Zīmols Graci šogad eksporta īpatsvaru plāno palielināt par 20%

Izdevniecības Dienas bizness informācijas platforma DB HUB uzsākusi jaunu projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Pirmā ekspedīcija notika SIA Felici ražotnē Ādažos, kur ar zīmolu Graci top mušļi un putras.

Iegūt sertifikātu

Šobrīd zīmola Graci eksporta īpatsvars veido vairāk nekā 50% no realizācijas apmēra, bet uzņēmuma mērķis ir to piecu gadu laikā palielināt līdz pat 70%, stāsta Graci idejas autore un uzņēmuma vadītāja Alise Balgalve. «Lai iegūtu sadarbības partneri, jāiegulda lieli līdzekļi, bet ar to vien nepietiek, jo būtiski ir saglabāt lojalitāti,» uzsver A. Balgalve.

Brokastu pārslu zīmols MILZU! startē uzkodu segmentā, palielina apgrozījumu un meklē investorus, lai, atbildot uz pieprasījumu eksporta tirgos, kāpinātu uzņēmuma ražošanas kapacitāti.

Izdevniecības Dienas Bizness informācijas platforma DB HUB turpina projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Šajā gadā ekspedīcija notika SIA MILZU! ražotnē Kuldīgas novadā, kur ar zīmolu MILZU! top graudaugu pārslas un uzkodas.

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Brokastu pārslu zīmols "Milzu!" atradis investoru, kāpina eksporta apjomus, apgrozījumu un turpina radīt nākotnes produktus.

Pēdējā gada laikā uzņēmums īstenojis vairākas inovatīvas ieceres, tostarp izveidojis jaunu zīmolu "Veggy Crush," ar kuru ražo gaļai alternatīvus produktus, piemēram, no teksturētiem pelēkajiem zirņiem gatavotus dārzeņu burgerus, pelmeņus u.c. "Jau kādu laiku vēlējāmies piedāvāt veselīgu alternatīvu ne tikai brokastu pārslu segmentā, bet arī gatavo maltīšu segmentā, lai aizņemti cilvēki, atnākot mājās, vienkāršā veidā varētu baudīt ērti pagatavojamu, siltu un veselīgu maltīti," stāsta uzņēmuma vadītājs Enno Ence.

Otrais MILZU! lielākais jaunums ir jaunās, graudaugus nesaturošās brokastu pārslas "Veggy Cereal", kas vēl pirms nonākšanas pārdošanā septembra sākumā jau baudīja nozares profesionāļu novērtējumu ārpus Latvijas. Uzņēmums iekļuvis inovāciju izlasē SIAL Innovation Selection Paris 2020, kas ir viena no pasaulē lielākajām pārtikas izstādēm. Šāda atzinība parāda "Milzu!" radītā produkta konkurētspēju, kas uzņēmumam ir ļoti nozīmīgi.

Mamma un meita Saldū radījušas zīmolu "PataTaTa", kas piedāvā bērnu apģērbus ar pievienoto vērtību - fotogēniskumu.

Ideja par zīmolu radusies 2016. gadā, taču uzņēmumu dibināts 2019. gadā. Biznesa ideja par pašu radītu produkciju galvenokārt radās darba vietas izveides dēļ. Daiga Nagle, kas uzņēmumā atbild par ražošanas procesu, bija nonākusi situācijā, kad savas darba gaitas pavadīja Rīgā ar labu atalgojumu, taču ļoti vēlējās atgriezties savā dzimtajā pusē Saldū, kur apģērbu tehnologa amats nebija tik labi novērtēts atalgojumā. Tāpēc nāca ideja radīt uzņēmumu sev, jo uzkrātās zināšanas vairāk nekā 30 gadu laikā bija pietiekamas, lai spētu nodrošināt kvalitatīvu produktu izstrādi.

D.Naglei pievienojās meita Renāte Bērante, kas ar savām zināšanām un iegūto izglītību uzņēmumā nodrošina kā iekšējo, tā arī ārējo komunikāciju un mārketingu, atbildot par pārdošanu. Produktu kategorija - bērnu apģērbs radās, jo tika saskatīta problēma bērnu svētku apģērbu kategorijas piedāvājumā. Izpētot tirgu, abas saprata, ka spēs radīt unikālu piedāvājumu - dabīgu un bērniem atbilstošu materiālu apģērbus ar pievienoto vērtību - fotogēniskumu.

Situācija, kādā ir nonākusi AS Dzintars, nav pārsteigums. Faktiski būtu jābrīnās, ja uzņēmums, kurš nedarbojas pēc mūsdienu biznesa principiem, uzrādītu labus rezultātus.

