Kādreizējais Latvijas valsts arhīva direktors, tautrontietis, šobrīd Krimas tatāru tautas padomes Medžilisa priekšsēdētājs Refats Čuborovs intervijā laikrakstam Diena atklāti stāsta par situāciju Krievijas anektētajā Krimā.

Fragments no intervijas:

Varat īsumā raksturot, kas šobrīd notiek Krimā? Kā jūtas cilvēki?

Katru dienu, katru stundu tur notiek pārmaiņas likumdošanā, jo Krievija cenšas iespējami ātri leģitimizēt okupāciju. Problēmas izjūt pat tie Krimā dzīvojošie, kas martā ar balti-zili-sarkanajiem karogiem gāja uz laukumiem, domājot, ka, pievienojoties Krievijai, vienā mirklī sāks dzīvot paradīzē. Pavasarī tika solīts, ka jautājumi par pilsonību, īpašumtiesībām, brīvu pārvietošanos tiks risināti pakāpeniski, būs kaut kādi pārejas mehānismi, taču visai drīz Krievijas vara no saviem solījumiem atkāpās un cilvēkus nostādīja ātras izvēles priekšā. Teiksim, pilsonības jautājumā tika paziņots: ja gribat palikt Ukrainas pilsoņi vai ja esat nepilsoņi un vēlaties šo statusu saglabāt, jums mēneša laikā par to jāiesniedz iesniegums. Bet pa visu Krimu tika atvērtas tikai četras šādas reģistrēšanās vietas, turklāt tās atvēra ne pirmajās dienās pēc paziņojuma.

Krievijas prezidentam tik dārgā Krima par tādu varētu kļūt ļoti burtiski kā finansiāli, tā politiski .

Kopš militārās ofensīvas sākuma Krimas pussalā ar acīmredzamu mērķi to pārņemt un izolēt no pārējās Ukrainas Krievija nav darījusi zināmas oficiālas aplēses, cik smagi to uz leju vilks šis kārtējais reģionālais dzirnakmens tās kaklā. Krievijas ekonomikas eksperti spriež, ka Krimas paturēšana savā pakļautībā Krievijai varētu izmaksāt ap trijiem miljardiem dolāru gadā, raksta Kommersant.

ES palīdzībai Ukrainai pašlaik ir iezīmējusi kopumā 11 miljardus eiro, kas vērtības ziņā jau tuvinās pērn par Ukrainas lojalitāti Krievijas solītajiem 15 miljardiem dolāru. ES fondi nāktu no septiņu gadu laikā piešķiramiem grantiem 1,4 miljardu eiro apmērā, Eiropas Investīciju bankas trīs miljardu vērtiem kredītiem līdz 2016. gadam un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas piecu miljardu eiro vērtās līdzdalības.

Gandrīz divus gadus (līdz pērnā gada rudenim) strādājot par ekspertu ES projektā Krimas tūrisma izglītības attīstības jomā, uzkrājies gana daudz vērojumu. Mani vērojumi Krimā, piedevām vēl pašreizējo notikumu kontekstā, iespējams, var likt aizdomāties vairāk arī mūsu uzņēmējiem.

Sākšu ar vērtībām, misiju, vīziju.

Krimā ar tūrisma uzņēmējdarbību nodarbojas teju vai katrs, kam nav slinkums. Gluži kā padomju gados, pirms jebkuras pilsētiņas jūras tuvumā no pavasara līdz rudenim, bet jo īpaši īsajā Krimas tūrisma sezonā (paši viņi uzskata, ka sezona sākas pēc 25. jūnija un beidzas ar 1. septembri) redzēsiet ne vienu vien 70- to gadu «Žiguli», uz kura stāv kartona vai finiera plāksne ar uzrakstu «Жильё у моря» - «miteklis pie jūras». Jaltā slavenās 80 km garās trolejbusa līnijas galapunktā, no trolejbusa izkāpjot, jūs arī pat tīri fiziski aiz rokas grābs mitekļa piedāvātāji. Cenas, kas tiek prasītas par mitekli, liek domāt, ka tiksiet izmitināts ja ne 4, tad 3 zvaigžņu viesnīcā jau nu noteikti. Tas, kas ir piedāvājumā gan būs istaba vai dzīvoklis (ja esat vairāki) visparastākajā padomjlaika mājā vai arī kāda nu kuram tā mājiņa ir. Servisa- nekāda, par brokastīm nesapņojiet, nereti arī palagi un dvieļi- jūsējie, protams. Nav zināms, vai ūdens būs katru dienu, visu dienu, varbūt būs tikai naktī, varbūt jau no plkst.22 nebūs. Interjers- pārsvarā jau sen lietots padomju laika mēbelējums.

