Viena no jebkura uzņēmuma veiksmes atslēgām ir laba komanda, un tās izveide parasti prasa gana daudz laika, pūļu un ieguldījumu. Tomēr, neskatoties uz vēlmi atrast pareizos cilvēkus un sastrādāties «ilgi un laimīgi», lielākā daļa darba devēju agri vai vēlu saskaras ar to, ka nākas kādu no rūpīgi meklētajiem cilvēkiem arī atlaist. Tādēļ ir vērts jau laikus zināt, kā tādās situācijās rīkoties.

Tipiskākie jautājumi, ko šai sakarībā uzdod darba devēji, saistīti ar iemesliem, uz kuru pamata darbinieku iespējams atbrīvot no darba, procedūru, kā tas korekti darāms un kā rīkoties, ja darbinieks «ar labu» nepiekrīt parakstīt uzteikumu, kā arī – kādos gadījumos darbinieku atlaist nevar un jāmeklē citi risinājumi.

Latvijas likumdošana darba devējam ļauj uzteikt darbiniekam darbu šādos gadījumos:

- ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla pārkāpj uzņēmumā noteikto darba kārtību vai neievēro darba līguma nosacījumus;

- ja darbinieks, rīkojoties prettiesiski, zaudējis darba devēja uzticību;

- ja darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem jeb neētiski (katrs konkrētais gadījums gan izvērtējams individuāli);

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija Latvijā (ABSL Latvia), pārstāvot ārvalstu eksportējošo biznesa pakalpojumu uzņēmumus, rosinājusi Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju rast iespēju Latvijas tiesību aktos iekļaut tiesības darba devējam veikt potenciālo un esošo darbinieku sodāmības pārbaudi attiecībā uz tiem nodarbinātajiem, kuru ikdienas pienākumi paredz paplašinātu pieeju būtiskajai uzņēmuma IT infrastruktūrai.

Ņemot vērā, ka mūsdienās IT risinājumi kalpo kā būtiska visu biznesa nozaru sastāvdaļa, kā arī to, ka IT nozare ir viena no augošākajām un eksportspējīgākajām Latvijas nozarēm, ABSL Latvia vērš uzmanību, ka pašlaik ir izveidojusies situācija, kur Latvijā pārstāvētās biznesa organizācijas sniedz pieeju kritiskajām IT sistēmām nepārbaudītiem darba ņēmējiem, uzņemoties nesamērīgu drošības un finansiālo zaudējumu risku. Tas pieļauj situācijas, ka darba devējam un Latvijas valstij nelojāli darba ņēmēji ar ļaunprātīgiem nolūkiem var radīt būtisku kaitējumu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Šāds kaitējums var izpausties kā uzņēmuma darbības pārrāvums, kas var skart Latvijas iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt gan ikdienas pakalpojumu saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem, gan radīt daudz nopietnākas sekas – situācijas, kad komercnoslēpumi, informācija par uzņēmumiem un veselām nozarēm un to kritisko infrastruktūru nonāk trešo personu, tostarp Latvijai nedraudzīgu valstu pārstāvju rokās, lai vēlāk tiktu izmantota kā uzbrukuma vektors. Šādā gadījumā būtiski ciestu visas Latvijas kā finanšu tehnoloģiju centra reputācija investoru acīs, radot būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.

Saeima ceturtdien, 23.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Darba likumā, kas paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.

Likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča atzīmē, ka likums tika atvērts, domājot arī par jaunu virsstundu darba apmaksas modeli, jo līdzšinējā kārtība praksē neesot optimāla. Tomēr, tā kā arodbiedrību un darba devēju organizācijas nav spējušas atrast kopsaucēju. irsstundu apmaksas sistēmā pagaidām nekas nemainīsies.

Saskaņā ar Darba likuma normām darba devējam ir pienākums nodarbinātajiem regulāri izmaksāt darba samaksu. Tas, jādomā, nevienam strādājošajam nav nekas jauns. Tomēr darba samaksas izmaksas veidu regulējums normatīvajos aktos gan daudziem varētu izrādīties kas neparasts.