Dzintars darbojas pēc principa - galvenais ir labs produkts, un tad jau noieta tirgus pats atradīsies. Taču, raugoties no uzņēmējdarbības un mārketinga viedokļa, jāatzīst, ka periods, kad galvenais bija produkts, bija pagājušā gadsimta sākums, kad valdīja uzskats, ka aizvien uzlabots produkts «pats sevi pārdos». Tātad AS Dzintars zināmā mērā dzīvo simts gadus senā pagātnē, kas turklāt vēl papildināta ar padomju laika lielummānijas paradumiem. Taču sen vairs nav tie laiki, kad patērētājs pirka vienkārši produktu, tagad pērkam stāstu, zīmolu un daudz ko citu - no uzņēmuma mājas lapas līdz veikala iekārtojumam un produkta kastītes noformējumam.

"Staburadze" ir vadošais konditorejas zīmols Latvijā, kas 2020. gadā atzīmē 110 gadu jubileju. Zīmola meistari ikdienas izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu, no kuriem daļa tiek eksportēta uz kādu no astoņām pasaules valstīm.

Kopš zīmola pirmsākumiem un arī šodien viss "Staburadzes" sortiments, kura klāstu veido vairāk nekā 80 tortes, kūkas, kūciņas, kēksi un citi saldie un sāļie konditorejas izstrādājumi, tiek radīts ar prasmīgu meistaru rokām. Zīmola nosaukums cēlies no Latvijas leģendas ar dziļām un senām saknēm – Staburadzes. Teiksma par dievību, kas dzīvojusi stāvā klintī Daugavas krastā, izskan mūsu nacionālajā eposā "Lāčplēsis". Arī zīmols "Staburadze" iedzīvina senas Latvijas tradīcijas, stāstu par mīlestību, pieredzi un meistarību.

Saimnieka dēla uzņēmums

Konditorejas zīmola pirmsākumi meklējami 19.gadsimta sākumā, ko iedibināja pazīstamais tautsaimnieks, rūpnieks un sabiedriskais darbinieks Vilhelms Ķuze (1875-1941). Vilhelms Ķuze dzimis 1875. gada 6.septembrī Zaubes pagastā Inģistēnos, četru bērnu ģimenē. Vilhelma tēvs Kārlis Ķuze nodarbojies ar tirdzniecību – pircis un pārdevis, no sākuma gan nopirkto preci pārstrādājot tālāk. Ap 1885. gadu Kārlis Ķuze izbūvēja otru dzīvojamo ēku un saimniecības ēkas, lai iegūtu papildus līdzekļus. Divus gadus šo ēku iznomāja maiznieks Strazdiņš. Pēc tam, kad viņš pārtrauca nomāt ēkas, Kārlis Ķuze algoja maiznieka zeļļus, kuru uzraudzībā strādāja visa ģimene (sadalot laiku ar lauksaimniecību). Ar laiku darbu pilnībā pārņēma Kārlis Ķuze. Lieli palīgi darbā ceptuvē bija arī abi Kārļa dēli – Jānis un Vilhelms, kas bija labi apguvuši maiznieka amatu.

Pašmāju ražotāja SIA Lingerie Baltic zīmols Coo Culte gadu gaitā ieguvis prāvu pastāvīgo klientu loku.

Uzņēmums nostiprinājies savā tirgus nišā, taču apstāties negrasās. Tā mērķis ir strauji augt, jo, kāpinot apgrozījumu par 20% gadā, būtu iespējams samazināt preču cenu.

Coo Culte īpašniece, SIA Lingerie Baltic valdes locekle Ilona Giberte atzīst: ja salīdzina Latvijas iedzīvotāju pirktspēju ar Eiropas, tā nav tik augsta, tāpēc, veidojot cenu politiku, uzņēmums vadās pēc latviešu vidējām algām, protams, arī citiem faktoriem. «Apģērbi noteikti nav un nebūs pirmās nepieciešamības prece. Daudzi gan meklē apģērbu, kuru varētu nopirkt tā kā kafiju ar maizīti. Līdz ar uzņēmuma izaugsmi man ir svarīgi samazināt apģērba cenu. Vēlos, lai zīmols būtu ekskluzīvs, tajā pašā laikā arī pieejams. Bieži vien, vērojot citus Latvijā radītus zīmolus, esmu neizpratnē par to izstrādājumu augstajām cenām. Esmu ievērojusi, ka bieži cena ir neatbilstoši augsta, taču citreiz tā ir adekvāta un atbilst zīmola idejai. Dažkārt dārdzību var skaidrot, piemēram, ar auduma izmaksām, citos gadījumos zīmoli vēlas vairāk nopelnīt. Runājot par audumiem, pērkot trīs metrus, cena par to noteikti ir daudz augstāka, savukārt, iegādājoties 1000 vai 500 metru, cena ir pavisam cita,» biznesa nianses skaidro I. Giberte.

