Finanšu ministrija kā Hipotēku un zemes bankas kapitāla daļas turētāja akceptē Hipotēku bankas agresīvo komercpraksi, uzskata Latvijas Kredītņēmēju apvienība.

Par to liecinot FM juridiski korektā, bet ciniskā atbilde uz LAKRA vēstuli, kurā tā lūdz FM sniegt atbildi, kāpēc šī banka, pārskatot aizdevuma līguma nosacījumus kredītņēmējiem, kas bez kavējumiem sedz ikmēneša maksu, vienpusēji palielina pievienotās procentu likmes no 1% līdz 6%, tādējādi veicinot šo kredītņēmēju maksātnespēju. LAKRA lūdza arī ministriju sniegt skaidrojumu, vai šāda rīcība būtu uzskatāma par agresīvu komercpraksi.

«Apvienība saņēma juridiski korektu, bet cinisku skaidrojumu, kurā Finanšu ministrija apraksta bankas kā komercstruktūras darbību un sniedz norādi, ka ar aizņēmējiem noslēgtie aizdevuma līgumi nesatur nosacījumus, kas liegtu aizņēmējam izbeigt aizdevuma līgumu pirms termiņa, ja aizņēmējs uzskata, ka Hipotēku bankas piedāvātā procentu likme ir pārmērīgi augsta,» paziņojumā presei pauž LAKRA. Cinisms, uzsver apvienība, slēpjas faktā, ka, ja vienpusēji pieņemtie uzcenojumi neapmierina klientu, tad uz trīsdesmit gadiem ņemtais kredīts ir jāatmaksā divu mēnešu laikā. Tādā veidā kredītņēmējs tiek novests līdz maksātnespējai, kas nodara reālu kaitējumu Latvijas ekonomikai, norāda apvienība, pārmetot FM, ka tā nespēj domāt valstiskā mērogā.

Latvijas Kredītņēmēju apvienība ievērojusi saistību starp Valsts prezidenta likumdošanas padomnieci Sandru Sondori-Kukuli un advokātu biroju Liepa, Skopina/BORENIUS un Latvijas Komercbanku asociāciju.

20. jūnijā Latvijas Televīzijas raidījumā De Facto tika parādīts sižets par Valsts prezidenta likumdošanas padomnieces Sandras Sondores-Kukules ģimenes strīdu ar Ādažu novada domi par nelikumīgu būvniecību tauvas joslā. Gan Sondore-Kukule, gan viņas dzīvesbiedrs no komentāriem atteicās, tā vietā izplatīja paziņojumu ar advokātu biroja Liepa, Skopiņa/BORENIUS starpniecību.

Kā zināms, tieši advokātu birojs Liepa, Skopiņa/BORENIUS izstrādāja Latvijas Komercbanku asociācijas iesniegtos Maksātnespējas likumprojekta grozījumus un tieši asociācijas pārstāvju vēstule pagājušonedēļ pamudināja Valsts prezidentu Valdi Zatleru apsvērt iespēju atgriezt Saeimas pieņemto likumu otrreizējai caurlūkošanai. Sapulcē, kas pagājušo piektdien notika prezidenta kancelejā, Valsts prezidentu pārstāvēja likumdošanas padomniece S. Sondore-Kukule.

Trīs dienas pirms Rīgas apgabaltiesa plāno skatīt pieteikumu par Latvijas Krājbankas bankrota procedūras sākšanu, ar prasību atcelt no amata maksātnespējīgās bankas administratoru SIA KPMG Baltics nolēmusi vērsties arī izdevniecība Žurnāls Santa. Pirms tam ar šādu prasīnu tiesā jau vērsās Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība, kas pārstāv vairākus privātos Krājbankas kreditorus.

Žurnāls Santa neredz citu iespēju, kā aicināt tiesu atcelt maksātnespējas administratoru SIA KPMG Baltics, pretējā gadījumā bankas kreditoriem savus uzkrātos un zaudētos līdzekļus banka neredzēt, uzskata izdevniecības pārstāvis advokāts Aldis Gobzems.

«Diez vai kāda no valsts un pašvaldības institūcijām, uzņēmējiem vai privātpersonām Latvijā, kas bankas kraha rezultātā zaudēja grūtā darbā nopelnītos vairāk nekā 70 tūkstošus latus, vēlas «atdāvināt» maksātnespējas administratoram un viņa algotajiem speciālistiem savu naudu,» pauda A. Gobzems.

