Svētdien notikušajā «referendumā» par Krimas pussalas pievienošanos Krievijas Federācijai nobalsojuši 96,6% reģiona iedzīvotāju, paziņojis «referenduma» organizēšanas komisijas vadītājs Mihails Mališevs (Михаил Малышев), ziņo Ukrainas mediji.

Pēc viņa paustā pašlaik ir aplūkoti 100% vēlēšanu protokolu, neskaitot Sevastapolē veiktos balsojumus.

Par pievienošanos Krievijas Federācijai nobalsojuši vairāk nekā 1,27 miljoni cilvēku, pauda M. Mališevs.

16. martā notikušo «tā saucamo referendumu» Ukrainā Rietumvalstis, tostarp Latvija, nav atzinušas par leģitīmu. «Referendums ir organizēts, klaji pārkāpjot valsts - Ukrainas Konstitūciju, un notiek nelikumīgā ārvalstu - Krievijas bruņoto spēku klātbūtnē. Gatavojoties referendumam, netika izplatīta pilnvērtīga, daudzpusīga informācija; gluži pretēji - republikas teritorijā tika bloķēta Ukrainas plašsaziņas līdzekļu darbība,» teikts Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā parakstījis dokumentu par Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievijas prezidents sniedza runu, kas vairākkārt tika pārtraukta ar aplausiem.

Jau ziņots, ka rietumvalstis nav atzinušas par leģitīmu Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai.

Dokumentu par divu teritoriju pievienošanu Krievijai parakstīja V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs. Dokuments vēl jāapstiprina tiesai un abām parlamenta palātām.

Skaidrojot Krievijas oficiālo nostāju Ukrainas jautājumā, V. Putins pauda, ka Ukrainā tika pārkāpta sarkanā līnija - «rietumi rīkojās rupji un neprofesionāli».

V. Putins uzsvēra, ka rietumu partneriem jāpieņem, ka «Krievijai ir savas nacionālās intereses, kuras vajag cienīt». V. Putins arī pateicās Ķīnai un Indijai par to, ka «Krimas jautājums» tika izskatīts, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus.

Eksprezidents Guntis Ulmanis sestdien, piedaloties tautas nobalsošanā, veltīja kritiku referenduma ierosinātājam Vladimiram Lindermanam. Viņš uzskata, ka Lindermans vēlējies pārbaudīt «tautas nervu sistēmu un apliecināt [naida] kurinātāja spējas».

G. Ulmanis, kurš nobalsoja pret Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai valsts valodas statusu, sestdien Rīgas 1. ģimnāzijā izvietotajā iecirknī uz jautājumu, vai viņš neparedz spriedzi sabiedrībā pēc referenduma, atbildēja, ka varbūt spriedze jau ir sasniegusi savu augstāko pakāpi šajā laikā, taču nākotnē galvenais ir neradīt starpnacionālo naidu.

Eksprezidents uzskata, ka būtu labi, ja visi cilvēki saprastu, ka referendums lielā mērā ir provokācija un ar to tiek pārbaudīta tautas kopības psiholoģija – vai tā ir sašķelta vai vienota un kas ir mainījies 20 gados kopš Atmodas laika.

Pastāv diezgan liela iespēja, ka referendums par eiro ieviešanu Latvijā notiks, uzskata politologs Ivars Ījabs.

Jautāts, kāpēc pēdējā laikā no dažādu politisko spēku puses pastiprinās aktivitātes pret eiro ieviešanu Latvijā, Ījabs sacīja, ka tam ir vairāki iemesli.

«Pirmkārt, jau politiskā dzīve kopumā patlaban ir pietiekami konfrontējoša, jo pašreizējā Saeimā ir daudzskaitlīgi pārstāvētas partijas, kurām nav svešs populisms. Eiro ieviešana šim populismam ir ļoti pateicīga tēma, jo sabiedrības noskaņojums pret eiro nav spīdošs un eiroskepticisms Latvijas sabiedrībā vienmēr ir bijis diezgan stiprās pozīcijās. Lielā mērā par to ir atbildīgi arī atsevišķi politiķi, kas līdz šim ir skandējuši to, cik Eiropas Savienība ir slikta, kā Brisele ierobežo mūsu nacionālās tiesības un tamlīdzīgas lietas,» norādīja politologs.

