Skrīveru pārtikas kombināts saņems Latvijas kultūras zīmi Latviskais mantojums. To piešķir uzņēmumiem, kuros var pierādīt sendienu tradīciju saglabāšanu, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Kā izdevies saglabāt ražošanu uzņēmumā, kurš daudziem jau šķita neglābjami zudis, portālam daugavasbalss.lv stāsta tā īpašnieks Aigars Lūsis.

«Protams, vairums saldummīļu zina, ka Skrīveros darbojas uzņēmums Skrīveru saldumi, kurā arī ražo piena konfektes. Tomēr tas ir jauns uzņēmums, kurš savu vēsturi vēl tikai veido, izmantojot Skrīveru vārdu. Savukārt mēs esam pārņēmuši senās konfekšu vārīšanas tradīcijas, kuras Skrīveru pārtikas kombinātā izveidotas teju pirms sešdesmit gadiem. Te konfektes Gotiņa tiek vārītas pēc receptēm, kuras radītas pagājušā gadsimta vidū.

Salinātā rudzu maize ir Latvijas lepnums, un, globāli skatoties, no daudzām mūsu maizes šķirnēm ir tapuši atvasinājumi citās valstīs

To intervijā DB norāda maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja Lāči saimnieks Normunds Skauģis. Viņš stāsta par to, ka maizes cena bija jāpaaugstina jau pērn, taču konkurence neļauj to darīt, turklāt Lāču plānos esot Austrālijas pievienošana eksporta tirgiem un veikalu tīkla paplašināšana.

Aptuveni pirms gada Lāči sāka ražot konfektes. Vai tam ir plānotā atdeve?

Mēs uz to neskatījāmies kā uz milzīgu biznesa projektu, jo mums šajā jomā ir daudz jāmācās, jāsaprot, kā strādā tirgus. Projektu aizsākām, jo mums pašiem ļoti garšo šokolāde un ir daudz ideju, ko vēlamies pircējam piedāvāt. Kāpēc to nedarīt?

Nupat pie jauna pastaigu laukuma jeb voljera ir tikuši Līgatnes dabas takās mītošie lāči Mikus un Puika, turklāt šogad ir iecerēts labiekārtot lācenes Ilzītes voljeru, šodien, atklājot apmēram 2500 kvadrātmetru plašo Mikus un Puikas pastaigu laukumu, norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Kā žurnālistiem pastāstīja zvērkope Velga Vītola, lāči par viņu rīcībā esošo teritoriju ir sajūsmā. «Vispār grūti saprast, kam sajūsma bija lielāka - man vai viņiem. Kad lāči pirms dažām dienām mīnuss 20 grādu salā pirmoreiz tika izlaisti no sprostotavas, kurā viņi mitinājās līdz šim, viņi bija apmulsuši un ārā devās piesardzīgi. Pirmais laukā gāja Puika,» sacīja zvērkope, piebilstot, ka pēc brīža abi lāči esot priekā trakojuši un rāpušies kokos - gluži kā bērnībā.

Viņa jokojot izteicās, ka lāčiem jau ir izveidojies priekšstats par to, kādus voljera uzlabošanas darbus viņi veiks, piemēram, paplašinās dīķi. Turklāt Mikus uzstājīgi mēģinot nolauzt tievu bērziņu.

Latvijas kosmētikas ražotājs "GMT beauty" sadarbībā ar saldumu ražotāju SIA "Taste Caps" radījis šokolādes konfektes ar kolagēnu.

Šāda ideja kosmētikas ražotājam radusies jau vasarā. "Pētījam kolagēna līnijai kosmētiskās izstrādes, un izdomājām, ka klientiem jālieto kolagēns arī iekšķīgi. Tad nu izpētījām šādu piedāvājumu veidus un secinājām - vajag piedāvāt ko interesantāku par tirgū esošo. Nolēmām piedāvāt kolagēnu kā "garšīgu skaistumu". Konsultējoties ar ārstiem un uztura speciālistiem sapratām, ka konfektes ir ideāli tam piemērotas," stāsta "GMT beauty" ražošanas vadītājs Jānis Graudiņš. Uzņēmums norāda, ka nekas līdzīgs mūsu tirgū netika piedāvāts, tāpēc tā bija brīva niša interesantam piedāvājumam.

