Saņēmuši SEB bankas atteikumu atvērt norēķinu kontu partijai Par dzimto valodu, organizācijas līderi šodien ar vēstuli vērsušies pie Zviedrijā esošās māteskompānijas Skandinaviska Enskilda Banken (SEB), lai paustu neizpratni par notikušo un lūgtu skaidrot bankas politiku.

To intervijā portālam nra.lv apliecinājis partijas vadītājs Vladimirs Lindermans.

Pagājušās nedēļas nogalē akciju sabiedrība SEB banka noraidīja kreisi orientētās partijas Par dzimto valodu iesniegumu par konta atvēršanu.

«Sākotnēji nebijām noskaņoti šim incidentam piešķirt plašu rezonansi, uzskatot, ka SEB banka ietur striktu politisko neitralitāti un nesadarbojas ne ar vienu no partijām,» klāstījis V. Lindermans. «Taču, uzzinot, ka šajā komerciestādē ir atvērts konts Nacionālajai apvienībai Visu Latvija!iTēvzemei un Brīvībai/LNNK, nākas secināt, banka demonstrē klaju diskrimināciju,» viņš piebildis.

Bijušajai valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai jau ir sava spēcīga komanda, kas top kā partija, - LNT raidījumā 900 sekundes sacīja eksprezidents Guntis Ulmanis.

Konkrētas personas Ulmanis nevēlējās nosaukt, «lai paši piesakās», taču komanda veidojoties jau labi sen, tai ir daudz programmatisku iestrādņu.

Jautājums ir, vai Sudrabai šī darbošanās paliks tikai kā hobijs, vai arī tā kļūs par spēcīgu partiju, piebilda Ulmanis.

Sudraba aģentūrai LETA nesen apgalvoja, ka nekādas sarunas par pievienošanos kādam politiskajam spēkam nenotiek. Viņa arī uzsvēra, ka neplāno iesaistīties politikā un startēt nākamajā gadā gaidāmajās parlamenta vēlēšanās. Tāpat viņa arī pati neplānojot dibināt partiju.

Tikmēr publiskajā telpā izskanējis, ka bijusī valsts kontroliere varētu pievienoties, piemēram, partijai Reģionu alianse. Sudraba gan norāda, ka viņai par šo ir «pirmā dzirdēšana» un nekādas sarunas par šo jautājumu nenotiek. Taujāta par nākotnes plāniem, Sudraba norādīja, ka šo jautājumu varētu komentēt vēlāk.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pēdējās dienās daudzi Latvijas iedzīvotāji savās pastkastēs atraduši poligrāfiski sagatavotu skrejlapu, kuras teksta autors, ja var ticēt rakstītajam, ir biedrības Dzimtā valoda priekšsēdētājs Vladimirs Lindermans.

Lapiņas tekstu rotā virsraksts «Nepiedalies krusta karā pret krievu valodu!».

Šādu skrejlapu savā pastkastē atradusi arī laikraksta Dienas bizness redaktore, bet reģionālais medijs Dzirkstele vēsta, ka kāds gulbenietis pat sūdzējies Gulbenes novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājai Vitai Kravalei.

«V.Lindermans ir pasteidzies visiem priekšā, bijis aktīvāks par citāda viedokļa paudējiem. Arī es savā pastkastē šodien atradu šādu skrejlapu. Nekā nelikumīga tur nav. Arī citi politiskie spēki var aktīvi aicināt sabiedrību aizstāvēt pretēju viedokli. Ikviens, kurš var atļauties poligrāfiski sagatavot šādus aģitācijas materiālus, ir tiesīgs tos izplatīt. Vienīgi - nedrīkst aicināt uz varas gāšanu, vardarbību un citām nelikumīgām darbībām,» Dzirkstelei sacījusi V.Kravale.

Cēlonis baumām par Swedbank stāvokli varētu būt meklējamas ārzemēs. Tā ir viena no versijām, ko pašlaik kriminālprocesa ietvaros izskata Drošības policija (DP).