Ja Centrālā vēlēšanu komisija būtu atļāvusi vākt parakstus tā sauktā nepilsoņu referenduma rīkošanai, nekādi apdraudējumi vai politiskie riski netiktu piedzīvoti, uzskata sociologs Arnis Kaktiņš.

Sarunā ar Latvijas Radio sociologs norādīja, ka šādas iniciatīvas parādīšanās nav nekas neparasts. Ja referendums būtu noticis, šis jautājums netiktu noņemts no dienaskārtības, taču tas būtu solis virzienā, lai tā notiktu.

A. Kaktiņš arī uzsvēra, ka referendums ar simtprocentīgu varbūtību beigtos tāpat kā valodas referendums – vēlētāju atbalstu tas negūtu. Iniciatori ar laiku, iespējams, rosinātu vēl kādu referendumu, tomēr agri vai vēlu vēlētājiem šī spēle apniktu, sacīja sociologs.

Viņš arī norādīja, ka CVK lēmums ir arī mazs solītis prom no demokrātijas. «Mēs kādai cilvēku grupai, pat, lai cik nepieņemami būtu viņu uzskati, aizliedzam vākt parakstus un rīkot referendumus,» sacīja A. Kaktiņš.

Decembra sākumā uz Eiropas politiskās skatuves gaidāms nozīmīgs notikums – Itālijā notiks konstitucionālais referendums, kam var būt ievērojama ietekme uz šīs valsts un visa reģiona politisko stabilitāti, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms šī notikuma daudzi tirgus dalībnieki izvēlas pārdot eiro – tā cena šīs nedēļas sākumā bija atslīdējusi līdz 1,06 ASV dolāru atzīmei. Piemēram, ASV investīciju banka Citigroup pēdējo dienu laikā savu eiro/ASV dolāra nākotnes prognozi mainījusi par 180 grādiem – šobrīd šī finanšu iestāde paredz, ka kopējās valūtas cena tuvāko sešu līdz 12 mēnešu laikā būs atslīdējusi līdz 98 ASV dolāra centiem. Jānorāda, ka ASV dolāram par labu nāk ne tikai tirgus dalībnieku bažas par eirozonas politisko fonu. Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās uzjundījusi runas par straujāku dolāru procentlikmju kāpumu. Savukārt Eiropā ir maz signālu tam, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu atļauties šādu rīcību. Turklāt pašlaik tiek lēsts, ka jau pieminētais referendums Itālijā varētu novest pat vēl pie papildu ECB stimulēšanas, jo šādā veidā iestādei būs jāmēģina tikt galā ar tirgus dalībnieku uztraukumu pēc notikušā balsojuma (minētais Itālijas referendums notiks 4. decembrī, bet ECB sanāksme – četras dienas pēc tā).

ASV iedzīvotājiem izvēloties, kam turpmākos četru gadus uzticēt valsts pārvaldīšanu, pie vēlēšanu urnām devās arī Puertoriko iedzīvotāji, lai lemtu par savas zemes nākotni.

Puertoriko ir ar ASV brīvi asociēta valsts. Tās iedzīvotāji ir ASV pilsoņi, bet nevar piedalīties prezidenta vēlēšanās. Otrdien, kad ASV izraudzījās jaunu prezidentu, Puertoriko tika organizēts referendums par tās nākotnes pārvaldību.

Referendums sastāvēja no diviem jautājumiem – pirmais – vai Puertoriko iedzīvotāji vēlas mainīt savas attiecības ar ASV un otrais – vai salai jāpanāk plašāka autonomija, jāpasludina neatkarība, vai arī jākļūst par 51 ASV štatu.

