Igaunijas valdība gatavojas izveidot jaunu uzņēmumu, kas pārņemtu nacionālās aviokompānijas Estonian Air lomu gadījumā, ja Eiropas Komisija (EK) pieņems nelabvēlīgu lēmumu attiecībā uz lidsabiedrībai piešķirto valsts finansējumu, vēsta Postimees.

Igaunijas televīzija ETV ziņo, ka investīciju apjoms uzņēmuma akciju kapitālā veido 40,7 miljonus eiro.

«Igaunijai ir jābūt gatavai gan uz pozitīvu, gan negatīvu [EK] lēmumu, tāpēc valdība ir pilnvarojusi ekonomisko lietu un infrastruktūras ministru izveidot valstij piederošu uzņēmumu ar akciju kapitālu 40,7 miljonu eiro apmērā. Galvenais šīs kompānijas mērķis ir izveidot aviokompāniju un struktūru šajā grupā, lai spētu apkalpot Igaunijas gaisa pakalpojumu tirgu un nodrošināt pakalpojumus citām aviosabiedrībām,» pavēstījis Ekonomisko lietu un komunikāciju ministrijas preses nodaļas vadītājs Rasmuss Rūda.

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Pēc neoficiālas informācijas, Eiropas Komisijas (EK) konkurences ģenerāldirektorāts piektdien pieņēmis nelabvēlīgu lēmumu attiecībā uz Igaunijas aviokompānijai Estonian Air piešķirto valsts finansējumu, kas lidsabiedrībai tagad jāatmaksā valstij.

EK attiecīgo lēmumu publicēs sestdien.

Igaunijas valdība laika posmā no 2008. līdz 2014.gadam Estonian Air akciju kapitālā un glābšanā ieguldījusi aptuveni 130 miljonus eiro.

Tikmēr Igaunija veido jaunu valsts aviokompāniju AS Nordic Aviation Group, kas pārņems nacionālās aviokompānijas lomu.

EK veica visaptverošu izmeklēšanu par 40,7 miljonu eiro valsts finansējuma piešķiršanu Estonian Air restrukturizācijai laika posmā no 2011. līdz 2014.gadam.

Briseles izmeklēšana Estonian Air lietā aizkavējās vairāku iemeslu dēļ, tostarp atbildīgā komisāra nomaiņas, Igaunijas nacionālo vēlēšanu un EK iesniegtā lidsabiedrības restrukturizācijas plāna labojumu dēļ.

Igaunijas bijusī nacionālā lidsabiedrība Estonian Air, kas pēdējo reisu veica 7.novembrī, iesniegusi tiesā bankrota pieteikumu.

Piektdien Estonian Air iesniedza Harju apriņķa tiesā bankrota pieteikumu, kurā lūdz tiesu sākt bankrota procesu, noteikt datumu sēdei, kurā izskatīs bankrota pieteikumu un iecels pagaidu bankrota administratoru, aģentūrai BNS teica kompānijas preses pārstāve Ilona Eskelinena.

Jau ziņots, ka Estonian Air 13.novembrī nosūtīja vēstuli kreditoriem, kurā lūdza viņu piekrišanu nesamaksāto algu un atlaišanas pabalstu izmaksai darbiniekiem, norādot, ka tas samazinās Estonian Air aktīvus, no kuriem daļēji varētu tikt apmierinātas kreditoru prasības. Vēstulē kreditoru atbilde tika lūgta līdz 18.novembrim. Līdz šim termiņam 27 kreditori sniedza savu atbildi, un astoņas atbildes bija negatīvas, arī no viena no lielākajiem kreditoriem - Skandināvijas aviokompānijas SAS. Tādējādi kompānija nevar samaksāt darbiniekiem, pirms nav norēķinājusies ar citiem kreditoriem.

Zemo aviobiļešu cenu dēļ izteikti lielākā daļa tūristu izvēlas aviolidojumus; arī Latvijā pārvietošanās lidojot pieaug

Aviolidojumu nozīme attiecībā uz Latvijas ārējo tūrismu arvien pieaug. Kaut gan ekskursijas ar autobusiem vai braucieni ar kruīza kuģiem bauda uzticīgo klientu pieprasījumu, teju visi tūrisma operatori lielākoties piedāvā tādas ceļojumu paketes, kurās paredzēti pārlidojumi ar lidmašīnu.