DP priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis pēc Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Nacionālās drošības komisijas kopīgās sēdes teica, ka versijas par to, kurš radīja baumas par Swedbank, ir vairākas un tās tiek izskatītas kriminālprocesa ietvaros.

Uz jautājumu, vai viena no versijām ir, ka baumu rašanās cēlonis nāk no ārzemēm, Ulmanis atbildēja: «Tajā skaitā, jā.»

To, vai viena no versijām ir, ka baumas varētu būt radījuši ārvalstu specdienesti, Ulmanis nekomentēja.

Aizturēto vai aizdomās turēto pašlaik lietā nav.

Ulmanis apstiprināja, ka DP lietas ietvaros varētu pieprasīt starptautiskās palīdzības lūgumus. «Šis jautājums tiek risināts,» piebilda Ulmanis. Viņš gan neatklāja, kurai valstij šis lūgums tiks izteikts.

Kārlis Ulmanis, pārkāpjot 30 gadu slieksni, nolemj nokāpt no lielpilsētas dzīves riteņa un attīstīt savu biznesu laukos, spiežot ābolu sulu

Pirms trīs gadiem viņš kopā ar ģimeni pārcēlās no Rīgas uz dzīvi Vecumnieku novadā, kur iegādājās īpašumu. «Pirms tam biju grafiskais dizainers. Ar šo lietu es vēl aizvien pasīvi nodarbojos, strādājot attālināti vairākās reklāmas aģentūrās. Apmēram desmit gadus biju pavadījis laiku pie datora, tāpēc man gribējās kaut ko vairāk, iziet ārā no ierastās vides, darīt kaut ko īstu, ar rokām, kaut ko pavisam atšķirīgu,» atzīst K. Ulmanis.

Īpašumu Vecumniekos Ulmaņu ģimene iegādājās pirms četriem gadiem, un viens no pamudinājumiem pirkt konkrēto lauku māju bija tas, ka īpašumam līdzās ir gandrīz trīs ha plašs, 80 gadus sens ābeļdārzs. Puse no tā ir aizaugusi, puse – iztīrīta. «Ābeļdārza īpašnieks mani sabiedēja, ka grasās kokus raut ārā un to vietā būs aramzeme, tāpēc es šo zemi sāku nomāt, bet tuvākā nākotnē esmu iecerējis iegādāties arī šo gabalu, lai ābeļdārzā uzbūvētu nelielu ražotni, kurā varētu spiest sulu un veidot citus produktus no šiem augļiem,» atklāj K. Ulmanis.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Par Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas kluba Rīgas Dinamo īpašnieces AS Dinamo Rīga jauno valdes priekšsēdētāju pirmdien akcionāru sēdē ievēlēts kādreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Līdz šim Ulmanis bija padomes loceklis, bet no šī amata viņš pirmdien tika atbrīvots un vietā ievēlēts kādreizējais politiķis Edgars Zalāns.

Tāpat akcionāru padome izvērtējusi Rīgas Dinamo līdzšinējo startu jaunajā Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezonā un atzinusi komandas sniegumu par apmierinošu.

Augusta sākumā AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā ieceltais ekspremjers Aigars Kalvītis septembra sākumā atstāja Dinamo Rīga vadītāja amatu.

Kalvītis Dinamo Rīga valdes priekšsēdētāja amatā stājās 2010.gada novembrī, bet darba attiecības ar uzņēmumu pārtrauca 4.septembrī. Tikmēr Ulmanis starp kluba akcionāriem ir jau kopš 2008.gada, kad tika atjaunots Rīgas Dinamo klubs.

Par dzimto valodu! līderi par aizskarošiem uzskata tieslietu ministra Jāņa Bordāna (VL-TB/LNNK) partijai veltītos izteikumus, tāpēc viņi ir iesnieguši prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, prasot no politiķa piedzīt 10 000 latu.

Partijas Par dzimto valodu! līderi Vladimirs Lindermans, Jevgēnijs Osipovs un Ilarions Girss uzskata, ka tieslietu ministra paziņojumā viņi ir nosaukti par nevalstiski noskaņotiem cilvēkiem, kas sabiedrībā kurina naidu, savukārt partijas rīcība esot vērsta pret Latvijas valsts konstitucionālajām vērtībām.