Līdz šim Puertoriko iedzīvotāji kļūšanu par ASV štatu iepriekšējos referendumos noraidīja, izvēloties saglabāt esošo situāciju. Tomēr situāciju mainījusi globālā ekonomikas krīze. Aizvadītajā gadā salas parādsaistības bija sasniegušas 68 miljardus ASV dolāru, bet bezdarba līmenis - vismaz 13% apmēru, vēsta BBC. Tāpēc Puertoriko iedzīvotājiem pievilcīgi šķiet ASV štatiem pieejamie federālie līdzekļi. Saskaņā ar dažādām aplēsēm – sala, kļūstot par ASV štatu, varētu saņemt pat 20 miljardus dolāru gadā.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons pirmdien noliedza pieņēmumus, ka viņš «šantažētu» savus Eiropas partnerus ar draudiem, ka Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES), ja viņš nepanāks savu sarunās par varas pilnvaru pārdali.

Ar šiem spriedumiem Kemerons nācis klajā neilgi pirms nākamajā nedēļā gaidāmās runas, kurā viņš, domājams, ierosinās pēc 2015.gada vēlēšanām sarīkot referendumu par turpmākajiem nosacījumiem, uz kādiem Lielbritānija varētu atrasties Eiropas Savienībā.

Premjers sacīja - viņš jūtas «pārliecināts», ka panāks gribētās izmaiņas.

«Es nevienu nešantažēju,» intervijā raidsabiedrības BBC radio sacīja Kemerons.

«Lielbritānijai, tieši tāpat kā jebkurai Eiropas valstij, ir nenoliedzamas tiesības teikt - mēs esam šī kluba biedri, mēs esam prominenti biedri, un lai būtu šī kluba biedri, mēs maksājam lielu rēķinu,» skaidroja premjers. «Mums nenoliedzami ir tiesības izteikt spriedumus par to, kam ir jāmainās.»

Neatkarības pasludināšanas gadījumā Skotijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) būtu «sarežģīta, ja ne pat neiespējama», svētdien atzina Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.

Intervijā britu raidsabiedrībai BBC Barrozu norādīja, ka veto Skotijas uzņemšanai blokā varētu uzlikt tādas valstis kā Spānija, kur drīzumā gaidāms referendums par Katalonijas atdalīšanos.

«Es uzskatu, ka tas būs ārkārtīgi sarežģīti, ja ne pat neiespējami, kādai jaunai dalībvalstij, kas atdalījusies no kādas mūsu valsts, panākt [pašreizējo dalībvalstu] piekrišanu,» skaidroja EK prezidents. «Mēs esam pieredzējuši, ka Spānija, piemēram, iebilst pat pret Kosovas atzīšanu, zināmā mērā šis ir līdzīgs gadījums, jo tā ir jauna valsts.»

Tikmēr Skotijas valdība solījusi, ka gadījumā, ja septembrī paredzētajā referendumā vēlētāji atbalstīs neatkarības pasludināšanu, 18 mēnešu laikā pēc balsojuma tiks veiktas pārrunas par valsts jaunajiem ES dalības nosacījumiem.

Latvijas referenduma organizētājiem izdevies sasniegt savu mērķi - šķelt Latvijas sabiedrību un uzjundīt senas nevienprātības par vēsturi, raksta The Economist Austrumeiropas apskatnieks Edvards Lūkass.

«Neviens negaidīja, ka referendums par krievu valodas statusa atzīšanu Latvijā būs veiksmīgs, (..) taču, ja organizētāju mērķis bija polarizēt Latvijas sabiedrību, tad viņi referenduma iznākumu var uzskatīt par panākumiem,» teikts rakstā.

