Sakarā ar tīklu aktīvu ieguldīšanu meitasuzņēmumos a/s Latvenergo grāmatvediskā peļņa pieaugusi par 578 milj. Ls, liecina a/s Latvenergo gada pārskats.

Latvenergo vadība, DB jau iepriekš skaidrojot šo ļoti augsto rādītāju, uzsvēra, ka šī summa nav radījusi Latvenergo rīcībā esošās naudas plūsmas palielinājumu un tīklu aktīvu ieguldīšanas darījums meitasuzņēmumos a/s Sadales tīkls un a/s Latvijas elektriskie tīkli saistīts ar ES direktīvu par pārvades un sadales sistēmas operatora nodalīšanu.

Neietverot šo faktoru, a/s Latvenergo peļņa 2011. gada bijusi 52,2 milj. Ls, kas ir teju par 8 milj. Ls lielāka nekā pērn.

Tiesa, drīz pēc tam, kad tiesa paziņoja, ka Latvenergo izveidotā tarifu piemērošanas metodika ir atceļama, Latvenergo paziņoja, ka uzņēmuma ieņēmumi kopš 2011. gada tarifu piemērošanas, kas paredz lētāku tarifu par pirmajām 1200 kWh, samazinājušies par 20 milj. Ls.

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Tiesa ir lēmusi, ka pašreiz spēkā esošie elektroenerģijas tarifi saistītajiem lietotājiem ir par zemu, komentējot Administratīvās apgabaltiesas spriedumu par a/s Latvenergo tarifiem, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

«Spriedums ir radījis maldīgu priekšstatu gan prasības pieteicējiem, gan plašākai sabiedrībai, ka, apmierinot pieteicēju prasību, ir panākta tarifu iespējama samazināšana - tiesas secinājumi ir pilnīgi pretēji,» norāda SPRK pārstāvji, kas sola tiesas spriedumu pārsūdzēt. «Apgabaltiesas spriedums ir nepamatots un pretrunīgs. Turklāt daļa tajā izdarīto secinājumu neatbilst faktiskajai situācijai,» teikts komisijas paziņojumā.

SPRK norādījusi - tā nepiekrīt tiesas secinājumam, ka tirdzniecības pakalpojuma komponentē ietverto izmaksu prognoze nav pietiekami izvērtēta. «Tirdzniecības pakalpojuma absolūtās izmaksas ir samazinātas - pašreiz spēkā esošajos tarifos tās ir par 10,8% jeb 654 tūkst. Ls mazākas nekā 2008. gadā apstiprinātajā tarifu aprēķinā,» norāda komisijas pārstāvji.

Jaunie AS Sadales tīkls (ST) tarifi ilgtermiņā varētu veicināt gan vietējo ražojošo uzņēmumu konkurētspēju Eiropā, gan jaunu investīciju ienākšanu Latvijā, domā enerģētikas eksperts Gatis Ābele.

Līdzšinējie tarifi nav bijuši balstīti uz precīzu faktisko izmaksu struktūru, kas radījis ražojošo uzņēmumu vidū nesamērīgus konkurences apstākļus, taču jaunie tarifi ievērojami uzlabos Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, spriež G.Ābele. Tāpat zemākas sistēmas pakalpojumu izmaksas varētu piesaistīt arī jaunus ārvalstu investorus, jo jebkura starptautiska kompānija, izvēloties, kurā valstī būvēt savu ražotni, ņem vērā gan energoresursu cenas, gan sadales un pārvades tarifus, atgādina eksperts.

Pagājušajā nedēļā nācāt klajā ar viedokli, kas sabiedrībā izraisīja plašu rezonansi, - publiski paudāt, ka jaunie ST tarifi būs ekonomiski daudz konkurētspējīgāki nekā līdz šim. Kāpēc tāds viedoklis?

A/s Latvenergo vēlas atjaunot novecojušo transporta parku un iepirkt 99 vieglās automašīnas no tirgotāja, kas zaudējis dīlera licenci, šodien raksta Dienas Bizness. A/s Latvenergo paziņojusi, ka iepirkums veikts atbilstoši normatīvajiem aktiem un rezultāts atbilst saimnieciskā izdevīguma kritērijiem, turklāt nešaubās, ka transporta līdzekļu piegāde un tehniskā apkope notiks atbilstoši iepirkuma procedūrā prasītajam.

