ASV interneta pārlūka kompānija Google ir paziņojusi, ka tā šogad Puertoriko izlaidīs viedtālruņa modeli kā daļu no pilotprogrammas, kura ļaus lietotājiem pašiem komplektēt savus viedtālruņus.

Google paziņoja, ka tās partneri šajā projektā būs Meksikā bāzētā telekomunikāciju firma Claro un Puertoriko telekomunikāciju uzņēmums Open Mobile.

Ar ASV asociētā valsts Puertoriko ir izraudzīta šim projektam daļēji tāpēc, ka vairāk nekā 90% mājsaimniecību Puertoriko lieto mobilos telefonus, savukārt pieeja internetam par 77% tiek īstenota, izmantojot mobilos telefonus, paziņoja Google mārketinga direktore Džesika Bīversa.

Google ražos un pārdos tālruņa korpusu, kuram lietotāji varēs pievienot dažādu ražotāju veidotus moduļus. Šādi moduļi būs ekrāns, fotokamera, skaļruņi un pat pedometrs - atkarībā no lietotāju vēlmēm un vajadzībām.

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Ar ASV asociētās valsts Puertoriko tuvumā trešdien no degoša prāmja tika izglābti 510 cilvēki, un nav ziņots, ka kāds no viņiem būtu nopietni ievainots, pavēstīja Puertoriko varas iestādes.

Pasažieru un kravu prāmis Caribbean Fantasy tika atstāts liesmu varā, jo ugunsdzēsēji nolēma, ka būtu pārāk riskanti turpināt šī ugunsgrēka dzēšanu.

Kompānijai America Cruise Ferries piederošais prāmis uzskrēja uz sēkļa pie nelielas salas Puertoriko galvaspilsētas Sanhuanas tuvumā, un ir gaidāms, ka tas nogrims, paziņoja varas iestādes.

«Perimetrs tiks apsargāts, bet, diemžēl, ar šo kuģi vairāk neko nevar darīt,» sacīja Sanhuanas ugunsdzēsēju priekšnieks Anhels Krespo.

510 pasažieri un apkalpes locekļi tika evakuēti no degošā kuģa un nogādāti krastā. Nav ziņots, ka ugunsgrēkā būtu upuri, teica Krespo.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Ceturtdien beigusies Atlantijas okeāna viesuļvētru sezona, kas šogad bijusi ļoti intensīva un postoša.

2017.gada sezonā, kas sākās 1.jūnijā un beidzās 30.novembrī, Atlantijas okeānā izveidojušās 17 vētras, kurām piešķirti vārdi, un desmit no šīm vētrām pārauga viesuļvētrās.

Šo sezonu iezīmēja trīs viesuļvētras - Hārvijs, Irma un Marija, kas nodarīja milzu postījumus Teksasā, Floridā, Puertoriko un virknē Karību jūras salu.

Vētrās gāja bojā vismaz 441 cilvēks, un tika nodarīti zaudējumi aptuveni 369 miljardu dolāru apmērā. Šī sezona bija viena no sešām vēsturē, kad izveidojušās vairākas piektās kategorijas viesuļvētras un tikai otrā, kad šāda spēka viesuļvētras sasniedz sauszemi.

Viesuļvētra Hārvijs 25.augustā skāra Teksasas dienvidus, atnesot lietavas, kurās dažās dienās nolija vairāk nekā 1,3 metri nokrišņu. Hārvija izraisītajos plūdos Hjūstonā un mazākās piekrastes pilsētās tika bojāti vai iznīcināti 20 000 māju.

Latvija būs viena no četrām olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra basketbolā rīkotājām, pirmdien paziņoja Starptautiskā Basketbola federācija (FIBA).

Pārējos trīs turnīrus uzņems Grieķija, Spānija un Puertoriko.

Tāpat pirmdien Latvijas vīriešu basketbola izlase uzzinās savus pretiniekus šajā turnīrā. Izloze norisināsies plkst.20 pēc Latvijas laika.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā ir Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija. Otrajā grozā ir Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Katrā kvalifikācijas turnīrā būs A un B apakšgrupas. Pirmā, ceturtā un piektā groza izlases būs ielozētas A apakšgrupās, bet otrā, trešā un sestā - B apakšgrupās.