«Tas uzjundījis ilggadīgās nevienprātības par vēsturi: vai Latviju 1940.gadā Padomju Savienība okupēja, vai arī anektēja vai vienkārši pievienoja un ar kādu leģitimitātes pakāpi? Vai tā laika krievu migranti ir okupanti? Vai Latvija, kas pasaules kartē atgriezās 1991.gadā, ir bijusi ļoti dāsna, ļaujot viņiem palikt, vai nicināmi skopa, automātiski nepiešķirot viņiem pilsonību,» raksta Lūkass.

Pēc Eurostat datiem 2015. gadā Itālijas vispārējās valdības parāds sasniedza 133% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Sliktāka valdības parāda un IKP attiecība ir tikai Grieķijā. Par Grieķijas parādu krīzi Latvijas medijos esam redzējuši daudz virsrakstu, bet par Itālijas parādu lasām reti. Vai tas nozīmē, ka Itālijas parāda līmenis nerada bažas? Nebūt ne.

Itālijas parādu rādītājs ievērojami pārsniedz Māstrihtas līgumā noteiktos 60%, kā arī eiro zonas vidējo parāda līmeni (91%). Kad tas ir tik augsts, tad bieži vien investori par valdības vērtspapīru turēšanu vēlas saņemt augstākus procenta maksājumus. Tas ir tāpēc, ka līdz ar parāda lielumu pieaug arī parāda neatdošanas risks. Savukārt pie liela parāda un augstām procentu likmēm ir augsts saistību neizpildes risks. Jo augstāks saistību neizpildes risks, jo grūtāk valdībai aizņemties finanšu tirgū, t.i., likmes kļūst aizvien augstākas līdz brīdim, kad valdības vērtspapīrus ar augstajām likmēm neviens vairs negrib pirkt. Tātad augstāks parāds apgrūtina valdības spēju aizņemties, pārfinansēt esošo parādu un finansēt budžeta deficītu, ar kura palīdzību ekonomikas lejupslīdes laikā varētu īstenot stimulējošu fiskālo politiku. Tāpēc arī ir svarīgi, lai parāda līmenis nebūtu pārmērīgi augsts.

Nesagaidot 16. martu, kad Krimā gaidāms referendums par reģiona pievienošanu Krievijai, Krimas parlaments pieņēmis deklarāciju par reģiona neatkarību no Ukrainas, ziņo Korrespondent.

Pieņemtajā deklarācijā pausts – gadījumā, ja 16. martā referendumā Krimas iedzīvotāji nobalsos par Krimas pievienošanos Krievijai, Krima vispirms pēc referenduma kļūs par neatkarīgu un suverēnu valsti ar republikas pārvaldes formu, un pēc tam lūgs pievienošanos Krievijas Federācijai. Tā teikts Krimas parlamenta paziņojumā.

Deklarāciju parlamentā atbalstīja 78 no 81 deputāta, kas bija ieradušies uz balsošanu.

Pašlaik nav ziņu, kāda būs parlamenta rīcība, ja referendumā tiks nobalstos pret Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā.

Jau pašlaik Krievijas valsts medijos, piemēram, Russia Today, Krimas pussala pasaules kartē tiek iezīmēta Krievijas teritorijas krāsās, novēroja Db.lv.

Trešdien demisionējusi Krievijas valdība, paziņojis premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Prezidents Vladimirs Putins uzdevis līdzšinējai valdībai pildīt savus pienākumus līdz jaunas valdības iecelšanai.

Pēc Medvedeva teiktā, valdība atkāpusies saistībā ar Putina ierosinātajiem grozījumiem konstitūcijā, lai paplašinātu parlamenta pilnvaras, tam dodot tiesības apstiprināt premjeru un ministrus.

Putins paziņoja, ka nolēmis izveidot Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu un piedāvāt to Medvedevam.

"Dmitrijs Anatoļjevičs vienmēr nodarbojies ar šiem jautājumiem (..). Es uzskatu par iespējamu un lūdzu viņu, lai viņš nodarbotos ar tieši šāda veida, šīs kategorijas jautājumiem. Uzskatu to par iespējamu un izdarīšu to tuvākajā laikā - ieviesīšu Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu," paziņoja Putins.