Runa ir par SIA Auto Īle un Herbst, ar kuru, kā DB jau rakstīja, Volkswagen importētājs Moller Baltic Import SE ir lauzis dīlera līgumu, savu rīcību pamatojot ar sistēmiskiem pārkāpumiem no SIA Auto Īle un Herbst puses, tostarp nelegālu automašīnu reeksportu lielos apmēros.

Neņemot vērā līguma laušanu, Latvenergo nešaubās par to, ka transporta līdzekļu piegāde un tehniskā apkope notiks atbilstoši iepirkuma procedūrā prasītajam, norāda a/s Latvenergo Transporta nodrošinājuma direktors Edgars Utāns. Viņš skaidro: «Iepirkuma procedūra tika izsludināta septembrī un lēmums par uzvarētāju tika pieņemts janvārī, pirms izskanēja ziņa par tirgotāja līguma pārtraukšanu. Ņemot vērā šo apstākli, a/s Latvenergo pieprasīja situācijas skaidrojumu no abiem komersantiem. SIA Auto Īle un Herbst sniedza apstiprinājumam par tiesībām slēgt līgumu par automašīnu piegādi un apkalpošanu garantijas laikā un Moller Baltic Import SE norādīja, ka SIA Auto Īle un Herbst ir tiesīgs slēgt līgumu par jauno automašīnu piegādi līdz šī gada 26. martam un Moller Baltic Import SE garantē transporta līdzekļu piegādi uz SIA Auto Īle un Herbst piedāvātiem nosacījumiem.»

Rūpīgi izvērtējot Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 25.jūnija spriedumu, jāsecina, ka ir pamats to pārsūdzēt kasācijas kārtībā, jo tiesa ir nepareizi interpretējusi Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodikas saistītajiem lietotājiem prasības un nav piemērojusi samērīguma principu ne izvērtējot diferencēto tarifu saistītajiem lietotājiem atbilstību normatīvajiem aktiem, ne arī nosakot, ka tarifi būtu atceļami ar 2011.gada 1.aprīli.

Neskatoties uz iepriekš minēto, ir jāatzīst, ka daļa spriedumā ietvertās motivācijas ir pamatota un šaubas nerada. Tā, piemēram, ir jāpiekrīt Administratīvās apgabaltiesas secinājumam, ka AS Latvenergo, nosakot tarifus, nepilda valsts pārvaldes uzdevumu un tās pieņemtais lēmums noteikt tarifus nav uzskatāms par administratīvo aktu. Tāpat ir pamatots tiesas secinājums par atsevišķu tarifu komponenšu apmēra atbilstību metodikai. Proti, tiesai nav radušās šaubas par elektroenerģijas cenas, tīkla pakalpojuma un obligātā iepirkuma komponenšu apmēru pamatotību. Šaubas tiesai radījusi vienīgi tirdzniecības pakalpojuma komponentes izmaksu pamatotība, kas veido vien 1,6% no kopējā tarifa apjoma. Rodas jautājums, vai ir samērīgi atcelt visus tarifus, ja tiesai neskaidra ir tikai neliela daļa no kopējā tarifu izmaksu pamatojuma?

Administratīvā apgabaltiesa šodien apmierināja vairāku fizisku un juridisku personu sūdzības par Latvenergo tarifu akceptēšanu 2011.gada februārī.

Tiesa šodien atcēla Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 2011.gada 16.februāra lēmumu Nr.40, aģentūru LETA informēja apgabaltiesas priekšsēdētājas sekretāre Santa Kalnmale.

Apstrīdētais SPRK lēmums atcelts ar tā pieņemšanas dienu.

Apgabaltiesa spriedumā konstatējusi, ka tarifu diference Starta un Pamata tarifā neatbilst likumā par SPRK nostiprinātajam principam, ka tarifiem jāatbilst ekonomiski pamatotām izmaksām un jānodrošina uzņēmuma rentabilitāte.

Apgabaltiesa spriedumā atzinusi, ka lietā nav dokumentu, no kuriem būtu iespējams secināt, kādas ir tirdzniecības pakalpojumu izmaksas, bet SPRK savu lēmumu pieņēmusi uz Latvenergo aprēķinu pamata, taču nav zināms, kā tie veidojušies.