Reaģējot uz partijas Par dzimto valodu! reģistrēšanu Uzņēmumu reģistrā (UR), J. Bordāns tika paudis viedokli, ka «valstij naidīgi noskaņotu politisko partiju reģistrācijas iespējamība ir tiešs demokrātijas apdraudējums un to nedrīkst pieļaut».

J. Bordāna skatījumā, demokrātiskā valstī nav pieļaujams, ka «politiskajās partijās, proti, organizācijās, kuru pašsaprotamais mērķis ir iegūt varu valstī, darbojas un tās vada personas, kuras aktīvi veicina naida izpausmes sabiedrībā». «Šādu pretvalstiski noskaņotu personu dibināts un vadīts politisks spēks apdraud sabiedrības drošību,» ir pārliecināts J. Bordāns.

Rīt, 3.janvārī, notiks Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēde, kurā paredzēts izsludināt tautas nobalsošanu par likumprojekta Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē pieņemšanu.

Tautas nobalsošana šajā jautājumā jāizsludina, jo Saeima 22.decembrī noraidīja vairāk nekā vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanā atbalstītos grozījumus Satversmē, kas paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Lemjot par tautas nobalsošanas dienu, CVK ir jāievēro likums Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, kas paredz, ka tautas nobalsošana par vēlētāju rosinātu Satversmes grozījumu projektu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tā noraidīšanas Saeimā. Tautas nobalsošana sarīkojama sestdienā. Lai tautas nobalsošanu varētu nodrošināt arī ārvalstīs, CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars rosinās par tautas nobalsošanas dienu noteikt vēlāko iespējamo datumu – 18.februāri.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Ministru kabinets otrdien lēma par būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības funkciju deleģēšanu akreditētajām institūcijām, kā arī apstiprināja maksas pakalpojumu cenrāžus, informē Ekonomikas ministrija.

Ņemot vērā Latvijas Arhitektu savienības pieredzi, reputāciju, resursus un personāla kvalifikāciju Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centram tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzība arhitektūras jomā.

Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijai tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzība inženierizpētē, projektēšanā: ēku konstrukciju (t.sk. torņu un dūmeņu) projektēšana, ceļu projektēšana, tiltu projektēšana; būvdarbu vadīšanā: ēku būvdarbu vadīšana, restaurācijas būvdarbu vadīšana, ceļu būvdarbu vadīšana, tiltu būvdarbu vadīšana; būvuzraudzībā: ēku būvdarbu būvuzraudzība, restaurācijas būvdarbu būvuzraudzība, ceļu būvdarbu būvuzraudzība, tiltu būvdarbu būvuzraudzība.

Finanses Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandas Rīgas Dinamo turpmākai pastāvēšanai ir nodrošinātas, kaut papīri pagaidām oficiāli vēl nav parakstīti, piektdien Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ikgadējā kongresā izteicās AS Dinamo Rīga padomes loceklis Guntis Ulmanis.

Starpsezona Rīgas Dinamo nometnē tika aizvadīta lielā neziņā, jo komandai joprojām nav ģenerālsponsora - klubu pameta galvenais naudas devējs gāzes kompānija Itera. Lai arī atrisinājums sponsoru piesaistei vēl nav atrasts, pašlaik līgumi ar vienību noslēgti 23 hokejistiem.

«Rīgas Dinamo situācija ir smaga, un pašlaik neviens nav pasargāts no neprognozējamiem lēmumiem, tomēr uz šodienu finanses klubam ir nodrošinātas, kaut papīri līdz galam vēl nav parakstīti,» piektdien izteicās Ulmanis, sakot, ka kluba padomes priekšsēdētājs Juris Savickis katru nedēļu dodas uz Maskavu, lai risinātu šo problēmu.

