Laikā, kad pie Rātsnama notiks pikets, pieprasot Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) atkāpšanos no amata, Rātslaukumā vienlaikus pulcēsies arī Ušakova atbalstītāji, lai paustu pretēju viedokli un atbalstītu domes priekšsēdētāju.

Bijušais domes deputāts Jānis Mārtiņš Skuja rīt, 3.decembrī, no plkst.13 līdz 14 organizē piketu, pieprasot Ušakova atkāpšanos no amata. Pikets Ušakova atbalstam iecerēts tajā pašā laikā un vietā - 3.decembrī no plkst.12.30 līdz 14.30.

Ušakova atbalsta akcijas organizators ir inženiertīklu būvniecības firmas SUIS Rīga vadītājs Jānis Jukšinskis, kurš atrodams arī partijas Saskaņas centrs ziedotāju sarakstā.

Jukšinskis uzskata, ka Ušakovs ir vienīgais, kas kaut ko darījis Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā, jo pēc notikušā viņš atstādinājis sešus būvvaldes darbiniekus, organizējis faktu izpēti. «Nolaidības dēļ ir radīti milzīgi zaudējumi tautai. Protams, morāla atbildība ir vienmēr, bet negribu dalīt, kurš ir vainīgs. Ticu, ka viņa vadībā ir iespējams atrast atbildīgos,» sacīja Ušakova atbalstītājs.

Jaunais maksātnespējas likums sācis reāli darboties – iesniegts pirmais maksātnespējas pieteikums saskaņā ar jaunā likuma normām, informē Latvijas Kredītņēmēju apvienība (LAKRA)

LAKRA biedrs 1. novembrī pirmais iesniedza maksātnespējas pieteikumu tiesā un tas arī šajā nedēļā apstiprināts. «Šim cilvēkam ir viens īpašums (māja Valmieras rajonā) un kopējās parādsaistības GE Money bank nepārsniedz 100 000 latu. Tā kā šī cilvēka apgādībā atrodas viena persona, viņam ir iespēja uz vienu gadu atlikt mantas pārdošanu ar nosacījumu, ka tiek maksāti visi komunālie maksājumi. Pēc gada viņam 6 mēnešu laikā izsolē būs jāpārdod īpašums un pēc tam 2 gadus vajadzēs maksāt kreditoram 30% no saviem ikmēneša ienākumiem, bet ne mazāk kā 1/3 no minimālās algas,» skaidro LAKRA.

Lai arī nav pārliecības, ka pikets dos vēlamos rezultātus, aptuveni divi tūkstoši izglītības un zinātnes darbinieku šodien piketā «izsvilps» valdības piedāvājumu no nākamā gada 1. septembra paaugstināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 295 latiem. Pedagogi ir gatavi arī streikam, raksta Diena.

Arodbiedrība uzskata, ka šis piedāvājums nav atbilstošs pedagogu profesionālajai kvalifikācijai izvirzītajām prasībām. Tāpat tiek norādīts, ka minimālā alga valstī no nākamā gada 1. janvāra būs 225 lati, bet pedagogiem valdība piedāvā vien 15 latus pie pamatsummas.

Arodbiedrība kopā ar pedagogiem vēlas panākt zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu 2014. gadā vismaz līdz 310 latiem, nevis notiktajiem 295 latiem.

Ceturtdien gaidāmais pikets ir tikai gatavošanās streikam - jau tagad Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) paredz, ka pikets nenesīs vēlamos rezultātus, un būs jādomā par citām protesta formām. Streiku, pēc arodbiedrības paustā, mudina rīkot tieši paši skolotāji, jo nav ticības, ka «aizbraukšana un pastāvēšana pie Saeimas» dos rezultātus, raksta Diena.

Jūrmalas domes sēdē aptuveni 10 cilvēki ar aizlīmētām mutēm un melniem baloniem piedalās partijas Progresīvie akcijā ar mērķi aktualizēt pašvaldības lomu Slokā notikušajā ugunsgrēkā nelegālās atkritumu izgāztuves lietā.