Ja saskaņā ar tiesas spriedumu AS Latvenergo tarifi būs jāatceļ, visdrīzāk, uzņēmums gatavos jaunu tarifu projektu un attiecīgajā gadā būs jūtama negatīva ietekme uz kompānijas finanšu rādītājiem, uzskata Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.

Viņš gan norādīja, ka juristiem vēl ir jāizanalizē, ko Administratīvās apgabaltiesas spriedums nozīmē, kā arī jāsaprot, vai tas tiks pārsūdzēts.

Kā norādīja Pūce, tiesāšanās notika starp privātpersonām un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) un EM nav iesaistītā puse, kas būtu lēmusi par tarifiem. «Vienmēr esam teikuši, ka šis ir jautājums, kas tiesai jāizvērtē,» teica ministrijas pārstāvis.

Komentējot savulaik EM pausto atbalstu Latvenergo piedāvātajam tarifu sadalījumam, nosakot no patēriņa atkarīgus tarifu līmeņus, Pūce teica, ka savulaik komunikācijā ar uzņēmumu uzsvērta nepieciešamība pēc sociāli atbildīgas tarifu struktūras, taču konkrēto risinājumu ar 1200 kilovatstundu (kWh) līmeni piedāvājusi kompānija.

Kopš pagājušās nedēļas beigām veikals Capital pārdod savus ražotos Gauja un Neo datorus, kas aprīkoti ar Microsoft jaunāko operētājsistēmu Windows 8. Lētākais Latvijā ražotais galda dators Neo, kas aprīkots ar Windows 8, maksā 227 Ls, bet lētākais portatīvais Gauja dators ar Windows 8 sistēmu ir 14 collu modelis, ko tirgo par 319 Ls.

Pašlaik ar Windows 8 operētājsistēmu ir aprīkoti «ejošākie» Captial portatīvie datori - 14 collu Gauja E14 W8 un 15 collu Gauja G2 WIN8, kā arī galda dators Neo M PLUS.

Kopumā tiek tirgoti septiņi zīmola Gauja datoru modeļi. Kā norādīja A. Litaunieks, ar Windows 8 pašlaik aprīkotais «ejošākais» Gauja modelis G2 WIN8 maksā 389 Ls, savukārt Neo mājas dators M PLUS – 289 Ls. Gauja G2 WIN8 piezīmjdators aprīkots ar Intel® Core® i3-2350 procesoru, tā operatīvā atmiņa ir četri gigabaiti (GB), disks – 500 GB, 1,3 megapikseļu (MP) web kamera. Neo M PLUS WIN8 galda dators darbojas ar Intel® Core® i3 3.3GHz procesoru, tam ir četru GB atmiņa un 500 GB disks.

Visnepatīkamāko iespaidu jaunie “Sadales tīkla” (ST) tarifi ir radījuši mājsaimniecībām ar neefektīvi izmantotu pieslēguma jaudu (raksta autors ir viens no tiem). Rezultātā daudzām mājsaimniecībām izmaksas par “Sadales tīkla” pakalpojumu ir pieaugušas pat vairākkārtēji.

Tas daudziem ir radījis sašutumu un aizdomas(arī Valsts prezidentam) par nepamatotām ST tarifu izmaiņām.

Taču emocionāla taisnīguma izjūta un reālā lietu kārtība ne vienmēr ir viens un tas pats. Tādēļ, pirms kādu tiesāt vai vienkārši bojāt savu (vai citu) veselību ar sašutumu par notiekošo, ir vērts pamēģināt noskaidrot patiesību. Un tas ir vienkārši izdarāms, ja vien izdodas pārvarēt vēlēšanos taisīt “haipu” sev apkārt.

Nedaudz par “taisnīguma mednieku” repertuāru.

Pirmais, uz ko uzķeras “taisnīguma mednieki” – ST tarifa izmaksu pieaugums daudziem rēķinos ir būtiski lielāks nekā ST izmaksu kopējais pieaugums, kas sastāda apm. 22%Tie, kas to cenšas pasniegt, kā ST vēlmi negausīgi papildus nopelnīt – patiesībā demonstrē tikai savus zināšanu robus skolas matemātikas kursa apguvē, vai vispār nav pat iedziļinājušies ST tarifa izmaiņās (par to vēlāk).