Reaģējot uz Krievijas īstenoto Krimas aneksiju, vairāki Ukrainas un starptautiskie uzņēmumi pārtrauc darbu pussalā.

Ukrainas mazumtirdzniecības koncerns MTI Krimā slēdzis piecus apavu veikalus Intertop. MTI pārstāvji norāda, ka šobrīd neesot zināms, vai Intertop atsāks darbu Krimā.

Kā vēstīts, pagājušajā nedēļā par darbības pārtraukšanu Krimā paziņoja ASV ātrās ēdināšanas ēstuvju tīkls McDonald's, 3. aprīlī slēdzot ēstuves Simferopolē, Sevastopolē un Jaltā.

Savukārt Spānijas apģērbu tirdzniecības uzņēmums Inditex atlicis plānoto veikala atklāšanu Simferopoles tirdzniecības un izklaides centrā Meganom. Inditex veikalu Simferopolē bija paredzēts atklāt jau 21.martā.

Inditex Ukrainas struktūrvienības pārstāvji sīkākus komentārus šajā jautājumā pagaidām nesniedz.

Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.

«Sakarā ar ārkārtējo situāciju Ukrainā, draudiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, mūsu tautiešiem, Krievijas Federācijas militārā kontingenta personālsastāvam, kas atbilstoši starptautiskajiem līgumiem dislocēts Ukrainā (Krimas Autonomajā Republikā), pamatojoties uz Krievijas Konstitūcijas 102.panta 1.daļas punktu «g», iesniedzu Krievijas Federācijas Federālajā Padomē lūgumu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku izmantošanu Ukrainas teritorijā līdz sabiedriski-politiskās situācijas normalizācijai šajā valstī,» paziņoja Kremlis.

Pirms tam Federālā Sapulce vērsās pie Putina, norādot, ka atteikšanās pildīt 21.februāra vienošanos par situācijas normalizāciju Ukrainā rada reālus asinsizliešanas draudus Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos un humānas katastrofas briesmas visā valstī.

Krimā ar Krievijas līdzdalību sākta «Abhāzijas scenārija» īstenošana, lai panāktu Krimas atdalīšanu no Ukrainas, Krievijas telekanāla Doždj ēterā piektdien sacīja ukraiņu politologs Volodimirs Fesenko.

Šādi politologs reaģēja uz informāciju, ka bruņoti cilvēki - atbilstoši mediju ziņām un Ukrainas iekšlietu ministra Arsēna Avakova teiktajam tie ir Krievijas karavīri - Krimā ielenkuši Sevastopoles Belbekas lidostu, kur atrodas Ukrainas armijas daļa. Kā piektdien paziņoja Avakovs, Krievija sākusi bruņotu iebrukumu Ukrainā.

«Aerodromu sagrābšana Krimā atgādina ļoti labi pārdomātu, režisētu, koordinētu militāru operāciju,» sacīja Fesenko. «Šī scenārija uzsākšana nozīmē, ka Krimā sākas iekšpolitiskā krīze (..), otrkārt, ap Krimu rodas starptautiski politiska krīze, (..) jo šādas lielas teritorijas statusa maiņa - turklāt statusa maiņa konflikta formā -, protams, novedīs pie nopietnas krīzes, pirmkārt, attiecībās starp Krieviju un Ukrainu.»

