Šogad atklātā iesalnīca Jelgavas novada Staļģenē ir vienīgā šāda ražotne Latvijā. Patlaban tā jau ir pagatavojusi savu otro iesala partiju, bet Db.lv viesojās Staļģenē laikā, kad notika alus miežu diedzēšanas process. Piedāvājam fotogalerijā aplūkot, kā top iesals.

Iesalnīca uzcelta uz deviņdesmitajos gados būvēt iesāktas iesala ražotnes bāzes. Deviņdesmitajos gados tika uzcelta pati ēka un daļa diedzētavas, taču infrastruktūra, graudu glabātuve un kalte tika uzbūvēta aizvadītā gada laikā. Kopējas investīcijas ieslanīcas būvē ir trīs miljoni eiro, no kuriem vienu miljonu plānots atgūt, piesaistot Eiropas fondu līdzfinansējumu.

Patlaban vidēji iesala cena Eiropā svārstās atkarībā no dažādiem parametriem. Dažādi Eiropas ražotāji pārdod iesalu no 405 eiro līdz 500 eiro par gaišā iesala tonnu.

Gaišais iesals ir katra alus pamatā, un Latraps iesalnīca cer vidēji uz 20 - 25% Latvijas iesala tirgus. Latraps Staļģenes struktūrvienības vadītājs Agris Stauģis gan neatklāj, kuriem alus darītājiem iesals varētu tikt piegādāts, taču zināms, ka Latraps iesalu izmēģinās arī Aldaris. Par to uzņēmums paziņoja ceturtdien, 6. februārī.

Aldara alus darītava saņēmusi jaunās alus brūvēšanas iekārtas, kas nepieciešamas ekskluzīvo alus šķirņu darīšanai. Paredzams, ka brūvēšana alus darītavā sāksies martā. Jaunajās iekārtās investēti 1,3 miljoni eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Aldara vēsturiskajā alus darītavā alu pildīs 0,5l un 0,33l tilpuma stikla pudelēs, kā arī mucās. Brūvēšanas un pildīšanas procesā lielākoties izmantos roku darbu. Uz vēsturisko alus brūzi pārceļos arī iecienītākās līdzšinējās Aldara alus šķirnes.

Ekskluzīvo alus šķirņu brūvēšanā Aldaris iecerējis izmantot Latvijas alus iesalu. Šobrīd Aldaris gaida pirmo Latvijas iesala izmēģinājuma partiju, lai pārliecinātos par kvalitāti. Pēdējos gados Latvijas alus nozarei nebija iespējas izmantot vietējās izejvielas, jo šeit nebija iesalnīcas. Tagad drīzumā darbu sāks Latraps iesalnīca.

Iesalnīcas “Latmalt” desmitajā darbības gadā uzņēmumam ir izdevies nostiprināt līdera tirgus pozīcijas iesala ražošanas tirgū. Sasniedzot ražošanas maksimālo jaudu, paredzams, ka līdz gada beigām tiks saražoti 7200 tonnu gatavā iesala, kas ir divreiz vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Pirms desmit gadiem atklātā iesalnīca līdz šim ir darbojusies ar pusi plānotās jaudas, bet šogad ir pabeigta projekta otrās kārtas realizācija. Projekta ietvaros uzstādītas divas jaunas iesala diedzētavas, tādējādi ražošanas jauda ir palielināta no 3600 līdz 7200 tonnām gatavā iesala gadā, kā arī izbūvētas papildu uzglabāšanas tvertnes. Ražošanas jaudas palielināšana uzņēmumam šogad ļāvusi sasniegt arī rekordlielu apgrozījumu 2,5 miljonu eiro apmērā.