Advokāts norādīja, ka viņam nav izprotamas augstās maksātnespējīgās bankas ikmēneša uzturēšanas izmaksas. «Kāpēc pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas bankā vēl strādā tik liels skaits darbinieku? Vai patiešām šajā posmā ir nepieciešams uzturēt tik daudz bankas speciālistu? Vai tas ir normāli, ka administratīvās izmaksas mēnesī sastāda pus otra miljona latu?» jautā A. Gobzems.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Saeimas balsojums 17.jūnijā par maksātnespējas likuma galīgo redakciju parādīs īsteno partiju «seju». Partijas, kuras nobalsos pret, vai vēlēsies vēl ko «pārstrādāt», tādejādi «noraujot» likuma pieņemšanu nostāsies pret Latvijas tautas nākotni. Šis balsojums parādīs, vai deputāti ir tautas vai «banku» deputāti, teikts Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) atklātajā vēstulē Saeimas deputātiem.

Apvienība aicina atbalstīt sagatavoto maksātnespējas likuma redakciju, kas ļaus Latvijas pilsoņiem palikt dzimtenē, legāli strādāt, maksāt nodokļus, kas savukārt cels katra Latvijas iedzīvotāja labklājību un Latvijas ekonomikas uzplaukumu kopumā.

LAKRA vērš uzmanību uz to, ka iepriekš tika noraidīts gan Latvijas Kredītņēmēju apvienības izstrādātais Krīzes likumprojekts, kuru parakstīja vairāk nekā 12 500 Latvijas iedzīvotāju, gan Latvijas Republikas Finanšu ministrijas sagatavotā Privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģija.

Šobrīd deputātu rokās ir iespēja atbalstīt Latvijas kredītņēmējus, turklāt šī maksātnespējas likumprojekta redakcija neprasa papildus ne santīma no Latvijas budžeta. Gluži pretēji – tās rezultātā mazināsies ēnu ekonomika un budžetā ieplūdīs līdzekļi un attiecīgi būs jāveic mazāka budžeta konsolidācija, uzskata apvienība.

Latvijas kredītņēmēju apvienība lūdz Latvijas valsts prezidentu Valdi Zatleru neatbalstīt šauras baņķieru grupas intereses un izsludināt Maksātnespējas likumu Saeimas pieņemtajā redakcijā.

Vēstulē prezidentam Kredītņēmēju apvienība (LAKRA) uz banku izteiktiem brīdinājumiem par kredītresursu dārdzību nākotnē atgādina, ka tieši šo resursu lētums izraisīja nekustamo īpašumu «burbuli» un faktiski arī krīzi Latvijas ekonomikā. Atbildības un riska trūkums no kredītiestāžu puses pieļāva 120% kredītu uz nepārbaudītu ienākumu un kredītvēstures pamata. LAKRA uzskata, ka banku pieprasītais līdzfinansējums tikai veicinātu uzkrāšanas kultūru Latvijā un mudinātu cilvēkus dzīvot atbilstoši saviem līdzekļiem. «Maksātnespēja nav sods par stāvēšanu neatļautā vietā, bet gan visas mantas zaudēšana, un divu gadu ilgs periods, kad ir jāizcieš skarbi ierobežojumi. Tieši otrādi, bankrota iespējamība liks galvojuma pieprasītājam rūpīgi pārbaudīt galvojuma kvalitāti, kas pēdējos gados nav ticis darīts, tādējādi diskriminējot šo saistību pastiprinājuma līdzekli kā tādu.

Nolikto atslēgu princips hipotekāru kredītu ņēmējiem draud ar šādu kredītu nepieejamību, Valsts prezidentam jāpieņem lēmums par grozījumu izsludināšanu

Eksploziju izraisījuši vakar Saeimā akceptētie grozījumi Maksātnespējas likumā par fizisku personu maksātnespēju. Tie paredz zemāku parādu slieksni, lai fiziska persona varētu iesniegt maksātnespējas pieteikumu. Proti, no 2015. gada fiziska persona maksātnespēju varēs prasīt, ja tās parādi būs 5000 eiro (pašlaik 7114 eiro), kā arī ja parādi, kurus nevarēs segt gada laikā, būs 10 000 eiro (pašlaik 14 228 eiro). Tāpat deputāti nolēma mainīt parādsaistību dzēšanas termiņus. Tiem, kuriem pēc mantas pārdošanas būs palikušas parādsaistības 5000–100 000 eiro apjomā, šis termiņš būs viens gads, savukārt tiem, kuru atlikušās parādsaistības būs 100 001 līdz 200 000 eiro, – divi gadi, bet tiem, kuriem tās būs lielākas par 300 000 eiro, – trīs gadi. Tādējādi aptuveni 95% problēmās nokļuvušo kredītņēmēju ekonomiskajā apritē varēs atgriezties gada laikā.