Cenas Krimā varētu pieaugt par 10% līdz pat 30%, prognozējis patvaļīgi ieceltais Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs.

«Daudz jautājumu par cenu pieaugumu. Gaidāmais cenu pieaugums ir 10-30%,» savā Twitter kontā pavēstīja Aksjonovs.

Viņš arī paziņoja, ka sociālo pabalstu apmērs Krimā pieaugs divas līdz trīs reizes, savukārt benzīna cena samazināsies pusotru reizi.

Krievijas varasiestādes tikmēr solījušas 1,8 līdz 1,9 reizes palielināt pensiju apmēru Krimā.

«Vidējais pensiju apmērs, ko šodien saņem pilsoņi, Krimā ir 5570 rubļi (111,44 eiro), bet Sevastopolē nedaudz vairāk - 6200 rubļi (124,05 eiro), tas ir ievērojami mazāk nekā Krievijas Federācijā, kur vidējā pensija ir vairāk nekā 10 000 rubļu (200,08 eiro). Starpība ir aptuveni 1,8-1,9 reizes,» paziņoja Krievijas nodarbinātības un sociālās aizsardzības ministrs Maksims Topiļins.

Katrai nozarei ir jāseko līdzi tiesību aktiem - gan nacionālajiem, gan starptautiskajiem -, tajā skaitā Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem, kas regulē konkrēto nozari, kontekstā ar sankcijām pret Krimu un Sevastopoli, kā arī tūrisma pakalpojumu darbībām, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM atgādina, ka sankcijas pret Krimu un Sevastopoli noteiktas saskaņā ar 2014.gada 23.jūnija ES Padomes lēmumu un regulu par ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju, kā arī šo tiesību aktu grozījumiem. Abi tiesību akti stājās spēkā pēc to publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. Savukārt ierobežojumi sniegt pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā vai Sevastopolē, noteikti vēlāk, un grozījumi stājās spēkā 2014.gada 20.decembrī.

Saskaņā ar regulu ir aizliegts sniegt pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā vai Sevastopolē, jo īpaši visiem kuģiem, kuri nodrošina kruīza pakalpojumus, ir aizliegts iebraukt vai piestāt jebkurā Krimas pussalā esošā ostā, kura iekļauta III pielikumā. Ministrija norāda, ka atšķirībā no direktīvām un lēmumiem regulas nedrīkst pārņem valsts tiesību aktos, jo regulu pārņemšana radītu šķērsli regulu tiešajai iedarbībai un būtu apdraudēta regulu vienlaicīga un vienota piemērošana dalībvalstīs. Pēc regulu stāšanās spēkā tās kļūst saistošas ne tikai pašām dalībvalstīm, bet arī to iedzīvotājiem.

Krimā pirmdienas rītā paredzēts pasludināt svētdien notikušā referenduma rezultātus, bet Krimas Augstākā padome rīta sēdē gatavojas pieņemt lēmumu vērsties pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina ar lūgumu pievienot Krimu Krievijas Federācijai, kas kopš 28. februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo pussalu.

Jau pēcpusdienā Krimas parlamenta delegācija izlidos uz Maskavu, lai kopā ar Krievijas parlamentu strādātu pie šā jautājuma, paziņojis patvaļīgi ieceltais Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs, norādot, ka Krima gatavojas iekļauties Krievijas sastāvā «cik vien drīz iespējams, bet vienlaikus ievērojot visas juridiskās procedūras».

Kā paziņojusi referenduma rīkošanas komisija, apkopojot biļetenus no 75% balsošanas iecirkņu, 95,7% balsotāju atbalstījuši Krimas pievienošanu Krievijai.

Komisijas priekšsēdētājs MIhails Mališevs norādījis, ka vēl 3,2% balsojuši par Krimas palikšanu Ukrainas sastāvā un 1,1% biļetenu atzīti par nederīgiem.