Saeima šodien vēlēs jaunu Valsts prezidentu.

Valsts prezidenta amatam pieteikti trīs kandidāti - Uldis Pīlēns, Edgars Rinkēvičs (JV) un Elīna Pinto.

"Progresīvie" Valsts prezidenta amatam virza publiskās pārvaldības eksperti Pinto. Kandidāte ir latviešu diasporas aktīviste Eiropā, septiņus gadus bijusi Eiropas Latviešu asociācijas vadītāja un pašlaik ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Pirms tam strādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD, EK, Eiropas Ārējās darbības dienestā un Eiropas Savienības Padomē. Pinto bijusi arī pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita padomniece.

Valdošo koalīciju veidojošais "Apvienotais saraksts" (AS) augstajam amatam virzījis savu dibinātāju, uzņēmēju Pīlēnu. Savulaik viņš bijis Liepājas galvenais arhitekts un 80.gadu beigās izveidojis savu arhitekta biroju. Vēlāk Pīlēns iesaistījās uzņēmējdarbībā un aizvien ir būvniecības un industriālā koncerna "UPB" līdzīpašnieks. Politiķis savulaik piedalījies Tautas partijas (TP) Liepājas reģiona nodaļas dibināšanā, kā arī bijis TP valdes loceklis.

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) Valsts prezidenta amatam nolēmusi virzīt ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru, šodien preses konferencē paziņoja JV pārstāvji.

JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis informēja, ka JV šodien ir oficiāli pieteikusi Rinkēviča kandidatūru. Līdz ar JV iepriekš atbalstītā kandidāta, pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita lēmumu nekandidēt partiju apvienības Saeimas frakcija pārrunāja, vai paši ir gatavi izvirzīt savu kandidātu, un pieņēma lēmumu virzīt Rinkēviču.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteica pateicību Valsts prezidentam Levitam par viņa darbību sabiedrības, Latvijas labā. Tā kā Levits trešdien paziņoja, ka nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu, tad JV "ļoti īsā laikā un ļoti lielā vienprātībā" nonāca pie lēmuma par ārlietu ministra Rinkēviča izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, sacīja valdības vadītājs.

"Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam - līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņam, lai līdz nākamā gada sākumam tomēr mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu, sociālajos tīklos paziņoja premjere Evika Siliņa (JV).

Kazāku amatam virzīja "Progresīvie" un JV, bet Bērziņu - ZZS, un tieši Bērziņam bija lielākās iespējas iegūt amatu, jo viņu atbalstīja arī opozīcijas partiju Nacionālas apvienības (NA), "Apvienotā saraksta" (AS) un "Latvija pirmajā vietā" deputāti. Opozīcijas partija "Stabilitātei" bija pieteikusi arī trešo kandidātu - Pāvelu Kuzminu.

Siliņa tagad vēsta, ka koalīcijas partijas vienojušās "par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu" Latvijas Bankas prezidenta amatam, tāpēc ZZS un JV deputāti atsauks parakstus par attiecīgi Bērziņa un Kazāka izvirzīšanu, lai janvārī JV, ZZS un "Progresīvie" izvirzītu jaunu kandidātu.

Abu partiju politiķiem atsaucot savus parakstus, Kazākam un Bērziņam vairs nebūs nepieciešamā desmit deputātu atbalsta kandidatūras izvirzīšanai, līdz ar to rītdienas balsojumā paliks tikai viens kandidāts - Kuzmins, kuram citas partijas atbalstu nav solījušas.

ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētājs demokrātu kandidāts Džo Baidens sācis gatavošanos varas pārņemšanai no līdzšinējā prezidenta Donalda Trampa, kurš gan atteicies atzīt savu sakāvi.

Svētdien sāka darboties Baidena komandas mājaslapa "BuildBackBetter.com" un tvitera konts "@Transition46".