Darba likuma 70. pants noteic, ka darba samaksa darbiniekam aprēķināma un izmaksājama skaidrā naudā. Un darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu uz darbinieka norēķinu kontu tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir vienojušies. Tātad saskaņā ar Darba likuma normām galvenais veids, kā darba devējam jāizmaksā darba samaksa, ir skaidrā naudā.

Tiesa gan, praksē šāda rīcība jau ir kļuvusi par retumu gluži racionālu un loģisku iemeslu dēļ. Lai izmaksātu darba samaksu skaidrā naudā, darba devējam ir pienākums nodrošināt, ka darba devēja pilnvarots pārstāvis (grāmatvedis, kasieris) fiziski izmaksā darbiniekam skaidru naudu un darbinieks ar savu parakstu apliecina tās saņemšanu. Šāds process mūsdienās kļuvis mazefektīvs un, piemēram, uzņēmumos ar lielu darbinieku skaitu, arī sarežģīts un novecojis – gan no darba devēja, gan darbinieka viedokļa (jo īpaši, ja darbinieki strādā vairākās uzņēmuma struktūrvienībās, kas ģeogrāfiski atrodas dažādās vietās).

Negodīgi darbinieki ir vienmēr bijuši. Vēlme uz sava darba devēja rēķina iegūt vieglus papildus līdzekļus ir īpaši izteikta ekonomiskās krīzes laikā. Ko darīt un kā rīkoties, ja esat konstatējuši, ka darbinieks rīkojas prettiesiski? . Esmu pārliecināts, ka vairums apgalvos, ka šādā gadījumā, darba devējam ir tiesības nekavējoties uzteikt darba līgumu un atlaist negodīgo darbinieku. Vairums gadījumu šāds risinājums ir piemērojams. Problēmas rodas tad, ja šis darbinieks ir arodbiedrības biedrs.

Saskaņā ar Darba likuma 110.panta pirmo daļu, darba devējam ir aizliegts arodbiedrības biedram bez arodbiedrības piekrišanas uzteikt darba līgumu. Turklāt, arodbiedrībai atbilde ir jāsniedz 7 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas brīža. Līdz ar to, problēma rodas, kā rīkoties šo 7 dienu laikā un arī gadījumā, ja arodbiedrība nepiekrīt darbinieka atlaišanai, bet nevar pieļaut, ka darbinieks turpina strādāt sev ierastajā veidā.

Saskaņā ar Darba likuma 58.pantu, darba devējs var atstādināt darbinieku no darba, ja šis darbinieks, veicot darbu vai arī atrodoties darba vietā, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm. Atstādināšanas institūta mērķis ir no vienas puses noteiktā termiņā pārliecināties par to, vai darba devēja aizdomas par darbinieka iespējamu pārkāpumu apstiprinās un, no otras puses, nepieļaut darbinieka, iespējams, prettiesisko darbību turpināšanu un novērst zaudējumus, kas var rasties šo darbību rezultātā. Ja darba devējs ir ieguvis pierādījumus, kas apstiprina darba devēja aizdomas par darbinieka pārkāpumu, darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas likumā noteiktā kārtībā.

Saeima ceturtdien 1. lasījumā konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto likumprojektu, kurā paredzēti vairāk kā 20 grozījumi Darba likumā, kas būtiski ietekmēs gan darba devējus, gan darba ņēmējus.

Likumprojektā paredzētas izmaiņas, piemēram, darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamajā informācijā, darba un atpūtas laiku regulējumā, atvaļinājuma naudas un brīvdienu piešķiršanas kārtībā, bērna kopšanas atvaļinājuma noteikumos, mainīts pieļaujamo virsstundu skaits un vēl vairāki grozījumi.

Likumprojektā paredzēts, ka darba sludinājumos juridiskām personām vajadzēs norādīt uzņēmuma reģistrācijas numuru, savukārt darba līgumā būs jānorāda darba devēja vai darba ņēmēja personas kods, bet ārzemniekiem dzimšanas datums, lai precīzāk varētu identificēt darba devēju vai darba ņēmēju, kas ir fiziska persona.

Stājoties spēkā jaunajam Covid-19 pārvaldības regulējumam, kas daļā nozaru paredz vakcinēšanās pienākumu un darba devējiem dod iespējas noteikt, kuriem amatiem nepieciešama vakcinācija pret Covid-19, darba devējiem un darbiniekiem veidosies vairākas domstarpību risinājuma iespējas.