Kā ziņots partija Progresīvie bija pieteikusi Jūrmalas domē piketu ar mērķi aktualizēt jautājumu par Slokas ugunsgrēku un prasīt Jūrmalas domi izvērtēt savu atbildību nelegālā atkritumu glabātavas lietā. Pikets netika saskaņots, tāpēc partija aicināja iedzīvotājus piketa vietā apmeklēt šodienas domes sēdi, lai klausītos, vai un ko domnieki spriedīs par šo katastrofu un Jūrmalas domes atbildību šajā lietā.

Aģentūra LETA novēroja, ka domes sēdē ieradās aptuveni 10 cilvēki, kuri bija aizlīmējuši mutes ar baltu līmlenti un kuriem rokās bija melni baloni. Uz atsevišķu pārstāvju krekliem bija redzams uzraksts Progresīvie.

Cilvēkiem rokās bija plastmasas maisi ar atkritumiem un viņi pēc sēdes izdalīja informāciju par iepriekš pieteikto piketu ar jautājumu «Kā pikets saistībā ar Slokas ugunsgrēku traucē Jūrmalas domei?»

Jo tuvāk nāk brīdis, kad noslēgsies konkurss par pasažieru pārvadājumiem Latvijā, jo skarbāki ir pārmetumi Autotransporta direkcijai un tās vadītājam Kristiānam Godiņam.

Situācija ir gluži kā pie pokera galda, kad kārtis vēl nav redzamas, bet apkārt sēdošie izrunājas un slēpj dūžus piedurknēs, un visi spēlētāji vienlaikus nekad nesēž pie galda. Proti, Satiksmes ministrija, kas dod finansējumu, pārvadātāji, kuri piedalīsies konkursā, un šoferu arodbiedrības sarunājas pa stūriem, divatā, bet pie galda visi blefo.

Šoferi grib 10 eiro

5. jūlijā pie Autotransporta direkcijas (ATD) notika Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības (LAKRS) rīkots pikets, kura galvenā prasība skanēja vienkārši: «10 eiro par nobraukto stundu autobusu šoferiem!» Bija aicinājums: «Godiņ, nāc ārā!» Bija citi saukļi, tomēr cauri visam vijās neapmierinātība par to, ka valsts vēl 2030. gadā autobusu šoferiem paredzējusi 6,05 eiro par nobraukto stundu.

Vairāki Latvijas kosmētikas nozares pārstāvji – MADARA Cosmetics, Bio2You, Stenders, Kinetics Nail Systems un Ieva Plaude-Rēlingere – nodibinājuši Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju (LAKRA), kuras mērķis ir popularizēt mūsdienu Latvijas kosmētikas ražotājus un to produktus Latvijā un ārpus tās robežām. Asociācija strādās ne vien pie Latvijas kā kvalitatīvas kosmētikas ražotājvalsts tēla, akcentējot produktu kvalitāti, bet arī izglītos Latvijas sabiedrību par vietējās kosmētikas pozitīvajām īpašībām.

«LAKRA apvienojušies ražotāji, kuru kopējais apgrozījums ir aptuveni 20 milj. eiro, turklāt gandrīz 70% no saražotās produkcijas asociācijas biedri eksportē. Tas norāda uz šīs nozares konkurētspēju un arī potenciālu, jo Latvijas kosmētikas nozarē šobrīd ir ienākusi jauna uzņēmēju paaudze, kas spēj radīt ne tikai interesantus un kvalitatīvus produktus, bet arī aizraujošu stāstu, kas ir ļoti būtiski, lai iekarotu ārvalstu tirgus,» skaidro LAKRA valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude-Rēlingere.