Tikmēr Tramps plāno tiesā apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, apstiprināja viņa personīgais advokāts Rūdijs Džuliāni, apgalvojot, ka gūti daudzi pierādījumi par krāpšanos.

Taču bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs jaunākais norādīja, ka vēlēšanu iznākums ir skaidrs, un piebilda, ka ir apsveicis Baidenu un Harisu ar uzvaru.

Bušs uzsvēra, ka vēlēšanas bijušas taisnīgas un amerikāņi var būt droši par to.

Baidena un topošās viceprezidentes Kamalas Harisas mājaslapā "BuildBackBetter.com" uzskaitītas četras prioritātes: koronavīrusa pandēmija, ekonomikas atveseļošana, rasu vienlīdzība un klimata izmaiņas.

ASV šodien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās no Demokrātu partijas startē pašreizējā viceprezidente Kamala Herisa, kas sacenšas ar republikāņu kandidātu - bijušo prezidentu Donaldu Trampu.

Šīs vēlēšanas atspoguļo dziļo sašķeltību ASV sabiedrībā, ko demonstrēja arī priekšvēlēšanu kampaņa, kurā argumentus pamatā aizstāja savstarpēji apvainojumi. Verbālās agresijas nokaitēto kampaņu iezīmēja arī vismaz divi atentāta mēģinājumi pret Trampu.

Šīm vēlēšanām neparasti liela uzmanība pievērsta arī ārvalstīs, jo tās var atstāt ievērojamu iespaidu gan uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, gan uz situāciju Tuvajos Austrumos.

Aptaujas gan nacionālajā līmenī, gan septiņos tā dēvētajos svārstīgajos štatos liecina, ka abu kandidātu izredzes ir līdzīgas un vēlēšanu iznākumu ir grūti prognozēt. Tas savukārt izsaucis bažas, ka, zaudētājam atsakoties pieņemt savu sakāvi, neapmierinātība ar vēlēšanu rezultātiem var pāraugt ielu protestos un pat vardarbībā.

Pasaules lielākajiem akciju tirgiem pēc septembra atnestā saguruma atkal izdevies demonstrēt cenu pieaugumu.

Pandēmijas slimnieku skaits pasaulē gan turpina augt, un rezultātā vairākās vietās atkārtoti tiek ieviesti arvien stingrāki pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi, kas smacē ekonomiku. No otras puses – šāda situācija liek spekulēt vēl par papildu ietekmīgāko pasaules valdību un centrālo banku ekonomikas stimuliem, kam īstermiņā cenas finanšu tirgū var izdoties noturēt virs ūdens.

“Ilgstošā augšupeja akciju tirgos septembrī beidzot pierima, un pirmajā rudens mēnesī vairums globālo akciju indeksu samazinājās. Dažu akciju nesamērīgi straujais kāpums augustā atgādināja spekulatīvai mānijai raksturīgu notikumu gaitu. Tāpēc atsevišķu akciju pēkšņais kritums, dažu dienu laikā zaudējot pat 20-35% no savas vērtības, patiesībā nebija nekāds pārsteigums. Iepriekš jau runājām, ka tik izteikts lielāko un respektablāko uzņēmumu akciju cenu pieaugums ir neloģisks un faktiski kalpo par atgādinājumu tam, ka, neskatoties uz izaugsmi pēdējos mēnešos, situācija finanšu tirgos joprojām ir trausla,” norāda Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Saeimai trešdien pirmajā balsojumā neizdevās ievēlēt jaunu Valsts prezidentu, jo neviens kandidāts nesaņēma nepieciešamo vismaz 51 balsi.

Vislielāko balsu skaitu jeb 42 deputātu atbalstu saņēma premjera partijas "Jaunā vienotības" (JV) virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), tātad par viņu nobalsojusi arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pret Rinkēviču nobalsoja 45 deputāti.