Tostarp, atstādināšana un dīkstāve, skaidroja Labklājības ministrijas (LM) Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse.

Valdība šonedēļ pieņēma jaunu Covid-19 pārvaldības regulējumu, kas paredz, ka no oktobra vidus faktiski jebkur iekštelpās vajadzēs Covid-19 drošības sertifikātus un vairākās profesijās ir paredzēts vakcinācijas pienākums. Savukārt darba devējam būs iespēja noteikt, kuriem amatiem nepieciešama vakcinācija pret Covid-19.

Valdība apstiprina jauno Covid-19 pārvaldības regulējumu 

Valdība otrdien apstiprināja jauno Covid-19 pārvaldības regulējumu, kas aizstās līdzšinējos...

Valdības pieņemtais regulējums skaidri paredz darbadevēja pienākumu nepielaist darbiniekus pie darba izpildes, ja attiecīgais darbinieks nav uzrādījis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, atzīmēja Vjakse.

LM ierēdne uzsvēra, ka jaunais normatīvais akts neregulē darba tiesiskās attiecības kā tādas, līdz ar to darba devēja un darbinieka savstarpējām attiecībām joprojām būs jāpiemēro vispārīgais Darba likumā ietvertais regulējums.

Darba devējs situācijā, kad ar valdības pieņemto regulējumu ir noteikts pienākums darbinieku nepielaist pie darba pienākumu izpildes, jo darbiniekam nav atbilstoša sertifikāta, varēs izmantot tos tiesiskos risinājumus, kas paredzēti Darba likumā.

Ja darba devējam nav objektīvi iespējams pārstrukturizēt savu darbību un piedāvāt attālināta darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, uzrādot sertifikātu, darba devējam un darbiniekiem būšot vairākas attiecību risināšanas iespējas.

Pēc ierēdnes vārdiem, piemēram, abas puses var vienoties par grozījumiem darba līgumā un turpināt darba tiesiskās attiecības ar citiem nodarbinātības noteikumiem. Tāpat darbinieks var tikt atstādināts no darba, kā arī darbiniekam var noteikt dīkstāvi. Tāpat abas puses var vienoties par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.

Tajā pašā laikā darbiniekam ir tiesības jebkurā brīdī uzteikt darba līgumu, savukārt darba devējam nav liegtas iespējas meklēt jaunus darbiniekus un nodibināt darba tiesiskās attiecības, tajā skaitā arī uz noteiktu laiku atbilstoši Darba likuma normām.

Darba likuma normas paredz, ka var slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku promesoša vai no darba atstādināta darbinieka aizvietošanai, kā arī tāda darbinieka aizvietošanai, kura pastāvīgā darbavieta kļuvusi brīva līdz brīdim, kad tiks pieņemts jauns darbinieks.

Valdības pieņemtā regulējuma anotācijā īpaši uzsvērts jautājums par dīkstāvi. Gadījumā, ja darba devējam nav tiesības pieņemt darba izpildi bez Covid-19 sertifikāta uzrādīšanas, nenoliedzami veidojas dīkstāvei raksturīgas situācija, sacīja Vjakse. Tas nozīmē, ka darba devējs nevar nodarbināt darbinieku vai nevar veikt darbinieka saistību izpildei nepieciešamās darbības tā iemesla dēļ, ka darbinieks nevar uzrādīt sertifikātu, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka šāda dīkstāve veidojas darbinieka rīcības dēļ.

Atbilstoši Darba likumā ietvertam regulējumam par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš atlīdzību nesaņem. Likums nenosaka maksimālo dīkstāves ilgumu.

Vienlaikus valdības pieņemtā regulējuma anotācijā norādīts, ka darbadevējam šādā situācijā būtu pienākums pienācīgi informēt darbinieku par dīkstāves iestāšanos, tās iemesliem un tiesiskajām sekām. Tajā pat laikā, ņemot vērā konkrētās situācijas apstākļus, darba devējam var rasties tiesības atstādināt darbinieku no darba, ja darbinieku neatstādināšana var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja un trešo personu pamatotām interesēm.

Darbinieka atstādināšanas maksimālais ilgums ir trīs mēneši.