Masāžas pistoles ir kļuvušas par iecienītu instrumentu gan fitnesa entuziastu, gan sportistu vidū. Kopš perkusīvās terapijas (Perkusīvā terapija ir mīksto audu manipulācijas veids) tendences sākuma 2016. gadā, kad sportisti iepazina “Theragun” masāžas pistolēm, daudzi citi uzņēmumi ir radījuši savas dažādās cenu kategorijās. Nav nekāds pārsteigums, ka masāžas pistoles ir kļuvušas populāras, jo tās palīdz samazinātu muskuļu sāpes un palielinātu kustību apjomu.

Theragun masāžas pistoli Jūs varat iegādāties fiziopreces.lv interneta veikalā

Masāžas pistoles ir diezgan dārgas, tāpēc Jums varētu varētu rasties jautājums, vai ir vērts to iegādāties. Aplūkosim piecus iemeslus, kādēļ masāžas pistole būs laba investīcija Jūsu veselības uzturēšanā.

1. Tā nav domāta tikai atlabšanai pēc treniņiem

Masāžas pistoles galvenokārt tiek uzskatītas par ierīci kas palīdz ātrāk atjaunoties pēc treniņiem. Taču sākotnēji to kā sāpju mazināšanas instrumentu izstrādāja hiropraktiķis, Dr. Džeisons Verslands. Verslands ir “Theragun” dibinātājs un vadītājs, un ierīci viņš radīja pēc traumu gūšanas motocikla avārijā. Tā vietā, lai pievērstos tradicionālajām sāpju mazināšanas metodēm, viņš vēlējās holistisku veidu, kā tikt galā ar sāpēm, un kā risinājumu izvēlējās perkusīvo terapiju.

Latvijas Sociālistiskā partija (LSP) uzskata, ka Latvijā jābūt vienai valsts valodai, bet vislabāk būtu, ja mūsu valstī nevienai valodai netiktu noteikts īpašs statuss, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Alfrēds Rubiks (SC).

«Vislabāk būtu, ja tādas valsts valodas vispār nebūtu. Ja mēs esam demokrātiski - visiem vienādas tiesības -, tad arī nav vajadzīgs vienai valodai noteikt kaut kādu īpašu statusu,» pārliecināts ir politiķis.

Viņš, pētot Eiropas valstu konstitūcijas, secinājis, ka ļoti maz ir tādu valstu, kurās ir valsts valodas, bet visbiežāk Eiropas valstīs noteiktas oficiālās valodas. «Piemēram, Beļģijā ir trīs oficiālās valodas un neviens te viens otru valodas dēļ nekauj,» sacīja Rubiks.

«Latvijā, kā vienmēr, īstās problēmas netiek risinātas. Tad pieķeras [nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs] Raivis Dzintars, viņam vajag visus mācīt latviešu valodā, tad atrodas [biedrības Dzimtā valoda priekšsēdētājs Vladimirs] Lindermans un viņa tautieši, kas uzreiz aktualizē citu jautājumu. Te nu mēs esam - 20 gadus esam pūlējušies, lai visas nācijas, kas Latviju apdzīvo, dzīvotu vienādi un draudzīgi, tagad viss tas tiek sašķelts,» sacīja Rubiks.

Laiku pa laikam kāds no politiskajiem spēkiem pieķeras visnotaļ jutīgam jautājumam – Valsts prezidenta ievēlēšanas sistēmas maiņai Latvijā. Proti, grozījumu veikšanā Satversmē paredzot, ka Valsts prezidentu ievēl nevis parlaments, bet gan tauta.

Principā doma ir apsveicama. Ņemot vērā pēdējo vairāk nekā 20 gadu pieredzi kaut vai attiecībā uz kandidātu izraudzīšanu šim amatam, kad teju pēdējā brīdī preses fotogrāfiem priekšā tiek pastumta potenciālā valsts pirmā persona, nenāktu par skādi ieviest sistēmu, ka tauta pati ievēl vienu no valsts simboliem. Tādā gadījumā vismaz varētu rēķināties ar kandidātu pamatīgāku iepazīšanu, viņu neatkarību no politiskā tirgus, kā arī garantiju, ka Rīgas pilī strādās sabiedrībā populārs cilvēks.