AS Latvenergo pārsūdzējusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kas noteica, ka Latvenergo elektroenerģijas tarifi neatbilst Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) nostiprinātajam principam, proti, ka tarifiem jāatbilst ekonomiski pamatotām izmaksām un jānodrošina uzņēmuma rentabilitāte.

«Gan sabiedrība, gan AS Latvenergo ir ieinteresēti tiesiskā un samērīgā tarifu tiesvedības gala risinājumā - tādēļ uzskatām, ka juridiskā ceļā iespējams iegūt skaidras atbildes, kas palīdzēs noteikt arī piemērotāko rīcību atbilstoši gala spriedumam. To, ka spriedums nav bijis viennozīmīgs un pieļauj dažādus viedokļus, apstiprina arī sabiedriskā rezonanse, dažkārt neiedziļinoties sprieduma patiesajā būtībā. Analizējot Administratīvās apgabaltiesas sprieduma, kas tika pasludināts š.g. 25.jūnijā, argumentus, jāsecina, ka tas ir pretrunīgs un nenodrošina samērīguma principu un AS Latvenergo tiesisko interešu aizsardzību, pietiekami neanalizējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmuma, ar kuru tā atcēla iepriekšējos tarifus, juridisko dabu, tādējādi nevar viennozīmīgi apgalvot, ka ir izvēlēta pareizā pieeja, lai apturētu tarifu piemērošanu,» paziņojumā presei norāda AS Latvenergo valdes loceklis Arnis Kurgs.

AS "Rīgas siltums" (RS) no 2.oktobra plāno dubultot siltuma tarifu galvaspilsētā, liecina uzņēmuma pieteiktās tarifu izmaiņas.

Siltumenerģijas gala tarifu plānots palielināt no esošajiem 85,45 līdz 170,59 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa. Tarifa ietvaros būtiskākais kāpums plānots siltumenerģijas ražošanas komponentei - par 118%. No 2023.gada 15.augusta gala tarifā plānots nebūtisks samazinājums - par 51 centu.

"Spēkā esošā siltumenerģijas tarifa pieaugums ir saistīts ar dabasgāzes un pirktās siltumenerģijas cenu kāpumu," tarifa izmaiņas pamato RS.

Kā ziņots, 1.septembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) paziņoja, ka ir apstiprinājusi jaunus siltumenerģijas tarifus AS "Latvenergo" ražotnēm TEC-1 un TEC-2, kas būs vairākkārt lielāki par esošajiem. Šiem tarifiem ir būtiska ietekme uz RS siltuma tarifu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir saņēmusi divus iesniegumus par strīda ierosināšanu jautājumā par AS Latvenergo piekļuves tiesībām dabasgāzes pārvades un sadales sistēmām - vienu no AS Latvijas Gāze (LG), bet otru no Latvenergo.

SPRK vadītājs Rolands Irklis aģentūrai LETA stāstīja, ka reaģējot uz pagājušā nedēļā saņemto informācija administratīvā procesa ietvaros, regulators ir arī pieprasījis Latvijas Gāzei sniegt paskaidrojumus par izveidojušos situāciju.

Regulators par strīda ierosināšanu vēl lems.

Šodien SPRK padomes sēdē tika skatīts dabasgāzes sadales tarifu metodikas jautājums, kas, pēc irkļa teiktā, zināmā mērā ir saistīts ar piekļuves nodrošināšanu dabasgāzes infrastruktūrai.

Grozījumi metodikā ir saistīti ar tarifu piemērošanas kārtību, lai novērstu situāciju, ka dabasgāzes piegādes pakalpojumā, kas tiek sniegts par regulētiem tarifiem, tiek piemēroti atšķirīgi tarifi, salīdzinot ar infrastruktūras tarifiem, kuri tiek piemēroti gadījumos, kad sistēmas lietotājs izmanto trešo pušu piekļuves tiesības. Tādā veidā tiks nodrošināta vienlīdzīga attieksme gan attiecībā pret patērētājiem, nodrošinot, ka visiem patērētājiem neatkarīgi no dabasgāzes piegādes avota tiek piemēroti vienlīdzīgi infrastruktūras tarifi, gan nodrošināta vienlīdzīga konkurence, neradot priekšrocības kādam no dabasgāzes piegādes avotiem, sacīja Irklis.