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā parakstījis dokumentu par Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievijas prezidents sniedza runu, kas vairākkārt tika pārtraukta ar aplausiem.

Jau ziņots, ka rietumvalstis nav atzinušas par leģitīmu Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai.

Dokumentu par divu teritoriju pievienošanu Krievijai parakstīja V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs. Dokuments vēl jāapstiprina tiesai un abām parlamenta palātām.

Skaidrojot Krievijas oficiālo nostāju Ukrainas jautājumā, V. Putins pauda, ka Ukrainā tika pārkāpta sarkanā līnija - «rietumi rīkojās rupji un neprofesionāli».

V. Putins uzsvēra, ka rietumu partneriem jāpieņem, ka «Krievijai ir savas nacionālās intereses, kuras vajag cienīt». V. Putins arī pateicās Ķīnai un Indijai par to, ka «Krimas jautājums» tika izskatīts, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus.

ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) paziņojis par izlīgumu ar Latvijas "Swedbank" saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu.

"Swedbank" ir piekritusi pārskaitīt 3 430 900 ASV dolāru (3 144 179 eiro), lai nokārtotu savu iespējamo civiltiesisko atbildību par OFAC noteikto Krimas sankciju pārkāpumu.

2015. un 2016.gadā Latvijas "Swedbank" klients izmantoja Latvijas "Swedbank" elektroniskās bankas platformu no interneta protokola adreses Krimā, lai nosūtītu maksājumus personām Krimā, izmantojot ASV korespondentbankas. Izlīguma summa atspoguļo OFAC konstatējumu, ka Latvijas "Swedbank" acīmredzamie pārkāpumi netika brīvprātīgi pašaizliedzīgi atklāti.

Kā teikts OFAC paziņojumā, pirms Krievijas 2014.gada iebrukuma Ukrainas Krimas reģionā "Swedbank" bija piesaistījusi kuģniecības nozares klientu Krimā, kuram piederēja trīs īpašam nolūkam dibinātas kompānijas, kurām katrai bija konts Latvijas "Swedbank". Laika posmā no 2015.gada 5.februāra līdz 2016.gada 14.oktobrim klients iniciēja 386 darījumus par kopējo summu 3 312 120 ASV dolāru (3 035 326 eiro), izmantojot kontus, kas piederēja kompānijām, kuri tika apstrādāti, izmantojot ASV korespondentbankas.

Nesagaidot 16. martu, kad Krimā gaidāms referendums par reģiona pievienošanu Krievijai, Krimas parlaments pieņēmis deklarāciju par reģiona neatkarību no Ukrainas, ziņo Korrespondent.

Pieņemtajā deklarācijā pausts – gadījumā, ja 16. martā referendumā Krimas iedzīvotāji nobalsos par Krimas pievienošanos Krievijai, Krima vispirms pēc referenduma kļūs par neatkarīgu un suverēnu valsti ar republikas pārvaldes formu, un pēc tam lūgs pievienošanos Krievijas Federācijai. Tā teikts Krimas parlamenta paziņojumā.

Deklarāciju parlamentā atbalstīja 78 no 81 deputāta, kas bija ieradušies uz balsošanu.

Pašlaik nav ziņu, kāda būs parlamenta rīcība, ja referendumā tiks nobalstos pret Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā.

Jau pašlaik Krievijas valsts medijos, piemēram, Russia Today, Krimas pussala pasaules kartē tiek iezīmēta Krievijas teritorijas krāsās, novēroja Db.lv.

Kopš politiskās nestabilitātes izveidošanās Krimas pussalā Čistenkojas rajonā tika manīti vairāki Krievijas Melnās jūras flotes bruņutransportieri. Ziņu aģentūra Reuters piedāvā aplūkot Krievijas Melnās jūras floti (Черноморский Флот), kas iemūžināta fotogrāfijās gan šogad, gan iepriekšējos gados.