Cilvēki pērk sajūtas 

Saldumu ražotājs "CAPS! Chocolate" savu sortimentu papildina ar meistarklasēm....

Kā norāda kosmētikas ražotājs, tad kolagēns cilvēka organismā sāk samazināties no 25 gadu vecuma, tāpēc šokolādes konfektes ar kolagēnu piemērotas visiem, kas vēlas saglabāt jauneklīgu izskatu un gaitu.

"Formula ir vienkārša un grezna vienlaikus. Izvēlējāmies šokolādes konfekšu ražotāju, kam kvalitāte ir pirmajā vietā + augstvērtīgi ingredienti + 100% roku darbs + gardums savienots ar hidrolizēta jūras kolagēna dienas devu 2.5grami," stāsta J.Graudiņš. Konfektes ražo saldumu ražotājs "Taste Caps".

Sekojot idejai: Taste Caps! izveido savu veikalu 

Šis gads saldumu ražotājai SIA Taste Caps! sācies ar pārcelšanos uz jaunām...

Vaicāts, vai konfektes tiek eksportētas J.Graudiņš stāsta: "Jāsaka, ka šim produktam izmaksas ir ļoti augstas, mēs viņu nosaucām par "greznu nepieciešamību", jo rūpes par sevi ir nepieciešamas, bet ar šādu izstrādājumu tas ir grezni. Mums jau ir izmēģinājuma pasūtījumi uz ārzemēm, jāskatās, kā tirgus šajā laikā uz šo piedāvājumu noreaģēs."

Kā top? Taste Caps mandeļu mežģīņu cepumi 

Biznesa portāls db.lv piedāvā ieskatīties mandeļu mežģīņu cepumu tapšanas procesā uzņēmumā...

Kosmētikas ražotāja nākotnes plānos ir turpināt attīstību. "Šo gadu esam daudz darījuši zīmola atpazīstamībā, un arī jau nākamā gada sākumā startēsim ar trīs pilnveidotām produktu līnijām: "The Essence" ikdienas sejas un ķermeņa kopšanas produkti, "Active& Sport" produkti fiziski aktīviem cilvēkiem, un jā, būs arī produkti matiem, jo arī tie veido mūsu izskata koptēlu. Tā kā esam lepni par paveikto, un savos plānos esam ambiciozi," pauž J.Graudiņš.

Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome izskatījusi maizes ceptuves Lāči iebildumu par SIA Pobeda Confectionery iesniegto preču zīmes Lāču ģimene reģistrēšanu 2017.gadā Latvijas Patentu valdē. Uzklausot abu pušu argumentāciju, padome lēma par labu SIA Lāči, noraidot otra uzņēmuma mēģinājumu darboties Latvijā līdzīgā segmentā ar iepriekšminēto preču zīmi, informē SIA Lāči.

Padome nolēma, ka Pobeda Confectionery preču zīme Lāču ģimene Latvijā atzīstama par spēkā neesošu.

SIA Lāči uzsver, ka uzņēmuma darbošanās ar Lāču vārdu Latvijā ir pierādāma jau 25 gadu garumā un preču zīme izmantota gan ražotāja, gan produkcijas nosaukumos. «Tirdzniecības dati lielākajos veikalu tīklos, atpazīstamība un publiski pieejamie reputācijas rādītāji ir neapšaubāms sabiedrības vērtējums un vienlaikus uzņēmuma kapitāls, kas veido arī zīmola vērtību, prestižu un unikalitāti. Diemžēl tas neizslēdz arī iespēju citiem ražotājiem izmantot jau nostiprinātu tēlu, kas rada pozitīvas asociācijas, kaut vai lai izveidotu sasaisti ar savu produkciju tikai uz vārdiskas līdzības pamata vien,» norāda SIA Lāči.

Jau vairāk nekā gadu mājražotāja Agnese Milberga no Viesītes novada ražo ledenes uz kociņa jeb cukurgailīšus, ko nu pārdod jau vairāk nekā 30 veikalos Latvijā.

