Krievijas prezidentam tik dārgā Krima par tādu varētu kļūt ļoti burtiski kā finansiāli, tā politiski .

Kopš militārās ofensīvas sākuma Krimas pussalā ar acīmredzamu mērķi to pārņemt un izolēt no pārējās Ukrainas Krievija nav darījusi zināmas oficiālas aplēses, cik smagi to uz leju vilks šis kārtējais reģionālais dzirnakmens tās kaklā. Krievijas ekonomikas eksperti spriež, ka Krimas paturēšana savā pakļautībā Krievijai varētu izmaksāt ap trijiem miljardiem dolāru gadā, raksta Kommersant.

ES palīdzībai Ukrainai pašlaik ir iezīmējusi kopumā 11 miljardus eiro, kas vērtības ziņā jau tuvinās pērn par Ukrainas lojalitāti Krievijas solītajiem 15 miljardiem dolāru. ES fondi nāktu no septiņu gadu laikā piešķiramiem grantiem 1,4 miljardu eiro apmērā, Eiropas Investīciju bankas trīs miljardu vērtiem kredītiem līdz 2016. gadam un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas piecu miljardu eiro vērtās līdzdalības.

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā parakstījis dokumentu par Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievijas prezidents sniedza runu, kas vairākkārt tika pārtraukta ar aplausiem.

Jau ziņots, ka rietumvalstis nav atzinušas par leģitīmu Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai.

Dokumentu par divu teritoriju pievienošanu Krievijai parakstīja V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs. Dokuments vēl jāapstiprina tiesai un abām parlamenta palātām.

Skaidrojot Krievijas oficiālo nostāju Ukrainas jautājumā, V. Putins pauda, ka Ukrainā tika pārkāpta sarkanā līnija - «rietumi rīkojās rupji un neprofesionāli».

V. Putins uzsvēra, ka rietumu partneriem jāpieņem, ka «Krievijai ir savas nacionālās intereses, kuras vajag cienīt». V. Putins arī pateicās Ķīnai un Indijai par to, ka «Krimas jautājums» tika izskatīts, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus.

Nesagaidot 16. martu, kad Krimā gaidāms referendums par reģiona pievienošanu Krievijai, Krimas parlaments pieņēmis deklarāciju par reģiona neatkarību no Ukrainas, ziņo Korrespondent.

Pieņemtajā deklarācijā pausts – gadījumā, ja 16. martā referendumā Krimas iedzīvotāji nobalsos par Krimas pievienošanos Krievijai, Krima vispirms pēc referenduma kļūs par neatkarīgu un suverēnu valsti ar republikas pārvaldes formu, un pēc tam lūgs pievienošanos Krievijas Federācijai. Tā teikts Krimas parlamenta paziņojumā.

Deklarāciju parlamentā atbalstīja 78 no 81 deputāta, kas bija ieradušies uz balsošanu.

Pašlaik nav ziņu, kāda būs parlamenta rīcība, ja referendumā tiks nobalstos pret Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā.

Jau pašlaik Krievijas valsts medijos, piemēram, Russia Today, Krimas pussala pasaules kartē tiek iezīmēta Krievijas teritorijas krāsās, novēroja Db.lv.

Krievijai nekavējoties jāizved visi militārie spēki no Ukrainas teritorijas, pieprasa Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.

EP nosoda Krievijas militāro agresiju Ukrainā, norāda, ka referendums par Krimas pievienošanu Krievijai ir nelikumīgs, un uzsver, ka Krievijas darbības apdraud Eiropas drošību.

Rezolūcijā stingri nosodīta Krievijas «militārā agresija un iebrukums Krimā» un pieprasīts nekavējoties nekavējoties izvest «visus militāros spēkus, kas nelikumīgi atrodas Ukrainas teritorijā». Krievija pašlaik «nepārprotami» pārkāpj starptautiskos noteikumus, citstarp ANO statūtus, EDSO Helsinku aktu, Eiropas Padomes statūtus, 1994. gada Budapeštas Memorandu u.c., turklāt arī «apdraud ES drošību».