Db.lv jau rakstīja, ka saskaņā ar oficiālo informāciju nesen izvietotie Krievijas Melnās jūras flotes bruņutransportieri netālu no Ukrainas robežas tur atrodas, lai palielinātu Krievijas Melnās jūras flotes objektu apsardzi. Zināms, ka kopumā, kā iemeslu minot militārās sagatavotības mācības, Krievija izvietojusi 150 tūkstošus karavīru. Lai arī Rietumi pauduši savas bažas par Krievijas militāro vienību klātbūtni Ukrainas tuvumā, Ukrainas jaunais premjerministrs Arsenijs Jaceņuks lūdza citu valstu militārajiem spēkiem neiejaukties Krimas krīzes risināšanā. Viņš uzsvēra, ka Ukraina ir spējīga rast politisku risinājumu problēmai, ziņo BBC.

Starptautiskās norēķinu sistēmas Visa un MasterCard pārtraukušas operācijas Krievijas okupētajā Krimā, piektdien vēstīja Krievijas un Ukrainas mediji, atsaucoties uz vēstulēm, kuras starptautiskie uzņēmumi nosūtījuši saviem partneriem Krievijā.

Operācijas Krimā apturētas ASV noteikto sankciju dēļ.

«Uzņēmumam Visa ir jāizvirza prasības saviem klientiem par to, ka Krimā nekavējoties ir jāpārtrauc karšu izdošana, jābeidz ekvairinga pakalpojumu sniegšana vai jebkādas citas operācijas, izmantojot Visa produktus vai pakalpojumus,» teikts vēstulē bankām, kas sadarbojas ar Visa.

Ar analoģisku paziņojumu vēlāk klajā nāca MasterCard pārstāvji.

Tīmekļa vietne Watcher, atsaucoties uz daudzajiem paziņojumiem Krimas tīmekļa forumos, piektdien ziņo, ka uzņēmums Visa jau pārtraucis norēķinu karšu apkalpošanu Krimā.

«Domāju, tad mēs noteikti jau redzētu pilna mēroga militāru konfliktu gan Krimā, gan, iespējams, lielā daļā Ukrainas teritorijas. Tā būtu tiešām liela asinsizliešana, un domāju, ka mēs šeit nodarbotos ar daudzu praktisku jautājumu risināšanu, piemēram, bēgļu nometnēm, jo starp mums un Ukrainu ir tikai Baltkrievija,» tā intervijā izdevumam Sestdiena, jautāts, kas būtu noticis, ja Ukraina būtu pretojusies Krimā, atbildējis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Uz norādi, ka šodien aprit 10 gadi, kopš esam NATO un ES dalībvalsts, ministrs atbildējis: «Patiesību sakot, mēs esam ļoti laimīgi, jo, manuprāt, ielēcām aizbraucoša vilciena pēdējā vagonā. Tas smagais darbs, kas tika veikts 90. gados un 2000. gadu sākumā, vainagojās ar panākumu. Ja mums vēl dažus gadus nebūtu bijusi iespēja pievienoties, it sevišķi NATO, kas, protams, tika oficiāli piedāvāta mūsu darba rezultātā, tad būtu atrasti padsmit iemesli, kāpēc NATO paplašināšanās vairs nebūtu iespējama.

Kā tad šodien būtu? Nebūtu tik lielas pārliecības par mūsu ārējo drošību. Daudzi uzdod jautājumu: ja nu te tomēr kaut kas notiktu, vai NATO 5. pants darbotos? Domāju, ka tas darbosies pie jebkuras mazākās provokācijas, kaut vai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tajā brīdī, kad notika diskusijas par NATO paplašināšanos, jautājumi par to, vai ir vērts uzņemt Baltijas valstis, vai tās ir aizsargājamas, vai šeit kaut kad nākotnē tomēr nebūs iespējamas provokācijas (arī tamdēļ, ka gan Latvijā, gan Igaunijā ir pietiekami lielas krievu kopienas) - šie jautājumi skanēja un tika analizēti jau toreiz, un politiskais lēmums visu NATO dalībvalstu līmenī bija: uzņemamies atbildību un saprotam, ko tas varētu nozīmēt nākotnē.»