“Tuvāko gadu laikā plānojam investīcijas līdz 1 miljona eiro apmērā energoefektivitātes uzlabošanā un ražošanas attīstībā. Kaut arī iesala ražošana salīdzinoši ir bioloģiski ļoti tīra – iesalu ražo graudus aplejot ar ūdeni – tomēr izmantotais ūdens nevar tikt uzreiz novadīts vidē, jo grauds dīgstot izmanto ūdenī esošo skābekli. Pirms atgriešanas vidē izmantotais ūdens atkal ir jāpiesātina ar skābekli, tāpēc tika izbūvētas modernas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Mūsu uzstādītie saules paneļi pilnībā kompensē attīrīšanas iekārtu darbībai nepieciešamo elektroenerģijas patēriņu. Tāpat vēlamies pāriet uz sašķidrināto dabasgāzi, kā arī iegādāties ģeneratoru elektrības zudumu gadījumiem, lai izvairītos no produkcijas zaudējumiem nākotnē klimata “pārsteigumu” dēļ”. Tāpat ceram, ka valsts līmenī tiks risināts jautājums par ātrāku “Sadales tīkla” infrastruktūras pārveidi, ieguldot kabeļus zemē un tādējādi pasargājot Latvijas ražotājus no šādiem izaicinājumiem,” atklāj iesalnīcas vadītāja Ilona Dabiņa-Bicka.

Balstoties uz neseno sadarbību ar vietējiem zemniekiem ķiršu alus darīšanā, Lielvārdes alus radījis jaunu alu tradicionāli darīto eilu klāstam – Lielvārdes Zelta Laikmeta alu. Lielvārdes Zelta Laikmeta alus tapis, izmantojot Latvijā ražotu iesalu, un darīts ierobežotos apjomos – 20 000 pudeles, pastāstīja uzņēmumā.

Jaunais Lielvārdes alus Zelta Laikmeta radīts, izmantojot Latvijas miežu iesalu no LATRAPS, kas atrodas Jelgavas novada Elejā. LATRAPS iesalnīca tirgū darbību uzsāka 2014. gadā un šobrīd ir lielākā komerciālā iesalnīca valstī.

Lielvārdes alus meistars Uldis Vērsis stāsta: «Pēc Lielvārdes Ķiršu Kriek panākumiem, kas būtiskā mērā saistāmi ar vietējo – Tukuma novada – ķiršu izmantošanu, nākošais lielais solis bija vietējā miežu iesala izmantošana.»

Lielvārdes Zelta Laikmeta alus ir nefiltrēts rubīna eils, pusgadu noturēts ozolkoka mucās pirms pudeļošanas.

Pagājušā gada nogalē Jelgavas novada Staļģenē darbu izmēģinājuma režīmā sākusi pirmā neatkarīgās Latvijas laikā uzbūvētā iesalnīca. Bija jāpaiet vairāk nekā 20 gadiem, lai mūsu aldariem rastos iespēja iegādāties pašu zemē gatavotu iesalu, kas līdzās ūdenim, apiņiem un raugam ir viena no alus darīšanas svarīgākajām sastāvdaļām, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Līdz šim Latvijas alus ražotāji galvenokārt izmantojuši Lietuvas produktu - kaimiņos iesalnīca ar somu speciālistu atbalstu tapa jau deviņdesmitajos gados, norāda laikraksts.

Jauno ražotni Staļģenē nepilna gada laikā uzbūvējis valstī lielākais graudu un rapšu audzētāju kooperatīvs Latraps, ieguldot tajā trīs miljonus eiro, tajā skaitā vienu miljonu no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.

Iesalam nepieciešamo graudu audzēšanu Latrapa kooperatīva biedri sākuši jau 2012. gadā. Zemnieku interese par jauno kultūru esot liela, taču vēl esot jāmācās gan lauksaimniekiem, gan kooperatīvam, kā alus miežus labāk izaudzēt, sagatavot un realizēt. Graudu pirmapstrādei pat uzbūvēts speciāls komplekss Elejā. Perspektīvā pašu vajadzībai un eksportam plānots izaudzēt alus miežus līdz pat 100 tūkstošiem tonnu gadā. Staļģenes iesala ražošanai pagaidām esot nepieciešami seši tūkstoši tonnu graudu gadā.

Aprīlī patērētāju vērtējumam nodota mazās alus darītavas SIA Tālavas ķēniņa alus ražotā produkcija ar tādu pašu nosaukumu. Ražotne divu gadu laikā izveidota Lizuma pagasta Kāmiešos, bet tās jaunākais auklējums Tālavas ķēniņa alus jau nopērkams Lizumā, Druvienā un Rīgā, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

Šobrīd tiekot meklētas iespējas nefiltrēto un nepasterizēto alu, kas gatavots no ūdens, miežu iesala, apiņiem un alus rauga, piedāvāt arī gulbeniešiem.