Tās viņa tirgo arī Beļģijā, Itālijā un Somijā. Ideja dzimusi, A. Milbergai gatavojoties kāzām, realizācija bijusi ilga, bet sasniegusi klientu – tā tika atzīta. «Kad pati gatavojos savām kāzām, gribēju ledenes dekorācijām, bet neatradu tādas, kādas gribēju. Tad arī nolēmu, ka varētu tās taisīt pati, bet pagāja krietns laiks, kamēr pieķēros pirmajai ledenei,» stāsta A. Milberga. Viņu aizrauj dzīve laukos, bet iztika jāpelna, un uzņēmējdarbības sākums bija sīrupu mājražošana.

Viesītes novada Saukas pagasta Ezera Zīlānos tapuši visdažādākie šī veida produkti – lielos katlos un ar pamatīgu kurināšanu. «Sāku savu darbību ar sīrupu ražošanu. Tas bija ļoti smags un energoietilpīgs process. Pēc tam pati braucu uz tirdziņiem ar produkciju un tad kādā ziemas dienā, kad vairs nebija nekā, no kā ražot sīrupu, nolēmu, ka varētu no priežu čiekuriem un sīrupa uztaisīt konfektes. Ārstnieciskas konfektes,» atklāj mājražotāja. Izvārītā masa un pēc tam konfekte izdevusies pilnīgi melna – tik melna, ka neviens tādu ēst nemaz neiedomātos. Paziņu smaidi par ledeņu ideju A. Milbergu nav apturējuši. Viņa turpināja darbu un eksperimentus, lai iegūtu piemīlīgāka izskata cukurgailīšus.

Ārstniecības augi nevis tējā, bet konfektēs un ziedēs. Šādu neparastu to pielietojumu atradusi durbeniece Anna Birzaka. Iedarbību viņa pārbauda uz savas un ģimenes locekļu ādas, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Pēc darba gaitu beigšanas durbeniece Anna Birzaka pievērsusies neparastam vaļaspriekam. Viņa vāc ārstniecības augus un iestrādā tos konfektēs un ziedēs. Uz šo nodarbi pamudinājis fakts, ka pati nevar lietot sintētiskās tabletes un smēres, vajadzējis pāriet uz dabīgajiem ārstniecības līdzekļiem. Sākusi ar piparmētru, kad pašai uz sejas pēc mājokļa remonta uzmeties dermatīts.

Uzzinājusi, ka Vācijā augus iestrādā ziedēs. Pirmās tapušas no ceļteku lapām un māllēpēm, bet nu A. Birzaka izmanto daudz ārstniecisko augu - pelašķus, lavandu, klinģerītes, sarkano āboliņu, raudeni, papeļu un priežu pumpurus, kumelītes, vībotni. «Jāzina, kuru augu drīkst ņemt, kuru ne,» skaidro A. Birzaka, pēc izglītības dārzkope.

Pievēršoties svaigēšanai, savā ēdienkartē Agnese Nazareca ietvēra arī saldumus. Kopā ar draudzeni Kristīni Rinču izlēmušas to gatavošanu pārvērst biznesa projektā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sēklu muss (SIA Tascen) izgatavo sēkliņu un žāvētu augļu konfektes, kurās nav cukura, miltu, olu, sviesta. «Tā ir veselīga alternatīva šokolādei, cepumiņiem un citiem našķiem, kas pārsvarā ir piesātināti ar dažādām ne visām labām uzturvielām. Varētu teikt, ka šie saldumi ir kā zāles. Man patīk Hipokrāta teiktais – lai uzturs ir zāles un zāles ir uzturs. Tā ir devīze mūsu saldumiem. Apēdot šīs trifeles, cilvēks apēd vitamīnus, minerālvielas, olbaltumvielas, dzelzi – daudz labu lietu,» apgalvo Kristīne. Šīs konfektes izskatās pēc parastām konfektēm. «Tāds ir mūsu mērķis, lai izskatītos kā īstas konfektes. Man ir prieks un lepnums, ka tas ir ne tikai bizness, ar ko pelni, bet tā arī palīdzi cilvēkiem. Tas dod gandarījumu,» saka Agnese.