Pēdējo gadu laikā novērojama pieaugoša aktivitāte pašmāju uzņēmumu veidošanā, produktu ražošanā un pakalpojumu piedāvājumā. Liela daļa uzņēmumu neiztur pat vietējo konkurenci, taču nav noslēpums, ka nereti uzņēmuma ilgtspējīga darbība ir atkarīga tieši no eksporta tirgus.

Saprotams, ka eksporta tirgus nav nekāda medusmaize un konkurence ir ļoti spraiga, taču, nemitīgi strādājot pie sava uzņēmuma un produkta attīstības, ir iespējams ielauzties gan Eiropas Savienības (ES) tirgū, gan valstīs ārpus ES. Atsaucoties uz ekonomista Pētera Strautiņa nesenajiem izteikumiem, šobrīd jārēķinās, ka saistībā ar Brexit scenāriju Eiropas ekonomika tuvojas nopietniem satricinājumiem, kuru ietekme varētu būt vērta 0,7% no IKP, tā prognozē OECD. Līdz ar to eksporta tirgus diversifikācija ir aktuāls jautājums mūsu dienas kārtībā.

Februārī SIA «Lat Eko Food» jeb zīmols «Rūdolfs» piedalījās izstādē Nirnbergā «BIOFACH», savukārt marta sākumā pirmo reizi apmeklēja izstādi «Foodex 2018», kas norisinājās Japānā. «Foodex 2018» piedalījās vairāki simti pasaules uzņēmumu un daži arī no Latvijas, tajā skaitā arī «Rūdolfs».

Uzņēmums skaidro, ka brauciens uz Japānu kopumā vērtējams pozitīvi, viss notiek apspriešanas līmenī, taču tiek tēmēts iekarot šo tirgu.

Zīmols «Rūdolfs» plāno piedalīties arī citās izstādēs, piemēram, «FHA 2018», kas norisināsies Singapūrā no 24. - 27. aprīlim. Septembrī ir plānots braukt arī uz Francijas izstādi «SIAL 2018».

Šobrīd «Rūdolfs» zīmola produkti tiek eksportēti uz Lietuvu, Zviedriju, Poliju, Somiju, Izraēlu, Ukrainu, Čehiju, Spāniju, Horvātiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataru, Saūda Arābiju, Taivānu un Honkongu, taču eksporta valstu skaits palielinās.

«Eksporta tirgu nav viegli iekarot – priekšā garas sarunas, jo ar Latvijas vārdu nepietiek,» biznesa portālam db.lv skaidro Egija Martinsone, SIA «Lat Eko Food» vadītāja.

Mums jābūt pievilcīgiem gan izmaksu ziņā, gan efektivitātē, ikgadējā žurnālā Uzņēmumu Reputācijas Tops 2017 stāsta SIA Orkla Foods Latvija valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena.

Orkla Foods Latvija, kas līdz šim vairāk bija pazīstama kā uzņēmums Spilva, patlaban piedzīvo strukturālas izmaiņas un gatava jaunam izrāvienam eksporta tirgu iekarošanā.

Fragments no intervijas:

Orkla Foods Latvija reputācija pēdējā gada laikā pieaugusi salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kad pēc nosaukuma maiņas bija vērojams kritums. Ar ko varat to izskaidrot?

Tas ir liels darbs, lai cilvēki tagad zinātu, ka Orkla Foods Latvija ir tā pati Spilva. Kad Spilva mainīja nosaukumu uz Orkla Foods Latvija, bija daudzi patērētāju jautājumi un neizpratne, līdz ar to nācās pacietīgi stāstīt, ka Spilvas ražotne saglabāta, arī zīmols Spilva saglabāts, un produkti joprojām tiek ražoti Babītē. Uzņēmuma nosaukums mainīts tikai viena iemesla dēļ – Spilvai tika pievienota Gutta, līdz ar to nācās domāt par jaunu nosaukumu. Tas nozīmēja arī izmaksas – nomainīt etiķetes, neuzbāzīgi vēstīt cilvēkiem, kas ir mainījies. Otra lieta – cilvēkiem jāskaidro, kas ir Orkla Foods Latvija un kas Orkla Confectionery & Snacks Latvija. Daudzi man jautā – vai vēl strādāju, vai ražotne pastāv. Ja mūs neatšķir pat klienti, tad joprojām ir nepieciešams skaidrošanas darbus turpināt. Arī man šis nav viegls laiks, jo Spilva ir mans zīmols un to joprojām uzskatu kā savu bērnu. Spilvas zīmols ir viens no tiem, kas ir stiprs, un tajā ir ļoti daudz ieguldīts. Un es gribētu, lai Spilvas zīmols paliek. Šobrīd gan nav nekādu šaubu, ka tas paliks Latvijas tirgū. Tikai cilvēkiem jāskaidro, ka nekas nav mainījies. Mums tagad ir divas ražotnes, bet abām ir viens menedžments.

Sliktākā pieredze ir bijusi ar modes lielvalsti Franciju, atzīst viena no apģērbu zīmola One Wolf dibinātājām Agnese Narņicka.