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Tieši pusei no 14 ministriem bankās ir kredītsaistības. Amatpersonu deklarācijas atklāj, ka parādā bankām ir arī 40 Saeimas deputātu, 10 no tiem saistības pārsniedz 100 000 eiro. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc iniciatīvas, kas kaut vai nedaudz mazinātu kredītņēmēju atkarību no bankām, virzās gliemeža ātrumā, spriež laikraksts Diena.

Laikraksts norāda, ka, piemēram, jau gadiem ilgušas diskusijas par to, ka finansiālu grūtību gadījumā cilvēkiem būtu jādod iespēja nokārtot saistības, atdodot īpašuma atslēgas bankai. Tā sauktais nolikto atslēgu princips iestrēdzis Saeimas lasījumos, jo bankas kategoriski nostājas pret izmaiņām, uzsverot, ka tas sadārdzinās hipotekāros kredītus. Tikmēr ievērojama daļa kredītņēmēju, kaut jau izlikti no sava nekustamā īpašuma, joprojām turpina bankām maksāt.

Kamēr pērnā gada amatpersonu deklarācijas vēl nav pieejamas, 2012. gada pārskati sniedz ainu, kas liek uzdot jautājumu - cik objektīvu lēmumu vēlētājs var sagaidīt no parlamenta, kur gandrīz pusei deputātu ir kredītsaistības, uzsver laikraksts. Dienas aptaujāto ekonomistu domas dalās. Daži šādu pieļāvumu dēvē par konspirācijas teoriju, citi norāda, ka tas tomēr ir nozīmīgs atkarības risks.

Valsts prezidents Andris Bērziņš nosūtījis otrreizējai caurlūkošanai Saeimā pagājušajā nedēļā pieņemtos Civilprocesa likuma grozījumus.

Pavadvēstulē A. Bērziņš norādījis, ka likumā jāpanāk saprātīgu līdzsvaru starp kreditora un parādnieka interesēm, kā arī jāievēro valsts pienākums gādāt par grūtībās nonākušajām ģimenēm un nodrošināt bērnu intereses, informē prezidenta preses dienests.

22.jūlijā Valsts prezidents saņēmis Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības lūgumu, savukārt 26.jūlijā – Latvijas Kredītņēmēju apvienības lūgumu Civilprocesa likuma grozījumus nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Pretenzijas pret Civilprocesa likuma grozījumiem radušās tādēļ, ka, skatot likumprojektu trešajā lasījumā, tajā iekļautas normas, kas nosaka, ka tiesu izpildītājs kredītiestādei dod rīkojumu noguldītos līdzekļus tiesu izpildītāja norādītajā piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumu apmērā pārskaitīt tiesu izpildītāja depozīta kontā, saglabājot parādniekam līdzekļus minimālās mēneša darba algas apmērā.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

Kopš 29. jūlija, kad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka pieņemt pieteikumus valsts subsidēto darba algu programmā tūrisma nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, pēc atbalsta līdz 13. augustam vērsušies 379 uzņēmumi. Savukārt eksportējošo uzņēmumu atbalsta programmā, kurā pieteikumi tiek pieņemti no 5. augusta, LIAA saņēmusi 99 iesniegumus.

"Ņemot vērā, ka kritēriji atbalsta saņemšanai, īpaši tūrisma nozares uzņēmumiem, ir samērā vienkārši, prognozējām, ka uzņēmumi aktīvāk pieteiksies atbalstam. Šobrīd no 478 pieteikumiem 95 ir apstiprināti un jau nākošajā nedēļā šiem uzņēmumiem tiks izmaksāti aptuveni 5 miljoni eiro. Pieteikumus abās atbalsta programmās pieņemsim līdz 30. septembrim, un darba algās izmaksājamā summa būs attiecināma no iesnieguma iesniegšanas dienas, tādēļ nevajadzētu būt bažām par to, ka uzņēmēji nepagūs izmaksāt saņemto atbalstu līdz 31. decembrim.