«Mūsu paaudzei ir pilnīgi jauns skatījums uz kosmētikas industriju. Turklāt ir gan vēlme un enerģija, gan ambīcijas savas idejas realizēt ne tikai Latvijas mērogā vien. Esmu pārliecināts, ka Latvijas kosmētikas industriju nākotnē ārvalstīs uztvers ne tikai kā līderi Baltijas mērogā, bet arī kā spēcīgu un kvalitatīvu kosmētikas ražotāju Ziemeļeiropā. Tieši tādēļ mēs esam apvienojuši savus spēkus,» saka MADARA Cosmetics valdes loceklis Uldis Iltners.

Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders sadarbībā ar ilggadējiem uzņēmuma franšīzes partneriem Ķīnā noslēdzis darījumu ar Ķīnas investīciju fondu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu. Par uzņēmuma jaunajiem vadītājiem kļūst līdzšinējie partneri un franšīzes īpašnieki Ķīnā Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao, informē uzņēmuma globālā mārketinga un attīstības vadītāja Baiba Čipa – Ziemele.

Jau vairāk nekā gadu Stenders ir strādājis pie investīciju piesaistes, kas palīdzētu atrisināt finanšu saspīlējumu un ļautu uzņēmumam pilnvērtīgi strādāt, attīstīties un turpināt iepriekšējos gados uzsākto izaugsmi. Pēc gandrīz gadu ilgušām pārrunām sadarbībā ar Stenders ilggadējiem Master franšīzes partneriem Ķīnā darījums ir noslēgts ar CICC Ehealthcare Investment Fund, kas ir daļa no viena no lielākajiem Ķīnas investīciju fondiem.

Šī darījuma rezultātā uzņēmuma dibinātāji Jānis Bērziņš, Zane Stavra un līdzīpašnieki Ieva Eglīte, Ameen Ali Y Yamany un investīciju fonds BaltCap Latvia Venture Capital Fund savas uzņēmuma daļas ir pārdevuši augstākminētajam fondam, kas kopš 2017. gada 29. septembra ir uzņēmuma Stenders vienīgais īpašnieks. Pats fonds uzņēmuma vadībā neiesaistīsies, to darīs līdzšinējie Stenders partneri Ķīnā, tagadējie uzņēmuma valdes locekļi Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao.

Liepājnieku Viktora Birzes un Ernesta Leimaņa pikets pret ASV spiedienu uz Latvijas valsti ebreju īpašumu restitūcijas jautājumā ne uz mirkli neaizkavēja ASV vēstnieka Marka Pekalas vizīti Liepājā.

Lai gan divu cilvēku pikets bija iepriekš pašvaldībā pieteikts un abi piketētāji stāvēja tieši pretī Liepājas domes ēkas ieejai, ASV vēstnieka delegācija piebrauca pie ēkas un devās iekšā, nepievēršot uzmanību piketētājiem.

Piketa mērķis, DB stāstīja tā dalībnieks Viktors Birze, ir pievērst sabiedrības uzmanību denacionalizācijas likuma pārskatīšanai vienas etniskas grupas interesēs, t.i. Latvijas valsts un pašvaldību īpašumu izsaimniekošanu, uzdāvinot tos ebreju organizācijām, kā arī protesta izteikšana pret ASV iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās un spiediena izdarīšanu uz mūsu valsts amatpersonām šajā jautājumā.

Oligarhu kapusvētki pasākuma organizatori to ir pieteikuši Rīgas domē piektdien, 3.jūnijā un aicina politiķus to neizmantot savu saukļu paušanai un reitingu celšanai, informēja pasākuma organizatori.

Viņi saprot, ka liela tautas pieplūduma gadījumā drošība ir visvarīgākais jautājums, kuram organizatori pievērsīs pastiprinātu uzmanību un sadarbosies ar visām valsts varas struktūrām, lai to nodrošinātu.

Tomēr paralēli tam, ka pasākums tomēr pašvaldībā ir pieteikts pasākuma organizatori norobežojas no politisko partiju aicinājumiem uz pasākumu, to izteiktajiem saukļiem, un jebkuras cita veida vēlmes sasaistīt pasākumu ar politiskajām partijām. Poltisko partiju pārstāvjiem netiks dota iespēja izteikties uz improvizētās skatuves, lai novērstu iespēju izmantot šo pasākumu savu reitingu celšanai. Tiks aicināti uzstāties ar politiku nesaistīti cilvēki, kuri varēs ar savu piemēru paust savu līdzšinējo «nesadarbošanos ar korupciju» vai atteikties sadarboties nākotnē.