Zīmolu One Wolf 2012. gadā viņa radīja kopā ar māsu Sarmīti Mickeviču.

One Wolf apģērbu eksporta pieredze ir gana plaša, taču šobrīd noiets ārvalstīs vairs nav tik aktuāls, jo iepriekš sanācis investēt daudz līdzekļu, lai, piedaloties izstādēs un modes šovos, iegūtu sadarbības partnerus no Francijas, Japānas, ASV, Kanādas, Anglijas, Beļģijas, Vācijas, Lietuvas un Igaunijas. «Šobrīd esam novērsušās no lielajām izstādēm un braukāšanas un esam pievērsušās Latvijai un kaimiņvalstīm,» skaidro A. Narņicka.

Labākā pieredze modes zīmolam ir bijusi Amerikā, tur saņemts lielākais pasūtījums Tas bija 30 tūkstošu eiro vērtībā, neredzot produkciju klātienē, jo visa komunikācija notikusi tikai e-pastā.

Ziemassvētku sajūtu pilsētvidē palīdz raisīt svētku egles, kā arī dažādas gaismu instalācijas un dekorācijas

Latvijā viens no svētku sajūtu radītājiem ir dizainers un zīmola December Design radītājs Kristaps Štobis, kura gatavotās dekorācijas rotā vairākas Latvijas pilsētas un dažas idejas plānots īstenot arī Eiropā.

Jauns zīmols

Liepājnieks K. Štobis profesionālajā vides dizaina jomā Latvijā darbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Kristapa un viņa komandas darbi Latvijā (izkārtnes, stendi un citi) pazīstami ar nosaukumu Dizainers.LV, taču turpmāk Ziemassvētku dekorāciju un instalāciju radīšanas virziens tiks nodalīts, tāpēc izveidots zīmols December Design (šobrīd ir reģistrēts domēns www.december.lv, kas pieder SIA First Service).

Šogad šā zīmola produkti rotā Rīgu, Liepāju, Ogri, Salaspili. Sadarbība ar Liepājas pašvaldību uzņēmumam izveidojusies jau vairākus gadus, bet šogad konkursa kārtībā pirmo reizi iegūta iespēja rotāt galvaspilsētu, kur izvietotas četras uzņēmuma radītas konceptuālas Ziemassvētku egles, kā arī izdekorēta Ogres pilsētas galvenā iela un centrālā egle.

Tieši pirms gada - 2021. gada martā – tirdzniecības vietās Latvijā nonāca atdzimušā Latvijas kosmētikas zīmola Dzintars pirmie 15 atjaunotie ķermeņa kopšanas produkti. Gada laikā, pakāpeniski paplašinot tirdzniecības vietas, eksporta tirgus un produktu klāstu, kosmētikas ražotājs H.A.Brieger ir izstrādājis 58 jaunus vai atjaunotus zīmola Dzintars produktus, kā arī sasniedzis 2 miljonu eiro lielu apgrozījumu, no kura 7% veido pārdošanas apjomu eksporta tirgos.

"Šis gads ir bijis kā sprints un maratons ar šķēršļu joslām vienlaikus. Neviens no ražošanas un tirdzniecības procesa posmiem mums neļāva atslābināt uzmanību. Sākot jau no ļoti intensīva jaunu produktu izstrādes un testēšanas procesa, katru mēnesi papildinot piedāvājumu ar jaunām līnijām un produktu kategorijām. Turpinot ar visu izejvielu un iepakojumu piegādes globālajām problēmām, līdz pat ticības atjaunošanai mūsu zīmolam tirgotāju un pircēju acīs, un sadarbības veidošanas eksporta tirgos. 58 jauni produkti un 2 miljoni apgrozījums pirmā gada laikā - manuprāt labi starta rezultāti. Es esmu ļoti pateicīga H.A.Brieger komandai pirmkārt, par profesionalitāti un zināšanām, bet galvenokārt, par to, ka viņi bija gatavi noticēt, ka neiespējamais ir izdarāms un to arī paveica," uzsver Anastasija Udalova, H.A.Brieger vadītāja un līdzīpašniece.

Modes zīmols One Wolf oktobra beigās Vecrīgā atklās jaunu veikalu, kurš būs divas reizes lielāks nekā tā pirmais veikals. Zīmola īpašniece un dizainere Agnese Narņicka stāsta, ka ir izmēģinātas dažādas eksporta pieredzes, taču šobrīd tiek mainīta biznesa stratēģija, koncentrējoties uz Baltijas valstīm.

Modes zīmols iepriekš aktīvi strādāja, lai izplestos eksporta tirgos, piemēram, piedalījās ārvalstu modes pasākumos, bet tagad akcentu liks uz pārdošanu Latvijā un pašu spēkiem, tāpēc oktobra beigās Vecrīgā tiks atklāts jauns veikals. Jaunajam veikalam būs 30 kvadrātmetru platība, kas attiecībā pret esošo veikalu Lāčplēša ielā ir divas reizes vairāk.