Mazās alus ražotnes īpašnieks ir lizumnietis Jānis Kamarūts, bet izpilddirektores pienākumus veic viņa vedekla Ilze Kamarūte. Ideja par ražotnes izveidi savu vecāku lauku mājā Kāmieši piederot Ilzes vīram Aivaram, kurš pats jaunajā ģimenes uzņēmumā nestrādā, bet palīdz no tiešā darba brīvajos brīžos. Kā raksta Dzirkstele, ir grūti noticēt, ka ražotnes telpas iekārtotas no lieliem laukakmeņiem savulaik mūrētā lopu kūtī, kas ilgu laiku stāvējusi tukša. Tagad biezais mūris palīdz nodrošināt darītavas telpās vienmērīgu gaisa temperatūru gan ziemā, gan vasarā, kas alus darīšanas procesā ir ļoti būtiska.

Aizvadītajā karstajā vasarā alus tirdzniecība veikusies labi, tomēr akcīzes nodokļa celšana produktam un izejvielu cenu pieaugums nevieš optimismu nozarē, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada vasara nesusi arī nepatīkamu pārsteigumu – miežu raža neder iesalam – tas būs dārgāks. Latvijas aldari aicina politiķus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas palielinātu alus ražošanas izmaksas.

«2018. gada martā alum akcīzes nodoklis tika paaugstināts par 50%. Pēdējo divu gadu laikā tas ir audzis par 60%, bet nākamā gada pavasarī pieaugs vēl par 9%. Karstā vasara ir nesusi ne tikai alus patēriņa pieaugumu, bet arī to, ka Latvijā un tuvējās kaimiņvalstīs mieži alus iesala ražošanai nav derīgi un izejmateriāla cena būs augstāka. Nozare cer uz jaunievēlētās Saeimas deputātu izpratni par alus ražošanas nozīmīgumu Latvijas tautsaimniecībā un sagaida, ka turpmāk netiks pieņemti sasteigti un nepārdomāti politiski lēmumi attiecībā uz nozari ietekmējošo likumdošanu,» Dienas Biznesam pauda Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Jaunā alus zīmola Līgatnes alus izveidotāji četrās jaunās alus šķirnēs ieguldījuši 250 000 eiro, plānojot ar laiku ražošanu pārcelt no Rīgas uz kādreizējo Līgatnes papīrfabriku, to daļēji iegādājoties vai nomājot, informēja uzņēmuma Banderi S.IDE pārstāvis Kaspars Spunde.

«Patlaban neliels alus brūzis atrodas Rīgā, bet nākotnē plānojam ražošanu sākt kādreizējās Līgatnes papīrfabrikas telpās, tās daļēji nomājot vai arī nopērkot. Līdz šim projektā ieguldīti 250 000 eiro, kas investēti iekārtu un izejvielu iegādē, telpu īrē, kā arī alus šķirņu izstrādē. Līgatnes alus tiks darīts nelielos apjomos un tirgū tiks pozicionēts ar četrām šķirnēm,» sacīja Spunde.

Jaunā alus darītava nepretendējot uz ievērojamu tirgus daļu, radot tikai nišas produkciju - tā dēvētā angļu vai beļģu eila veida alu. Jautāts par konkurenci, uzņēmuma pārstāvis atzina, ka tā strauji pieaug, tomēr katrai no nelielajām darītavām esot savs klientu loks.

Venecuēlā aptrūkties sāk ne vien valūta, bet arī alus

Tuvojoties vasarai, Venecuēlā draud beigties tautas ierastais atspirdzinājums – alus. Iemesls ir dzērienam būtisko miežu trūkums, jo no naftas eksporta ieņēmumiem atkarīgā valsts ir klasisks «holandiešu kaites» upuris – ekonomikas pakārtošana ogļūdeņražu resursiem, sevišķi naftai, ir bijusi nelabvēlīga visām citām nozarēm.

Šķietami gan Venecuēlu ir iegāzis tieši alus. Jau pāris nedēļas, kopš ilgst valdības saķeršanās ar valstī lielāko kompāniju, kas vēl pamanījusies palikt privātās rokās, un tas ir tieši alus ražotājs Empresas Polar. Tas ir paziņojis par darba pārtraukšanu visās četrās savās ražotnēs. Vispārējais iemesls ir acīmredzamā plānveida ekonomikas caurkrišana, bet konkrēto buķeti veido miežu trūkums valstī, valūtas trūkums valsts kasē, lai tos varētu importēt, un stingri regulētās cenas valstī.