AS "Latvenergo" darbojas tirgū un valstij ir jādod iespēja uzņēmumam pelnīt un augt, vienlaikus rekordaugsto peļņu varēja savlaicīgi prognozēt un izmantot sadales tarifa kāpuma mazināšanai, atzina banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka "Latvenergo" nav vienīgais valsts uzņēmums, kas dividendes no peļņas ik gadu iemaksā valsts budžetā. Tā ir Latvijā pieņemta prakse un valsts, kā akcionāra tiesības, lai arī ir bijušas bažas par negatīvo ietekmi uz investīcijām, ko ilgtermiņā var radīt regulāra peļņas izņemšanas no valsts uzņēmumiem. Tāpat "Latvenergo" peļņa ir iepriekš izmantota arī citiem mērķiem, piemēram, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu samazināšanai.

Tiešā veidā gan samazināt tarifus ir grūti, jo elektroenerģijas cenu nosaka tirgus un "Latvenergo" nav vienīgais tirgotājs Latvijā, norāda Āboliņš. Tāpat "Latvenergo" darbojas ne tikai Latvijā, bet visā Baltijas reģionā un daļa no lielās peļņas veidojas no eksporta.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izvērtējusi un apstiprinājusi AS “Latvenergo” ražotnēm TEC-1 un TEC-2 saražotās siltumenerģijas pilnos tarifus, kas stāsies spēkā š.g. 1.oktobrī.

Tarifu projekti iesniegti saistībā ar kurināmā (dabasgāzes) cenas pieaugumu, emisiju kvotu izmaksu pieaugumu, saražotās enerģijas apjoma samazinājumu par gandrīz uz pusi, kā arī pagājušā apkures sezonā uzkrātajām neparedzētajām izmaksām.

Ievērojot, ka 88% no saražotās siltumenerģijas tarifa izmaksām veido dabasgāze, kā arī to, ka dabasgāzes izmaksas ir salīdzinoši mainīgas, AS “Latvenergo” lūdzis noteikt TEC-1 un TEC-2 tarifu piemērošanas kārtību, kurā, tāpat kā līdz šim, tarifi noteikti atbilstoši dažādām dabasgāzes cenām. Apstiprinātajā SPRK lēmumā dabasgāzes tarifi noteikti cenu intervālā no 10 EUR/MWh līdz 225 EUR/MWh.

“Turpinoties karam Ukrainā, Eiropā dabasgāzes cenas sasniegušas iepriekš nepieredzētu līmeni šobrīd biržā cenas atsevišķās dienās pārsniedz pat 300 EUR/MWh. Līdz ar to AS “Latvenergo” prognozēto vidējo apkures sezonas cenu 140 EUR/MWh vērtējam kā salīdzinoši veiksmīgu dabasgāzes sagādes rezultātu. Vienlaikus arī rīdziniekiem šis pieaugums būs ar jūtamu ietekmi tamdēļ, šajā ziemā, jo īpaši liela loma būs gan energoefektivitātes pasākumiem, gan atbalsta pasākumiem,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, norādot, ka līdz ar izmaiņām AS “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2 tarifos, tarifu pārskatīs arī AS “Rīgas siltums”.

«Latvenergo diferencēto tarifu lieta ir vēl viens apstiprinājums, ka valsts uzņēmumu pārvaldībā ir nepieciešamas reformas, jo esošā sistēma nostāda ministrijas pretrunīgā situācijā. Šajā gadījumā uzdevums izstrādāt sociāli atbildīgu tarifu paaugstināšanas piedāvājumu nācis no Ekonomikas ministrijas, kas vienlaikus ir gan uzņēmuma kapitāla daļu turētāja un uzņēmuma komerciālo, stratēģisko mērķu noteicēja, gan enerģētikas politikas veidotāja,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

«Tiesa secinājusi, ka zemāka tarifa noteikšana kādam lietotāju lokam uzņēmumam nav rentabla un tas nevar ar tarifu palīdzību veidot sociālās palīdzības atbalsta rīkus. Tiesa principā ir atzinusi, ka tarifu kāpums būtu pamatots, bet apšauba veidu, kā tas ticis īstenots,» pēc Ekonomikas ministrijas (EM) ekspertu sākotnējās iepazīšanās ar tiesas spriedumu norāda Ekonomikas ministrs.

