Esot sajūta, ka lielajām bankām dots uzdevums pārņemt pēc iespējas vairāk īpašumu, un bankas tuvākajā laikā kļūšot lielākie nekustamo īpašumu tirgotāji un pārvaldītāji, DB norādīja Latvijas Kredītņēmēju asociācijas (LAKRA) valdes loceklis un konsultants Jānis Āboliņš.
Viņš gan nezina teikt, ar ko šāda nostāja ir saistīta. LAKRA cerējusi, ka stājoties spēkā jaunajam Maksātnespējas likumam, bankām politika mainīsies, bet mainījies neesot pilnīgi nekas.
Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace atzīmē, ka bankas ir finanšu institūcijas, kas strādā ar naudu un kuru darbībai ir nepieciešama nauda, nevis zeme, dzīvokļi vai mantas – kustamais vai nekustamais īpašums.
«Ar nožēlu secinām, ka LAKRA izplata vispārīgu neprofesionālu viedokli, kas neatspoguļo reālo situāciju. Šādi apgalvojumi var nākt tikai par sliktu kredītņēmējiem, banku klientiem – gadījumā, ja kāds tādiem notic un nodomā – ko tad es iešu uz banku runāt, tāpat jau man neko nepalīdzēs, iespējams, šis klients atsakās sadarboties ar banku un meklēt risinājumus savai situācijai, un tieši pats sev šādi rada problēmas.» skaidro B.Melnace.
To, ka bankas krīzes laikā ir nākušas pretī klientiem, kas ir vēlējušies reāli sadarboties ar banku, apliecinot restrukturizēto kredītu apjoms. Kopumā banku sektorā esot restrukturizēti kredīti 2,7 mljrd. Ls apmērā, kas ir 20% no banku sektora kopējā kredītportfeļa.
Protams, ir arī situācijas, kurās restrukturizācija un tālāka sadarbība neesot iespējama, un bankas sāk piedziņas procesu. Pašlaik atgūšanas procesā esošo kredītu atlikums ir 1,96 mljrd. Ls jeb 14,5% no kopējā banku kredītportfeļa. Taču tas nenozīmējot, ka visos piedziņas gadījumos banka pārņem īpašumus, piebilst asociācijas pārstāve.
Nordea bankas mājokļu kredītu pārdošanas nodaļas vadītāja Sandra Rasnača norāda: «Šobrīd mēs runājam par aptuveni 500 pārņemtajiem privātpersonu īpašumiem, ko Nordea ir iegādājusies izsoles rezultātā. Aktīvā pārdošanā ir aptuveni 200 īpašumi. Tomēr, tiklīdz ar īpašumu ir sakārtota visa dokumentācija, tā laižam to publiskā pārdošanā.»
Šī gada laikā Nordea pārdevusi 45 privātpersonu pārņemtos īpašumus. Pircēju interese esot, bet līdzīgi kā kopumā mājokļu tirgū – attieksme ir piesardzīga. Pārdošanas aktivitāte lielā mērā ir saistīta ar ekonomisko situāciju un attiecīgi – cilvēku pirktspēju. Nordea bankas politika esot pēc iespējas ātrāk visus pārņemtos īpašumus laist publiskā pārdošanā, uzsver S.Rasnača.
Arī a/s Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska norāda, ka bankas mērķis ir ilgtermiņa attiecību veidošana ar klientiem, tāpēc gadījumā, ja mainās klienta maksātspēja, pirmā izvēle ir risinājums, kas palīdz atvieglot vai pat atcelt maksājumus uz grūtību periodu.
«Mājokļu kredītu gadījumā lēmums par piedziņas uzsākšanu vienmēr ir bijis pēdējais solis, un pārņemto īpašumu portfeli pamatā ir veidojuši nekustamā īpašuma komercprojekti,» skaidro K.Jakubovska. Viņa uzsver, ka savukārt meitas uzņēmuma Ektornet funkcija ir piedalīties tajās izsolēs, kuru objekts ir īpašumi, kas bijuši bankā par ķīlu. Bet uzņēmums nevar pārņemt īpašumu, jo ir neatkarīga kompānija.