Pie Lietuvas vēstniecības aizvadīts biedrības Enerģija Tautai pikets pret Latvijas dalību Visaginas atomelektrostacijas (AES) celtniecībā un viena miljarda eiro ieguldīšanu paaugstinātas bīstamības projektā, kas atradīsies 15 kilometru attālumā no robežas.

Pikets pie Lietuvas vēstniecības Rīgā, Rūpniecības ielā 24 notika no 13.00 līdz 14.00. Biedrība norāda, ka piketa mērķis, pirms gaidāmā referenduma Lietuvā, bijis atbalstīt Visaginas AES celtniecības pretiniekus kaimiņvalstī. Piketu atbalstīja arī Latvijas Zaļā Partija.

Iepriekš biedrība vērsās pie prezidenta Andra Bērziņa ar aicinājumu izsludināt referendumu par Latvijas dalību Visaginas AES projektā. Biedrība aicinājumā pauda uzskatu, ka iedzīvotājiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums izteikt savu viedokli par to, vai Latvijai ir vērts piedalīties VAES celtniecībā, ieguldīt naudu svešā ekonomikā un no ekoloģijas viedokļa potenciāli bīstamā objektā.

Baltijas valstu lauksaimnieku pikets pērn 13. decembrī Briselē ir sadzirdēts, bet skaidras ziņas par reālām izmaiņām naudas sadalē būs ne agrāk kā šā gada rudenī

Piketa mērķis bija pievērst Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Komisijas uzmanību netaisnīgam tiešo maksājumu sadalījumam.

Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis Dienas Biznesam atzina, ka Latvijas lauksaimnieku aprēķini un viedoklis ir sadzirdēts un uzklausīts Eiropas Komisijā, kā arī ES parlamenta Sociālo lietu komisijā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Saeimas deputātus, kas šodien devās uz izbraukuma sēdi Kuldīgā, līdz pašvaldības ēkai palīdzējuši nogādāt vietējie policisti, novēroja aģentūra LETA. Viņus pie Kuldīgas novada domes ēkas pilsētas Rātslaukumā sagaidīja vismaz 300 piketētāji.

Saeimas deputāti ieradās ar nelielu nokavēšanos, viņi pie domes ēkas tika sagaidīti ar skaļiem svilpieniem. Uzrunājot piketētājus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) zīmīgi pārteicās. Viņas kļūmīgā uzruna «Labdien, Liepājā! Tas ir, Kuldīgā!» izpelnījās smieklus un aplausus. Barča paskaidroja, ka īsi pirms Kuldīgas saplīsis transports, ar ko deputāti devās uz Kuldīgu, un līdz Kuldīgas domes ēkai deputātus palīdzējuši nogādāt vietējie policisti.

Ar skaļiem svilpieniem pie domes ēkas tika sagaidīts arī veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS). Bārzdiņš īsā uzrunā piketa dalībniekiem uzsvēra: «Jūsu jaukajai slimnīcai ir jābūt, un tā būs! Tas ir pats galvenais.» Veselības ministram ieejot domes ēkā, piketētāji skaļi sauca «Naudu! Naudu!».

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šī gada martā lūgusi uzsākt kriminālvajāšanu par aplokšņu algu izmaksu sabiedrībā pazīstamos ēdināšanas uzņēmumos, informēja VID.

Uz jautājumu, vai konkrētais uzņēmums ir «Tokyo City», VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē to ne apstiprināja, ne noliedza. Atsaucoties uz likumu, VID norādīja, ka nevar sniegt informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem un/vai konkrētiem kriminālprocesiem.