Skotijas referenduma iznākums nav liels pārsteigums, taču tas nenozīmē, ka separātistu centieniem daudzviet pasaulē tāpēc būtu pielikts punkts

Skotijas neatkarības balsojumam pagājušajā nedēļā daudzi sekoja ar aizturētu elpu. Jau tas vien, ka šāds referendums vispār notika vienā valodā runājošā Eiropas valstī, kuras sastāvdaļa Skotija ir bijusi vairāk nekā 300 gadus, ir ievērības cienīgs fakts. Arī tas, ka 45% tomēr nobalsoja par Skotijas neatkarību no Apvienotās Karalistes, ir tik augsts rādītājs, kam vēl pirms dažiem gadiem neviens nebūtu ticējis. Jautājums tagad ir tāds, vai šī referenduma rezultāts, no kura izriet Skotijas palikšana Lielbritānijas sastāvā, Eiropā un citviet pasaulē tiks uztverts kā separātisma un neatkarības idejas pilnīga sakāve? Ņemot vērā kopējās valdošās tendences, visticamāk, ka nē. Nav pat teikts, ka arī pašā Skotijā pēc kāda laika nevarētu notikt atkārtots neatkarības referendums. Tāds piemērs ir – par Kvebekas neatkarību no Kanādas balsojums notika divreiz – 1980. un 1995. gadā, lai arī abās reizēs separātisma idejas piekritēji nesavāca pietiekamu balsu skaitu. Kā norādījis bijušais Lielbritānijas Eiropas lietu ministrs Deniss Makšeins, referenduma iznākums par labu Skotijas palikšanai Lielbritānijas sastāvā uzskatāms tikai par pirmā puslaika rezultātu, jo jau pats šis referendums faktiski ir Londonas politiskās elites sakāve. Lai nu kā, Lielbritānijas valdībai tagad nāksies turēt Skotijai pirms referenduma dotos solījumus par lielāku pašnoteikšanos un citiem labumiem. Redzēsim, kā viņiem ar to veiksies, jo briti jau kopš seniem laikiem ir bijuši dāsni labas dzīves solītāji, taču nebūt ne tik čakli savu solījumu pildītāji.

Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) atbalstījuši 51,9% referenduma dalībnieku, liecina piektdien paziņotie galīgie rezultāti.

Savukārt 48,1% balsotāju iestājušies par valsts palikšanu blokā, informēja Apvienotās Karalistes Vēlēšanu komisija.

Par izstāšanos nobalsojuši 17,4 miljoni referenduma dalībnieku, bet par palikšanu ES - 16,1 miljons. Līdz ar to izstāšanās piekritēju balsu pārsvars ir nepilni 1,3 miljoni.

Pēc iepriekš paziņotajiem oficiālajiem datiem, vēlētāju aktivitāte ceturtdien notikušajā referendumā bijusi 72,2%.

Lai gan referendums bija konsultatīvs, Lielbritānijas valdībai būs politiski neiespējami neņemt vērā tā rezultātus.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons piektdien paziņoja, ka līdz viņa vadītās Konservtīvo partijas konferencei oktobrī atstās premjera amatu, un ka sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES jāvada jaunai valdībai.

Katalonijas iedzīvotāji, sadodoties rokās, izveidojuši 400 kilometrus garu «dzīvo ķēdi», lai paustu atbalstu šī reģiona neatkarībai no Spānijas.

Pasākumā piedalījušies simtiem tūkstošu cilvēku, aplēsusi BBC. Rokās sadevušies cilvēki, ietekmējoties no Baltijas ceļa, izveidoja ķēdi, kas stiepās no robežas ar Franciju, caur Barselonu, līdz pat Valensijas reģiona robežai. «Dzīvās ķēdes» veidošana paredzēta arī, lai paustu atbalstu reģiona premjera Artura Masa centieniem panākt Madrides akceptu neatkarības referendumam 2014. gadā.