Šobrīd redzam, ka ne visi uzņēmēji ir rūpīgi iepazinušies ar programmas kritērijiem, un atsevišķus pieteikumus esam spiesti anulēt vai noraidīt. Tūrisma nozares uzņēmumiem visbiežāk neatbilstības programmas izvirzītajiem kritērijiem konstatējam attiecībā uz nodokļu parādiem, kuri uz pieteikuma iesniegšanas dienu nedrīkst būt lielāki par 1000 eiro. Šādos gadījumos aicinām uzņēmējus iesniegumus anulēt un vērsties pēc atbalsta atkārtoti pēc parādu nomaksas vai panāktas vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tāpat atsevišķos gadījumos konstatējam, ka uzņēmumam bijušas grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes vēl pirms Covid-19 pandēmijas izsludināšanas. Saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem valsts atbalsta programmas nosacījumiem arī šādos gadījumos atbalsta izmaksa tiek atteikta," skaidro LIAA direktors Kaspars Rožkalns, piebilstot, ka šobrīd anulēti ir 6, bet noraidīšanai tiek gatavoti 3 iesniegumi.

Pirmdien, 26. jūlijā plkst. 12:30 pie Saeimas ēkas Latvijas Kredītņēmēju apvienība (LAKRA) plāno rīkot atbalsta akciju Saeimas Tautsaimniecības komisijas sagatavotajai Maksātnespējas likuma redakciju.

«Lai gan mēs uzskatām, ka Latvijas iedzīvotājiem un valsts tautsaimniecībai kopumā vislabvēlīgākais bija Saeimā 3. balsojumā pieņemtais likums, šobrīd mēs aicinām deputātus atbalstīt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pieņemto pārstrādāto likuma redakciju,» komentēja apvienības vadītājs Aainārs Gorenko

Apvienība izsaka cerību, ka Saeima pirmdien pieņems maksātnespējas likumu un Valsts prezidents to izsludinās, kaut arī likums šādā redakcijā pasliktinās ekonomiski aktīvo cilvēku (kam ir kredītsaistības virs 100 000 latu) stāvokli un, pēc A. Gorenko teiktā, bremzēšot Latvijas tautsaimniecības attīstību vēl par diviem gadiem.

Līdz ar valdības šodien pieņemto lēmumu esam spēruši pēdējo soli, lai sāktu sniegt valsts atbalstu jaunuzņēmumiem jeb start-up uzņēmumiem - aicinām jaunuzņēmumus un to investorus reģistrēties un iesniegt pieteikumus dalībai atbalsta programmās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Šā gada 7. februāra Ministru kabineta sēdē apstiprināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība.

Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par jaunuzņēmumu jeb start-up uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijas valstīs. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums ir pamats šādu uzņēmumu attīstības veicināšanai. Ieviešot specifiskas, tieši šai uzņēmēju grupai atbilstošas atbalsta programmas, sagaidām, ka ik gadu Latvijā radīsies vismaz 30 šādi uzņēmumi, kas būs piesaistījuši aptuveni 160 augsti kvalificētus darbiniekus, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pēc dažām nedēļām būs pieejams 42,9 miljonu eiro atbalsts zemas īres maksas mājokļu būvniecībai reģionos, ceturtdien vebinārā sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Atbalsta programma ir izstrādāta, lai risinātu tirgus nepilnības un nodrošinātu kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus reģionos mājsaimniecībām, kuras nepietiekamu ienākumu dēļ nevar atļauties mājokli par tirgus cenu, skaidroja Indriksone.

Ekonomikas ministre uzsvēra, ka lielai daļai Latvijas mājsaimniecību nepietiekamu ienākumu dēļ nav iespējas īrēt kvalitatīvu mājokli par tirgus cenu. Tāpat Indriksone norādīja, ka atbalstam varēs pieteikties visos reģionos, izņemot Rīgu un Pierīgu.

“Dzīvokļu trūkums ir būtiska problēma reģionos, uzņēmējiem sāk trūkt darbaroku, un tas traucē attīstībai. Mēs, Valmieras novads, startēsim šajā programmā un būvēsim daudzstāvu koka namus, kas būs vēl viens jaunums. Esmu pārliecināts, ka cilvēki novērtēs šo programmu,” daloties Valmieras novada pieredzē, pauda novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Jaunā cikla inkubācijas programmā visā Latvijā uzņemti 96 komersanti, kuru uzdevums būs trīs gadu laikā attīstīt savus inovatīvos produktus vai pakalpojumus, apliecinot to eksporta potenciālu.