Otru lielāko atbalstu jeb 25 balsis saņēma valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns. AS Saeimā ir 15 balsis, bet par Pīlēnu solīja balsot arī Aināra Šlesera "Latvija pirmajā vietā" ar deviņām balsīm un deputāte Glorija Grevcova. Pret viņu balsojuši 62 deputāti.

Pēdējā vietā ierindojās "Progresīvo" Valsts prezidenta amatam izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto, par kuru nobalsoja 10 deputāti. Pret viņu nobalsoja 77 deputāti.

ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis Kongresa pieņemto likumprojektu par jaunām sankcijām pret Krieviju, kā arī Irānu un Ziemeļkoreju, paziņojis Baltais nams.

Kā pavēstīja divi avoti Baltajā namā, Tramps likumu parakstījis trešdienas rītā aiz slēgtām durvīm un bez kameru klātbūtnes.

Pēc likuma parakstīšanas izplatītajā Trampa paziņojumā paustas bažas, ka likums ierobežo prezidenta spējas pieņemt lēmumus attiecībā uz ārpolitiku un varētu kaitēt ASV spējām strādāt ar sabiedrotajiem.

"Ierobežojot izpildvaras elastību, šis likums apgrūtina ASV iespējas slēgtas labas vienošanās amerikāņu tautai, un satuvinās ciešāk Ķīnu, Krieviju un Ziemeļkoreju," teikts Trampa paziņojumā. "Mūsu konstitūcijas radītāji ārlietas nodeva prezidenta rokās. Šis likums pierādīs tās izvēles gudrību."

Kā teikts paziņojumā, Trampa bažas attiecas uz četrām lietām - izpildvaras ierobežošanu, neapzinātu kaitējumu ASV kompānijām, kā arī ASV starptautiskajiem partneriem, un ierobežojumiem administrācijas elastībai strādāt saskaņā ar sabiedrotajiem attiecībā uz Krieviju.

Šobrīd pieņēmumos par ekonomikas un finanšu tirgu nākotni pamatīgu pesimismu iesējusi koronavīrusa izplatīšanās. Vienlaikus tiek spriests arī par citiem faktoriem, kas šogad var saļodzīt akciju vērtības.

Viens no šādiem faktoriem ir politika – precīzāk ASV prezidenta vēlēšanas. Nu pamata pieņēmums, šķiet, ir, ka akcijām labvēlīgāks, neskatoties uz dažkārt visai volatīlu rosīšanos, tomēr būs pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms.

Tas tādēļ, ka alternatīvas šobrīd izskatās vēl krietni neparedzamākas. Būtībā nevarētu teikt, ka tos ASV Demokrātu partijas prezidenta kandidātus, kuri nāk no šīs partijas kreisā spārna, finanšu tirgi gaidītu ar lielu sajūsmu. Šķiet, par tradīciju sāk kļūt situācija, ka ASV politiķi jau nākamajā dienā pēc to ievēlēšanas sola īstenot kaut ko līdzīgu revolūcijai pret līdzšinējo kārtību. Pirms kāda laika finanšu tirgus dalībnieki tādējādi lielu uzmanību pievērsa augušajai iespējamībai, ka sacensībai ar Trampu tiks izvirzīta ASV senatore Elizabete Vorena. Tas paspēja pamatīgi sašķobīt, piemēram, ASV naftas un veselības aprūpes industrijas vērtspapīrus.

Poligrāfijas uzņēmums SIA Krauklītis, kura ražotās burtnīcas tiek tirgotas Baltijas valstīs un eksportētas Eiropas tirgiem, mainījis īpašniekus, un no Kaimanu salās reģistrēta uzņēmuma ACC Conquistador Holding Ltd nonācis Latvijas uzņēmēja Valda Savicka rokās, liecina jaunākā informācija Lursoft.

Tādējādi 21. augustā par 100% uzņēmuma daļu kļuvis V. Savickis, vienlaikus kļūstot arī par uzņēmuma valdes locekli. Kā liecina informācija Lursoft, līdzšinējais Krauklīša valdes loceklis Eduards Locāns darbu valdē pametis 21. augustā.