Ceļojumu biroja Jēkaba ceļojumi direktore Ilze Alksne DB stāsta, ka apmēram 80% uzņēmuma klientu izvēlas tādu ceļojumu maršrutus, kuros iekļauti arī aviopārvadājumi. Varētu pieļaut, ka iemesls ir zemās aviobiļešu cenas, tomēr I. Alksne to neapstiprina: «Tā īsti nevaram runāt par aviobiļešu cenu kritumu, jo aviobiļetes ir lētas tikai tad, ja tās tiek nopirktas laicīgi. Ja izvēlas lidojumu pēc dažām dienām, tad cenas parasti nav zemas. Zemākas cenas vēl ir novērojamas virzienos, kur nav īsti sezona un tūristi brauc mazāk.»

Latvijas aviācijā operacionālā līmenī valda stabilitāte, bažas rada neskaidrā nākotnes stratēģija, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vasara Latvijas nacionālajai aviokompānijai AirBaltic, salīdzinājumā ar citām reģiona aviokompānijām, ir iesākusies veiksmīgi. 2014. gads ir noslēgts ar 10,7 milj. eiro lielu peļņu, un vasarā AirBaltic no Rīgas piedāvās piecus jaunus galamērķus – uz Alborgu, Dubrovnikiem, Rodas salu, Salonikiem un Pizu. Savukārt no Tallinas AirBaltic ir sācis lidojumus uz Berlīni, Vīni un Parīzi. Igaunijas aviokompānijai Estonian Air joprojām klājas diezgan grūti – nav pozitīvi izbeigta Eiropas Komisijas izmeklēšana par ieguldīto valsts naudu aviokompānijā, un pērnais gads tika noslēgts ar 6,4 milj. eiro zaudējumiem. Tāpēc par AirBaltic aktivitātēm Tallinā Estonian Air nepriecājas, un tās vadītājs Jans Palmers publiski pārmetis AirBaltic negodīgu konkurenci, izvēloties tos pašus maršrutus, kuros jau lido Estonian Air. Par pārmetumiem AirBaltic vadītājs Martins Gauss tikai paraustījis plecus, piebilzdams, ka Latvijas tirgus ir limitēts, tāpēc aviokompānijai, kas par savu mājastirgu jau tradicionāli uzskata visu Baltiju, ienākumi jāgūst citviet. Turklāt situācija tirgū ir tāda, ka «vai nu konsolidē kādu, vai tiec konsolidēts». Maija vidū jaunu iespēju AirBaltic radīja arī darbību pārtraukusī Lietuvas aviokompānija Air Lituanica. DB jau rakstīja, ka 2012. gadā pēc bijušā Viļņas mēra Artura Zuokas iniciatīvas dibinātajai aviokompānijai Air Lituanica kapitāla nepietiekamības, tirgus piesātinātības un izvēlētās stratēģijas dēļ ilgs mūžs nav prognozējams. AirBaltic bija pirmā aviokompānija, kas paziņoja, ka pārņem daļu no Air Lituanica maršrutiem.

Eiropas Komisija (EK) pēc padziļinātas izmeklēšanas nolēmusi, ka Igaunijas sniegtais atbalsts aviokompānijai Estonian Air devis tai neattaisnotu pārsvaru pār konkurentiem, pārkāpjot Eiropas Savienības (ES) valsts palīdzības noteikumus, teikts sestdien publicētā EK lēmumā.

Estonian Air tādējādi ir jāatmaksā jau saņemtais valsts finansējums, kas saskaņā ar EK rīcībā esošo informāciju ir aptuveni 85 miljoni eiro plus procenti un tā nevar saņemt papildus paredzētos 40 miljonus eiro restrukturizācijai.

Estonian Air nepārtraukti zaudējumus cieš kopš 2006.gada. EK izmeklēšanā noskaidrots, ka Igaunijas sniegtā palīdzībā neatbilst ES valsts palīdzības normām, jo vairākkārtīgais valsts atbalsts nav nodrošinājis kompānijas atgriešanos pie peļņas gūšanas un nav ierobežojis palīdzības radītos konkurences kropļojumus.