SIA Madonas alus pāris gados iekaro stabilu vietu mazo alus darītavu tirgū.

Jau gandrīz četrus gadus vēsturiskajā Madonas alus brūzī saimnieko SIA Madonas alus īpašnieki Rolands Zaharovs, viņa tēvs Edgars Zaharovs un palīdz arī viens no Rolanda brāļiem Ralfs. Madonas alus darītavā vairāk nekā pirms simts gadiem, 1906. gadā, tika sākta miestiņa ražošana akmens ēkā, kas ir saglabājusies līdz mūsdienām. Zem darītavas ir saglabājušies arī pagrabi, kuros senāk tika glabāts ledus no tuvajiem ezeriem. Uz šiem ledus gabaliem vasarā tika guldītas alus mucas, kas pa īpašu caurumu pagraba griestos tika nogādātas pagrabā. Brūzi pašreizējie tā īpašnieki iegādājās 2015. gadā – pēc tam, kad Rolands Zaharovs bija atgriezies no studijām Austrālijā.

Uz rūpniecisku alus darīšanas procesu un ideālā alus meklēšanu tagad pārgājuši mājražotāji Krišjānis Zeļģis, Valdis Jansons un Andris Liepiņš.

Nesen viņi savu sadarbību apstiprinājuši kopīgā uzņēmumā SIA Kooperatīvs, sākot saimniekošanu pašu iekārtotā alus brūzī Raunas novada Rozēs.

Ar graudiem šai vietai vēsturiska saistība – brūzis atrodas bijušajā Raunas maizes ceptuvē, bet muižas laikos tur bijušas dzirnavas un miltu magazīna.

Tur darinātais Malduguns alus pieejams kopš pagājušā gada oktobra. Pirms tam tā autori alu darīja mājās, pamazām nonākot pie tā, ka jāražo lielākā apjomā un rūpnieciski – process, kā atzīst viens no trim līdzīpašniekiem Krišjānis Zeļģis, bija samērā lēns. «Pārejot uz rūpniecisko ražošanu, nepietiek taisīt tāpat, tikai vairāk, kā mums sākumā šķita, viss izrādījās sarežģītāk, un bijām spiesti apgūt ātrā tempā dažādas zināšanas, arī izgāzt kādu tonnu saražotā ārā,» viņš stāsta.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties alus VIEDI darītavā!

SIA GZD alus darītava VIEDI dibināta 2015. gada aprīlī, un jau tā paša gada maija beigās pārdeva savu pirmo litru alus.

Ražošanu VIEDI uzsāka ar 4 alus šķirnēm. Kopā ir bijušas 15 dažādas alus šķirnes, no kurām patstāvīgajā sortimentā atkarībā no sezonas ir 6-9, stāsta tās īpašnieki.

Līdz šim darītavas piedāvājumā ir bijuši Latvijā maz izplatītie eila tipa ali, bet uz vasaras sezonu VIEDI plāno iesaistīties konkurences cīņā par visizplatītākā alus stila – lager tipa alus klientu. Patlaban alus darītavas VIEDI produkciju tirgo specializētajos veikalos, bāros, restorānos, kopumā vairāk nekā 60 tirdzniecības vietās no Liepājas līdz pat Daugavpilij.

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Restorāna Kaļķu vārti šefpavārs Raimonds Zommers kopā ar alus darītavas Aldaris galveno alus meistaru Valdi Čunku radījis jaunu gaišā alus šķirni – Zommer’s. Jaunais alus brūvēts Aldara vēsturiskajā alus darītavā un būs pieejams ierobežotā daudzumā – pārdošanā būs 10 000 pudeļu, kuras varēs iegādāties Rimi veikalu tīklā un restorānā Kaļķu vārti.

Zommer’s brūvēšanā izmantots gaišais, Minhenes un karamelizētais iesals, kā arī Zeus, Hallertauer un Spaleter Select apiņi. Alus satur 5,3% alkohola, un tas tiks pildīts 0,5 l pudelēs.