Vjakse solīja, ka līdz valdības pieņemtā regulējuma spēkā stāšanās dienai valsts pārvaldes iestādes sagatavos detalizētāku materiālu darba devējiem par rīcības variantiem.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Pasaules ekonomika atkal nonākusi nedrošā stāvoklī - attīstīto valstu valdības mazina izdevumus un arī privātais sektors kļūst arvien piesardzīgāks. Bezdarba līmeņi daudzās attīstītajās valstīs pieaug līdz divciparu procentiem, radot darbavietu krīzi, raksta CNBC.

Tomēr dažas no pasaulē lielākajām kompānijām rietumu un jaunajos tirgos nelikvidē darbavietas, bet gan pieņem darbā jaunus darbiniekus.

Medijs izveidojis pasaulē 10 lielāko darba devēju sarakstu (biržās kotēti uzņēmumi). Tas veidots, ņemot vērā pasaules akciju indeksus, kompāniju tīmekļa vietnes, gada pārskatus un citu publiski pieejamu informāciju. Veidojot šo sarakstu, vērā ņemti pilna laika darbinieki, izņemot dažus gadījumus, kad bizness lielā mērā atkarīgs no nepilna laika darbiniekiem.

Pasaulē lielākie darba devēji darbojas dažādās nozarēs, piemēram, mazumtirdzniecībā, telekomunikācijās, enerģētikā un banku sektorā. Medijs aprēķinājis kompāniju ieņēmumus uz darbinieku un peļņu uz darbinieku, pamatojoties uz to 2010. gada peļņu. «Dažas no šīm organizācijām varētu jūs pārsteigt, bet citas ir slavenas to lieluma un globālā pārklājuma dēļ,» raksta CNBC.

Turpmāk darbiniekam, kas veic virsstundu darbu, par pirmajām divām virsstundām, kas veiktas virs dienas normālā darba laika, būs jāizmaksā piemaksa ne mazāk kā 50% apmērā, informē Labklājības ministrija.

Savukārt par katru nākamo virsstundu izmaksājama piemaksa ne mazāk kā 100% apmērā. Attiecībā uz regulējumu par svētku dienām, tiek saglabāts spēkā esošais piemaksas apmērs – 100% apmērā no darbiniekam noteiktās dienas algas likmes. Vienlaikus darbiniekiem un darba devējiem nav liegts darba koplīgumā vai darba līgumā noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.

To paredz grozījumi Darba likumā, kas ceturtdien, 23. februārī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Turpmāk gadījumos, kad pēc darba devēja iniciatīvas darbinieks ir atstādināts, veicot darbu vai arī, atrodoties darba vietā alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, par visu atstādināšanas laiku darba devējam būs jāsaglabā darbiniekam darba samaksu minimālās mēneša darba algas apmērā proporcionāli atstādināšanas laikam.

Veselības pakalpojumu teju nepieejamība rada palielinātas izmaksas.

Slimniekam, viņa darba devējam un valstij – visiem būtu izdevīgāk, ja sasirgušais maksimāli ātri saņemtu viņam nepieciešamo medicīnisko palīdzību, nevis nīktu mēnešiem garās valsts apmaksāto veselības pakalpojumu rindās. Cilvēks ir valsts pamats, bet no ekonomikas viedokļa tas ir cilvēks darbspējas vecumā. Šis cilvēks ir vērtība, jo viņš strādā un rada pievienoto vērtību, par viņu darba devēji maksā attiecīgus nodokļus valstij un viņš pats savu algu tērē preču un pakalpojumu apmaksai, tādējādi radot pieprasījumu pēc tiem.

Diemžēl ļoti bieži nopietnākas saslimšanas gadījumā darbinieki savlaicīgi nesaņem valsts apmaksāto veselības aprūpi. Reizēm pat uz valsts apmaksātu diagnostiku vai konsultāciju pie speciālista ir jāgaida rindā vairākus mēnešus, kas ir zaudējums gan pašam darbiniekam, gan valstij, gan darba devējam, kuram ne tikai jāmaksā pabalsts 75% līdz 80% no atalgojuma par astoņām dienām (no otrās līdz devītajai dienai), bet arī jāmeklē, kas slimotāju aizvietos tā prombūtnē.