«Mēs gribam vairāk pārdot pašas, nevis strādāt ar starpniekiem. Mēs gribējām būt tuvāk tūristiem. Vecrīgas veikals varētu būt mūsu vizītkarte. Mūsu līdzšinējā veikalā tūristi iegriežas pavisam maz, bet domājam, ka Vecrīgā tūristi veidos lielāko apgrozījuma daļu. Jauno veikalu atvērsim jau oktobra beigās, bet vēl šobrīd mēs esam veikala iekārtošanās procesā. Jaunums, kuru piedāvāsim, būs somas, maki, jostas un sadarbībā ar Pasaules optiku - arī saulesbrilles,» teica A. Narņicka.

AS “Putnu fabrika Ķekava” ir pabeigusi reorganizācijas procesu, kura rezultātā uzņēmumam tika pievienoti SIA “Lielzeltiņi” (zīmols “Bauska”), SIA “Broileks” un SIA “Cerova”, kļūstot par vienu uzņēmumu – AS “Ķekava Foods”.

Reorganizācijas rezultātā visi produktu zīmoli tiek saglabāti, uzņēmumam ir palielināts pamatkapitāls un iecelta jauna valde.

Latvijā uzņēmuma produktus arī turpmāk varēs atrast ar jau iecienītajiem zīmoliem “Ķekava” un “Bauska”, tāpat ir saglabāts arī eksporta zīmols “Top Choice Poultry” un īpaši Somijas un Zviedrijas mazumtirdzniecības tīkliem veidotais zīmols “Grannfågel”.

“Uzņēmumu apvienošanas galvenais mērķis ir celt mūsu efektivitāti un konkurētspēju ārvalstu tirgos, tādēļ uzņēmumam izvēlēts ārvalstu partneriem saprotams nosaukums “Ķekava Foods”. Taču šīs pārmaiņas nemaina mūsu pamatvērtības. Tas ir apliecinājums mūsu apņēmībai turpināt attīstīt ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un augstākās kvalitātes svaigās gaļas produktus, kuru kvalitāti apliecina zīme “Audzēts bez antibiotikām” un ko atzinīgi novērtē kā Latvijas, tā ārvalstu pircēji,” stāsta “Ķekava Foods” valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Modes zīmols One Wolf Vecrīgā, Laipu ielā atklājis jaunu veikalu.

«Mēs gribam atdzīvināt šo ielu. Pirms mums šīs telpas gadu bija tukšas, un vēl pirms tam te bija suvenīru veikals. Veikalam izvēlētā vieta - Vecrīga - ir stratēģiski laba. Mēs gribam būt tuvāk tūristiem un tieši viņiem vairāk parādīt Latvijas modes dizainerus. Par šīm telpām uzzinājām augusta beigās, un šobrīd esam parakstījušas nomas līgumu uz trīs gadiem,» sacīja Sarmīte Mickeviča, One Wolf līdzīpašniece.

Jaunais veikals ir gandrīz divas reizes lielākas par pirmo veikalu – 50 kvadrātmetros ir iekārtotas tehniskās telpas un 37 kvadrātmetros - tirdzniecības zona, kas attiecībā pret esošo veikalu Lāčplēša ielā ir divas reizes vairāk. Jaunajā veikalā strādās trīs pārdevēji.

Lattelecom maina nosaukumu un koncentrēsies uz tehnoloģiskiem risinājumiem un izklaidi

Pēc valsts neatkarības atjaunošanas teju katrai Latvijas ģimenei telefonsakarus, interneta pieslēgumu vai televīzijas pakalpojumu nodrošināja uzņēmums Lattelecom. Tagad tas pāršķir jaunu lappusi – uzņēmums izaudzis ārpus telekomunikāciju jomas, un no 1.aprīļa tas būs zināms ar citu nosaukumu – SIA Tet. Pāreja uz jauno identitāti notiks pakāpeniski, tam vajadzētu atvieglot pierašanu pie trīsburtu vārda.

Vispirms jaunais nosaukums un zīmols ienāks uzņēmuma saziņā, ierastajos publiskajos Wi-Fi tīklos un veikalu noformējumā. Bezmaksas interneta tīkls tiks pārsaukts jau 2. aprīlī, un gandrīz 4600 vietās Latvijā atrodamie Wi-Fi piekļuves punkti turpmāk sauksies Tet-free, Tet-skola un Tet_plus. Tos lietojot pirmo reizi, ierīcē būs jānomaina tīkls un līdzšinējā Lattelecom_plus lietotājiem no jauna jāievada parole.

Pie patērētājiem visā Latvijā atgriezies kosmētikas zīmols Dzintars, kuru tā vēsturiskajā rūpnīcā atsācis ražot uzņēmums H.A. Brieger.