Katalonijai, kas ir viens no Spānijas attīstītākajiem reģioniem un kurā dzīvo aptuveni 7,5 miljoni cilvēku, šobrīd jau ir plaša autonomija, tomēr valstī valdošā ekonomiskā krīze un izdevumu samazinājums taupības režīma ietvaros, ar jaunu sparu likusi uzjundīt kataloņu nacionālismu. Katalonijas neatkarības atbalstītāji uzsver, ka reģionam ir atšķirīga kultūras identitāte un valoda, un, ka tiem ir apnikušas neauglīgās sarunas ar Spānijas centrālo valdību.

Krimas Augstākā padome ceturtdien pieņēmusi principiālu lēmumu par iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā kā federācijas subjektam, paziņoja Krimas valdības vadītāja vietnieks Rustams Temirgalijevs.

Pēc parlamenta sēdes deputāti par to paziņojuši cilvēku pūlim pie ēkas, kas to uzņēmuši ar gavilēm un kliedzieniem «Krievija!».

Viens no deputātiem pūlim arī pavēstīja, ka Augstākā padome pieņēmusi lēmumu vērsties pie Krievijas vadības ar lūgumu «sākt procedūru Krimas ieiešanai Krievijas sastāvā».

Tāpat tika paziņots, ka 16.martā notiks referendums par Krimas statusu.

Referendumā pussalas iedzīvotājiem tiks uzdots atbildēt uz jautājumu, vai viņi grib palikt Ukrainas sastāvā vai arī pievienoties Krievijai.

Kā paziņoja Temirgalijevs, referendumā tiks uzdoti divi jautājumi.

«Pirmais - vai jūs atbalstiet Krimas iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā kā federācijas subjektam. Otrais - vai jūs esat par Krimas 1992.gada konstitūcijas atjaunošanu,» sacīja Temirgalijevs.

Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdien paziņojusi, ka Eiropa ir gatava iestāties par Austrumeiropas valstīm iespējamās Krievijas agresijas gadījumā.

Lai tā būtu Moldova vai Gruzija, «mēs izrādīsim tām solidaritāti», uzrunājot Vācijas parlamentu, paziņoja Merkele.

Līdzīgi kā Ukraina, arī Moldova pakļauta Krievijas spiedienam, kura mērķis ir panākt, lai tā atsakās no asociācijas līguma ar Eiropas Savienību (ES).

Merkele atkārtoti norādīja, ka Krievijas intervence Krimā ir starptautisko tiesību pārkāpums.

Kā jau ziņots, Krievija kopš 28.februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas, no kurām vairākas ieņemtas.

Mijiedarbojoties pandēmijas un Brexit procesiem, britu salā briest pārmaiņas. Proti, Skotijā aug atbalsts vēl vienam referendumam par tās neatkarību no pārējās Apvienotās Karalistes.

Piemēram, “Ipsos MORI” aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd par neatkarīgu Skotiju būtu gatavi balsot 58% tās iedzīvotāji. Atbalsts Skotijas neatkarībai šogad pamatā ir palielinājies, un neatkarību atbalstošā Skotijas Nacionālā partija pirms šī reģiona parlamenta vēlēšanām nākamā gada maijā ieņem visai pārliecinošu līdera pozīciju.

Vēl tikai 2014. gadā skoti jau vienreiz devas nobalsot par savu turpmāko dalību Apvienotajā Karalistē. Toreiz gan šīs kalnainās zemes pārstāvji izlēma no pārējās britu nācijas tomēr neatšķelties. Tiesa gan, toreiz spekulācijas par Skotijas referendumu pamatīgi tracināja finanšu tirgus, kuros plauka daudz spriedumu par šādas Apvienotās Karalistes sašķelšanās sekām.

Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līgums Latvijai nozīmes to, ka formula, kas ir Latvijas fiskālās disciplīnas likumprojektā, kas pirmā lasījumā Saeimā jau ir atbalstīts, būs jāpiekoriģē atbilstoši ES līgumam, un nekādus papildus taupības pasākumus šis līgums neparedz.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes skaidro premjers Valdis Dombrovskis.

«Mēs patlaban nekādu papildus fiskālo konsolidāciju neparedzam. Mēs pakāpeniski samazinām budžeta deficītu – tas nozīmē, ka mēs nevarēsim vienkārši atļauties tik strauji, kā gribētos, pieaudzēt tēriņus vai samazināt nodokļus. Šajā gadījumā būs jāņem vērā budžeta bilances nosacījumi, bet tie Latvijai jebkurā gadījumā jāņem vērā,» ES līguma nosacījumus komentē Dombrovskis.

Viņš uzsver, ka ES fiskālās disciplīnas līgums ir viens no veidiem, kā pārvarēt eirozonas krīzi, kas ir parādu krīze, kas izveidojusies, jo vairākas eirozonas valstis piekopušas neilgtspējīgu fiskālo politiku, tāpat, kā to savulaik darīja Latvija.

Krievijai nekavējoties jāizved visi militārie spēki no Ukrainas teritorijas, pieprasa Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.

EP nosoda Krievijas militāro agresiju Ukrainā, norāda, ka referendums par Krimas pievienošanu Krievijai ir nelikumīgs, un uzsver, ka Krievijas darbības apdraud Eiropas drošību.

Rezolūcijā stingri nosodīta Krievijas «militārā agresija un iebrukums Krimā» un pieprasīts nekavējoties nekavējoties izvest «visus militāros spēkus, kas nelikumīgi atrodas Ukrainas teritorijā». Krievija pašlaik «nepārprotami» pārkāpj starptautiskos noteikumus, citstarp ANO statūtus, EDSO Helsinku aktu, Eiropas Padomes statūtus, 1994. gada Budapeštas Memorandu u.c., turklāt arī «apdraud ES drošību».

Jāpārskata vairākas referenduma ierosināšanu regulējošās normas un jāpaplašina jautājumu loks, kas nav izlemjams tautas nobalsošanā, ir pārliecināts Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis (V), paužot viedokli, ka Latvijā Satversmi nav iespējams mainīt referendumā.

Politiķis rosina analizēt, vai būtu jāpalielina likumprojektu ierosināšanai nepieciešamais vēlētāju parakstu skaits. Viņaprāt, gan Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), gan valdībai būtu jādod iespēja iepriekš izvērtēt jautājumu, par kuru tiek rosināts referendums.

Šadurskis cer, ka uz 18.februāra referendumu par Satversmes grozījumiem, kas paredz piešķirt krievu valodai otras valsts valodas statusu Latvijā, atnāks vairāk nekā 50% Latvijas balsstiesīgo pilsoņu un nospiedošs vairākums nobalsos pret. Līdz ar to Satversmei un Latvijas kā demokrātiskas, nacionālas valsts pastāvēšanai briesmas nepastāv.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(418).jpg

Kā jau tas bija paredzams, Saeimas Sociālo lietu komisija ir atbalstījusi jautājuma virzīšanu par pensionēšanās vecuma palielināšanu līdz 65 gadiem, šo procesu sākot jau no 2014. gada.

Nenoliedzami šāds scenārijs nav patīkams, it īpaši tiem nodokļu maksātājiem, kuriem dažu tuvāko gadu laikā būtu jādodas pensijā. Tajā pašā laikā absolūti pieņemams nevar būt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības paziņojums, ka gadījumā, ja minētais jautājums gūs akceptu Saeimā, tikšot iniciēts kārtējais referendums.