Darbinieku skaita samazināšanu uzņēmumi nereti izvēlas gadījumos, kad tiek veikta biznesa optimizācija vai uzsākta izmaksu taupīšanas politika. Katram ir savi iemesli, kāpēc tiek pieņemts lēmums šķirties no daļas darbinieku, un ne vienmēr darba devējam šāda lēmuma pieņemšana ir viegls solis.

Darba likums attiecībā uz darbinieku skaita samazināšanu izvirza dažādus noteikumus un nosacījumus, tajā skaitā paredzot, ka iemesls uzteikumam var būt tikai neatliekami saimnieciska, tehnoloģiska, organizatoriska vai līdzīga rakstura pasākumi uzņēmumā un nevis darbinieka spējas vai uzvedība.

Darbinieku atlaišana reizēm sev līdzi nes arī konflikta situācijas, kuru dēļ darbinieks dodas uz tiesu ar pārliecību, ka ir atlaists nepamatoti. Tiesu kompetencē nav iejaukties uzņēmēja biznesā un padziļināti vērtēt visus apstākļus, iemeslus un uzņēmēja lēmumus, kas saistīti ar uzņēmuma darbību, tā nākotnes vīziju un plāniem. Lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, lai darbinieku skaita samazināšanas process un darba līgumu uzteikšanas kārtība ir veikta atbilstoši Darba likumā noteiktajam.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Nesen Londonas centrā pēc nakts maiņas pārtikas fasēšanas cehā satikās trīs «intelbeņķi». Sarokojās, sasmaidijās un pasūtīja «pabā» pa kausam alus.

Visi mēs esam no vienas nosacītās viesstrādnieku grupas, ja gribam klasificēt svešumā strādājošo un dzīvojošo tautiešu kontingentu. Tas būtu pateicīgs darbalauks psihologiem un sociologiem – apjaust, kādi cilvēku un kādu mērķu, motivācijas vadīti cilvēki ir pametuši savu valsti (Latviju). Šajā daudzveidīgajā un raibajā cilvēku kopumā skaidri izdalās vairākas viendabīgas grupas: studenti, kas piepelnās mācību pārtraukumā, jaunieši bez /ar nepabeigtu izglītību, Latvijā darbu zaudējušie pusmūža ģimenes cilvēki u.c. Varbūt, ka kādreiz kāds literāts parakņāsies šajā dzīves kamolā un uz šīs cerību, smeldzes un vilšanās kalna uzcels vēstījumu.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Pēdējos gados īsā laika posmā esam piedzīvojuši būtiskas lietas, kādas nevarējām nedz saprātīgi prognozēt, nedz paredzēt – Covid-19 infekciju un karu Ukrainā. Notika Saeimas vēlēšanas un valdības maiņa. Tas viss, protams, ietekmēja arī nodarbinātības jomu.

Kas raksturo 2022.gada nodarbinātības jomu, raugoties jurista acīm, un kā izskatās tendences 2023.gadam?

Covid-19 ierobežojumi

Līdz 2022.gada pavasarim Latvijā tika pagarināta un ilga kārtējā 2021.gada nogalē Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija. Gada sākumā arvien bija spēkā ierobežojumi un virkne prasību attiecībā uz epidemioloģiskās drošības jautājumiem ar mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību darbavietā. Tātad – papildus formalitātes, apgrūtinājums un izdevumi darba devējiem. Tomēr kopumā 2022.gadu raksturo pakāpeniska ierobežojumu atvieglošana un atcelšana, tajā skaitā, atkāpšanās no prasības darbiniekiem par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību (piemēram, izglītības nozarē), atstājot darba devējam tiesības noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts joprojām ir nepieciešams, kā arī prasība valkāt sejas maskas vairs tikai noteiktos darbos un vietās (piemēram, ārstniecības iestādēs).

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Kā zināms, ikviena darbinieka attiecības ar darba devēju regulē darba līgums – ja tāda nav, tas jau ir pārkāpums un nostāda darbinieku ļoti neizdevīgā situācija, bet darba devējam rada riskus, kas apdraud viņa turpmāko darbību. Tomēr nereti ikdienā rodas darba attiecību problēmas, kuras vienlīdz nozīmīgas ir visu līmeņu darbiniekiem, tādēļ pēdējos gados arvien aktuālāka kļūst diskusija par koplīgumu ieviešanu, kas caurspīdīgi un vienlīdzīgi regulē darba attiecības starp darbiniekiem un darba devēju.