Rīdzinieces Daces Grandavas filca lāči top jau kopš 2009. gada, tomēr sabiedrībai tie atrādīti tikai pēdējos pāris gados, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Misha attīstības vēsture īsuma ir šāda: sākumā bija lāči, tad auskari un cimdi, vēl pirms tam – cimdi. «Kaut kad ļoti sen manīju sievietes melnos cimdus ar košiem dekoriem, nepiefiksēju tehniku, bet atmiņā palika nospiedums, pilnīgi pa pieri iesita, kā es gribu uztaisīt cimdus ar krāsainiem ziediem,» atceras Dace. Mokošais jautājums – kā tādus radīt: adīt vai izšūt, kur meklēt piemērotāko tehniku? Lāču cilts dzima 2009. gada rudenī ar ciltstēvu priekšgalā, kad kolēģe iepazīstināja ar sausās (adatas) filcēšanas pamatiem. «Kad sāku darboties ar filcu, radīju savu pirmo lācīti – visu savu lāču ciltstēvu, kurš ļoti attāli līdzinās šodienas Misha lāčiem,» atminas Dace. Tobrīd neviens tādus lāčus–piespraudes netaisīja, vai arī Dace nebija tos sastapusi. Pati viņa ir mēģinājusi veidot arī ziedus, arvien telpiskākus. «Sākumā bažījos, ka, nonākot saskarē ar ūdeni, darinājumi varētu zaudēt formu, bet, vienreiz formu ieguvis, tas to vairs nemaina,» skaidro Dace.

Babītes novada maizes ceptuve Lāči pagājušajā gadā noturēja apgrozījumu iepriekšējā līmenī, vienlaikus piedzīvojot četrkārtīgu peļņas kritumu, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 7,27 miljoni eiro salīdzinājumā ar 7,47 miljoniem iepriekšējā gadā, bet peļņa bija 57 613 eiro salīdzinājumā ar 256 060 eiro 2014.gadā.

Kā norādīts vadības ziņojumā, finanšu rādītāju kritums skaidrojams ar izejvielu cenu kāpumu, minimālās darba algas pieaugumu un lielākiem ieguldījumiem eksporta tirgu apguvē.

Tāpat ziņojumā atzīts, ka ļoti negatīvu iespaidu uz finanšu rādītājiem atstājis ieilgušais remonts uzņēmuma centrālajā veikalā Benūžu Skauģos līdzās Liepājas šosejai, kur krasi krities gan apgrozījums, gan peļņa. Iznākumā uzņēmums bija spiests sarunās ar banku pārskatīt kredītu grafikus, kā arī nācies nedaudz paaugstināt atsevišķu produktu cenas, kompensējot algu un izejvielu izmaksu pieaugumu.

Latviešu mākslinieces Baibas Ošenieces aizraušanās ir rotaļu lācīšu un leļļu gatavošana. Darinot savus lāčus, viņai radusies ideja veidot īpašo raudzību lāci – tas top, ņemot vērā jaundzimušā «parametrus» - augumu un svaru piedzimšanas brīdī.

Raudzību lāčukiem precizitāte ir līdz gramam un milimetram. «Paņemot raudzību lāci rokā, neviena mamma netic, ka viņu mazulis piedzimstot bijis tik smags,» stāsta Lāču darbnīcas saimniece Baiba.

Raudzību lāci iespējams ietērpt mazuļa pirmajās drēbītēs. Pastāv iespēja uzšūt kleitiņu lāču meitiņai vai fraciņu lāču puikam ar jaundzimušā iniciāļiem. Šāda personalizēta lāča izmaksas ir aptuveni 250 līdz 300 eiro. Pusi no cenas veido materiālu izmaksas, otru pusi – roku darbs.

Visi darbi pārsvarā aizceļo uz ārzemēm - Krieviju, Japānu, Kanādu, Vāciju, un tikai kādi 10% no radītā paliek tepat Latvijā, pastāstīja Baiba.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv piedāvā ielūkoties SIA «Skrīveru pārtikas kombināts» ražotnē, kur top konfektes «Gotiņa» ar kaņepēm.

SIA «Skrīveru pārtikas kombināts» ir dibināts 1956. gadā un ir pirmā vieta Latvijā, kur vairāk nekā pirms 60 gadiem sāka ražot konfektes «Gotiņa». Tagad SIA «Skrīveru pārtikas kombināta» ēkās un uzņēmumā saimnieko skrīverieši Baiba un Aigars Lūši. Tas ir ne tikai viņu ģimenes bizness, bet arī viņu sirdsdarbs jau trešajā paaudzē. Aigaram Skrīveru Pārtikas Kombināts savulaik bija pirmā darba vieta - tāpat kā viņa vecākiem un tagad pašu bērniem.