Ar laiku uzņēmums plāno pārbūvēt ražotni, lai tā kļūtu energoefektīvāka, kā arī lielākās investīcijas nākamo trīs, četru gadu laikā ir paredzētas jaunās iekārtās un ražošanas cehos. Nākamā pusotra gada laikā plānots atjaunot fasēšanas ceha telpas un aprīkojumu.

"Dienā mēs varam ražot līdz 4 tonnām masas un safasēt līdz 20 000 vienību. Kad dosimies eksportā, tad veidosim otro, trešo maiņu un pēc aptuveni trīs gadiem atgriezīsimies pie tā paša ritma, kas bija padomju laikos, kad Dzintars strādāja 24/7. Es ceru, ka mēs nonāksim arī līdz tam," atklāj uzņēmuma vadītāja Anastasija Udalova.

Dzintars kosmētika atgriežas veikalos 

Dzintars ķermeņa kopšanas līdzekļu jaunā līnija ar 15 produktiem sākusi ceļu pie...

Pirmajā darbības gadā uzņēmums vēlas sasniegt vismaz 7 miljonu eiro apgrozījumu. "Mēs būsim apmierināti, bet es uzskatīšu, ka neesmu labi izpildījusi savu darbu un varētu labāk. Plāns ir nākamo trīs gadu laikā kļūt par lielāko kosmētikas ražotāju Baltijā. Citādi mēs nevaram atļauties, lai uzturētu visas ēkas. Piemēram, ēkas pieder atsevišķam uzņēmumam, pārvalde citam un ražošana ir cits uzņēmums, kas īrē telpas. Visas Dzintaram nevajadzīgās telpas tiek izīrētas nomniekiem, lai nevilktu ražotni uz leju, lai tā negrimst, kā tas bija iepriekšējā Dzintarā," pauž A.Udalova.

Šobrīd uzņēmumā notiek četru produktu sēriju ražošana. Savukārt pēc aptuveni divām nedēļām uzņēmums H.A. Brieger piedāvās vēl trīs jaunus produktus – divas zobu pastas Tūja un Engure, kā arī mutes skalošanas līdzekli Bērzupe. Aprīļa beigās, maija sākumā visos veikalos un aptiekās nonāks arī saules aizsarglīdzekļi.

Dzintars pavasarī startēs ar jaunu dizainu 

Atsākot “Dzintars” kosmētikas ražošanu, tās produktu iepakojuma dizains ir izstrādāts pilnībā...

"Nolēmām, ka arī eksporta tirgos vēlamies startēt ar saules aizsarglīdzekļu sēriju. Tā ir produkcija, ar kuru mēs kā Dzintars un Latvijas tauta noteikti varam lepoties eksportā. Tas būs aptieku produkts par pieņemamu cenu, ko var nopirkt jebkurā veikalā," komentē A. Udalova. Eksportā ar šiem produktiem plānots startēt Igaunijā, Ukrainā un Gruzijā.

Jūnijā patērētājiem tiks piedāvāti matu kopšanas līdzekļi, kā arī bērniem paredzēta kosmētika. Šobrīd notiek diskusija, kādus varoņus likt uz produktu iepakojumiem. Savukārt septembra beigās uzņēmums piedāvās arī sejas kopšanas līdzekļus.

Nākamajā gadā uzņēmums piedāvās vēl vienu zīmolu H.A Brieger. "Tālākais punkts, kur bija pieejams H.A. Brieger ziepju un parfimērijas fabrikas izstrādājumi, bija Čikāga. Mēs vēlamies, lai šis zīmols atgrieztos savās vēsturiskajās vietās - Čikāgā, Parīzē, Briselē un Sanktpēterburgā. Ar Dzintars es ticu, ka mēs radām jaunu nišu – dabisko masu produkciju, jo mūsu galvenais izaicinājums ir, lai produktos būtu ne mazāk kā 95% dabisko sastāvdaļu un 5% mēs atstājam zinātnei," stāsta A.Udalova.

Piemēram, Niveja krēmam atstāta līdzšinējā receptūra. Mazliet ir pamainīta produkta smarža, lai padarītu to maigāku. Arī lūpu balzamiem ir saglabāta vēsturiskā recepte. Visos pārējos produktos ir izņemti sulfāti un parabēni, bet pamatā tās ir vēsturiskās Dzintars receptūras.