«No vienas puses Latvenergo mērķis, veidojot diferencēto tarifu, bija palīdzēt mazturīgajām sabiedrības grupām krīzes periodā. No otras puses – patlaban redzam, ka ne visi Starta tarifa maksātāji patiešām ir tie, kuriem materiālā situācija neļautu maksāt pilnu tarifu, bet Latvenergo šos iedzīvotājus ar zemāku elektrības tarifu tādējādi atbalsta. Piemēram, daudzbērnu ģimenes, kam ir lielāks elektroenerģijas patēriņš un kam šāds atbalsts būtu nepieciešams visvairāk, ar lielu varbūtību iekļaujas to grupā, kas maksā augstāko pamata tarifu. Tāpēc ir pamatotas šaubas, vai sākotnējais mērķis ir sasniegts,» uzskata ekonomikas ministrs.

Šis ir pirmais precedents, kad ar tiesas spriedumu tiek atcelti Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātie tarifi, - Latvijas Radio šorīt sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Ja šis tiesas lēmums paliks spēkā, tas var veicināt daudzu citu līdzīgu prasību nonākšanu tiesā, uzskata premjers.

Dombrovskis norādīja, ja šāds tiesas lēmums paliks spēkā, tiesas kompetencē ir lemt, vai Latvenergo būtu patērētājiem jāatmaksā nepamatoti iekasētās summas.

Premjers uzsvēra, ka tiesas argumenti, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, esot bijuši vairāk par diferencētajiem tarifiem, nevis to apjomiem, jo skaidrs, ka Latvenergo tarifi nebija paaugstināti ilgu laiku, kamēr dabasgāzes cenas un tarifi tika paaugstināti.

«Ja tiesas spriedums paliks spēkā un «Latvenergo» tarifi būs jāatceļ, uzņēmumam nāksies veidot vienotu tarifu, kas varētu būt pa vidu starp pašreizējo starta un pamata tarifu,» sacīja Dombrovskis.

Spekulācijas par elektroenerģijas tarifu veidošanu politiskas ietekmes rezultātā nav patiesas, uzsver a/s Latvenergo, paužot, ka elektroenerģijas tarifs ir veidots atbilstoši tarifu veidošanas ekonomiskajam pamatojumam un likumdošanai. Uzņēmuma ieņēmumi kopš tarifu piemērošanas samazinājušies par 20 milj. Ls, Db.lv norāda uzņēmuma pārstāvji.

«Starta tarifu - 8,25 santīmi par kilovatstundu (kWh) bijis iespējams izveidot, samazinot elektroenerģijas cenu, kas ir viena no svarīgākajām tarifa veidošanās komponentēm, tādēļ uzņēmuma ieņēmumi samazinājušies par 20 milj. Ls,» norāda Latvenergo pārstāvji.

Kompānija savā paziņojumā uzsvērusi, ka tarifu veido elektroenerģijas biržas cenas un regulēto pakalpojumu summa, un skaidro, kā veidojas elektroenerģijas Pamata un Starta tarifi.

A/s Latvenergo peļņa pērn veidoja 41 milj. Ls. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce iepriekš vērtēja, ka šāds peļņas apjoms vērtējams kā neliels, ņemot vērā to, ka uzņēmuma aktīvu kopsumma ir 1,2 miljardi latu. Tādējādi peļņa pret aktīviem veidoja ap 3%. Latvenergo konsolidētā peļņa pēc nodokļiem un mazākuma interesēm 2010. gadā bija 43,8 miljoni latu, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz 2009. gadā gūto peļņu 19,4 miljonu latu apmērā.

Savulaik pieņemtais regulatora lēmums saistībā ar Latvenergo elektroenerģijas tarifu celšanu nav pamatots - šādu atzinumu ir paudusi tiesa.

Jāteic, ka šo tarifu celšana ir bijis viens no strīdīgākajiem jautājumiem, kādi ir skatīti, turklāt nevis saistībā ar enerģētikas politiku valstī, bet gan iespēju konsolidēt valsts budžetu, kas vairākus gadus ir bijis viens no aktuālākajiem jautājumiem mūsu tautsaimniecībā. Proti, saistībā ar šiem tarifiem arī bez tiesas lēmuma var konstatēt zināmus neloģismus, kas ir jebkādā pretrunā ar biznesa darbību.