Nodokļu un muitas policijas pārvalde Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret divām personām par sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos veiktu grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu algu izmaksu, nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tādejādi nodarot kaitējumu valsts budžetam.

Rīgā pie trīs sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma Tokyo City filiālēm 7.septembrī notiks pikets pret aplokšņu algām. Uzņēmums noliedz, ka maksātu algas, pārkāpjot likumu, un pieļauj, ka protests ir konkurentu pasūtījums.

Piketa organizatore Māra Kursīte aģentūru LETA informēja, protesta akcija plkst.10 norisināsies Vecrīgā, Krāmu un Tirgoņu ielas stūrī, plkst.12 tas turpināsies Tērbatas un Merķeļa ielas stūrī, bet no plkst.14 līdz 16 noslēgsies Krišjāņa Barona ielā 40A.

Pikets tiekot rīkots "darbinieku aizstāvībai ar nolūku pievērst sabiedrības uzmanību ilgstoši maksātām aplokšņu algām, mazām stundu likmēm, neapmaksātām virsstundām, minimālām sociālajām garantijām un aizdomām par klientu apkrāpšanu".

Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāvis Uģis Vidauskis aģentūrai LETA apstiprināja, ka pašvaldībā saņemts privātpersonas pieteikums piketam pret aplokšņu algām, kas notiks trīs vietās Rīgā. Piketēt apņēmušies divi cilvēki.

Spītējot rudenīgi lietainajiem laika apstākļiem, šodien īsi pēc plkst.11 aptuveni 100 vecāka gadagājuma cilvēku pulcējās Rīgā, Uzvaras parkā, pie Atbrīvotāju pieminekļa, lai svinīgi pieminētu «Rīgas atbrīvošanas no vācu fašistiskajiem iebrucējiem 67.gadadienu».

Sākumā pasākuma dalībnieki nolika ziedus pie pieminekļa, bet pēc tam ar uzrunām un dziesmām uzstājās vairāki kara veterāni un Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) pārstāvji.

Svinīgo pasākumu apmeklēt bija ieradies arī Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs un Latvijas Antifašistiskās komitejas loceklis Josifs Korens.

Uzrunu teicēji bija sapulcējušies uz pieminekļa paaugstinājuma, kur stāvēja arī vairāki cilvēki ar LSP karogiem un plakātiem, uz kuriem rakstīts «Slava 130.latviešu strēlnieku korpusam!», «Slava Rīgas atbrīvotājiem!», «Slava 43.gvardes latviešu strēlnieku divīzijai!».

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Aizliegtais paņēmiens žurnālisti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā Tokyo City atklājuši aplokšņu algu un nelegālās nodarbināšanas pārkāpumus, aģentūrai LETA pastāstīja raidījuma vadītājs Guntis Bojārs.

LTV aģentūru LETA informēja, ka no nākamās pirmdienas, 25.septembra, raidījums Aizliegtais paņēmiens uzsāks piecu raidījumu sēriju ar nosaukumu operācija Tokija, kas būs vērojama LTV kanālā katru pirmdienas vakaru plkst.19.30.

Raidījumu sērijas laikā varēs vērot, kā piecu mēnešu garumā Aizliegtā paņēmiena žurnāliste kā trauku mazgātāja iefiltrējās vienā no lielākajiem Rīgas ēdināšanas uzņēmumiem Tokyo City.

Aizsega laikā atklāti tādi pārkāpumi kā darbinieku atalgojuma izmaksa aploksnēs, oficiāli neuzskaitītas darba stundas, kā arī nelegāla studentu no Uzbekistānas un Bangladešas nodarbināšana. Izmeklēšanas gaitā iesaistījies arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu policija.

«Izveidosim Rātslaukumā stūrīti desmit cilvēkiem, lai viņi tur katru dienu piketētu pret Domi. Rādīsim tūristiem,» tā pēc vāji apmeklētā piketa par Nila Ušakova atcelšanu no mēra amata sociālajos tīklos izteicies Rīgas pašvaldības vadītājs Nils Ušakovs.