Konfekšu receptūra gadu gaitā ir mainījusies un pilnveidota, Skrīveru «Gotiņas» ir ražotas «Skrīveru pārtikas kombinātā». Šobrīd konfektes tiek ražotas pēc uzņēmuma 70. - 80.gadu autentiskās receptūras un tehnoloģijas .

Dažādi nodibinājumi un organizācijas nelabprāt atklāj, cik tērē suvenīriem, kuriem pasaulē jānes stāsti par Latviju.

Paredzēts, ka 2014. gadā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) suvenīru iegādei tiks izmantoti 5% no kopējā gada budžeta, norāda biroja vadītāja Vita Jermoloviča.

Tiesa, cik liels ir gada budžets, informācija netiek sniegta. Arī nodibinājuma Rīga 2014 pārstāvji no šī jautājuma izvairās. Runātīgāka ir Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) tūrisma mārketinga eksperte Liene Pīpkalēja. TAVA šogad šim mērķim plāno atvēlēt ap septiņiem tūkst. eiro (bez PVN), kas ir mazāk nekā pērn izmantotie gandrīz deviņi tūkst. eiro.

Neveiksmīga pieredze

TAVA drīzumā plāno organizēt iepirkumu personalizētu suvenīru iegādei. Pēdējos gados gan divi ar suvenīru iegādi saistīti konkursi noslēgušies bez rezultāta. 2012. gadā tika izsludināts konkurss ar domu atrast kādus jaunus oriģinālus suvenīrus, ko izmantot korporatīvo attiecību stiprināšanai un pasniegt starptautiskajās tūrisma izstādēs vai citos sarīkojumos gan tūrisma profesionāļiem, gan plašai publikai, lai veidotu viesmīlīgu priekšstatu par mūsu valsti un tās tūrisma piedāvājumu. Tā kā nebija svaigu un interesantu suvenīru ideju un arī cenas bija pārāk augstas, konkurss beidzās ar neko. Arī pērnruden izsludinātais iepirkums par suvenīru un kartona stendu izgatavošanu bija neveiksmīgs – tajā vispār nepieteicās neviens pretendents. Tas gan nenozīmē, ka TAVA iztiek bez suvenīriem – pērn par 2,6 tūkst. eiro (bez PVN) tika noslēgts līgums ar SIA Aba prezent par personalizētu šokolāžu izgatavošanu un piegādi, 2012. gada nogalē – ar SIA RicBerry par 5,3 tūkst. eiro par augļu un dārzeņu sukāžu un sīrupu piegādi mārketinga pasākumu īstenošanai, izriet no informācijas TAVA mājaslapā. L. Pīpkalēja papildina: pērn iegādātas arī briļļu tīrāmās drāniņas, plastmasas maisiņi, glāžu paliktņi, stikla šķīvji personalizēti ar tūrisma tēla logo. TAVA suvenīru iegādi plāno budžeta ietvaros un izvērtējot vajadzības – tiek apzināti iespējamie apakšuzņēmēji, noskaidrotas izmaksas un izvēlēts piedāvājums ar izdevīgāko cenu.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties SIA Skrīveru pārtikas kombināts ražotnē, kur top konfektes Gotiņa.

Pirms dažiem gadiem senajā Skrīveru pārtikas kombināta ēkā, to atjaunojot, konfektes Gotiņas pēc klasiskās receptes sākuši uzņēmuma jaunie īpašnieki Aigars un Baiba Lūši. Pērn pārdoto gotiņu apmērs audzis un uzņēmums pamazām atgūst klientu loku.

Skrīveru pārtikas kombināts ir pirmā vieta Latvijā, kur pirms 60 gadiem sāka ražot gotiņas – tā pirmsākumi rodami 1957. gada janvārī, un šī vieta vienmēr ir bijusi saistīta ar ražošanu, jo pirms tam ēkā atradās brāļu Zaulu spirta brūzis, stāsta B. Lūse. Kara gados ēkas tika izdemolētas, taču 1956.gadā entuazistu grupa nolēmusi izveidot Ogres Augļu un dārzeņu pārstrādes rūpkombinātu, 1962. gadā uzņēmumu pārdēvējot par Skrīveru pārtikas kombinātu.