Pirmkārt, biznesā ir sen zināms princips - jo vairāk klients patērē, jo mazāk viņš maksā par katru patērēto vienību. Savukārt Latvenergo ir ieviesis pilnīgi pretēju principu. Proti, līdz 1200 patērētajām kilovatstundām ir jāmaksā viena summa, bet, ja šis limits tiek pārtērēts - vairāk. Var jau, protams, pirmo 1200 kilovatstundu maksu saukt par atlaidi, bet... Skaidrs, ka tā ir tikai demagoģija.

Ja Administratīvās apgabaltiesas 25.jūnija spriedums stāsies spēkā un tiks atcelti AS Latvenergo 2011.gada februārī akceptētie tarifi, sekas būs citādas, nekā sūdzības iesniedzēji to gaidīja. Proti, elektroenerģijas tarifi, visticamāk, pieaugs.

To šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes sacīja AS Olainfarm padomes priekšsēdētāja un bijusī ilggadējā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītāja Valentīna Andrējeva.

Kā akcentēja Andrējeva, tiesas spriedums ir pretrunīgs. No vienas puses, tiek apšaubīta SPRK lēmuma pamatotība, pietiekami neizvērtējot Latvenergo aprēķinus, bet, no otras puses, tiesas iebildumus rosinājusi tarifu diferencēšana. Ja precīzi izpilda tiesas spriedumu, pazeminātais «Starta» tarifs būtu jāatceļ.

«No regulatora puses tarifiem jābūt vienādiem,» sacīja bijusī regulatora vadītāja.

Samazinoties pievienotās vērtības likmei (PVN), kas tiek piemērota elektroenerģijas patēriņa maksājumiem, tiek mainīts a/s Latvenergo noteiktais tarifa T1 maksājums, informē kompānija.

Šā gada 1. jūlijā elektroenerģijai piemērojamā PVN likme samazināsies no 22% uz 21%, un šīs izmaiņas stājas spēkā visām tarifu grupām.

Piemērojot jauno PVN likmi, Starta tarifs samazinās līdz 0,0818202 Ls/kWh, bet Pamata tarifs – 0,1065163 Ls/kWh.

Skaitliski vislielākā a/s Latvenergo klientu grupa – mājsaimniecības – pārsvarā norēķinās pēc diferencētā tarifa T1 (Starta un Pamata tarifs).

Kompānija informē – lai atvieglotu maksājuma aprēķinus klientiem, starpība tiek noapaļota par labu klientiem: Starta tarifs – 0,0818 Ls/kWh, Pamata tarifs – 0,1065 Ls/kWh. Tarifu noapaļojuma starpība Latvenergo 12 mēnešu periodā veido apmēram 30,4 tūkstošus latu. Iepriekš, līdz 30. jūnijam, Starta tarifs bija 0,0825 Ls/kWh, bet Pamata tarifs – 0,1074 Ls/kWh.

Šā gada 1. aprīlī tiks atjaunota Starta tarifa patēriņa uzskaite mājsaimniecībām, kas par pirmajā patērētajām 1200 kilovatstundām paredz norēķināties pēc samazinātās tarifa likmes jeb starta tara, informē Latvenergo.

Latvenergo atgādina, ka visām mājsaimniecību patēriņa objektiem pirmajām 1200 patērētajām kWh gadā tiek piemērots Starta tarifs (populārākā tarifa T1 gadījumā – 0,0825 Ls/kWh), savukārt sākot ar 1201. kWh – Pamata tarifs (T1 gadījumā 0,1074 Ls/kWh).

Latvenergo uzsver, ka Latvijā elektroenerģijas tarifi netiks mainīti tuvākajos gados. «Tādējādi, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, kur nesen pieauguši elektroenerģijas tarifi, sabiedrība ir pasargāta no cenu izmaiņām, kas ir vērojamas arī citu energoresursu, piemēram, degvielas, izmaksu kāpumā,» akcentē energokompānija.

Sākot elektroenerģijas uzskaiti ar 1. aprīli, pirmais norēķins pēc Starta tarifa likmes jāveic maijā, veicot apmaksu par patēriņu aprīlī. Latvenergo skaidro, ka vairums Latvijas mājsaimniecību par elektroenerģiju norēķinās pēc pašdeklarēšanās principa – katra mājsaimniecība fiksē skaitītāja rādījumu un aprēķina savu ikmēneša patēriņu un maksājuma summu.