Tikmēr Estonian Air vadība pēc EK lēmuma publicēšanas paziņoja, ka pārtrauc visu savu uzņēmējdarbību.

Igauņi ārzemju «laimes lāča slimību» šķiet izslimojuši un savas nacionālās aviokompānijas Estonian Air glābšanā potenciālu saskata vietējos uzņēmējos

«Igaunijas valdība atdos Estonian Air igauņu investoram par velti un vēl norakstīs 90 miljonus eiro lielos parādus. Iedomājos vētru, ko šāda rīcība izsauktu Latvijā,» sociālā tīkla Twitter vietnē rakstīja Juris Pūce, kurš pēdējās Saeimas vēlēšanās startēja kā partijas Latvijas attīstībai premjera kandidāts. Ar šo piezīmi pietika, lai izceltos mikrovētra starp Twitter lietotājiem. Uzreiz pacēlās kritiskas balsis, kas sacīja, ka mums šādu investoru gan neesot. Un pat ja daži esot, tad tie visi esot jau finansējuši to vai šito, pieskaitāmi oranžām, zaļām vai zilām krāsām, ir ar bārdu vai ar ģeopolitiski nepareiziem radu rakstiem un tāpēc vien atzīstami par nepiemērotiem. Turklāt Latvijas un Igaunijas situācijas kaut vai aviācijā taču nemaz neesot salīdzināmas.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" finansiāli tuvojas sabrukumam un Latvijas valdībai būs jāpieņem lēmumi par turpmāko rīcību, paziņojis igauņu aviācijas eksperts Tomass Petersons.

Petersona vērtējumā "airBaltic" ir diezgan vecmodīgs nacionālās lidsabiedrības modelis, kam nepieciešamas lielas investīcijas, tādēļ tuvākajā laikā nav gaidāms, ka lidsabiedrība nesīs peļņu.

Eksperts Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR norādīja, ka, viņaprāt, "airBaltic" biznesa modelis nav pareizs, jo tāda izmēra lidsabiedrībai nacionālās aviokompānijas biznesa modelis neatmaksājas. Viņš to salīdzināja ar agrākās Igaunijas nacionālās aviokompānijas "Estonian Air" mēģinājumiem paplašināties, kas prasa daudz laika un investīciju.

Igaunijas iepriekšējās nacionālās lidsabiedrības "Estonian Air" darbība tika izbeigta saistībā ar Eiropas Komisijas atzinumu, ka Igaunijas valsts sniegtā palīdzība kompānijai nav bijusi likumīga, tādēļ 2015.gadā tika izveidota "Nordic Aviation Group", kas arī atrodas sarežģītā finansiālā situācijā un valsts meklē iespējas to privatizēt.

AirBaltic pasažieru skaits, apgrozījums, peļņa aug; kompānija domā par jauniem tirgiem, taču investora jeb naudas piesaistes jautājums arvien aktuāls

To sarunā (1. aprīlī) ar Dienas Biznesu norāda Latvijas nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir tā lieta uz galda jūsu priekšā, par ko esat tik gandarīts?

Esam ar to ļoti lepni. Tā ir augstākā nozares balva, ko Air Transport World (ATW) reizi gadā pasniedz dažādās kategorijās. Esam vienīgā lidsabiedrība, kas to – Tirgus līdera balvu (vietējā tirgū) ‒ saņēmusi divreiz pēc kārtas. Īpaši lepnu mani darīja tas, ka, saņemot to airBaltic vārdā Ņujorkā, uz skatuves ar mani kopā bija Lufthansa vadītājs. uzvarēja arī Airbus 220, Air New Zealand. Pazīstami vārdi. Mēs nākam no mazas valsts. Prasīju auditorijai, kurš ir bijis Latvijā. Apmēram 10 cilvēki pacēla roku. Ja jūs tur būtu bijis, jūs būtu lepns par savu valsti un lidsabiedrību. Tas bija ļoti iespaidīgi. Tas dod lielu starptautisku publicitāti, un tā ir atzinība mūsu cilvēkiem par labi paveiktu darbu.

Igaunijas valstij piederošā nacionālā aviokompānija "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly", varētu zaudēt savu lielāko partneri - Skandināvijas aviokompāniju SAS -, jo SAS noslēgusi ilgtermiņa līgumu par sadarbību ar Zviedrijas lidsabiedrību BRA.

