - vairāk. Var jau, protams, pirmo 1200 kilovatstundu maksu saukt par atlaidi, bet... Skaidrs, ka tā ir tikai demagoģija.

"Augstsprieguma tīkla" un "Sadales tīkla" jaunie elektrības sadales un pārvades tarifi nebūs tik lieli, kā sākotnēji tika plānots, intervijā LTV "Rīta panorāmai" uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Līdz ar to arī elektrības kopējie tarifi noteikti nebūs vairākkārt lielāki nekā pašlaik, solīja politiķe.

Ministre pastāstīja, ka Ekonomikas ministrijai šodien plānota tikšanās ar abiem uzņēmumiem, kurā plānots gūt ieskatu, kā abiem uzņēmumiem ir izdevies pārvērtēt savus tarifu projektus.

Ministrija uzņēmumiem piedāvājusi vairākus ieteikumus, kādas pozīcijas tarifu projektā vērtēt, lai panāktu to samazināšanu, piemēram, ticis ieteikts pagarināt plānoto tarifa periodu un pārvērtēt potenciālo elektrības cenu ilgākā laika periodā. Tāpat atzīmēts, ka visi potenciālie zaudējumi nav obligāti uzreiz jāieliek iekšā tarifā, kā arī būtu pārvērtējams tarifā pieteiktais uzņēmuma darbinieku algu pieaugums par 46%.

Elektroenerģijas tarifi tuvāko gadu laikā varētu celties, vienīgi dramatiski pieaugot naftas cenām. «Šobrīd man tas izskatās kā vienīgais iemesls. Varbūt vēl ir tirgus cenas, kuras mēs nespējam iespaidot, vai kādas jaunas investīcijas. Piemēram, tikko Igaunijā tika palielināti tarifi par sešiem procentiem ar ārkārtīgi vienkāršu pamatojumu - mums vajadzīgas investīcijas,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda bijušais Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons.

Viņš uzskata, ka Latvenergo jauno tarifu ieviešanu vajadzēja realizēt agrāk un pakāpeniski. «Ir daudz dažādu sakritību. Daļēji tarifu celšana ir sekas tam, ka esam pieņēmuši spēles noteikumus, kas saucas Eiropas Savienība. Šis klubs nav lēts, un neviens to nekad nav solījis, kad pirms septiņiem gadiem iestājāmies,» tā viņš, piebilstot, ka Eiropas Savienība (ES) vienmēr ir deklarējusi, ka ir jābūt brīvam, atvērtam tirgum, kas nozīmē, ka cenu sistēmai elektrības tirdzniecības biznesā jābūt sakārtotai atbilstoši ES direktīvām.

K. Miķelsons arī uzskata, ka Latvijā tas ir izdarīts. «Cenām jābūt patiesām, tās nevar būt dempinga cenas, un visiem ir jāsaprot, kā tās veidojas. Ar to pēdējo gan ir grūtāk, vidēji cilvēkam vai uzņēmējam vēl ir diezgan grūti izprast šīs lietas. Ne katrs to var šobrīd,» tā viņš.