Pēdējo gadu gaitā Krauklītis piedzīvojis vairāku īpašnieku maiņu – laikā no 2009. gada aprīļa līdz 2010. gada septembrim, kad poligrāfijas kompānija pilnībā nonāca Kaimanu salās reģistrētā uzņēmuma pārvaldībā, uzņēmuma daļas neilgu laika posmu piederējušas arī valmierietim Dzintaram Apsītim, Tallinā bāzētajam uzņēmumam Hanseatic Capital Estonia, Puertoriko Sadraudzībā bāzētajai Arco Overseas Capital Corp, kā arī Latvijas uzņēmējiem Rūdolfam Krēsliņam un Aivaram Pētersonam, bet vēl pirms tam – SIA Krauklēns, a/s Amber Group, kā arī RIX Investments, RIX Ventures, Biznesa Risinājumi, u.c. īpašniekiem.

Lai Eiropas Savienības teritorijā neieviestos jauni augiem kaitīgie organismi, valdība otrdien, akceptēja grozījumus Augu karantīnas noteikumos, informē Zemkopības ministrija.

Grozījumi papildina noteikumus ar diviem jauniem augu karantīnas organismiem: Agrilus anxius Gory un Anthonomus eugenii Cano.

Lapu dārzeņi Manihot esculenta Crantz, Limnophila L., Eryngium L. un paprikas Capsicum L. augļi ir uzņēmīgi pret kaitīgo organismu Anthonomus eugenii Cano, kuru aizliegts ievest vai izplatīt ES teritorijā, tādēļ šie dārzeņi to importēšanas laikā bieži tiek aizturēti. Tāpēc šiem dārzeņiem ievešanai ES no trešajām valstīm būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts.

Bet, importējot paprikas Capsicum L. augļus no ASV, Belizas, Dominikānas Republikas, Franču Polinēzijas, Gvatemalas, Hondurasas, Jamaikas, Kostarikas, Meksikas, Nikaragvas, Panamas, Puertoriko un Salvadoras, fitosanitāra sertifikāta ailē “Papildu deklarācija” būs nepieciešams norādīt informāciju, ka augļi ir iegūti teritorijā vai audzēšanas vietā, kurā saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem fitosanitāro pasākumu standartiem nav sastopams Anthonomus eugenii Cano.

Lai uzbūvētu pasaulē lielāko radioteleskopu, Ķīnā tiks pārvietoti gandrīz 10 000 cilvēku, otrdien vēsta valsts mediji.

Radioteleskops, kura diametrs būs 500 metru, tiek būvēts starp kalniem Guidžou provincē, Ķīnas dienvidrietumos.

Būvniecības dēļ līdz septembrim plānots pārvietot gandrīz 10 000 cilvēku, kas dzīvo piecu kilometru rādiusā ap teleskopa vietu, ziņoja aģentūra Siņhua.

Amatpersonas apgalvo, ka iedzīvotājiem tiks izmaksāta 12 000 juaņu (1700 eiro) kompensācija par sagādātajām neērtībām un citiem tiks sniegts arī papildu atbalsts jaunu mājokļu meklēšanā.

Jaunais teleskops, kura būvniecība izmaksās 1,2 miljardus juaņu, pārspēs līdz šim lielāko radio teleskopu, kas atrodas Puertoriko. Tā diametrs ir 300 metri.

Siņhua, atsaucoties uz Ķīnas Astronomijas sabiedrības ģenerāldirektoru, ziņoja, ka teleskopa jauda palīdzēs «meklējumos pēc inteliģentas dzīvības ārpus mūsu galaktikas».

ASV austrumu krasta Ņūdžersija bija viens no valsts štatiem, kas vētrā Sendija cieta visvairāk. Vētra nodarījusi Ņūdžersijai 29,4 miljardu ASV dolāru zaudējumus, aprēķinājušas štata amatpersonas.

Zaudējumu aprēķinā tika iekļauts kaitējums, kas nodarīts privātīpašumam, uzņēmumiem, infrastruktūrai un tūrisma industrijai, citējot štata gubernatora Krisa Kristija (Chris Christie) teikto, ziņo CNN.