Ja Administratīvās apgabaltiesas spriedums par a/s Latvenergo patlaban spēkā esošajiem tarifiem stātos spēkā, Latvenergo teorētiski būtu jāpiemēro 2008. gada tarifi un iedzīvotājiem būtu jāatmaksā par elektroenerģiju veiktie maksājumi, summa varētu sasniegt 45 miljonus latu, ko pārsvarā veidotu pārrēķins juridiskajiem klientiem šodien žurnālistiem teica Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss.

Viņš atzina, ka summa ir nopietna, tomēr uzsvēra, ka diskusija par atmaksāšanu ir priekšlaicīga, jo Latvenergo spriedumu uzskata par nesamērīgu un plāno to pārsūdzēt. Viņaprāt, šāds risinājums arī nebūtu samērīgs ar jautājumu, ko tiesa ir vērtējusi.

U. Bariss atzina, ka patlaban nav saprotams, kādā veidā esošā situācija būtu jārisina. «Nonākam spekulatīvā laukā,» teica Latvenergo valdes loceklis. Viņš norādīja, ka spriedums saņemts vakar, tas ir apjomīgs un pretrunīgs, un tāpēc viņš nevar komentēt juridiskās konsekvences.

U. Bariss uzsvēra, ka tarifi joprojām ir spēkā, un, tā kā uzņēmums spriedumu plāno pārsūdzēt, līdz pēdējam tiesas lēmumam pēc būtības nekas nemainās.

AS «Latvenergo» atceltā padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par «Sadales tīkla» tarifu samazināšanu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Viņš skaidroja, ka lēmums atlaist «Latvenergo» padomi pieņemts, ņemot vērā trešdien, 19.jūnijā, saņemto dienesta ziņojumu, kas ietver padomes darba izvērtējumu. «Pieņēmu izšķirīgu lēmumu, izejot no dienesta ziņojuma, kuru saņēmu vakar,» sacīja ministrs, piebilstot, ka ceturtdien sniegs arī skaidrojumu Ministru prezidentam par attiecīgo lēmumu.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka attiecīgā dienesta ziņojuma saturu nevar atklāt, jo tas ietver sensitīvus koncerna datus.

«Nav nekāda krīze,» piebilda Nemiro.

Tajā pašā laikā, pēc Nemiro teiktā, ka atlaistā «Latvenergo» padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par «Sadales tīkla» tarifu samazināšanu, kā arī vairāki uzņēmuma rādītāji varētu būt uzlabojami. «Sabiedrībai sadales tarifi ir ļoti būtiski. Sadales tarifu jautājumi varētu būt aktīvāk risināti. Līdz ar to jaunā padome varētu ar to nodarboties aktīvi,» viņš teica.

Ar zaudējumiem strādājošie elektrisko tīklu uzņēmumi a/s Latvenergo piecu gadu laikā samaksājuši nomu 276 milj. Ls.

Jau tradicionāli pēdējos gadus elektrisko tīklu uzņēmumi a/s Sadales tīkls (ST) un a/s Augstsprieguma tīkls (AT) ir noslēguši ar vairāku miljonu latu lieliem zaudējumiem. Tomēr, izlasot šo tīklu uzņēmumu gada pārskatus, redzams, ka visai dāsnas summas tie samaksājuši savam mātesuzņēmumam a/s Latvenergo. No 2005.-2010.gadam kā nomas maksa par tīklu aktīviem no ST un AT uz Latvenergo pārvirzīti kopā 276 milj. Ls, kas liek uzdot jautājumu, vai tīklu uzņēmumi patiešām ir tik nerentabli, kā Latvenergo vadība to vienmēr ir uzsvērusi, jeb varbūt tieši pretēji - tie ir a/s Latvenergo zelta ādere. Tāpat šajā kontekstā rodas šaubas, cik pamatots ir sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātais sadales un pārvades tarifu kāpums, kas 2011. gadā sasniedza vidēji 20,8%, jo kā galvenais iemesls tarifu kāpumam tika minēti tīklu uzņēmumu zaudējumi.