Arī jaunā matu sērija būs balstīta uz Dzintars vēsturiskajām receptūrām, bet tajās nebūs silikonu, sulfātu, parabēnu. "Tā būs ļoti laba kosmētika par cenu, kuru principā tirgū neviens nepiedāvā. Ar ko mēs ceram izdzīvot šādā cenu grupā? Tas ir apjoms un mēs domājam, ka šādā veidā mēs varam pretendēt ne tikai uz NVS valstīm, bet noteikti arī uz Skandināviju un Eiropu, jo visa pasaule pārorientējas uz dabiskumu un tā ir niša, kura mums noteikti ir jāaizņem masu produkcijas tirgū. Ar ko mēs esam sliktāki ar Itāliju, Vāciju vai Franciju? Kāpēc mēs nevarētu ražot tādos apjomos? Mums ir 43 000 kvadrātmetru ražotne, mēs nevaram atļauties būt mazs uzņēmums. Mums noteikti ir ļoti daudz jāeksportē," komentē A.Udalova.

Viņa atzīst, ka Dzintars sev nes līdzi nostaļģiju un atmiņas, taču plānots uzrunāt arī jaunāku auditoriju. "Mūsu partnerim McCann lielākais izaicinājums bija izdomāt, kā uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsu klips, kurā ir Raimonda Paula 70. gadu dziesma un jauniešu performance, sāk uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsdienu jauniešiem arī ir svarīgi, vai produkts ir ražots šeit, vai ārzemēs. Es labprāt atstāšu naudu pie sevis, mājās, nevis maksāšu kādam uz ārpusi," pauž A.Udalova.

Vaicāta, vai Dzintars atsāks ražot arī dekoratīvo kosmētiku, A.Udalova atzīst, ka tas ir viņas sapnis. "Ja mēs atskatāmies vēsturē, tad Dzintars sarkanās lūpu krāsas brauca skatīties pat L'Oreal vadība, lai lūgtu atļauju tās ražot. Izrādās, ka sarkanās lūpu krāsas ar pareizo receptūru nav tik vienkārši ražot. Ir tikai dažas ražotnes pasaulē, kas to dara un pēc tam ar privātu preču zīmi tiek pārdotas privātiem zīmoliem. Dzintaram ir gan receptūra, gan iekārtas, iespējams, ka šobrīd ir jāpamaina smarža, ar ko Dzintars bija gan unikāls, gan mazliet novecojis. Manuprāt, tas vairs neuzrunā jauniešus un tās nav smaržas, kuras es pati vēlētos produktos sajust. Es ceru, ka mēs pāris gadu laikā atjaunosim arī dekoratīvās kosmētikas ražotni," atklāj A.Udalova.

"H.A. Brieger" reģistrēta 2006.gadā, taču tās nosaukums līdz 2020.gada oktobra sākumam bija SIA "Instruments", bet līdz 2021.gada janvāra sākumam - "Dzintars Production". Kompānijas pamatkapitāls ir 284 500 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "H.A. Brieger" īpašnieki ir "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (67%), kuras patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis, un SIA "Asko R" (33%), kuras īpašniece ir A.Udalova.

Šajā laikā, kad pircēju prioritāte vairs nav dizaina apģērbu iegāde, Latvijas dizaineri pievērsušies aktuālāku produktu radīšanai - sejas masku šūšanai.

Pirmo sejas maskas modeli apģērbu zīmols "Nolo" izstrādāja janvārī. Sākotnēji sejas maskas bija kā papildinājums un dāvana lielajiem pirkumiem, taču situācija pasaulē un Latvijā saistībā ar koronvīrusu Civid-19 mainījās, tāpēc uzņēmumam bija jāsāk domāt par jauniem risinājumiem.

Šobrīd pircējiem ir mainījušas prioritātes, arī nekādas atlaides nedarbojas, tāpēc zīmols uzsācis pārdot sejas maskas. Tās internetā pērk nelielos apjomos. To cena ir, sākot no 3 līdz 10 eiro.

Līdz šim uzņēmumā strādāja aptuveni 40 darbinieki, bet šobrīd aktīva darbība vairs nenotiek. Slēgts arī zīmola veikals tirdzniecības centrā "Galerija Centrs". Zīmola galvenie partneri bija Ķīnā un Itālijā, šobrīd sadarbība apstājusies.

Bērnu apģērbu zīmols Hebe no 2.jūlija līdz 4.jūlijam prezentēs pavasara/vasaras kolekciju Footprint vienā no nozares nozīmīgākajām izstādēm Playtime Paris.

2017. gada pavasara-vasaras kolekcijā Footprint, kas tirdzniecībā Latvijā būs pieejama no 2017. gada februāra, bērnu apģērba zīmols Hebe vērš uzmanību uz dažu dzīvnieku, iespējams, pēdējiem atstātajiem nospiedumiem. Tāpēc kolekcijas tērpus rotā reti sastopamu, apdraudētu vai izmirstošu dzīvnieku - pandu, degunradžu, ziloņu un tīģeru - apdrukas. Kolekciju papildina arī apģērbu līnija pieaugušajiem.