Jāatgādina, ka šodien, 14. janvārī, notika pikets par un pret N. Ušakovu kā galvaspilsētas vadītāju. Kopumā rātslaukumā pulcējās aptuveni 50 cilvēki ar dažādiem viedokļiem.

Uz piketu bija ieradušies aptuveni 20 dažāda vecuma cilvēki, kuri tur plakātus ar uzrakstiem «Ušakov, atkāpies», «Pārdot e-talonus lēti. Nelikumīgi» un citiem saukļiem. Savukārt aptuveni 30 cilvēki pauda pretēju viedokli, proti, atbalstu pašreizējam Rīgas mēram.

Piketa pieteicējs Jānis Mārtiņš Skuja norādīja, ka piketa mērķis ir pieprasīt N. Ušakova atkāpšanos, taču primāri ir «steidzami ir jāizveido strādātspējīga valdība, lai tā varētu atlaist domi un rīkot pašvaldības ārkārtas vēlēšanas».

Latvijas kosmētikas tirgus ir aptuveni 160 miljonus eiro liels, proti - Latvijā gada laikā tiek pārdoti dažādi kosmētikas produkti šādā vērtībā, lieicna Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas (LAKRA) apkopotie dati liecina.

Līdzīgi kā Eiropā, vadošās produktu kategorijas ir ādas un matu kopšanas līdzekļi, savukārt mazāko īpatsvaru ieņem dekoratīvā kosmētika.

Asociācijā atzīmē, ka kosmētikas noieta apjomi turpina pieaugt visos noieta kanālos, taču visstraujāk pieaugusi e-komercija.

«Kosmētikas industrija, līdzīgi kā daudzas citas, arvien lielāku vērību pievērš produktu tirdzniecībai internetā. Latvijā pēdējā gada laikā kosmētikas tirdzniecība internetā pieaugusi par vairāk nekā 40% un prognozējams, ka turpmāk šis pieaugums varēt saglabāties 20% robežās,» atzīst LAKRA valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude-Rēlingere.

Latvijas kosmētikas tirgus apjoms, ņemot vērā demogrāfijas tendences, pēdējos gados neesot būtiski mainījies, un nav sagaidāms, ka tas strauji attistīsies arī nākotnē. Tieši šī iemesla dēļ Latvijas vadošie kosmētikas ražotāji daudz lielāku uzsvaru liek uz eksporta tirgiem, kuros tiek realizēti aptuveni 85% no saražotās produkcijas.

Finanšu ministrija kā Hipotēku un zemes bankas kapitāla daļas turētāja akceptē Hipotēku bankas agresīvo komercpraksi, uzskata Latvijas Kredītņēmēju apvienība.

Par to liecinot FM juridiski korektā, bet ciniskā atbilde uz LAKRA vēstuli, kurā tā lūdz FM sniegt atbildi, kāpēc šī banka, pārskatot aizdevuma līguma nosacījumus kredītņēmējiem, kas bez kavējumiem sedz ikmēneša maksu, vienpusēji palielina pievienotās procentu likmes no 1% līdz 6%, tādējādi veicinot šo kredītņēmēju maksātnespēju. LAKRA lūdza arī ministriju sniegt skaidrojumu, vai šāda rīcība būtu uzskatāma par agresīvu komercpraksi.

«Apvienība saņēma juridiski korektu, bet cinisku skaidrojumu, kurā Finanšu ministrija apraksta bankas kā komercstruktūras darbību un sniedz norādi, ka ar aizņēmējiem noslēgtie aizdevuma līgumi nesatur nosacījumus, kas liegtu aizņēmējam izbeigt aizdevuma līgumu pirms termiņa, ja aizņēmējs uzskata, ka Hipotēku bankas piedāvātā procentu likme ir pārmērīgi augsta,» paziņojumā presei pauž LAKRA. Cinisms, uzsver apvienība, slēpjas faktā, ka, ja vienpusēji pieņemtie uzcenojumi neapmierina klientu, tad uz trīsdesmit gadiem ņemtais kredīts ir jāatmaksā divu mēnešu laikā. Tādā veidā kredītņēmējs tiek novests līdz maksātnespējai, kas nodara reālu kaitējumu Latvijas ekonomikai, norāda apvienība, pārmetot FM, ka tā nespēj domāt valstiskā mērogā.