Linda un Arnis Blaževiči internetā izpētījuši, kā ražot karameles, un uzsākuši savu biznesu. Pagaidām apgūts pašmāju tirgus, bet nākotnē tiek cerēts attīstīt arī eksportu.

SIA Madonas Karameles ir ģimenes uzņēmums, kas darbību aizsāka 2013. gadā mājas virtuvē. «Pirmo gadu karameļu konfektes taisījām mūsu mājas virtuvē, bet tad mūs uzrunāja Madonas pašvaldība un ieteica pieteikties biznesa ideju konkurā Madona var labāk, kur ieguvām līdzfinansējumu. Ar finansējuma palīdzību varējām iekārtoties ražotnes telpās un pieņemt darbā cilvēkus. Tā nu viss aizsākās ar mani un vīru, bet tagad esam deviņi strādājošie,» biznesa portālam db.lv stāsta L. Blaževiča.

«Ideja par karameļu konfektēm noteikti neradās Latvijā. Ideju aizguvām no dažādiem pasaules interneta portāliem. Mēs skatījāmies, kā taisa šīs konfektes, un mums tas šķita ļoti interesanti un neparasti. Viss sākās hobija līmenī, bet tagad tas ir mūsu pamatdarbs,» teica L. Blaževiča.

Ražošanas procesa pilnveides nolūkā «Orkla Latvija» uzstādījusi jaunu, energoefektīvu vafeļu konfekšu iesaiņošanas iekārtu, kas ļauj strādāt efektīvāk un ātrāk, turklāt tā iesaiņo konfektes hermētiski noslēgtā, pasargājot no ārējo apstākļu ietekmes, informē uzņēmuma pārstāve Lineta Mikša.

Kopumā šajā projektā uzņēmums investējis 500 000 eiro.

«Īstenojot šo projektu, mēs varējām nomainīt piecas savu laiku nokalpojušās iekārtas pret vienu mūsdienīgu un jaudīgu iekārtu, kas sniedz iespēju strādāt efektīvāk un ražošanas procesā patērē mazāk elektroenerģijas,» uzsver «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Salīdzinājumā ar līdz šim izmantotajām iekārtām, uz jaunās iekārtas iespējams iesaiņot četras reizes vairāk konfekšu, turklāt tā sniedz iespēju nākotnē attīstīt vēl papildu ražošanas jaudu. Iekārtas procesu vadība ir pilnībā datorizēta, kas ļauj ātri un ērti veikt datu analīzi, kā arī reāllaikā sekot līdzi tam, cik efektīvi tiek strādāts. Savukārt iebūvētie optiskie devēji seko līdzi procesa nepārtrauktībai un automātiski atlasa tās konfektes, kas neatbilst iepriekš definētiem kvalitātes parametriem, tādējādi nodrošinot pirmo kvalitātes kontroli. Ne mazāk būtiski ir tas, ka iekārta nav jāapstādina, lai nomainītu iepakojuma materiāla ruļļus – šis process notiek automātiski, nesamazinot mašīnas ātrumu.

Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air pasažieriem regulārajos reisos piedāvās bezmaksas konfektes, kafiju un tēju pēc tam, kad pērn oktobrī sāka piedāvāt pasažieriem dzeramo ūdeni lidojuma laikā bez maksas, piektdien vēstīja laikraksts Postimees.

Estonian Air valdes loceklis Indreks Randvērs laikrakstam stāstījis, ka runa ir par kopprojektu, kas ir līdzīgs pērn rudenī sāktajam kopā ar dzērienu ražotāju A Le Coq, kad lidmašīnu pasažieriem tika piedāvāta iespēja lidojuma laikā saņemt dzeramo ūdeni bez maksas. «Mēs sazinājāmies ar vairākām kompānijām, kuras varētu būt ieinteresētas piedāvāt savu produkciju mūsu reisos. Tuvākajā laikā tādai sadarbībai pievienosies arī kafija un tēja,» teica Randvērs.

Lidsabiedrības koncepcijas izmaiņas tiek veiktas kopš pagājušā gada rudens. «Ūdens ir pirmā un pati elementārākā prasība. Viss tālākais - konfektes, tēja, kafija - ir papildinājums un vēlēšanās padarīt pasažieriem lidmašīnā pavadīto laiku patīkamāku,» norādīja Estonian Air valdes loceklis un piebilda, ka sadarbības projektiem vajadzētu palīdzēt saglabāt cenas saprātīgā līmenī pašreizējā tirgus situācijā.