“Inkubācijas programmā esam uzņēmuši 52 inovatīvus un 44 eksportspējīgos un tehnoloģiju jomā strādājošos uzņēmumus. Uzņēmumi darbojas cilvēka dzīves kvalitātes un veselības uzlabošanas, aprites ekonomikas un klimata jautājumu risinājumu jomā. Ir arī vairāki biofarmācijas produktu ražotāji un uzņēmumi, kuri strādā pie zināšanās balstītu informācijas tehnoloģiju risinājumu attīstības. Mēs novērtējam, kā mainās uzņēmējdarbības vide un to, ka uzņēmumi domā par ilgtspējīgu produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Tas nozīmē, ka ekonomikā notiek pārmaiņas un pakāpeniski virzāmies uz augstākas pievienotās vērtības produktiem un pakalpojumiem,” stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Raivis Bremšmits.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi grozījumus apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmā, rosinot dubultot atbalstu šajā programmā, aģentūru LETA informēja ministrijā.

Patlaban regulējums paredz, ka apgrozāmo līdzekļu granta programmā atbalsta apmērs ik mēnesi ir 30% no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 50 000 eiro, un ne vairāk kā 800 000 eiro saistītu personu grupai.

Tomēr EM izstrādājusi grozījumus programmā, paredzot, ka atbalsta apmērs uzņēmējiem tiek dubultots, proti, 60% no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī. Tāpat rosināts paaugstināt maksimālos atbalsta griestus līdz 100 000 eiro mēnesī.

Par minētajiem grozījumiem programmā plānots vēl diskutēt finanšu ministra Jāņa Reira vadītajā darba grupā uzņēmēju atbalstam un un pēc tam virzīt apstiprināšanai valdībā.

Izglītības organizācijas "Junior Achievement Latvia" (JA Latvia) Līderu programma šogad atzīmē savu desmitgadi. Programmas mērķis - attīstīt jauniešos līderības prasmes, nākotnē kļūstot par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē vai radošajās sfērās - ir sasniegts. Programmas absolventu sasniegumi jau tagad pamanīti un novērtēti ne vien Latvijā, bet arī citviet pasaulē.

“JA Latvia” Līderu programma ir unikāla izglītības iniciatīva vidusskolas jauniešiem viņu personības attīstībai un izaugsmei, veicinot jauniešos līderības attīstību un nodrošinot līderības kompetenču attīstošu un pilnveidojošu vidi. Programma ietver nodarbību ciklu – meistarklases, atbalsta tikšanās un vasaras nometni “Junior Achievement Unlocked”, kurās tiek apgūtas dažādas prasmes, piemēram, projektu vadība, laika plānošana, saviesīga sarunu māksla, mediju treniņi, uzņēmējdarbības veidošanas pamati u.c. Programmas mērķis ir veidot jaunu līderu paaudzi Latvijas konkurētspējas palielināšanai.

“Līderu programma ir radīta, lai atklātu un attīstītu jauniešu līderības potenciālu, sniedzot viņiem ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktisku pieredzi, kas jauniešos veicina pašpārliecinātību un spēju veikt nozīmīgas pārmaiņas sabiedrībā. Mūsu mērķis ir palīdzēt jauniešiem kļūt par nākotnes līderiem, kas spēj iedvesmot un vadīt citus dažādās dzīves jomās – no biznesa un politikas līdz mākslai un valsts pārvaldei. Ticam, ka ieguldījums jaunajos līderos ir ieguldījums Latvijas nākotnē,” ir pārliecināts Jānis Krievāns, “Junior Achievement Latvia” valdes priekšsēdētājs.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra programmā "Prototech" atbalstu prototipa izstrādei saņēmuši 30 uzņēmēji un ideju autori.

Trīs no tiem izstrādāti viedo materiālu jomā, radot īpašu kamanu prototipu, stiklašķiedras armatūras ražošanas iekārtas 3D modeli un iepakojuma plēvi no biodegradējama brūnaļģes materiāla.

"Viedie materiāli klasiskajā izpratnē ietver dažādus funkcionālus elektronikas materiālus un kompozītmateriālus. Jebkādu jaunu materiālu izstrāde šajā jomā ir ļoti dārga. Atšķirībā no informācijas tehnoloģijām, kur inovācijas var radīt teju jebkurš, kam ir dators, viedo materiālu jomā ar jaunu risinājumu izstrādi nodarbojas augstskolas. Taču inovācijas šajā jomā iespējamas, kad augstskolas licencē savus izgudrojumus uzņēmumiem, kuri ir gatavi tos attīstīt tālāk," saka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs.