Ukraina atgūs Krievijas okupēto Krimas pussalu, piektdien solīja Ukrainas prezidents Petro Porošenko.

Ukraina atgūs Krimu demokrātiskā ceļā, sasniedzot augstu dzīves līmeni, forumā Jaltas Eiropas stratēģija, kas šogad notiek Kijevā, sacīja prezidents.

«Mums ir būtiska problēma. Runā, ka mēs esam zaudējuši Krimu. Nē - mums ir iebrukums Krimā. Krima atkal būs kopā ar mums,» uzsvēra Porošenko.

«Mēs būsim efektīvāki, demokrātiskāki. Dzīves līmenis aiz Krimas robežām būs daudz labāks, un tas ir vienīgais ceļš [Krimas atgūšanai],» sacīja Ukrainas prezidents.

Tāds pats ceļš būs Donbasam, piebilda Porošenko.

Viņš arī pauda pārliecību, ka Jaltas konferencei izdosies atgriezties tur, kur tā tika rīkota līdz šim.

Latvija stingri iestājas par Ukrainas teritoriālo integritāti un uzskata, ka jebkuri soļi, kas vērsti uz Ukrainas sabiedrības šķelšanu un valsts teritoriālās integritātes apšaubīšanu, ir kategoriski nosodāmi, teikts Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa, Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (V), Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (RP) kopīgā paziņojumā.

«Krievijas Federācijas Padomes lēmums atļaut bruņoto spēku izmantošanu Ukrainas teritorijā ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums un klaja iejaukšanās suverēnas valsts iekšējās lietās. Starptautiskajai sabiedrībai nav nemazāko šaubu par to, ka minētais lēmums ir tikai liekulīgs mēģinājums ar juridiskām frāzēm piesegt jau notikušo nelikumīgo bruņoto iejaukšanos Ukrainas teritorijas neatņemamā daļā - Krimā. Krievijas paustie argumenti par šādu bruņoto spēku lietošanu ir pilnībā nepamatoti un klajā pretrunā ar Krievijas Federācijas starptautiskajām saistībām. Šādi rīkojoties, Krievija grauj starptautiskās drošības sistēmas pamatprincipus,» teikts Ārlietu ministrijas izsūtītajā paziņojumā.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresīvo politiku var apturēt tikai rietumvalstu sankcijas, tomēr Putina dzīves laikā politiskas izmaiņas Krievijā nav gaidāmas un ir iespējami dažādi pavērsieni, šādu viedokli Neatkarīgajā paudis Krievijas vēsturnieks Boriss Sokolovs.

Sokolovs uzsvēris, ka ASV un Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju jābūt ļoti nopietnām - «tādām, kas vismaz uz laiku bloķētu Krievijas tirdzniecību ar energoresursiem». Amerikāņi tādas sankcijas pagaidām neieviešot, jo ASV prezidents Baraks Obama esot neizlēmīgs cilvēks un viņam nepatīk izmantot spēku un draudēt ar spēku.

«Putinu var apturēt tikai stingras sankcijas. Jā, no šīm sankcijām cietīs ne tikai Krievija, bet arī ES un arī Latvija, taču tas ir vienīgais veids, kā iegrožot Krievijas valdošo režīmu un ielikt to atpakaļ starptautisko tiesību normu rāmjos. Atpakaļ starptautisko tiesību rāmjos Krievija gan būs tikai tad, kad atteiksies no anektētās Krimas. Baidos, ka pēc tā vajadzēs nevis gadus, bet gadu desmitus. Tātad - vēl gadu desmitus nāksies dzīvot pasaulē, kas būs sadalīta ar līnijām kā aukstā kara laikos. Tas gan ir atkarīgs no tā, cik ilgi vēl valdīs Putins un kas nāks viņa vietā,» sacījis vēsturnieks.