Kā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR teica Klimata ministrijas vicekanclers mobilitātes jautājumos Sanders Salmu, Igaunijas pusei tāds SAS lēmums bijis pārsteigums un pašlaik tiek gaidīts skaidrojums no SAS.

Pēc tam, kad "Nordica" 2019.gadā pārtrauca lidojumus no Tallinas, tās pamatdarbība ir bijusi pakalpojumu sniegšana ar zīmolu "Xfly". Tās lielākais klients ir bijis SAS, kam tagad ir ilgtermiņa līgums ar BRA.

Salmu paskaidroja, ka Igaunijas kompānijai ir ilgtermiņa līgums ar Skandināvijas aviokompāniju un sadarbība turpinās. Reisu regularitāte pat esot pārsniegusi līguma prasības un "Nordica" gaidas, tādēļ pašlaik nav skaidrības, kā SAS un BRA sadarbības ietekmēs "Nordica",

Starptautiskā lidosta Rīga saglabā vadošo lomu reģionā, plāno pasažieru skaita kāpumu un jaunu infrastruktūru

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce. Viņa sāk ar ļoti labu ziņu. Proti, lidosta saņēmusi Eiropas Komisijas atzinumu, ka Latvijas valsts dividenžu politika attiecībā uz lidostu nav uzskatāma par valsts atbalstu. Tas nozīmē, ka no 2018. g. līdz 2023. g. lielāko daļu dividenžu varēs atstāt uzņēmuma rīcībā infrastruktūras projektu attīstībai. «Tas savukārt nozīmē, ka lidostas attīstības 6. kārta būs simtprocentīgi.»

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Vai tiešām tā ir, ka nekur un nekad ES valstis lidostas neatbalsta?

Lidostas virs pieciem milj. pasažieru nē. EK ļoti strikti seko avioindustrijas un valsts attiecībām .

Igaunijas nacionālās lidsabiedrības Estonian Air ģenerāldirektos Jans Palmers paziņojis, ka uzņēmums plāno konkurēt ar cenām ar Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic reisos uz Eiropas pilsētām, vēstīja biznesa laikraksts Aripaev.

«Dabiski, ja mēs varēsim, mēs mēģināsim konkurēt arī ar cenām. Tomēr mums ir jābūt uzmanīgiem, lai izpildītu savus uzdevumus,» Palmers teicis laikrakstam.

Viņš norādīja, ka konkurence aviokompāniju starpā ir sīva. «Mēs lidosim uz Berlīni, sāksim lidojumus uz Vīni, apsveram lidojumus uz Parīzi,» klāstīja Estonian Air vadītājs, kurš piebilda, ka Igaunijas kompānija šos reisus sāks vasaras sezonā - aprīlī vai maijā.

airBaltic trešdien paziņoja, ka 7.maijā sāks lidojumus no Igaunijas galvaspilsētas Tallinas uz Austrijas galvaspilsētu Vīni, bet dienu iepriekš paziņoja, ka 6.maijā sāks lidojumus no Tallinas uz Vācijas galvaspilsētu Berlīni. Oktobrī Latvijas lidsabiedrība sāka reisus starp Tallinu un Francijas galvaspilsētu Parīzi.

Igaunijas aviokompānijas Estonian Air valdes loceklis Erki Urva uzskata, ka Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic plāni izveidot 11 tiešos lidojumus no Tallinas ir maz ticami un Latvijas Ekonomikas ministrijas ierosinājums citām valstīm iegādāties airBaltic akcijas ir neiespējams, vēsta Postimees.

«airBaltic blefo un viņi tā rīkojušies arī agrāk,» izdevumam Postimees norāda Urva. «Vēl tikai nesen viņi centās izveidot lielu skaitu tiešo lidojumu no Viļņas, taču tas beidzās ar pasažieru pārvadāšanu uz Rīgas lidostu. Ja tādas lielas starptautiskas kompānijas kā Ryanair nav spējušas izveidot tiešos lidojumus no Tallinas, tad mūsu tirgus līdz šim nav kļuvis citādāks latviešiem.»

Urva sacīja, ka airBaltic akciju iegāde Igaunijas valstij nav iespējama, ņemot vērā noteikumus par valsts palīdzību.