Agrā ceturtdienas rītā Krimā, Simferopolē parlamenta un valdības namus ieņēmuši bruņoti cilvēki. Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs pieprasīja, lai Krimā esošās Krievijas armijas vienības paliktu savās bāzes un jebkādas kustības ārpus tām tiks uzskatītas par militāru agresiju, ziņo pasaules mediji.

«Es aicinu Krievijas Federācijas vadību respektēt pamata vienošanās par Krievijas militāro spēku klātbūtni Krimas autonomajā republikā,» paziņoja O. Turčinovcs, vēsta BBC.

Tāpat O. Turčinovs pauž, ka Ukrainas drošības dienestiem uzdots atbrīvot reģionālā parlamenta un valdības ēkas. Bruņotos cilvēkus, kas ieņēmuši Krimas administrācijas ēkas, viņš nodēvēja par provokatoriem.

Tikmēr gāztais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs izplatījis paziņojumu, kurā viņš norāda, ka aizvien uzskata sevi par Ukrainas vadītāju, kā arī lūdz palīdzību Krievijai nodrošināt viņa drošību pret «ekstrēmistu darbībām», vēsta Interfaks.

Vācijas atkarība no Krievijas dabasgāzes rada draudus Eiropas suverenitātei, komentējot notikumu attīstību Ukrainas krīzes sakarā, pauda Polijas premjers Donalds Tusks (Donald Tusk), ziņo AFP.

Viņš pauda – neesot šaubu, ka Krievijas dabasgāze ievērojami samazina Eiropas suverenitāti. D. Tusks Varšavā sniedza interviju dienu pirms tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.

Iepriekš Vācijas kanclere A. Merkele norādīja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka referendums, kas 16. martā tiks rīkots Krimā, ir nelikumīgs, tas pārkāpj Ukrainas konstitūciju un starptautiskos likumus. Tāpat A. Merkele telefonsarunā V. Putinam pauda nosodījumu tam, ka nav izdevies panākt progresu starptautiskas grupas veidošanā, kas palīdzētu konfliktu Krimā risināt politiskā ceļā. Tāpat viņa esot uzsvērusi, ka nepieciešams steidzami risināt risinājumu krīzei.

Ukrainas valdība apstiprinājusi plānu Ukrainas pilsoņu evakuācijai no Krimas, paziņojis valdības ministrs Ostaps Semeraks.

«Šodien tika pieņemts atbilstošs pasākumu plāns. Lēmumu pieņēma valdība un Nacionālās drošības un aizsardzības padome. Plāns paredz rīkojumus visām centrālās izpildvaras iestādēm sarīkot sagatavošanās posmu un izpildīt uzdevumus, kādi ir šodien,» preses konferencē pavēstīja Semeraks.

Viņš izteica cerību, ka process nebūs draudošs, taču Ukrainas varasiestādēm jāsagatavojas «atbilstošai reakcijai uz iespējamām migrācijas plūsmām».

Turklāt valdība risina dialogu ar vietējām pašvaldībām, kuras kopīgi ar Sociālās politikas ministriju izvieto Krimas iedzīvotājus, piebilda Semeraks.

Krimā patlaban notiek informācijas karš, bet Ukraina jau ir zaudējusi pat iespējas tajā piedalīties, televīzijas "Piektā kanāla" ēterā sacīja Ukrainas Augstākās radas pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Valērija Lutkovska.

«Tiek pārkāptas tiesības uz informācijas brīvību, tiesības uz brīvu savu uzskatu paušanu. Turklāt mums ir jāsaprot, ka Krimā līdzās visām militārajām aktivitātēm, kas tur notiek, notiek arī briesmīgs informācijas karš, kuru Ukraina vēl nesen zaudēja, bet tagad Ukrainu no tā vienkārši ir aizvākta,» viņa sacīja.