«Šī ir pirmā alus šķirne, kas tapusi ierobežotā daudzumā Aldara vēsturiskajā alus darītavā kopā ar kādu sadarbības partneri. Mūsu jaunās iekārtas ļauj brūvēt alu salīdzinoši nelielos apjomos, tādēļ arī nākotnē kopā ar dažādām interesantām personībām vai par godu kādam īpašam notikumam taps jaunas alus šķirnes,» informē Aldara galvenais alus meistars Valdis Čunka.

Alus darītavas Aldaris pirmsākumi meklējami 1865. gadā, kad pēc Bavārijas vācieša Joahima Daudera ieceres Rīgas nomalē tika uzcelta alus darītava Waldschlösschen jeb Meža pils.

Alus ražotājs <i>Tērvetes Al</i> plāno būvēt iesala ražotni un iegādāties attiecīgas iekārtas, ieguldot vismaz trīs miljonus eiro, pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Valters Paškausks.

«Šobrīd mēs paši izaudzējam graudus, bet to pārstrādā citas kompānijas gan Latvijā, gan Lietuvā. Ceļam iesala ražotni, lai paši nodrošinātu pilnu ražošanas procesu. Tāpat mums ir būtiska kvalitāte - ja paši kontrolējam procesu, attiecīgi, uzraugām arī kvalitāti. Mums ir svarīgi, lai produkts būtu pats labākais,» teica kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Vienlaikus Paškausks piebilda, ka gandrīz pusi saražotā iesala plānots realizēt citām alus darītavām Latvijā.

Tāpat viņš pieļāva, ka nākotnē uzņēmums, iespējams, saražoto iesalu varētu izmantot kvasa ražošanai. «Kvasa ražošanā mēs šobrīd neizmantojām iesalu, bet iesala ekstraktu, kura pamatā ir rudzu-miežu iesals. (..) Iespējams, nākotnē visu vārīsim paši un ražosim iesala ekstraktu,» sacīja Paškausks.

Šajā piektdienā rubrikā "Kā top?" portāls "Db.lv" aicina ielūkoties "Ziemeļu Enkura" alus darītavā Matīsa ielā, Rīgā, lai uzzinātu kā top amatalus.

8.februārī “Ziemeļu Enkuram” aprit divu gadu jubileja. “Db.lv” jau rakstīja, kā brūvētavu un bāru vēsturiskajās brūža telpās izveidoja divi draugi - alus meistars Dāvis Linde un jūrasbraucējs Klāvs Killo.

K.Killo arī patreiz lielākoties atrodas jūrā un bārā saimniekojot attālināti, stāsta biznesa partneris. Savukārt pats D.Linde pirms pusotra gada talkā ņēmis vēl vienu aldari. Patreiz sabrūvētā alus apjoms mēnesī sasniedz 2000 - 2500 litru, par ko D.Linde joko: “Lielajiem ražotajiem, iespējams, tāds daudzums mēnesī nolīst garām. Tas ir ļoti maz.”

Salinātā rudzu maize ir Latvijas lepnums, un, globāli skatoties, no daudzām mūsu maizes šķirnēm ir tapuši atvasinājumi citās valstīs

To intervijā DB norāda maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja Lāči saimnieks Normunds Skauģis. Viņš stāsta par to, ka maizes cena bija jāpaaugstina jau pērn, taču konkurence neļauj to darīt, turklāt Lāču plānos esot Austrālijas pievienošana eksporta tirgiem un veikalu tīkla paplašināšana.

Aptuveni pirms gada Lāči sāka ražot konfektes. Vai tam ir plānotā atdeve?

Mēs uz to neskatījāmies kā uz milzīgu biznesa projektu, jo mums šajā jomā ir daudz jāmācās, jāsaprot, kā strādā tirgus. Projektu aizsākām, jo mums pašiem ļoti garšo šokolāde un ir daudz ideju, ko vēlamies pircējam piedāvāt. Kāpēc to nedarīt?

Lai gan Latvijā ir plaša alus izvēle un vairākas mazās alus darītavas, mums joprojām ir, uz ko tiekties. Šobrīd nelielo craft alus darītavu produkcija, lielākoties, paliek Latvijas tirgū.