Hebe eksporta apjoms pēdējā gada laikā ievērojami audzis, vairākkārtīgi pārsniedzot plānoto. Zīmols savu produkciju pārdod Baltijas un Skandināvijas valstīs, Nīderlandē, Lielbritānijā, Francijā, Šveicē, Vācijā, Krievijā, Kanādā, kā arī Austrālijā, Apvienotajos Arābu Emirātos un drīzumā arī Japānā.

Londonas bērnu modes nedēļā «Mini mode» debitējis Latvijā radītais bērnu apģērbu zīmols «Rock and Mouse».

Modes nedēļā piedalījās tādi starptautiski atpazīstami zīmoli kā dāņu «Molo», franču «Billieblush», «Oscar et Valentine», «Carrément Beau», kā arī Lielbritānijas zīmoli «Zoobug London», «Little People London», «ISCREAM» un citi.

«Rock and Mouse» modes nedēļas ietvaros prezentēja divas kolekcijas – industrijas profesionāļiem tika izrādīta 2020. gada vasaras kolekcija «Mazais atpūtnieks» («Little Voyager»), savukārt plašākai publikai, presei, blogeriem un citiem interesentiem tika prezentēta aktuālā (see now-buy now) rudens-ziemas kolekcija «Mazais dumpinieks» («Little Rebel»).

«Rock and Mouse» kolekcijās uzsvars likts uz ērtumu un košām apdrukām. Apģērbu modeļi radīti ar domu, lai tie kļūtu par pašu mazāko valkātāju mīļāko apģērbu. «Nākošās vasaras kolekcija «Mazais atpūtnieks» ir par piedzīvojumiem, ļaušanos mirklim un skaistu atmiņu radīšanu – to ir iedvesmojusi Latvijas vasara pie dabas – jūra, smiltis un pļavas,» stāsta zīmola izveidotāja Ieva Trumpekoja. Savukārt rudens-ziemas kolekcija «Mazais dumpinieks» ir urbānās vides, graffiti un bērnu zīmējumu iedvesmota.

Šā gada 8. decembrī notiks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa diena. Rīta pusē tiek organizēts LIAA Biznesa forums, savukārt dienas izskaņā – apbalvoti konkursa Eksporta un inovācijas balva 2016 laureāti.

Forumā uzstāsies četri ārvalstu viesi, kuri centīsies ikvienu aizraut un iedvesmot stāties pretim biznesa pasaules izaicinājumiem:

Pokera spēles profesionālis Kaspers Berijs (Caspar Berry), kurš ir sniedzis padomus Džeimsa Bonda filmā Kazino Royale un tagad savu pieredzi pielāgo biznesa spēlei, konsultējot Google, IBM, Visa, McDonald's un citus biznesa smagsvarus, aicinās auditoriju riskēt, apzināties iespējas un pieņemt lēmumus grūti prognozējamajā jaunajā laikmetā.

Aktīvi darbojoties visos kontinentos un visdažādākajos līmeņos – konsultējot gan iesācējuzņēmumus, gan pasaules lielākās valstiskās organizācijas, viedo pilsētu eksperts ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi Renāto Dekastro (Renato de Castro) sniegs savu skatījumu un atklās stratēģijas urbanizācijas problēmu risināšanai un viedo pilsētu attīstībai.

Ar laika kapsulas iemūrēšanu atzīmēta pamatu pabeigšanu “ZAZA TIMBER Production” rūpnīcas jaunā korpusa būvniecībai. Jaunā korpusa izmaksas ir plānotas pie 2,5 miljoni eiro, no kuriem 45% ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums.

Rūpnīcas trešā korpusa būvniecība sākās šī gada maijā. Jaunais rūpnīcas korpuss būs 65 metrus garš un 34 metrus plats, jumta kore sliesies 12,76 metru augstumā. Pašreizējos divos korpusos uzņēmumam ir kļuvis šauri, jo pēdējos gados ir palielinājies ražošanas apjoms. Jaunajā korpusā paredzēts attīstīt izgatavoto līmētā koka konstrukciju pēcapstrādi – virsmas apstrādi, krāsošanu un citus darbus.

No koka būvē arvien vairāk, un koks būvēs arvien biežāk pilna divas funkcijas – tas ir gan nesošais būvelements, gan kalpo arī kā neizsegts interjera elements. Rezultātā uz konstrukcijām tiek attiecinātas augstas vizuālās kvalitātes prasības.

“ZAZA TIMBER Production” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns kapsulas iemūrēšanas pasākumā minēja, ka uzņēmuma izaugsme bijusi pakāpeniska un ne bez klupšanas, taču to kompensēja apņēmība un ticība savai lietai. Daudzie eksporta projekti, arī šogad notikušie pasūtījumi uzreiz no diviem uzņēmumam jauniem kontinentiem – Austrālijas un Āfrikas, rāda, ka Latvijas uzņēmumi spēj veikt lielas lietas. M. Peilāns arī informēja, ka jaunā korpusa būvniecību plānots pabeigt līdz šī gada beigām.