Krimas iedzīvotājiem šobrīd nav objektīvas informācijas par centrālās varas darbībām, norādīja Lutkovska. Šāda informācija būtu «apvienojošs faktors un visu Krimas iedzīvotāju tiesību ievērošanas garantija».

Informāciju iespējams izplatīt tikai ar Melnās jūras Teleradio uzņēmuma un Krimas tatāru raidorganizācijas ATR starpniecību, sacīja Lutkovska.

Rietumvalstis gatavojas iesniegt ANO Drošības padomē rezolūciju par Krimā gaidāmo referendumu, lai gan nav šaubu, ka Krievija izmantos savas veto tiesības tās bloķēšanai, trešdien pavēstīja diplomāti.

Kā ziņots, Krimā, kuru faktiski okupējis Krievijas karaspēks, svētdien paredzēts referendums par pievienošanos Krievijai.

Gan Ukraina, kuras sastāvā ietilpst Krimas pussala, gan rietumvalstis nosoda Maskavas aneksijas ieceres un norāda, ka šāda plebiscīta rīkošana, bez jebkādas Kijevas līdzdalības un okupācijas karaspēka klātbūtnē ir nelikumīga un pretrunā ar starptautiskajām tiesībām.

Rietumvalstu gatavotajā rezolūcijas projektā ietverts aicinājums ievērot Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību un atkārtoti uzsvērts, ka Krimas referendums ir pretrunā ar Ukrainas konstitūciju.

Diplomāti norāda, ka rezolūcijas teksts sastādīts tādējādi, lai radītu plaisu starp Krieviju un Ķīnu, kas parasti ANO Drošības padomē pieslejas Maskavai.

Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji tiksies Briselē, lai diskutētu par tālākām sankcijām pret Krieviju. Šāds solis seko pēc tam, kad Krievijas militārie spēki ieņēma divas Ukrainas jūras kara flotes bāzes, tostarp arī Ukrainas flotes galveno bāzi, vēsta BBC.

Tikmēr tūkstošiem ukraiņu karavīru un jūrnieku ir iesprostoti Krimas pussalas militārajās bāzēs, jo tās ielenkuši bruņoti «prokrieviskie spēki».

Rietumvalstu līderi nosodījuši Krievijas aktivitātes Krimā. Jau vēstīts, ka aizvadītajā svētdienā Krimā ar Krievijas atbalstu tika rīkots Rietumvalstīs par neliģitīmu atzīts referendums. Drīz pēc tam, šīs nedēļas otrdienā, svinīgā ceremonijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs parakstīja dokumentu, kurš paredz Krimas pussalas pievienošanu Krievijas Federācijas sastāvam.

Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdien paziņojusi, ka Eiropa ir gatava iestāties par Austrumeiropas valstīm iespējamās Krievijas agresijas gadījumā.

Lai tā būtu Moldova vai Gruzija, «mēs izrādīsim tām solidaritāti», uzrunājot Vācijas parlamentu, paziņoja Merkele.

Līdzīgi kā Ukraina, arī Moldova pakļauta Krievijas spiedienam, kura mērķis ir panākt, lai tā atsakās no asociācijas līguma ar Eiropas Savienību (ES).

Merkele atkārtoti norādīja, ka Krievijas intervence Krimā ir starptautisko tiesību pārkāpums.

Kā jau ziņots, Krievija kopš 28.februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas, no kurām vairākas ieņemtas.

Krimas pussalā notiekošajā referendumā par pievienošanos Krievijai piedalījās ne vairāk kā 30% balsstiesīgo, no kuriem par pievienošanos lielvalstij nobalsoja nedaudz vairāk nekā puse (50 – 60%) iedzīvotāju, liecina vietnē president-sovet.ru, kas pārstāv Krievijas Cilvēktiesību padomi, publicētā informācija.