Latvijas uzņēmums Biorganik5 un Igaunijas uzņēmums Chaga OU Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmā radījis želejas konfektes Wild Candy, kas ir izgatavotas no dabīgām sulām un speciālā tehnoloģijā pārstrādātām ogām, biznesa portālam db.lv pastāstīja Biorganik5 valdes priekšsēdētāja Iveta Cīrule.

Paredzēts, ka organiskās želejas konfektes būs bez krāsvielām, glutēna, laktozes, papildus pievienotiem konservantiem. Jaunā produkta galvenais mērķis - konfekšu izgatavošanā izmantot pēc iespējas lielāku dabīgās sulas sastāvu. I.Cīrule pastāsta, ka ierasti želejas konfekšu sastāvā ir cukurs, ūdens, līdz 20% sulas un krāsvielas. Jaunajā produktā būs 70% sulas, aukstumā žāvētas ogas - dzērvenes, brūklenes, mellenes, organiskais pektīns, kā arī cukurs tiks aizvietots ar citu saldinātāju. Apsvērta ideja, ka ogās varētu iestrādāt arī dažādus piparus un piedāvāt želejas konfektes ar asumiņu.

Tāpat želeju konfekšu sastāvā būs sulas, piemēram, alvejas sula, kas iegūta Kanāriju salās, čagas eliksīrs, bērzu sulas sīrups tiks iegādāts no diviem piegādātājiem Latvijā un Igaunijā.

SIA Dimdiņi, kam pieder konfekšu ražotne gan Lizumā, gan Skrīveros, īpašnieks Normunds Audzišs mierina, ka Lizumā konfektes tiks ražotas. Taču atzīst, ka konfekti Gotiņa, iespējams, nomainīs cits sortiments, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Lizuma konfekšu cehs tiešām šobrīd piedzīvo nelielas pārmaiņas. Pagaidām ir samazināts konfektes Gotiņa tīšanas apjoms. Tas uz brīdi pat tika apstādināts,» situāciju raksturo N.Audzišs.

«Ja gadījumā izveidosies situācija, ka Lizumā Gotiņas vairs neražosim, tad divkārt lielākā apjomā tās ražos Skrīveros. Savukārt Lizumā tad būs cita veida konfekšu sortiments, ko pagaidām gan neatklāšu. Darbinieces, kuras agrāk strādāja cehā, tad pakāpeniski tiks atkal pieņemtas darbā. Esam jau nolūkojuši jaunas ražošanas iekārtas. Drīzumā brauksim tās skatīt un domāsim, kā tā atvest un kad tās uzstādīt. Es domāju, ka jau tuvākajā laikā Lizumā konfektes tiks ražotas pat trīskārt lielākā apjomā, nekā līdz šim,» solījis N.Audzišs.

Šoreiz portāls db.lv piedāvā saviem lasītājiem ieskatīties SIA Skrīveru saldumi ražošanas procesos.

Šajā reizē uzņēmumu apmeklējām Ēnu dienā, tādēļ kopā ar portāla žurnālisti un fotogrāfu ražotni apciemoja arī skolnieces Terēze Cēbele un Kristīne Tukre.

Uzņēmums Skrīveru saldumi ir dibināts 2005.gadā, tādēļ šajā gadā svin 10 gadu jubileju. Šo gadu laikā kompānija ir ievērojami paplašinājusies, jo sākotnēji tika ražotas tikai gotiņas, taču tagad Skrīveru saldumos top vairāk nekā 100 veidu saldumi.

SIA Skrīveru saldumi ir ģimenes uzņēmums un Skrīveru ražotnē strādā vairāk nekā 50 cilvēki, stāsta filiāles vadītāja Dace Vītoliņa. Skrīveros ražo gan Skrīveru Gotiņas, gan visus šokolādes gardumus. Otra ražotne ir Lizumā, kur arī tiek ražotas konfektes Skrīveru Gotiņas. Pirktākie produkti uzņēmumā ir plūmes šokolādē, marcipāns šokolādē un konfektes Gotiņa.