“Ziemeļu enkuram” vasarās nākas pat atteikt pasūtījumiem, jo ražošanas kapacitāte tik tikko spēj apmierināt pieprasījumu. Lai iekarotu ārvalstu tirgus, pagaidām nav pietiekami lielu ražošanas apjomu.

Pie mums ir ļoti daudz alus darītavu, tomēr aizvien ir vieta attīstībai. Raugoties nākamo piecu gadu griezumā, varam prognozēt, ka konkurence paplašināsies un klāt nāks jauni ražotāji, bet, protams, kāds arī neizturēs konkurenci un beigs darbību. Viss atkarīgs gan no ražošanas apjomiem, gan kvalitātes.

Arī produktu kvalitātes ziņā mums ir vieta izaugsmei – vienlaikus tirgū ir gan pasaules kvalitātes craft darītavas, gan vidēja līmeņa kvalitātes produkti.

Jauni uzlabojumi veikti SIA Ecos alus darītavā Burši Aiviekstes pagastā — nomainītas raudzēšanas tvertnes, kas būtiski izmaina šī dzēriena izgatavošanu, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Uzņēmuma vadītājs Mārtiņš Daģis stāsta, ka pirmos trīs gadus strādājuši ar koka tvertnēm un dzēriens raudzēts vaļēji. Līdz ar to katram brūvējumam bija grūti nodrošināt līdzīgu garšu. Tagad iegā­dātas divas nerūsējošā metāla raudzējamās tvertnes un šis process ir slēgts.

Kā top?: Bursh zīmola alus

«Viss ir noslēgts, un rūgšanas darbību neietekmē ne gaiss, ne citi ārēji apstākļi. Turklāt process notiek spiedienā, kas uzlabo rauga darbību. Tas viss ļauj katru vārījumu izgatavot ļoti tuvu pārējam. Tagad alus noteikti ir dzidrāks, un joprojām tas pats iecienītais Bursch gaišais un tumšais. Kad sākām strādāt, daudz ņēmām vērā citu ieteikumus alus garšai, bet sapratām, ka visiem neizpatikt, tāpēc atgriezāmies pie savas sākotnējās receptes. Ja pircējiem tas garšo, tad ar alu viss ir kārtībā,» stāsta Mārtiņš.

Šajā sezonā Eiropas Savienības (ES) valstīs kopumā nokulta bagātīga alus miežu raža, līdz ar to cenas biržās šai kultūrai saglabājas visai zemas, ziņo aģentūra Reuters.

ES valstis šogad kopumā novākušas aptuveni 28,5 miljonus tonnu vasaras miežu, tajā skaitā deviņi miljoni ir alus iesalam derīgie mieži. Francijā alus miežu raža sasniegusi 7,4 miljonus, bet Vācijā - 1,3 miljonus tonnu.

Saskaņā ar portāla "graudi.lv" informāciju pagājušajā gadā miežu raža ES sasniedza 29,5 miljonus tonnu, taču alus miežu daļa bija mazāka - 32% jeb 9,5 miljoni tonnu.

Tikmēr Latvijā alus miežu audzēšana industriālos apmēros vēl nav izvērsta, tikmēr lielākais graudkopības kooperatīvs "Latraps" aicina zemniekus to darīt, motivējot ar cenām un augstu kvalitāti salīdzinājumā ar ārvalstu konkurentiem. Pagaidām Latvijas tirgū dominē Lietuvā un Vācijā ražotais iesals.

AS Cēsu alus ražotais Brūža alus ir Cēsu alus darītavas galvenā alus meistara Māra Gramberga īpaši izveidota alus sērija.

Brūža alus sērijā ir iekļautas sešas dažādas alus šķirnes - Samtainais, Rūgtais, Nefiltrētais, Grauzdētais, Ķiršu sārtais un šī rudens jaunums - Riekstu un medus Porteris.

Sarunā ar db.lv Māris Grambergs atklāj, ka pavisam alus darīšanai nedēļā nepieciešamas deviņas automašīnu kravas ar iesalu un miežu graudiem. Izejvielas tiek piegādātas no Dobeles dzirnavnieka, kas garantē, ka graudus izaudzējuši pašmāju zemnieki.