Esot sajūta, ka lielajām bankām dots uzdevums pārņemt pēc iespējas vairāk īpašumu, un bankas tuvākajā laikā kļūšot lielākie nekustamo īpašumu tirgotāji un pārvaldītāji, DB norādīja Latvijas Kredītņēmēju asociācijas (LAKRA) valdes loceklis un konsultants Jānis Āboliņš.

Viņš gan nezina teikt, ar ko šāda nostāja ir saistīta. LAKRA cerējusi, ka stājoties spēkā jaunajam Maksātnespējas likumam, bankām politika mainīsies, bet mainījies neesot pilnīgi nekas.

Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace atzīmē, ka bankas ir finanšu institūcijas, kas strādā ar naudu un kuru darbībai ir nepieciešama nauda, nevis zeme, dzīvokļi vai mantas – kustamais vai nekustamais īpašums.

«Ar nožēlu secinām, ka LAKRA izplata vispārīgu neprofesionālu viedokli, kas neatspoguļo reālo situāciju. Šādi apgalvojumi var nākt tikai par sliktu kredītņēmējiem, banku klientiem – gadījumā, ja kāds tādiem notic un nodomā – ko tad es iešu uz banku runāt, tāpat jau man neko nepalīdzēs, iespējams, šis klients atsakās sadarboties ar banku un meklēt risinājumus savai situācijai, un tieši pats sev šādi rada problēmas.» skaidro B.Melnace.

«Balsojums par maksātnespējas likuma grozījumiem parādīs īsteno partiju «seju», jo šai rīcībai būs reālas sekas nākotnē,» uzsver Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko.

Viņš arī norāda, ka tad katrs varēs uzskatāmi saprast to, kura partija «lej» un to, kura ir spējīga pildīt solījumus.

Būtiskākie grozījumi jaunajā maksātnespējas likumā paredzot, ka, pirmkārt, bankrota procedūras ilgums būs divi gadi, otrkārt, parādniekam būs jānovirza 30% no ienākumiem kreditoru saistību dzēšanai, treškārt, vienīgā mājokļa īpašnieki varēšot atlikt mājokļa pārdošanu līdz vienam gadam.

Turklāt jaunā likumprojekta redakcija ļaušot uzsākt maksātnespēju arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru atalgojums mēnesī ir līdz 200 Ls, jo nebūs jāmaksā ikmēneša atalgojums maksātnespējas administratoram 180 Ls apmērā, uzsver LAKRA.

Šajās dienās Latvijā apstiprināts jau tūkstošais fiziskās personas maksātnespējas process. Salīdzinot ar pagājušo gadu, kad uz 1.novembri bija apstiprināti 200 maksātnespējas procesi, tad no pērnā gada 1. novembra līdz šā gada 6.decembrim apstiprināti pārējie 800 fiziskās personas maksātnespējas procesi.

Latvijas Kredītņēmēju apvienība (LAKRA) norāda, ka kopš 2010.gada novembra, kad stājās spēkā jaunais maksātnespējas likums maksātnespējas procesu skaits ir audzis četras reizes. Pēc apvienības teiktā, izdevīgāk esot iziet fiziskās personas maksātnespēju, samaksāt vienreizējos izdevumus, uzsākot šo procesu un tad 2,5 gadus vai 3,5 gadus maksāt trešo daļu no saviem ienākumiem.