Konditorejas un uzkodu ražotājs Latvijā Orkla Confectionery & Snacks Latvija radījis jaunu ģimenes zīmolu Drako, kas izstrādāts speciāli Latvijas un Igaunijas tirgum, informē uzņēmuma pārstāve Lineta Mikša.

Investīciju apmēru jaunajā zīmolā uzņēmums neatklāj.

Jaunā zīmola produktu klāstā ietilpst dažāda veida mīkstās konfektes un augļu sulu konfektes.

Drako sulu konfektes tiek ražotas Laima ražotnē Latvijā un to sastāvā ir Gutta sulu koncentrāts. Tās ražotas ar piecām dažādām garšām un tirdzniecībā pieejamas kopš oktobra.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija pārstāv produktu zīmolus Laima, Selga, Staburadze, Ādažu Čipsi un Taffel. Uzņēmums eksportē preces uz gandrīz 30 valstīm, tajā kopumā strādā vairāk nekā 1 000 cilvēki.

Orkla ir Oslo Fondu biržā (Oslo Stock Exchange) kotēts uzņēmums, kurš bāzēts Oslo, Norvēģijā. No 2016.gada 31.decembra Orkla grupā strādā 18 154 darbinieki. Orkla apgrozījums 2016.gadā bija 4,2 miljardi eiro (NOK 37,8 miljardi).

Mikrouzņēmuma «From Bee.With Love.» īpašniece un dizainere Olga Grigurko uzskata, ka «Laimas» konfektes un «Kārums» sieriņi ir Latvijas vizītkarte, tāpēc viņa izveidojusi somiņas, kas līdzinās šiem produktiem. Tāpat viņa darina arī «Book clutch» jeb grāmatu somiņas.

O. Grigurko jau no bērnības vēlējusies nodarboties ar šūšanu, jo viņas vecmāmiņa bija šuvēja. «Es nopirku «second hand» veikalā apģērbu, un mēs to kopā pārveidojām. Man vienmēr bijusi vēlme kaut ko veidot, bet nebija ticības sev,» atceras dizainere.

Papildu somiņu izgatavošanai O. Grigurko strādā interjera dizaina nozarē, taču viņas izglītība ir saistīta ar loģistiku, studējusi «Transporta un sakaru institūtā», kā arī trīs gadus strādājusi šajā nozarē. No Liepājas uz Rīgu viņa pārcēlusies pirms 11 gadiem, bet uzņēmumu nodibinājusi 2013.gadā.

Reiz somiņu autorei bija jādodas uz kādu pasākumu un par godu tam viņa ļoti vēlējās sev uztaisīt somiņu, kas izskatās pēc grāmatas. «Tas paņēma tik daudz laika un nervu, ka es sapratu, ka to ir grūti izdarīt un beigās nolēmu, ka varu šajā jomā sākt savu biznesu. Es somiņas fotogrāfiju ieliku «Instagram» un draugi rakstīja, ka tā ir superīga ideja, jo tā bija izveidota, ņemot par pamatu īstas grāmatas dizainu.»

Laimai var nākties pārtraukt konfekšu Lācītis ķepainītis pārdošana Lietuvā, jo tiesa apmierinājusi Krievijas saldumu ražotāja Krasny Oktyabr prasību par preču zīmes anulēšanu, trešdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Cīņa tiesās par šīs jau kopš Padomju laikiem populārās preču zīmes piederību turpinās jau trīs gadus. Pirmo reizi tiesāšanās notika pēc Laimas rosinājuma, bet otru reizi šogad maijā – pēc Krasny Oktyabr iniciatīvas.

Līdz šim tiesu lēmumi Latvijā ir bijuši par labu Laimai un atzīts, ka Krasny Oktyabr preču zīme Miška kosolapij Latvijā nav spēkā, līdz ar to Krievijā ražotos «lācīšus» Latvijā pārdot nedrīkst. Taču Viļņas apgabaltiesa pirms nedēļas pieņēmusi lēmumu par labu Krievijas saldumu ražotājam un likusi anulēt Laimas preču zīmi Lācītis ķepainītis, kā arī aizliegt Latvijā ražoto konfekšu izplatīšanu Lietuvā. Tiesa arī piedzinusi no Laimas nepilnu pusotru tūkstoti eiro.