Situācija ar energoapgādi Latgales reģionā ir pasliktinājusies un ir smaga, to Ministru kabinetā ir nācies atzīt a/s Latvenergo šefam Ārim Žīguram. Gari un plaši ir spriests par pēdējās pāris nedēļās piedzīvoto laika apstākļu negatīvo ietekmi uz elektrības vadiem. Taču faktiski ir skaidri redzams, ka vairāk gan te ir runa par dažādu institūciju (ne tikai Latvenergo) neizdarību daudzu gadu laikā.
Stigām ap energolīnijām platums izrādījās neatbilstošs, nepieciešamās speciālās tehnikas daudzums - nepietiekams utt. Tāpat aktualizējās jautājums par to, vai tiešām prātīgāk nebūtu elektrības kabeļus ierakt zemē, nevis vilkt no viena staba uz otru pa gaisu. Protams, šāda pieeja ir dārgāka un ne visās Latvijas vietās to vajag realizēt, toties drošāka gan.
Skaidrs ir arī tas, ka šobrīd ir stipri vien maza jēga par visu to, kas nav izdarīts, kaisīt pelnus uz galvas Latvenergo. Pirmkārt, tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kam joprojām ir traucēta elektroenerģijas padeve, no tā labāk nekļūs. Otrkārt, Žīgurs ir Latvenergo vadītājs, tēlaini sakot, pēdējās piecas minūtes, un diez vai viņš var atbildēt par iepriekšējo kompānijas vadītāju neizdarībām. Tādējādi ir skaidrs, ka ir jārīkojas, lai uzlabotu situāciju, un tas prasa ievērojamus līdzekļus.
Optimāls risinājums būtu Latvenergo ierosinājums Valda Dombrovska (JL) valdībai, ko jau pagājušajā nedēļā ieteica arī DB. Šādā situācijā būtu tikai pareizi, ja valsts atteiktos no sev pienākošās Latvenergo peļņas daļas. Un šī summa nav maza - valdība ir noteikusi, ka dividenžu veidā no Latvenergo ir jāiekasē nevis noteikti procenti no ikgadējās peļņas, bet gan konkrēta summa 35 milj. Ls apmērā gadā. Vispirms jau ir jāapšauba šādas pieejas racionalitāte, jo ir taču skaidrs, ka šādā veidā tiek «skrūvēti» elektroenerģijas tarifi patērētājiem. Protams, Finanšu ministrijā var atrasties speciālisti, kas apgalvos, ka atteikšanās no minētajiem miljoniem radīs robu valsts budžetā un radīsies jaunas problēmas attiecībā uz tā konsolidāciju. Tā var teikt. Tomēr vismaz šajā gadījumā būtu vērts padomāt kādu soli uz priekšu. Šaubu nav, ka valstij, neatsakoties no savas peļņas daļas, tiek radīts risks, ka jau tuvākajā nākotnē elektroenerģijas tarifi pieaugs vairāk, nekā līdz šim ir prognozēts.
Citiem vārdiem sakot, vēl vairāk maksājot par elektroenerģiju, tās patērētāji arvien mazākas summas novirzīs patēriņam, kas nevar labvēlīgi ietekmēt tautsaimniecību kopumā, it īpaši ņemot vērā, ka tā jau tāpat ir būtiski cietusi globālās krīzes rezultātā. Neaizmirsīsim arī to, ka valsts ir vienīgais Latvenergo īpašnieks, tāpēc būtu vismaz jocīgi, ja tā šādā situācijā uzstātu uz visas savas peļņas daļas paturēšanu.
Turklāt galvenais jau ir tas, ka patērētājiem ir pilnīgi vienalga, no kuras kabatas kurā tiek pārliktas noteiktas naudas summas. Viņus interesē, lai būtu kvalitatīvs pakalpojums par saprātīgu cenu. Savukārt tagad daļa Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu joprojām dzīvo tumsā, taču nepārtraukti dzirdam solījumus, ka elektroenerģijas tarifi jau pavasarī augs.