Krimas ukraiņi aicina valsts varu spert visus nepieciešamos soļus, lai aizsargātu visu Krimas iedzīvotāju mieru un drošību. Vienlaikus viņi vēršas pie Eiropas institūcijām, mudinot tās ietekmēt Krievijas nostāju pret separātiskajiem noskaņojumiem.

Šāds aicinājums izteikts Krimas ukraiņu paziņojumā pasaules sabiedrībai un Ukrainas tautai, ar kuru iepazinusies ziņu aģentūra Interfax Ukraina.

«Ar mērķi nepieļaut karu Krimā un Ukrainā kopumā aicinām Ukrainas tautu aizsargāt visus Ukrainas pilsoņus, kas dzīvo Krimā, Ukrainas valsts varu nekavējoties spert soļus, lai garantētu Krimas iedzīvotāju mieru un drošību, visus skaidri domājošos Krimas iedzīvotājus nepakļauties pretvalstisko spēku provokācijām,» teikts paziņojumā.

«Mēs esam kļuvuši liecinieki tam, kā ārvalstu politiķi klaji provokatīvi iejaucas Ukrainas neatņemamās sastāvdaļas - Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas - dzīvē.»

NATO svētdien nosodīja Krievijas realizēto militāro eskalāciju Krimā un aicināja nosūtīt uz Ukrainu starptautiskus novērotājus.

«Ziemeļatlantijas Padome nosoda Krievijas Federācijas militāro eskalāciju Krimā un pauž dziļas bažas par Krievijas parlamenta doto atļauju pielietot Krievijas Federācijas bruņotos spēkus Ukrainas teritorijā,» teikts NATO ārkārtas sanāksmes noslēgumā izdotajā paziņojumā.

Militārā alianse norāda, ka Krievijas rīcība «pārkāpj starptautiskos likumus un šis solis ir pretrunā NATO un Krievijas Padomes un Miera partnerattiecību principiem. Krievijai ir jāievēro tās pienākumi saskaņā ar ANO Hartu un EDSO principus, uz kā balstīts miers un stabilitāte Eiropā.»

NATO aicina Krieviju mazināt saspīlējumu, kā arī ievērot savas starptautiskās saistības, tostarp 1994.gada parakstīto Budapeštas memorandu, 1997. gadā parakstīto Krievijas un Ukrainas Draudzības un sadarbības līgumu un likumus, kas regulē Krievijas Melnās jūras flotes klātbūtni Ukrainā.

Ukrainas valdība apstiprinājusi plānu Ukrainas pilsoņu evakuācijai no Krimas, paziņojis valdības ministrs Ostaps Semeraks.

«Šodien tika pieņemts atbilstošs pasākumu plāns. Lēmumu pieņēma valdība un Nacionālās drošības un aizsardzības padome. Plāns paredz rīkojumus visām centrālās izpildvaras iestādēm sarīkot sagatavošanās posmu un izpildīt uzdevumus, kādi ir šodien,» preses konferencē pavēstīja Semeraks.

Viņš izteica cerību, ka process nebūs draudošs, taču Ukrainas varasiestādēm jāsagatavojas «atbilstošai reakcijai uz iespējamām migrācijas plūsmām».

Turklāt valdība risina dialogu ar vietējām pašvaldībām, kuras kopīgi ar Sociālās politikas ministriju izvieto Krimas iedzīvotājus, piebilda Semeraks.

Ukrainas iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs piektdien paziņojis, ka Krimā sācies bruņots Krievijas iebrukums. Tikmēr Krievijas Melnās jūras flote noliedz savu iejaukšanos Krimā notiekošajā, vēsta Interfax.

Ministrs pavēstīja, ka Sevastopoles Belbekas lidostu bloķējušas Krievijas karaflotes vienības, kamēr lidostas iekšienē atrodas Ukrainas karavīri un robežsargi. Lai gan bruņotās personas, kas ielenkušas lidostu, tērptas uniformās bez atpazīšanās zīmēm, tās neslēpj savu piederību, norādīja A. Avakovs.