«Ja airBaltic lielākais akcionārs Latvijas valsts ziedotu akcijas Igaunijas valstij, tad tas varētu būt apspriežams, taču valsts naudas investēšana nav iespējama,» uzsver Urva.

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas uzņēmumiem aviodispečerus sagatavos Somijā, aģentūrai LETA pavēstīja VAS «Latvijas gaisa satiksme» (LGS) pārstāvis Arnis Lapiņš.

Viņš norādīja, ka LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš, Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja «Lennuliiklusteeninduse» («Estonian Air Navigation Service», EANS) valdes priekšsēdētājs Tanels Rautits un Somijas aeronavigācijas uzņēmuma «Air Navigation Services Finland Oy» («ANS Finland») vadītājs Raine Luojuss piedalījās ceremonijā par godu līgumu parakstīšanai par gaisa satiksmes vadības dispečeru apmācību Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem.

«Gaisa satiksmes vadības dispečeri ir ļoti prestiža, taču reta profesija. Šie dispečeri Latvijā strādā tikai LGS, tāpēc viņu sagatavošana notiek tikai tad, kad mūsu uzņēmumā rodas vajadzība pēc jauniem darbiniekiem. Aviācijas nozarei attīstoties, pašlaik ir nepieciešami jauni speciālisti, un viņus sagatavos mūsu somu kolēģi,» skaidroja Tauriņš.

Igaunijas valstij piederošā nacionālā aviokompānija "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly", 2023.gadā strādājusi ar 19,1 miljona eiro neauditētajiem zaudējumiem un 107,3 miljonu eiro apgrozījumu, 3.septembrī ziņoja lidsabiedrība.

2022.gadā uzņēmums guva 1,5 miljonu eiro peļņu, bet tā apgrozījums bija 90,6 miljoni eiro.

Kā norāda kompānija, pamatdarbības izdevumi pieauga par 40 miljoniem eiro jeb 44,7% inflācijas spiediena, vienreizējo projektu sākšanas izmaksu jauniem klientiem, pilotu un stjuartu trūkuma, kā arī un ilgākas par plānoto lidmašīnu tehniskās apkopes dēļ.

Finanšu rezultātus 2023.gadā negatīvi ietekmēja vairāki ārkārtēji notikumi, tostarp lidmašīnas "Airbus A320" dzinēja problēmas, kas izmaksāja aptuveni 2,2 miljonus eiro remontdarbu un zaudēto dienas ieņēmumu dēļ, jo lidmašīna ilgāku laiku netika ekspluatēta, kā arī ārējo faktoru radītie bojājumi, kas ietekmēja lidmašīnas ATR.

Igaunijas valstij piederošā nacionālā aviokompānija "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly", pēdējo trīs mēnešu laikā spējusi sasniegt rentabilitātes stabilitāti, paziņoja kompānija.

Kopš pagājušā gada augusta "Nordic Aviation Group" ir koncentrējusies uz aviokompānijas darbības pārveidošanu, lai pārvarētu problēmas, kuru dēļ iepriekš uzņēmumam radās grūtības.

Uzņēmums koncentrējas aviokompānijas galveno darbības rādītāju uzlabošanai, jo īpaši lidojumu atcelšanas novēršanai, atcelto lidojumu skaita samazināšanai un lidojumu regularitātes uzlabošanai. Tās ir galvenās problēmas, kas izraisīja aviokompānijas finanšu grūtības un zaudējumus 2023.gadā.

Pagājušā gada jūnijā un jūlijā "Nordica" atcēla 480 lidojumus, un tās lidojumu regularitātes rādītājs bija 92,98%. Šogad tajā pašā periodā tika atcelti tikai 48 reisi un lidojumu regularitāte bija 99,18%, kas ir desmit reizes mazāk. Uzņēmuma lidojumu regularitāte, kas ir viens no svarīgākajiem rādītājiem aviosabiedrību nozarē, pēdējā laikā ir bijusi augstāka par nozares vidējo rādītāju - 99,4% jūlijā, 98,8% augustā un 99,2% septembrī.

Skandināvijas aviokompānija SAS lauzīs sadarbības līgumu ar Igaunijas valstij piederošo nacionālo aviokompāniju "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly", un tas nozīmē, ka turpmāk starp Tallinu un Stokholmu varētu būt divi reisi dienā līdzšinējo sešu vietā.