Būsim atklāti, no līdzšinējiem atjaunotās brīvvalsts prezidentiem vienīgais, kuram būtu bijušas izredzes kļūt par tautas vēlētu Rīgas pils saimnieku, bija Guntis Ulmanis, un arī tikai tāpēc, ka viņam ir «pareizais» uzvārds. Jāatgādina, ka pat visu laiku populārākā atjaunotās Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmo reizi augstajā amatā nonāca kā ļoti šauram cilvēku lokam zināms cilvēks – lielākajai sabiedrības daļai viņa bija vienkārši tautiete no Kanādas. Kritiku neiztur arī apgalvojums, ka gadījumā, ja notiktu izšķiršanās par tautas vēlētu prezidentu, vajadzētu būtiski mainīt visu Satversmi, nosakot, ka Latvija ir prezidentāla valsts, kurā teju viss ir atkarīgs no viena cilvēka. Eiropā vien ir vairāki piemēri, kas liecina – ir iespējams izveidot sistēmu, kad prezidentu ievēl tauta, būtiski viņam nepalielinot pilnvaras. Tātad to ir iespējams izdarīt arī Latvijā. Problēma slēpjas kur citur...

Lai gan līdz Jāņiem, kad atsauksim atmiņā līgodziesmas, siesim dažādus sierus un darināsim miežu alu, vēl ir jāgaida nedaudz vairāk par mēnesi, SIA Skrīveru saldumi filiālē Lizuma konfekšu cehā pēc klasiskas un senas receptes ražotā konfekte Gotiņa ir kļuvusi nerātna. Tā tiek tīta papīrītī, uz kura izlasāma kāda nerātna latviešu tautas dziesma, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

SIA Skrīveru saldumi valdes locekle Iveta Audziša stāstījusi, ka no nerātnajām latviešu tautas dziesmām esot izraudzītas pašas rātnākās.

«Ideja par tautas dziesmām, kuras varētu izlasīt uz konfektes Gotiņa ietinamā papīra, radās jau senāk, kad sākām ražot konfekti no bioloģiskā piena, ko katru dienu Lizuma konfekšu ceham piegādā bioloģiski sertificēta zemnieku saimniecība. Konfektes Gotiņa sortiments ar skaistām latviešu tautas dziesmām mums jau bija. Domājām, ar ko jaunu mūsu saldumu pircējus varētu pārsteigt uz Līgosvētkiem. Tad ienāca prātā, ka latvju dainās ir arī nerātno tautas dziesmu klāsts. Jāņiem raksturīgā papardes zieda meklēšanas tēma arī ļoti labi iet kopā ar nerātnajām tautas dziesmām. Latviešu tautai ir jādomā par demogrāfiju, tad nu mēs - saldumu ražotāji - tādējādi dodam arī savu artavu. Cerams, ka arī konfekšu tinējas nebūs aizrāvušās tikai ar tīšanas procesu, bet izlasījušas arī tautas dziesmas,» Dzirkstelei sacījusi I. Audziša. Viņa stāstījusi, ka nerātnās tautas dziesmas izraudzījusies kopā ar meitu Sintiju, kura veic SIA Skrīveru saldumi mārketinga daļas vadītājas pienākumus.

Raimonds Čivkulis tirgū piedāvā jaunu izklaides veidu – Tautas bultu, kas ir tautas bumbai līdzīga spēle ar lokiem un bultām

Tautas bulta ir sporta un izklaides spēle ar lokiem un bultām, tiesa gan, bultas ir bez asa uzgaļa. «Šis ir tautas bumbas un loka šaušanas apvienojums,» saka Raimonds Čivkulis, Tautas bultas radītājs. Pirms idejas par Tautas bultu Raimonds bija spēlējis peintbolu, tomēr vairāk par «kariņu» viņam patīk tieši šaušana ar loku. Līdzīgi kā peintbolā, arī Tautas bultā ir dažādas stratēģijas un spēļu veidi. «Ir dueļi, klasiskā, Bada spēļu variants, kad skrien pēc ieročiem, cietokšņa ieņemšana u.tml.,» saka Raimonds. Viņš atzīst, ka šaušana ar loku ir nedaudz sarežģītāka nekā šaudīšanās peintbolā. «Cita tehnika, grūtāka notēmēšana. Šāviens nav atkarīgs no spēka, bet gan no loka, un tie visiem ir vienādi. Cik atvelc, tik tā bulta lido,» saka Raimonds. Viņš piebilst, ka bulta lido lēnāk nekā peintbola šāviens – peintbola bumbiņa lido ar ātrumu 80 līdz 90 m/s, bet bulta – 20 līdz 25 m/s. Līdz ar to, ja Tautas bultas spēlētājs laikus pamana, ka bulta lido, var paspēt no tās izvairīties. Ideju par šādu izklaidi viņš pasmēlies video no Austrālijas.