Ekonomikas ministrijas izstrādātā valsts atbalsta programma jaunajām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei ir «pilnīgs sviests un tukšs populisms», kas nekādā veidā nepalīdzēs jaunajām ģimenēm iegādāties mājokli. Tāpat šī programma neatstās arī nekādu ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu, šodien žurnālistiem sacīja nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

«Jāsaprot, ka valsts nekādu naudu nedos, tikai sniegs kaut kādu garantiju daļai no pirmās iemaksas. Tā ir virtuāla garantija, kas stāsies spēkā tikai jaunās ģimenes maksātnespējas gadījumā. Tā kā šī ideja tiek virzīta vienlaikus ar tā saucamo «nolikto atslēgu principu», kas ievērojami apgrūtinās kreditēšanu un radīs situāciju, ka banku finansējums nebūs lielāks par 60% no nepieciešamās summas, lielas jēgas no atbalsta programmas nebūs,» skaidroja Šmits.

Viņš norādīja, ka pie šī brīža sērijveida dzīvokļu cenām plānotā valsts garantija nesegtu pat visu pirmās iemaksas apjomu, kas jaunajai ģimenei būtu jāsakrāj pašai. «Ir dzirdēts apgalvojums - varam atļauties paņemt kredītu, bet nevaram sakrāt pirmajai iemaksai nepieciešamo summu. Nevajag sevi mānīt. Ja cilvēks piecu vai septiņu gadu laikā nespēj sakrāt pirmajai iemaksai, tad kredīta ņemšana nozīmē dzīvošanu no algas līdz algai 25 gadu garumā. Ko darīt tad, ja šo gadu laikā ģimene izjūk?» norādīja Šmits.

Tautsaimniecības komisija atbalsta kredītņēmējiem labvēlīgu maksātnespējas likumprojektu, uzskata Latvijas Kredītņēmēju apvienība LAKRA

Pozitīvi tiek vērtēts paredzētais ierosinājums: ja kredītņēmējs dzīvo vienīgajā mājoklī, kura vērtība nepārsniedz 100 000 latus un viņa apgādībā ir citas personas, tad pēc procesa uzsākšanas, viņš var nekustamā īpašuma pārdošanu atlikt līdz vienam gadam, lai sameklētu citu mājokli, pie nosacījuma, ka viņš maksā komunālo maksājumus.

Kā kredītņēmējam labvēlīgs tiek nosaukts arī priekšlikums, ka maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūra ilgs divus gadus un cilvēkam parādu dzēšanai katru mēnesi būs jāmaksā 30% no saviem ienākumiem.

Neapmierināti ar plānotajiem un Tautsaimniecības komisijas atbalstītajiem likuma grozījumiem ir banku pārstāvji, jo bankām galu galā būšot «jābaro spekulanti un treknie kaķi», izteicies Komercbanku asociācijas pārstāvis Kazimirs Šļakota. Ierosinājumi esot spekulantu interesēs, tāpēc bankas turpinās cīnīties par saavām tiesībām, vēstī telegraf.lv. Šādi ierosinājumi atbalstīti priekšvēlēšanu gaisotnē.

Kaut arī krīzes smagākie gadi jau ir aiz muguras, cilvēki joprojām cīnās ar tās sekām un ir spiesti atteikties no «treknajos» gados iegādātajiem nekustamajiem īpašumiem, lai segtu kredītus vai dotās galvojuma ķīlas, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Latvijas Kredītņēmēju apvienība ir viena no sabiedriskajām organizācijām, kas palīdz sakārtot attiecības ar kredītus izsniegušajām bankām. Tās konsultants Jānis Āboliņš laikrakstam stāstījis, ka komunikācijā ar bankām vai to meitasuzņēmumiem, kas apsaimnieko izsolēs iegūtos neveiksminieku dzīvokļus, ne vienmēr viss norit gludi.

Piemēram, ABLV bankas meitasuzņēmums Transform 3 pēc izsoles akta apstiprināšanas nesteidzoties pārslēgt līgumus ar iegūto nekustamo īpašumu apsaimniekotājiem un bijušajiem dzīvokļu īpašniekiem joprojām pienāk rēķini par komunālajiem pakalpojumiem.

Jautāts, vai Transform 3 vienīgā izceļas ar nevēlēšanos pēc iespējas ātrāk pārņemt ar nekustamo īpašumu saistītos pienākumus, J. Āboliņš teicis, ka ABLV izveidotā kompānija uz pārējo fona būtiski izceļoties.