Ir jau saprotams, ka pēdējo gadu laikā referendumu rīkošana ir kļuvusi par modes lietu - tēriņus apmaksā valsts, bet pati sarīkošana ir ļoti vienkārša, ko nesenā pagātnē spilgti pierādīja nepilsonis Vladimirs Lindermans ar savu biedru grupu, noorganizēdams referendumu par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā. Problēma slēpjas ne tikai faktā, ka referendumu rīkošana ar intensitāti vismaz vienu reizi gadā nodokļu maksātājiem ir pārāk liela šķiešanās ar naudu, bet te runa ir arī par valsts finanšu sistēmas stabilitāti kopumā. Protams, atsevišķas tēmas vērts ir jautājums par to, kāpēc tika pieļauta situācija, ka divdesmit gadu laikā šāds solis ir jāsper vairākkārt, tomēr skaitļi runā paši par sevi - jau tagad ir aplēsts, ka gadījumā, ja šī pensionēšanās vecuma palielināšana nenotiks, 2030. gadā sociālā budžeta deficīts veidos aptuveni 1,4 miljardus latu.

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē tiks organizēts referendums par ierosinājumu piespiest lielās nekustamo īpašumu kompānijas pārdot tūkstošiem dzīvokļu pilsētai.

Petīcijai ar šo ierosinājumu izdevās savākt 183 711 parakstus, kas ir vairāk nekā nepieciešamie 172 000 parakstu, lai panāktu referenduma sarīkošanu.

Lai gan konkrēts datums vēl nav izraudzīts, domājams, ka referendums notiks 26.septembrī reizē ar Bundestāga Berlīnes reģionālā parlamenta vēlēšanām.

Iniciatīva paredz ekspropriēt "Deutsche Wohnen & Co" un citus Berlīnes lielos nekustamo īpašumu uzņēmumus, kam pieder vismaz 3000 dzīvokļu.

Iniciatīva paredz, ka pilsētas rīcībā nonāks vairāk nekā 240 000 mājokļu, kas tiks pārvaldīti "demokrātiskā, caurspīdīgā veidā sabiedrības interesēs".

No Berlīnes 3,7 miljoniem iedzīvotāju gandrīz 80% īrē mājokļus, kuru cenas no 2007.gada līdz 2019.gadam pieaugušas par gandrīz 85%.

Šveices referenduma rezultāts vienlaikus būs indikators turīgās sabiedrības attieksmei pret valdošo naudas politiku, var arī viest korekcijas attiecībā uz tendencēm pasaules dārgmetālu tirgū.

Vēlme pēc kaut kā «taustāma» vispārējā virtuālās naudas laikmetā – acīmredzami tā varētu raksturot šveiciešu 30. novembrī paredzēto referendumu par centrālās bankas zelta rezervju apjomu palielināšanu līdz 20% no kopējiem aktīviem salīdzinājumā ar 7,8% mēnesi iepriekš. Dažādas tautas nobalsošanas pat par šķietami sīkiem jautājumiem Šveicē ir ļoti populāras, un, lai arī katra sīkuma iztirzāšana ar vēlētāju palīdzību varētu šķist apgrūtinoša dinamiskai attīstībai, gala rezultāts ir sakārtota valsts un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanās. Šajā gadījumā referendums ir īpašs, jo tā rezultāts var vienlaikus būt indikators turīgas sabiedrības attieksmei pret pasaulē valdošo naudas politiku, kā arī viest zināmas korekcijas attiecībā uz pēdējos divos gados vērojamām tendencēm pasaules dārgmetālu tirgū. Tās zināmā mērā ir uzskatāmas par trekno gadu uzdzīves sekām, kuru ietvaros dzīve uz nemitīga parādu pieauguma rēķina ir novedusi pie šobrīd vērojamā ekonomiskā paguruma un nemitīgas cīņas ar deflācijas draudiem par spīti tam, ka naudas drukājamās mašīnas ir strādājušas ar pilnu jaudu. Nav ekonomiskā pieauguma, nav inflācijas, līdz ar to arī vairs nav vajadzības pēc zelta kā stabilizējoša faktora, kas rodas, naudai zaudējot pirktspēju brīdī, kad patēriņa cenu indeksam ir vēlme piedzīvot izaugsmi.