Alus darīšanai nepieciešamais iesals galvenokārt tiek iegādāts no Lietuvas ražotājiem. Daļu iesala Cēsu alus mēdz iepirkt arī no Latraps iesalnīcas, tomēr vietējie ražotāji nespēj nodrošināt nepieciešamos apjomus. Cēsu alum gadā nepieciešams ap astoņiem tūkstošiem tonnu iesala. Apiņi tiek iepirkti Vācijā un Čehijā, jo Latvijā tos lielos apjomos neražo. Līgumi par apiņu piegādēm tiek slēgti ilgtermiņā, lai cenu svārstības būtiski neietekmētu produkcijas cenas.

AS Cēsu alus paplašinājusi alus zīmola Cēsu Premium līniju, izveidojot kafijas portera alus šķirni – Cēsu Premium Coffee Porter. Kopējās investīcijas – 20 000 eiro, informē uzņēmumā.

Cēsu Premium Coffee Porter ir klasiskā portera tipa alus pārstāvis ar patīkamu grauzdētas kafijas aromātu, kas gan raudzēts ar apakšējo – lāgera alus raudzēšanas metodi. Kafijas garšas un aromāta nianses porterim piešķir pievienotais rūgtenais šokolādes iesals, tieši rūgtas (bitter) garšas variācijas šobrīd ir alus baudītāju iecienīta tendence visā pasaulē, arī Latvijā.

«Cēsu Premium kafijas porteris pildīts stikla pintes tilpuma pudelē. Pintes tilpuma alus iepakojums Latvijas alus baudītājiem izrādījies ļoti iecienīts – trīs gadu laikā alus tirdzniecība tieši pintes pudelēs trīskāršojusies,» atklāj Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

«Cēsu alus» laidis klajā jaunu tumšā alus šķirni «Cēsu Premium Bohemian». Kopējās investīcijas «Cēsu Premium» zīmola paplašināšanā un jaunas alus šķirnes izveidē sastāda apmēram 75 000 eiro, informē AS «Cēsu alus» Komunikāciju vadītāja Agita Kārkliņa.

«Atbalstot alus pasaules daudzveidību un attīstot Latvijas alus kultūru, «Cēsu alus» nepārtraukti domā par inovācijām produktu attīstībā un jaunu alus šķirņu radīšanu,« saka Eva Sietiņsone, AS «Cēsu alus» valdes priekšsēdētāja.

Viņa atzīmē, ka Latvijā pieaug tumšā alus popularitāte un līdzīga tendence ir vērojama arī Baltijas valstīs, īpaši Lietuvā, kur tumšā alus tirgus ir gandrīz divas reizes lielāks kā Latvijā. »Mēs redzam potenciālu tumšā alus tirgus attīstībai un šogad esam ieguldījuši sava vadošā alus zīmola «Cēsu Premium» attīstībā, alus baudītājiem piedāvājot jaunu tumšā alus šķirni - «Cēsu Premium Bohemian».»

«Cēsu Premium Bohemian» ir samtains, tumšs un viegls alus, karamelizētais iesals piedod alum greznu sarkankoka krāsu un patīkami saldenu garšu.

Šobrīd piena pārstrādes uzņēmums Latvijas Piens ir drošās rokās, intervijā DB atzīst Latvijā lielākā graudkopības kooperatīva Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža

Viņš uzskata, ka nozarē vajadzīga daudz lielāka investīcija, jo ar vienu mazu Jelgavas rūpnīcu nevar būt efektīvs, īpaši, ja kaimiņvalstīs ir daudz lielākas rūpnīcas.

Fragments no intervijas:

Kas būtu tie veicamie soļi, lai piena nozares dalībnieki spētu vienoties par kopējiem mērķiem un uzdevumiem, saprotot, ka kooperācija var tikai sekmēt attīstību?

Nozarei jāatrod līderis, kam viņi spētu uzticēties un kas spētu vadīt. Tā ir būtiska lieta. Ja nebūs līdera, kam uzticēties, tad viss klibos, uzplauks un atkal nobruks. Kooperācija nevar attīstīties, ja nebūs savstarpējas uzticamības un līdera, uz kuru paļauties. Tas, ka jākooperējas, ir pilnīgi skaidrs. Šobrīd piena nozare no iepirkuma cenas pazaudē vismaz 20 % , jo ir neefektīva loģistika un pārdošana.