Rīgas apgabaltiesa šodien prasībā pret ātrās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja McDonald’s pārstāvniecību Latvijā SIA Premier Restaurants Latvia piedzina kopumā 20 520 eiro par labu Innai Timofejevai saistībā ar paslīdēšanu uz grīdas un smagas traumas gūšanu.

Kā informēja tiesas preses pārstāvis Raimonds Ločmelis, tiesa par labu Timofejevai nolēma piedzīt kopumā 20 520 eiro, kas sevī ietver morālā kaitējuma atlīdzību 10 000 eiro apmērā, zaudējumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus.

Savukārt prasība daļā par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu 1 412 871 eiro apmērā tika noraidīta, tāpat arī noraidīts prasījums daļā par ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu.

Ar spriedumu arī noteiktas tiesības Timofejevai saņemt no Premier Restaurants Latvia likumiskos procentus 6% gadā no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma pilnīgai izpildei no piedzīto zaudējumu un morālā kaitējuma kopsummas. Spriedumu varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, kas ir noteikta 3.maijā.

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.

Piektdien tiesa atzina par vainīgu bijušo Latvijas Neatkarīgās televīzijas dibinātāju valdes priekšsēdētāju Andreju Ēķi, sodot ar naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 43 200 eiro apmērā. Tāpat no Ēķa valsts labā piedzīti vairāk nekā 184 000 eiro.

Bijušais AS Air Baltic Corporation vadītājs Bertolts Fliks ir neizpratnē par viņam inkriminēto noziegumu un brīnās par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piesliešanos aviācijas eksperta lomai.

Advokāts Viktors Tihonovs pēc sazināšanās ar savu klientu Fliku aģentūrai LETA teica, ka klientam nav izprotams, kāpēc viņam tiek piedēvēti «krimināli reisi».

«Klients pauž lielu neizpratni par to, kopš kura laika KNAB ir kļuvis par lielo aviācijas ekspertu. Tas tiek saistīts ar to, ka airBaltic no apmēram 55 000 lidojumu gadā vidēji tiek atcelts 1000 reisu. No 55 000 viens procents tiek atcelts tehnisku problēmu dēļ, kā, piemēram, slikts laiks un tamlīdzīgi, viens procents tiek atcelts iepriekš plānojot. KNAB atlasījis atsevišķus reisus un kāpēc tie ir krimināli reisi - tas ir pagaidām miglā tīts un nesaprotams aspekts,» norādīja advokāts.

Ģenerālprokuratūra ir pieņēmusi lēmumu par bijušā AS Air Baltic Corporation (airBaltic) vadītāja Bertolta Flika saukšanu pie kriminālatbildības.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga pastāstīja, ka ir pieņemts lēmums par personas saukšanu par kriminālatbildības, taču, ņemot vērā, ka persona ir atteikusies prokuratūrā ierasties uz lēmuma saņemšanu, plašāka informācija par apsūdzības būtību netiks atklāta.

Uz jautājumu, kā prokuratūra rīkosies, ja persona arī turpmāk atteiksies ierasties prokuratūrā uz pirmstiesas izmeklēšanu, Šēnberga atbildēja, ka tādā gadījumā prokuratūra par tālāko rīcību lems.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs rosināja prokuratūrai saukt pie kriminālatbildības bijušo airBaltic amatpersonu par tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kas izraisījušas smagas sekas. Krimināllikums par šādu noziegumu paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.