Ņūdžersijas gubernators neizslēdz iespēju, ka tuvāko nedēļu laikā nodarīto postījumu apmērs naudas izteiksmē varētu pieaugt.

Jau vēstīts, ka posts nodarīts arī metropolē Ņujorkā, kurā vēl pagājušās nedēļas beigās darbojās vien 85% no visām degvielas uzpildes stacijām (DUS). Tiesa gan, tas ir ievērojams uzlabojums, salīdzinot ar situāciju pirms trim nedēļām, kad darbojās vien 25% no visām DUS, radot pilsētā degvielas deficītu, ziņo CNN.

Vasaras vidū dabas pētniekus ne tikai Krievijā, bet arī citviet pasaulē pārsteidza ziņas par vismaz piecām bedrēm, kas pēkšņi parādījušās Sibīrijas gāzes laukos. Drīz pēc to uzrašanās Krievijas interneta vietnes pāršalca dažnedažādi minējumi par bedru izcelsmes iemesliem. Taču, visticamāk, vainīgi nav ne citplanētieši, ne meteorīti, kā dažiem varbūt labpatiktu. Pēc bedru rūpīgas apskates un zemes paraugu analīzes Krievijas zinātnieku grupa gan nonākusi pie ne mazāk aizraujoša secinājuma – Sibīrijas bedru izcelsme, iespējams, meklējama Bermudu trijstūra fenomenā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Pirmās ziņas par milzīgajām bedrēm Sibīrijas gāzes laukos parādījās jūlijā. Vispirms Jamalas pussalā naftas un gāzes lauku apsekotāji, ar helikopteru pārlidojot pussalas teritoriju, pamanīja 80 metrus platu bedri, bet dažas nedēļas vēlāk briežu mednieki Tazovskas apgabalā, kā arī Taimiras pussalā uzgāja vēl divas bedres. Kaut arī tās bija mazākas nekā Jamalas pussalā esošā bedre, to struktūras bija ļoti līdzīgas.

Šobrīd Krievijas plašsaziņas līdzekļi informē, ka valsts ziemeļos parādījušies jau vismaz pieci šādi krāteri. Tos izpētījušas vairākas zinātnieku grupas, kas secinājušas, ka krāteri radušies pazemes sprādzienos. Pēc bedru apskates Jamalas pussalā Krievijas zinātniece Anna Kurčatova sarunā ar laikrak­stu The Siberian Times norādījusi, ka, iespējams, sprādzienus izraisījusi globālā sasilšana. «Iespējams, mūžīgajam sasalumam sākot kust, pazemē esošie gāzes krājumi sajaucās ar smiltīm un ledu, radot efektu, kas līdzvērtīgs tikko atkorķētas šampanieša pudeles izlīšanai,» spriedusi Kurčatova.

Latviešu basketbola talants Kristaps Porziņģis, kurš šosezon izcili debitēja Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA), nolēmis nepalīdzēt Latvijas izlasei šovasar jūlijā gaidāmajā Riodežaneiro olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, spēlētājs pirmdien paziņoja preses konferencē.

«Apspriežoties ar visiem, izlēmu, ka šogad nespēlēšu izlasē,» pauda Porziņģis.

«Nākotnē valstsvienībai noteikti palīdzēšu. Ilgtermiņā tas nāks par labu gan man, gan izlasei. Šajā vasarā gatavošos nākamajai sezonai. Komanda grib, lai esmu vesels uz nākamo sezonu, kā arī spēcīgāks. Spiediens būs lielāks, jo no manis gaidīs vairāk.»

«Ilgtermiņā visi būsim lielāki ieguvēji, ja viņš būs vesels un ilgāk spēlēs nevis vasarā nogurs. Nevar ņemt un plēst ķermeni, tas ir pareizi jāapstrādā, bet katrai lietai ir savs laiks,» pastāstīja basketbolista brālis Jānis Porziņģis.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, Latvijas izlases galvenais treneris Ainars Bagatskis pirms pirmdienas paziņojuma nav ticis informēts par spēlētāja pieņemto lēmumu.