LAKRA valdes loceklis un pirmais cilvēks, kurš Latvijā pasludināja fizisko maksātnespēju Jānis Āboliņš uzskata, ka nākamgad ierosināto fiziskās personas maksātnespējas procesu skaits varētu būt jau divas reizes lielāks, jo LAKRA bieži vēršoties cilvēki, kuriem nav spējīgi maksāt savas kredītsaistības, jo algas ir samazinātas par 30 % un vairāk, bet sakarā ar nodokļu izmaiņām, izdevumi ir pieauguši.

Kosmētikas ražošanas nozare ir viena no perspektīvākajām Latvijā, pārliecināts ir vietējā kosmētikas ražotāja Cosmetic Lab vadītājs Mārtiņš Baklāns.

«Uzskatu, ka kosmētikas ražošanas nozare ir viena no perspektīvākajām Latvijā, jo mums ir gan zinoši speciālisti, gan jauni un ambiciozi uzņēmumu vadītāji, bet asociācija ir tā vieta, kur mācīties citam no cita, kā arī iespēja veidot un attīstīt kopēju redzējumu par Latvijas kosmētikas nozari mūsu valstī un ārzemēs. Uzņēmumiem veiksmīgi attīstoties nākotnē, Latvija var kļūt par vadošo kosmētikas ražošanas valsti Ziemeļeiropā, jo mūsu produkciju novērtē daudzviet pasaulē,» saka M. Baklāns.

Cosmetic Lab, kas ražo ziepes un vannas bumbas, papildinājis Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijā (LAKRA) rindas. Uzņēmumā strādā 17 darbinieki, un uzņēmuma apgrozījums 2016. gadā bija vairāk nekā 320 000 eiro, bet šogad tas plānots jau aptuveni 900 000 eiro apmērā.

Latvijas kredītņēmēju apvienība lūdz Latvijas valsts prezidentu Valdi Zatleru neatbalstīt šauras baņķieru grupas intereses un izsludināt Maksātnespējas likumu Saeimas pieņemtajā redakcijā.

Vēstulē prezidentam Kredītņēmēju apvienība (LAKRA) uz banku izteiktiem brīdinājumiem par kredītresursu dārdzību nākotnē atgādina, ka tieši šo resursu lētums izraisīja nekustamo īpašumu «burbuli» un faktiski arī krīzi Latvijas ekonomikā. Atbildības un riska trūkums no kredītiestāžu puses pieļāva 120% kredītu uz nepārbaudītu ienākumu un kredītvēstures pamata. LAKRA uzskata, ka banku pieprasītais līdzfinansējums tikai veicinātu uzkrāšanas kultūru Latvijā un mudinātu cilvēkus dzīvot atbilstoši saviem līdzekļiem. «Maksātnespēja nav sods par stāvēšanu neatļautā vietā, bet gan visas mantas zaudēšana, un divu gadu ilgs periods, kad ir jāizcieš skarbi ierobežojumi. Tieši otrādi, bankrota iespējamība liks galvojuma pieprasītājam rūpīgi pārbaudīt galvojuma kvalitāti, kas pēdējos gados nav ticis darīts, tādējādi diskriminējot šo saistību pastiprinājuma līdzekli kā tādu.

Vairāki fakti liecina par negatīvām tendencēm Latvijas komercbanku darbībā un rada aizdomas par iespējamu banku karteli, uzskata Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko.

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) šobrīd izplata informāciju par iespējamām draudošām sekām no banku sektora puses, ja paliks spēkā Saeimā 3. lasījumā apstiprinātā Maksātnespējas likuma redakcija.

«Minētie fakti liecina par negatīvām tendencēm Latvijas komercbanku darbībā un rada aizdomas par iespējamu banku karteli, t.i., vienošanos starp konkurentiem par tādām darbībām, kas ierobežo konkurenci jebkuru preču vai pakalpojumu tirgū. Ja konkurences mērķis ir nodrošināt efektīvākas izmaksas, plašāku izvēli un labāku kvalitāti, tad karteļa mērķis ir pretējs – veikt konkurencei pretējas darbības, kas ļauj noturēt un stiprināt karteļa dalībnieku pozīcijas tirgū,» norāda LAKRA pārstāvis.