Tiesa gan, informācija bija pieejama viena dažas stundas, un vēlāk no vietnes pazuda. Ukrainas mediji gan paguvuši uzņemt publicētās informācijas ekrānšāviņus, tos varat aplūkot zemāk rakstā.

Krievijas Cilvēktiesību padomes apkopotā informācija par iedzīvotāju aktivitāti un balsojumu Krimas reģionā liecina, ka faktiski par pievienošanos Krievijai balsojuši vien 15% no visiem Krimas iedzīvotājiem.

Saskaņā ar Kremļa oficiāli pausto informāciju Ukrainai piederošajā pussalā referendumā par Krimas pievienošanu Krievijai balsoja 96,77% iedzīvotāju. Šādus rezultātus izziņoja referenduma rīkošanas komisijas vadītājs Mihails Mališevs. Tāpat tika apgalvots, ka referendumā piedalījās 1,27 miljoni cilvēku, kas ir 83% no visiem Krimas balsstiesīgajiem. Tikmēr par Krimas pussalu kā Ukrainas daļu nobalsojuši esot vien 2,5% cilvēku. Referendums Krimas pussalā notika marta vidū, un 18. martā V. Putins parakstīja dokumentus par Ukrainas daļas aneksiju. To, kā aizritēja referendums Krimā, skatiet galerijā augstāk!

Eiropas Parlaments (EP) neapmaksās EP deputātes Tatjanas Ždanokas (LKS) braucienu uz Krimu 16.martā un tā dēvētā «referenduma» novērošanu, jo šīs darbības nekvalificējas atmaksai.

Kā aģentūrai LETA paskaidroja EP informācijas birojs Latvijā, Ždanokas brauciens nekvalificējas atmaksai, jo tā nebija oficiāla EP novērošanas misija. Turklāt EP pieņēma rezolūciju, norādot, ka referendums ir nelegāls, tāpēc oficiāli novērotāji netika sūtīti.

Pati Ždanoka TV3 raidījumam Nekā personīga gan izteikusi cerību, ka EP atmaksās brauciena izdevumus. Jautāta, vai uz Krimu braukusi par savu naudu, Ždanoka atbildēja, ka «mums, EP, esot izdalīta naudiņa uz gadiņu braucieniem pēc ielūgumiem. Tā kā es pati nopirku visas biļetes, viesnīcu apmaksāju un ceru, ka man EP to apmaksās».

Ždanoka 16.martā bijusi Krimā, lai sekotu līdzi notiekošajam šajā Ukrainas reģionā. Ždanoka paskaidroja, ka viņa devusies uz Krimu pēc pašas iniciatīvas un neesot iekļauta nevienā oficiālā delegācijā.

ASV prezidents Baraks Obama Baltajā namā uzņēma Ukrainas jauno premjeru Arseniju Jaceņuku un tikšanās laikā solīja «būt kopā ar Ukrainu», ziņo BBC.

Tāpat B. Obama brīdinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ka starptautiskā sabiedrība būs spiesta ieviest sankcijas, ja Krievija neatsauks armiju no Krimas pussalas. Iepriekš G7 valstu līderi nāca klajā ar līdzīgiem draudiem.

Tikmēr A. Jaceņuks tikšanās laikā esot paudis B. Obamam, ka Ukraina «nekad nepadosies Krievijai». «Ir absolūti nepieņemami, ka Krievu zābaki ir uz Ukrainas zemes 21. gadsimtā, pārkāpjot visas starptautiskās vienošanās un līgumus,» norādīja Ukrainas premjerministrs.

Svētdien, 16. martā, Krimas pussalā gaidāms referendums par reģiona pievienošanos Krievijai. Rietumvalstis šo referendumu neatzīst par likumīgu. Pašlaik kontroli Krimā sagrābuši Krievijas militāristi, kuru piederību Krievijas Federācijai V. Putins neatzīst, tomēr paši karavīri neslēpj savu piederību. Šobrīd notiek arī informācijas karš, Krievijas valstij piederošie mediji raida vienpusēju un sagrozītu informāciju, savukārt Krievijas neatkarīgiem mediji, kas atļāvušies paust V. Putina režīmam pretējus viedokļus – TV Dožj (TV Rain) un Lenta.ru faktiski ir slēgti.

Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija (Eurocontrol) uz laiku liegusi Eiropas lidsabiedrībām lidot uz Krimu, par iemeslu šādam lēmumam minot to, ka Krimas gaisa telpu vairs nekontrolē Ukraina.

Eurocontrol pagidām nenorāda, cik ilgs varētu būt šis aizliegums, kas attiecas uz lidostām Sevastopolē un Simerfopolē, vēsta ITAR-TASS.

Kā norāda Eurocontrol, tad, sekojot starptautiskajiem noteikumiem, organizācija neatzīs nekādas vienpusējas navigācijas pakalpojumu sniegšanas deklarācijas virs Ukrainas teritorijas, uzsverot, ka sniegt minētos pakalpojumus šajā teritorijā drīkst tikai Ukrainas iestādes.

Tiesa, Eurocontrol interneta vietnē, kā arī organizācijas Twitter kontā nav informācijas par to, ka šāds aizliegums tiešām ir ieviests.

Jau vairākkārt ziņots, ka šā gada martā Krimā notika «referendums» par pievienošanos Krievijai. Pievienošanos Krievijai it kā atbalstījuši vairāk nekā 97% vēlētāju. Neilgi pēc referenduma Krievija pievienoja Krimu savai teritorijai.

Trīs simti militārās uniformās ģērbušies bruņoti vīrieši patrulē Krimas reģiona Sevastopoles lidostā, ziņo Ukrainas medijs UNIAN.

Piektdienas rītā vīrieši, kas bruņojušies ar šautenēm, gāja iekšā un ārā no lidostas kontroles torņa, ziņo Reuters.

Aculiecinieki ziņu aģentūrai Interfax stāstīja, ka piektdienas rītā redzējuši Sevastopoles lidostā ierodamies aptuveni 50 vīriešus ar Krievijas jūras flotes karogiem.

Lidosta patlaban ir slēgta.

Šādas aktivitātes Krimas reģiona galvaspilsētas lidostā vērojamas vienu dienu pēc tam, kad nezināmi bruņoti vīri ieņēma Krimas reģionālā parlamenta un valdības ēkas, to jumtos izkarot Krievijas federācijas karogus. Iepriekšējās dienās Krimas pussalā valdīja saspīlējums, un tūkstošiem Krimas krievu un Krimas tatāru un citu pussalas iedzīvotāju izgāja ielās. Pirmie pauda viedokli par Krimas atdalīšanos no Ukrainas un referenduma rīkošanu šajā sakarā, savukārt otrie iestājās par Krimas teritoriālo vienotību. Db.lv jau rakstīja, ka ceturtdien parlaments, kura deputāti tomēr tika ielaisti vienā no zālēm, vienojās virzīt jautājumu par referenduma rīkošanu. Referendums par reģiona autonomijas paplašināšanu gaidāms 25. maijā.

Kopš politiskās nestabilitātes izveidošanās Krimas pussalā Čistenkojas rajonā tika manīti vairāki Krievijas Melnās jūras flotes bruņutransportieri. Ziņu aģentūra Reuters piedāvā aplūkot Krievijas Melnās jūras floti (Черноморский Флот), kas iemūžināta fotogrāfijās gan šogad, gan iepriekšējos gados.