Lidosta šobrīd ir slēgta, taču bruņotas sadursmes līdz šim nav notikušas.

Tikmēr Krievijas Melnās jūras flotes pārstāvji pauda, ka nav veikusi nekādus pienākumus Sevastopoles lidostā, netālu no karaflotes bāzes, informē Interfax.

Ukrainas ekonomikas ministrs Pavlo Šeremeta intervijā BBC pauda, ka notiekošais Krimā ir «absolūti nepieņemami». Jautāts par to, vai varētu tikt pielietots militārs spēks, viņš pauda, ka pašlaik tādas diskusijas nenotiek, tomēr, ja būs jāaizstāv valsts teritoriālā vienotība, tas tiks darīts. P. Šeremeta uzsvēra, ka pirmā opcija ir komunikācija. Pašlaik Ukrainas valdības jau veic pārrunas ar Krieviju, norādīja ministrs.

ASV Valsts departaments trešdien atmaskojis desmit Krievijas prezidenta Vladimira Putina paustus «nepatiesus apgalvojumus par Ukrainu».

ASV Valsts departaments izveidojis «Faktu lapu», pārmetot V. Putinam realitātes ignorēšanu vai pārveidošanu.

«Pasaule nav pieredzējusi tik pārsteidzošu Krievijas daiļliteratūru kopš Dostojevskis rakstīja: «Divi plus divi ir pieci»,» teikts ASV Valsts departamenta paziņojumā.

Tajā apkopoti desmit V.Putina izteikumi «Putina kungs saka», kam pretnostatīti «fakti», kuros izklāstīts ASV redzējums.

Komentējot V. Putina izteikumus, ka Krimā kuplā skaitā redzamie bruņotie vīri piederot pie «pašaizsardzības vienībām», Valsts departaments norāda, ka pastāv «spēcīgi pierādījumi, kas liecina, ka Krievijas drošības dienestu darbinieki atrodas pašā epicentrā pret Ukrainu rūpīgi izplānotajos spēkos Krimā».

Vācijas atkarība no Krievijas dabasgāzes rada draudus Eiropas suverenitātei, komentējot notikumu attīstību Ukrainas krīzes sakarā, pauda Polijas premjers Donalds Tusks (Donald Tusk), ziņo AFP.

Viņš pauda – neesot šaubu, ka Krievijas dabasgāze ievērojami samazina Eiropas suverenitāti. D. Tusks Varšavā sniedza interviju dienu pirms tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.

Iepriekš Vācijas kanclere A. Merkele norādīja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka referendums, kas 16. martā tiks rīkots Krimā, ir nelikumīgs, tas pārkāpj Ukrainas konstitūciju un starptautiskos likumus. Tāpat A. Merkele telefonsarunā V. Putinam pauda nosodījumu tam, ka nav izdevies panākt progresu starptautiskas grupas veidošanā, kas palīdzētu konfliktu Krimā risināt politiskā ceļā. Tāpat viņa esot uzsvērusi, ka nepieciešams steidzami risināt risinājumu krīzei.

Krievijai nekavējoties jāizved visi militārie spēki no Ukrainas teritorijas, pieprasa Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.

EP nosoda Krievijas militāro agresiju Ukrainā, norāda, ka referendums par Krimas pievienošanu Krievijai ir nelikumīgs, un uzsver, ka Krievijas darbības apdraud Eiropas drošību.

Rezolūcijā stingri nosodīta Krievijas «militārā agresija un iebrukums Krimā» un pieprasīts nekavējoties nekavējoties izvest «visus militāros spēkus, kas nelikumīgi atrodas Ukrainas teritorijā». Krievija pašlaik «nepārprotami» pārkāpj starptautiskos noteikumus, citstarp ANO statūtus, EDSO Helsinku aktu, Eiropas Padomes statūtus, 1994. gada Budapeštas Memorandu u.c., turklāt arī «apdraud ES drošību».