"2024.gada 25.septembrī SAS oficiāli informēja "Regional Jet" par nodomu lauzt lidmašīnu nomas ar apkalpi līgumus, saskaņā ar kuriem "Regional Jet" veic reisus minētajos maršrutos,'' ceturtdien paziņoja "Nordica", kas ir "Regional Jet" māteskompānija. SAS nolēmusi pārtraukt lidot Zviedrijas iekšzemes maršrutos no Stokholmas uz Sundsvallas-Timro, Ronnebī and Engelholmas lidostām.

Uzņēmumā informēja, ka līguma laušanas dēļ samazināsies arī SAS veikto reisu skaits starp Tallinas un Stokholmas Ārlandas lidostu. Sākotnējā informācija liecina, ka reisu biežums varētu sarukt par pusi, kā rezultātā reisu skaits darba dienās var samazināties no sešiem līdz diviem.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" mazākuma akcionārs, Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens ir izrādījis interesi iegādāties Igaunijas valstij piederošo nacionālo aviokompāniju "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly" un otrdien prezentēja savu biznesa plānu.

"Nordica" valdes priekšsēdētājs Remko Althuiss Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR sacīja, ka aviokompānijas nākotnes biznesa plāns sastāv no trim posmiem: nākamā ziema, periods no 2024.gada aprīļa līdz 2025.gada martam, un posms, kas sāksies pēc 2025.gada marta.

"Mēs plānojam saglabāt savu pašreizējo floti, kā arī personālu, biroju un sistēmas," skaidroja Althuiss.

Kā viņš teica, plāns paredz aviokompānijas privatizāciju, un pašlaik notiek sarunas ar potenciālo investoru, dāņu uzņēmēju Larsu Tūsenu, kuram pieder Dānijas lidsabiedrība "Jettime" un 2,03% "airBaltic" akciju.

"Nordica" uzraudzības padomes loceklis un Klimata ministrijas kanclera vietnieks Sanders Salmu sacīja, ka nepieciešamība iesniegt biznesa plānu radās pēc tam, kad Skandināvijas aviokompānija SAS negaidīti nolēma ievērojami samazināt līgumos ar Igaunijas uzņēmumu paredzēto pakalpojumu apjomu.

No šā gada 18. augusta valsts akciju sabiedrība Latvijas gaisa satiksme (LGS) nodrošinās AFTN/AMHS sistēmas operatora pakalpojumus Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam Estonian Air Navigation Service (EANS). LGS turpmāk attālināti darbosies arī EANS komunikācijas centra vārdā.

Šādu sadarbību paredz jūnijā starp EANS un LGS parakstītais līgums.

Ideja par šādu sadarbības modeli EANS radās 2015. gada beigās, kad tā iegādājās modernu Frequentis ražotu AFTN/AMHS sistēmu, kam līdzīgas izmanto vairākās Ziemeļeiropas valstīs. EANS veiktā sākotnējā analīze apliecināja, ka izmaksu ziņā visefektīvāk ir nodot AFTN/AMHS operēšanas pakalpojumus citam aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam, kam jau ir atbilstoša pieredze šajā jomā. Pēc iespēju un piedāvājumu apzināšanas par perspektīvāko partneri tika izraudzīta Latvijas gaisa satiksme.

Igaunijas nacionālā lidsabiedrībā "Nordic Aviation Group", kas strādā ar zīmoliem "Nordica" un '" XFly", veiksmīgi īsteno savu biznesa plānu un jau ir parakstījusi līgumus vai ir sarunu pēdējā posmā par 11 no 13 tās lidmašīnām izmantošanu, paziņoja kompānija.

"Nordica" apliecināja, ka viens no līgumiem ir ar Skandināvijas lidsabiedrību SAS, kas iepriekš lauza Igaunijas kompānijai nozīmīgu līgumu.

"Šodien mēs ekspluatējam piecas lidmašīnas, no kurām viena ir paredzēta SAS, un pašlaik tiek parakstīti līgumi", tādējādi līdz novembra beigām līgums būs noslēgts ar 11 lidmašīnu izmantošanu, paskaidroja "Nordic Aviation Group" valdes priekšsēdētājs Remko Altheiss.