Db.lv jau rakstīja, ka saskaņā ar oficiālo informāciju nesen izvietotie Krievijas Melnās jūras flotes bruņutransportieri netālu no Ukrainas robežas tur atrodas, lai palielinātu Krievijas Melnās jūras flotes objektu apsardzi. Zināms, ka kopumā, kā iemeslu minot militārās sagatavotības mācības, Krievija izvietojusi 150 tūkstošus karavīru. Lai arī Rietumi pauduši savas bažas par Krievijas militāro vienību klātbūtni Ukrainas tuvumā, Ukrainas jaunais premjerministrs Arsenijs Jaceņuks lūdza citu valstu militārajiem spēkiem neiejaukties Krimas krīzes risināšanā. Viņš uzsvēra, ka Ukraina ir spējīga rast politisku risinājumu problēmai, ziņo BBC.

Separātisti, kas aizvadītajā svētdienā, 11. maijā, Doņeckā sarīkoja «referendumu», paziņojuši, ka par reģiona patstāvību esot nobalsojuši 89% reģiona balsstiesīgo. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kuru Kijeva vaino nekārtību organizēšanā Ukrainas austrumos, pagaidām referenduma rezultātus nekomentē, ziņo Ukrainas mediji.

Par šādiem rezultātiem naktī no 11. uz 12. maiju Krievijas medijam Itar-Tass paziņoja «Centrālās vēlēšanu komisijas koordinators» Boriss Ļitvinovs. Viņš arī apgalvoja, ka pirmie rezultāti liecina – pret Doņeckas reģiona neatkarību nobalsojuši 10,19 % referenduma dalībnieku, savukārt 0,74% balsu esot atzītas par nederīgām.

Referenduma rezultāti tika paziņoti vien dažas stundas pēc tā beigām.

Austrumukrainas pilsētā Mariupolē, kur vēl pirms dažām dienām izcēlās asiņaina kauja starp separātistiem un Ukrainas pretterorisma operācijas karavīriem, uz balsošanas iecirkņiem veidojās garas rindas, novēroja BBC. Tāpat medijs novēroja, ka kāda sieviete uz balsošanas urnām devās vismaz divas reizes. Savukārt kāds Ukrainas vienotības virzienā noskaņots skolotājs medijam esot atzinis, ka viņu draudēts nogalināt gadījumā, ja skola atteiksies nodrošināt telpas referendumam.

Krimas scenārija atkārtošanās Latvijā nav iespējama, pauda Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Jānis Bērziņš Latvijas Radio raidījumā Labrīt!.

Latvijā līdzīgi pasākumi kā Krimas pussalā, kas noslēdzās ar teritorijas anektēšanu, varētu notikt tad, ja pirms tam būtu izstrādāta šādiem darbiem labvēlīga augsne, uzskata J. Bērziņš. Tiešs iebrukums vai «zaļo cilvēciņu» parādīšanās esot apšaubāma, uzskata eksperts.

Tajā pašā laikā nav noliedzams tas, ka Krievija grib Latviju turēt savu interešu sfērā un vēlas, lai Latvija būtu prokrieviska. NATO būtu jāizvērtē, vai paragrāfā, kur teikts, ka bruņota iebrukuma gadījumā NATO ir gatava palīdzēt savām dalībvalstīm, nebūtu jāaizstāj vārds «bruņots» - notikumi Ukrainā rāda, ka nav obligāti jāieved savs karaspēks citas valsts teritorijā, lai sāktos bruņotas sadursmes.

«Prokrieviskie aktīvisti» iekļuvuši Ukrainas jūras kara bāzē Krimas reģiona pilsētā Sevastopolē, ziņo BBC.

Uz Ukrainas jūras kara bāzes ēkām un Ukrainas jūras flotes galvenās mītnes nama mastā pacelti Krievijas Federācijas karogi.

Šāds solis sperts vienu dienu pēc tam, kad Maskavā Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs parakstīja dokumentu par Krimas pussalas pievienošanu Krievijas teritorijai. Tas noticis dažas dienas pēc Krimā rīkotā «referenduma» par Ukrainai piederošās pussalas pievienošanu Krievijai. Rietumvalstis, tostarp arī Latvija, par leģitīmiem nav atzinušas nedz referendumu, nedz pussalas pievienošanu Krievijas Federācijai.