Virtuālās pirmsakselerācijas programmas dod iespēju piekļūt zināšanām un pirmajām investīcijām

Tā norāda jaunuzņēmumu akseleratora «Startup Wise Guys» tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska. Šogad pirmo reizi «Startup Wise Guys» sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta programmu «EIT Digital» īstenoja programmu «EIT Digital Venture Program» Baltijā, Čehijā, Polijā un Slovākijā. Programma ir paredzēta agrīnas stadijas jaunuzņēmumiem, kuri vēl nav piereģistrējuši kompāniju un atrodas minimālā dzīvotspējīgā produkta attīstības procesā. Programmas dalībnieki saņem sešas nedēļas garu tiešsaistes apmācību programmu no «Startup Wise Guys» un pirmo investīciju no «EIT Digital».

A. Beļinska stāsta, ka «EIT Digital» šāda veida programmu rīko otro reizi un Baltijā tā notiek pirmo reizi. Kopumā tika saņemti vairāk nekā 300 pieteikumi visā Eiropā, bet Baltijā, Čehijā, Polijā un Slovākijā – ap 40. «Parasti «Startup Wise Guys» programmās pieteikumu skaits ir ievērojami lielāks, bet šī ir uz specifisku mērķauditoriju orientēta programma,» viņa spriež. Tāpat A. Beļinska pieļauj, ka daudzi jaunuzņēmumi tik agrīnā stadijā vēl nav gatavi uzņemties saistības un šķirties no kapitāldaļām. No otras puses, daudziem tā ir vienīgā iespēja iegūt finansējumu pirmajam prototipam, jo investori parasti dod priekšroku jau tirgū sevi pierādījušiem produktiem un uzņēmējiem.

ASV loterijā "Powerball" lielajā laimestā kāds biļetes pircējs no Mičiganas štata Jaungada izlozē ieguvis 842,4 miljonus ASV dolāru (762 miljoni eiro).

Tā ir pirmā reize kopš loterijas izveides 1992.gadā, kad lielais "Powerball" laimests iegūts gada pirmajā dienā.

Laimīgās izlozes cipari bija 12, 21, 42, 44, 49 un sarkanais "Powerball" skaitlis bija 1.

Jaungada dienā izlozētais laimests ir piektais lielākais "Powerball" vēsturē un desmitais lielākais ASV loteriju vēsturē.

Pirms Jaungada dienas izlozes "Powerball" lielā laimesta uzkrājums turpināja pieaugt kopš oktobra vidus.

Iespējas iegūt "Powerball" lielo laimestu ir viens pret 292,2 miljoniem.

Laimējušās biļetes īpašnieks var izņemt visu laimestu ikgadējos maksājumos 30 gadu laikā vai arī izņemt to uzreiz, kas šajā gadījumā samazinās līdz 425,2 miljoniem dolāru pirms nodokļu nomaksas.

Kamēr Latvijā vēl tiek gaidīts pavasaris, ceļotājiem paredzētā interneta vietne TripAdvisor apkopojusi 25 labākās pludmales pasaulē.

Labāko pludmaļu sarakstā ir pludmales Eiropā, piemēram, Itālijā, Spānijā un Lielbritānijā, kā arī Austrālijas, ASV un Latīņamerikas valstu, piemēram, Brazīlijas un Kubas pludmales.

25 pasaulē labāko pludmaļu saraksts:

25. Vūlakombas (Woolacombe) pludmale Lielbritānijā.

24. Baltā pludmale Filipīnās. (Boracay, Philippines).

23. Septiņu jūdžu pludmale (Seven Mile Beach) Džordžtaunā, Lielajās Kaimanu salās (George Town, Grand Cayman).

22. Bata (The Baths) Virdžingordas (Virgin Gorda) salā.

21. Akumala Meksikā.

20. Fort De Soto parks Floridā.

19. Tirkīza līcis (Turquise Bay) Eksmautā (Exmouth) Austrālijā.