Igaunijas nacionālās lidsabiedrības flotē ir 13 lidmašīnas. Ziemas sezonas laikā, ievērojot nozarē pieņemto praksi, vienai lidmašīnai tiks veikta apkope, kas nozīmē, ka kompānijai būs iespēja lietot 12 lidmašīnas. Pašlaik par 11 lidmašīnu izmantošanu ir noslēgti līgumi vai arī tie drīzumā tiks noslēgti. Piecas lidmašīnas strādās tuvākās bāzēs, piemēram, Dānijā, Norvēģijā, Vācijā vai Itālijā, un sešas lidmašīnas tiks izmantotas tālākos projektos Vjetnamā, Rietumāfrikas un Indijas okeāna reģionā.

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) un Lennuliiklusteeninduse Aktsiaselts (Estonian Air Navigation Services - EANS) ir gatavi kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu Tālvadības tornis (Remote Control Tower – turpmāk rTWR).

Kopīgo apņemšanos apliecināja LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš un EANS valdes priekšsēdētājs Tanels Rautitss (Tanel Rautits), parakstot sadarbības memorandu par rTWR izstrādi.

Parakstītajā memorandā abi partneri apsver iespējas apvienot resursus jaunu tehnoloģiju un risinājumu izstrādē un personāla apmācībās, tā panākot līdzekļu ietaupījumu.

Memorands paredz informācijas un dokumentu apmaiņu, pētījumu, programmu izstrādes un citu darbību koordināciju, kopīgu analīzes veikšanu, kā arī resursu piešķiršanu darbam. Partneri arī kopīgi izstrādās pamatojumu, lai panāktu Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanu projekta īstenošanai.

No 16. maija kā stratēģiskais biznesa konsultants Luminor pievienojies Veids Stouks, kurš iepriekš bijis naudas pārvedumu kompānijas TransferWise operāciju vadītājs.

Viņš atbalstīs Luminor vadības komandu uzņēmuma biznesa stratēģijas plāna izstrādē, tostarp veicinot veiksmīgu mērķu izpildi un īstenošanu produktu un pakalpojumu, finanšu un riska jomās.

Pirms TransferWise Veids trīs gadus darbojās kā Igaunijas nacionālās aviosabiedrības Estonian Air finanšu direktors un astoņus gadus Swedbank Group, Igaunijas bankā ieņemot dažādas pozīcijas, tai skaitā finanšu direktora un Swedbank Group Finanšu nodaļas vecākā analītiķa. Strādājot TransferWise kādarbību vadītājam, viņa komanda bija atbildīga par klientu naudas pārvedumiem un aizsardzību.

«Luminor es pievienojos, lai strādātu dažādos izpilddirektoram un vadības komandai paredzētos projektos. Ņemot vērā Luminor pēcapvienošanās un pārmaiņu procesu posmu, būs nepieciešams papildus atbalsts, un es ar nepacietību gaidu iespēju pielietot savu pagātnes pieredzi, lai pārmaiņas palīdzētu veikt iespējami ātri un izdevīgi mūsu klientiem,» saka Veids Stouks, jaunieceltais Luminor Groupstratēģiskā biznesa konsultants.

Igaunijas nacionālās aviokompānijas "Nordica" valdes priekšsēdētājs Erki Urva paziņojis, ka atstāj amatu.

Urva sacījis sabiedriskajai raidorganizācijai ERR, ka šādu lēmumu pieņēmis, jo valdība gatavojas reorganizēt "Nordica" grupas uzņēmumus, lai tos privatizētu.

"Ja gribat sākt kompānijas sagatavošanu privatizācijai, būtu saprātīgāk, lai ar tādām lietām nodarbotos jauni cilvēki," sacīja Urva, kurš vada "Nordica" kopš 2019.gada, bet no 2002. līdz 2005.gadam vadīja toreizējo nacionālo lidsabiedrību "Estonian Air".

Jau ziņots, ka lidsabiedrība "Nordic Aviation Group", kas strādā ar zīmolu "Nordica", 2020.gadā cietusi 10,5 miljonu eiro zaudējumus, kas bijuši trīsreiz lielāki nekā 2019.gadā. Aviokompānijas apgrozījums šajā laika posmā sarucis par 42% līdz 61 miljonam eiro.