Darba koplīgums ir rakstisks līgums, kas tiek slēgts starp darba devēju un arodbiedrību vai darbinieku pārstāvjiem (ja uzņēmumā nav arodbiedrības) un regulē darba attiecības, tostarp darba samaksas organizāciju, darba aizsardzības organizāciju, darba attiecību nodibināšanas un izbeigšanas kārtību, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas plānošanu, darba kārtības jautājumus un darbinieku sociālās aizsardzības jautājumus.

Darba koplīgums nosaka arī darba devēja un darbinieku savstarpējās tiesības un pienākumus. Būtībā tas ir vērsts uz vēl labāku darba apstākļu izveidi uzņēmumā, nekā to paredz Darba likums un citi normatīvie akti, kuros faktiski noteiktas obligātās minimālās prasības.

Šī gada 26.maijā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) uzsāk darba devēju pieteikumu pieņemšanu dalībai pasākumā Apmācība pie darba devēja. Vajadzīgā darbinieka praktiskai apmācīšanai NVA filiālēs visā Latvijā var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana.

Apmācība pie darba devēja ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas darba devējam pašam ļauj sagatavot vajadzīgo speciālistu. Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Pasākumu Apmācība pie darba devēja neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos, atbilstoši Profesiju klasifikatora 9.pamatgrupai.

Katram praktiskajā apmācībā iesaistītajam bezdarbniekam darba devējs nodrošina kvalificētu darba vadītāju, kas ir ieguvis izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā tiek veikta bezdarbnieka praktiskā apmācība. Praktiskās apmācības laikā darba devējs sniedz bezdarbniekiem nepieciešamās pamatzināšanas par veicamajiem darba pienākumiem, prasībām, kā arī nodrošina praktisku atbalstu darba iemaņu un profesionālo prasmju ieguvē, nostiprināšanā vai atjaunošanā atbilstoši apmācības plānam.

Attālināta darba apstākļos darba devējam ir jānodrošina digitālie rīki, kā arī dators un monitors, un nepieciešamības gadījumā jāsniedz kompensācija, lai iegādātos darba galdu, biroja krēslu, galda lampu utt., ja tas ir nepieciešams darba pienākumu izpildei. Vienlaikus uzņēmumam nebūtu jākompensē interneta pieslēgums vai citi komunālie izdevumi.

Tā norāda informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "Accenture" sabiedrisko attiecību vadītāja Sanita Kalve, lūgta komentēt aizvadītajā nedēļā valdībā atbalstīto priekšlikumu kompensēt darbiniekiem attālinātā darba izmaksas 30 eiro apmērā.

"Accenture" jau pašlaik sniedz iespēju uzņēmuma darbiniekiem iegādāties nepieciešamo aprīkojumu un mēbeles 350 eiro apmērā. Tāpēc uzņēmuma ieskatā, izstrādājot un virzot grozījumus, būtu jāņem vērā, ka daļa uzņēmumu ir panākuši vienošanos par attālināta darba noteikumiem, un darbinieki ir saņēmuši kompensāciju.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, ar kuriem noteiktas tiesības darba devējam pēc noteikta laika atlaist pret Covid-19 nevakcinētos darbiniekus, uz kuriem attiecas prasība par vakcinēšanos.

Darbinieku varēs atlaist, ja vakcinācija netiks veikta vismaz trīs mēnešu laikā pēc darbinieka atstādināšanas. Pret Covid-19 nevakcinētam darbiniekam atlaišanas gadījumā tiks izmaksāta kompensācija viena mēneša algas apmērā.

Iepriekš valdība lēmusi valstī no 11.oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju. Vienlaikus nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Uzsvars likts uz darbu attālināti un valsts un pašvaldības iestādēs strādājošo pienākumu potēties pret Covid-19.

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā noteikts, ka darba devējs būs tiesīgs nekavējoties atbrīvot darbinieku no amata pienākumu pildīšanas, ja viņam nebūs aktīva Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta.