Vienā novadā leģendāro piena konfekti – gotiņu – ražo divi uzņēmumi: SIA Skrīveru saldumi un SIA Skrīveru Pārtikas kombināts. Abi ražotāji nu sākuši cīņu par preču zīmi Skrīveru Gotiņa. Konfliktā iesaistās arī pašvaldība, raksta Diena.

Skrīveru pārtikas kombināts atsācis darbu pēc vairāku gadu ilgas klusēšanas. Tā tagadējais īpašnieks Aigars Lūsis cer atjaunot leģendārās rūpnīcas vārdu un atsākt saldumu ražošanu, bet, kamēr rit ēku sakopšanas darbi, piena konfekte, ko daudzi pazīst ar vārdu «gotiņa», top mājražošanas apstākļos.

Tajā pašā laikā nosaukumu Skrīveru gotiņa izmanto arī uzņēmums Skrīveru saldumi, kurš darbību uzsāka 2005. gadā – vienu gadu pēc tam, kad darbību pārtrauca Skrīveru Pārtikas kombināts. Skrīveru saldumi vadītāji, SIA Dimdiņi īpašnieki Iveta un Normunds Audziši, norādīja Dienai, ka lēma paplašināt darbību pēc tam, kad Skrīveru Pārtikas kombināts darbību pārtrauca, pieņemot darbā arī Skrīveru Pārtikas kombināta atlaistos darbiniekus. Iepriekš viņiem jau bija gotiņkonfekšu ražotne Lizumā, kas 2005. gadā tika paplašināta.

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv piedāvā ielūkoties SIA «Skrīveru pārtikas kombināts» ražotnē, kur top konfektes «Gotiņa» ar kaņepēm.

SIA «Skrīveru pārtikas kombināts» ir dibināts 1956. gadā un ir pirmā vieta Latvijā, kur vairāk nekā pirms 60 gadiem sāka ražot konfektes «Gotiņa». Tagad SIA «Skrīveru pārtikas kombināta» ēkās un uzņēmumā saimnieko skrīverieši Baiba un Aigars Lūši. Tas ir ne tikai viņu ģimenes bizness, bet arī viņu sirdsdarbs jau trešajā paaudzē. Aigaram Skrīveru Pārtikas Kombināts savulaik bija pirmā darba vieta - tāpat kā viņa vecākiem un tagad pašu bērniem.

Konfekšu receptūra gadu gaitā ir mainījusies un pilnveidota, Skrīveru «Gotiņas» ir ražotas «Skrīveru pārtikas kombinātā». Šobrīd konfektes tiek ražotas pēc uzņēmuma 70. - 80.gadu autentiskās receptūras un tehnoloģijas .

Skrīveru pārtikas kombināts saņems Latvijas kultūras zīmi Latviskais mantojums. To piešķir uzņēmumiem, kuros var pierādīt sendienu tradīciju saglabāšanu, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Kā izdevies saglabāt ražošanu uzņēmumā, kurš daudziem jau šķita neglābjami zudis, portālam daugavasbalss.lv stāsta tā īpašnieks Aigars Lūsis.

«Protams, vairums saldummīļu zina, ka Skrīveros darbojas uzņēmums Skrīveru saldumi, kurā arī ražo piena konfektes. Tomēr tas ir jauns uzņēmums, kurš savu vēsturi vēl tikai veido, izmantojot Skrīveru vārdu. Savukārt mēs esam pārņēmuši senās konfekšu vārīšanas tradīcijas, kuras Skrīveru pārtikas kombinātā izveidotas teju pirms sešdesmit gadiem. Te konfektes Gotiņa tiek vārītas pēc receptēm, kuras radītas pagājušā gadsimta vidū.

Vēl pirms pāris gadiem saldējumu ražotāji apgalvoja, ka savas produkcijas gatavošanā augu taukus vairs neizmanto. Šobrīd augu tauki atkal iezagušies atsevišķu saldējumu sastāvdaļās, trešdien raksta laikraksts Neatkarīgā.

Food Union sastāvā ietilpstošā Rīgas piena kombināta valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs pērn vasaras sākumā Neatkarīgajai atzina, ka «visi saldējumi ražoti no Latvijas piena un krējuma, izmantojot tikai dabiskas sastāvdaļas. Augu taukus uzņēmums saldējuma ražošanā neizmanto jau vismaz divus gadus». Arī Druva Food pārdošanas vadītājs Jānis Muižnieks pagājušajā gadā uzsvēra, ka «Druvas saldējuma produkcija atbilst augstākajiem standartiem. Saldējums ražots no īsta piena, nodrošinot pircējiem plašas izvēles iespējas garšas ziņā, šī kvalitātes zīme laika gaitā ļāvusi cilvēkiem mūsu saldējumu iemīlēt».

SIA Dimdiņi, kam pieder konfekšu ražotne gan Lizumā, gan Skrīveros, īpašnieks Normunds Audzišs mierina, ka Lizumā konfektes tiks ražotas. Taču atzīst, ka konfekti Gotiņa, iespējams, nomainīs cits sortiments, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Lizuma konfekšu cehs tiešām šobrīd piedzīvo nelielas pārmaiņas. Pagaidām ir samazināts konfektes Gotiņa tīšanas apjoms. Tas uz brīdi pat tika apstādināts,» situāciju raksturo N.Audzišs.

«Ja gadījumā izveidosies situācija, ka Lizumā Gotiņas vairs neražosim, tad divkārt lielākā apjomā tās ražos Skrīveros. Savukārt Lizumā tad būs cita veida konfekšu sortiments, ko pagaidām gan neatklāšu. Darbinieces, kuras agrāk strādāja cehā, tad pakāpeniski tiks atkal pieņemtas darbā. Esam jau nolūkojuši jaunas ražošanas iekārtas. Drīzumā brauksim tās skatīt un domāsim, kā tā atvest un kad tās uzstādīt. Es domāju, ka jau tuvākajā laikā Lizumā konfektes tiks ražotas pat trīskārt lielākā apjomā, nekā līdz šim,» solījis N.Audzišs.

“Skrīveru saldumi” ir viens no Latvijas uzņēmumiem, kas apzinoties situāciju pasaulē spēris soli pretī tīrākai videi, piedāvājot savu produkciju, dabai draudzīgā un 100% pārstrādājamā iepakojumā. Atsvaidzinot dizainu uzņēmums, ne tikai maina vizuālo noformējumu produktu iepakojumiem, bet noteiktām produktu grupām, kā augļi šokoladē, marcipāns un “Skrīveru Gotiņa” , maina pašu iepakojuma materiālu.

Uzņēmuma moto ir “Apvienot veselīgo ar saldo!”. Piedāvātajiem produktiem tiek rūpīgi izvēlētas viskvalitatīvākās sastāvdaļas. Kā piemēram, uzņēmuma populārākais saldums “Skrīveru Gotiņa”, tiek ražots no Latvijā iegūta bioloģiskā piena. Kā min uzņemuma pārstāvji, “Tikai likumsakarīgi,ka līdz ar to, ka piedāvājam saviem produktu patērētājiem augstākās kvalitātes saldumus, vēlamies tos “ietērpt” iepakojumā, kas ir videi draudzīgs un 100% pārstrādājams. Priecājamies, ka arvien lielāka sabiedrības daļa pievērš uzmanību “zaļākai” domāšani”.

Produktus ar jauno zīmola identitāti un videi draudzīgajiem iepakojumiem veikalu plauktos jau varēs redzēt janvārī. Produktu iepakojuma maiņa ritēs pakāpensiki. Uzņēmums cer, ka līdz šī gada beigām, jau visi attiecīgo produktu grupu produkti, būs jau ar jaunā tipa iepakojumiem.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties SIA Skrīveru pārtikas kombināts ražotnē, kur top konfektes Gotiņa.

Pirms dažiem gadiem senajā Skrīveru pārtikas kombināta ēkā, to atjaunojot, konfektes Gotiņas pēc klasiskās receptes sākuši uzņēmuma jaunie īpašnieki Aigars un Baiba Lūši. Pērn pārdoto gotiņu apmērs audzis un uzņēmums pamazām atgūst klientu loku.

Skrīveru pārtikas kombināts ir pirmā vieta Latvijā, kur pirms 60 gadiem sāka ražot gotiņas – tā pirmsākumi rodami 1957. gada janvārī, un šī vieta vienmēr ir bijusi saistīta ar ražošanu, jo pirms tam ēkā atradās brāļu Zaulu spirta brūzis, stāsta B. Lūse. Kara gados ēkas tika izdemolētas, taču 1956.gadā entuazistu grupa nolēmusi izveidot Ogres Augļu un dārzeņu pārstrādes rūpkombinātu, 1962. gadā uzņēmumu pārdēvējot par Skrīveru pārtikas kombinātu.

Jēkabpils novada Kalna pagasta zemnieku saimniecības Krasti īpašnieks Jānis Gaidis pirmais Latvijā sācis dot darbu kūtsmēslu robotam, informē laikraksts Latvijas Avīze.

«Viņa jaunuzceltajā kūtī, kurā vietas ir 280 piena devējām, bet šobrīd atrodas pirmās 135, neparasts skats – firmas Lely robots pa redeļu grīdu braukā tā, lai mēsli – arī tikko nolikta pļeka – pa spraugām sabirtu lejā mēslu krātuvē,» redzēto raksturo laikraksts. Govis pie braukājošā robota jau esot pieradušas, labprāt padodot ceļu. Ja tomēr kādai kaut kas gadās, ka nevar paiet sāņus, robots virsū neskrienot – apstājas, brītiņu pagaida, ja šķērslis tomēr ceļu nedod, apiet to.

Bet novietnes divās vietās uzstādīti ceturtās paaudzes slaukšanas roboti Lely ASTRONAUT AK. Govis pašas, katra pēc sava iekšējā bioloģiskā pulksteņa, izlemjot, kad iet pie slaukšanas robota. Patiesībā slaukšana notiek visu diennakti, arī nakts stundās, raksta Latvijas Avīze.

Z/s Pīlādži mērķtiecīgi attīsta augļkoku stādu audzēšanu, apgrozījums septiņu gadu laikā audzis vairāk nekā divas reizes.

Siguldas novada z/s Pīlādži pērn strādāja ar 135 tūkstošu eiro apgrozījumu, kas ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā 2011. gadā, kad apgrozījums bija 50,9 tūkstoši eiro. Savukārt peļņa pērn sasniedza 23 tūkstošus eiro, liecina Lursoft dati.

Saimniecība izveidota 1991. gadā vēl toreizējā valdības vadītāja Viļņa Edvīna Breša laikā, tātad to var dēvēt par Breša saimniecību. «Toreiz bijām, iespējams, vienīgā saimniecība, kas uzreiz nolēma nodarboties ar augļkopību. Lielākajai daļai tolaik bija sava cūciņa, sava gotiņa, tīrums, bet mēs sākām uzreiz ar augļkopību. Toreiz sapratām, ka Latvijā un īpaši Vidzemē trūkst augļkoku un ogulāju stādu. Gribējām iestādīt dārzu, nevarējām dabūt stādus, kas bija milzu deficīts. Bija viena nopietna kokaudzētava Pūrē, taču, kad viņi tirgojās, rindā bija vismaz 50 cilvēki. Aizbraucot pie viņiem, tur gāja vaļā gandrīz kautiņi, lai dabūtu kāroto šķirni. Latvijā tolaik punduru un puspunduru potcelmi bija zināmi, arī pirmās Latvijas laikā tie bija pazīstami, bet praktiski nebija iespējams nopirkt augļkoku stādus uz klona potcelmiem, kas dod ātrāku ražību un ierobežo augumu ābelēm. Tolaik robežas vēl bija vaļā, pats braucu ekspedīcijā uz Ļvovu, vedu veselu kravas auto ar potcelmiem, lai varētu sākt audzēt ābeles lielākā daudzumā augļudārziem,» stāsta z/s Pīlādži saimnieks Jānis Zilvers.

Dobeles novada zemnieku saimniecība “Bukas”, piesaistot bankas “BlueOrange” finansējumu 674,6 tūkstošu eiro apmērā, realizējusi vērienīgu piensaimniecības attīstības projektu.

Tā ietvaros veikta lopu kūts ēkas rekonstrukcija, kā arī uzstādītas modernas piensaimniecības iekārtas, kas ļāvušas automatizēt govju ganāmpulka vadību, slaukšanu un barošanu.

Kūts ēkas rekonstrukcijas projekta ietvaros divu gadu laikā pilnībā pārbūvēta saimniecības galvenā kūts ēka, to pielāgojot jaunākajām dzīvnieku labturības prasībām. Kūts būvēta pēc tā sauktās “siltās kūts” principiem un ar modernu ēkas ventilēšanas iekārtu palīdzību bez tajā ierīkotas apkures sistēmas ļauj tajā uzturēt govju labturības standartiem komfortablo +10 grādu temperatūru pat ziemas apstākļos.

Būtiska daļa kopējo investīciju izlietota jaunākās paaudzes “DeLaval” robotizētās lopu vadības sistēmas iegādei un uzstādīšanai. Tā ļāvusi pilnībā automatizēt ne vien govju barošanu, bet arī slaukšanu, piena kvalitātes uzraudzību, tīrīšanu un citus kūtī veicamos darbus.

Šoreiz portāls db.lv piedāvā saviem lasītājiem ieskatīties SIA Skrīveru saldumi ražošanas procesos.

Šajā reizē uzņēmumu apmeklējām Ēnu dienā, tādēļ kopā ar portāla žurnālisti un fotogrāfu ražotni apciemoja arī skolnieces Terēze Cēbele un Kristīne Tukre.

Uzņēmums Skrīveru saldumi ir dibināts 2005.gadā, tādēļ šajā gadā svin 10 gadu jubileju. Šo gadu laikā kompānija ir ievērojami paplašinājusies, jo sākotnēji tika ražotas tikai gotiņas, taču tagad Skrīveru saldumos top vairāk nekā 100 veidu saldumi.

SIA Skrīveru saldumi ir ģimenes uzņēmums un Skrīveru ražotnē strādā vairāk nekā 50 cilvēki, stāsta filiāles vadītāja Dace Vītoliņa. Skrīveros ražo gan Skrīveru Gotiņas, gan visus šokolādes gardumus. Otra ražotne ir Lizumā, kur arī tiek ražotas konfektes Skrīveru Gotiņas. Pirktākie produkti uzņēmumā ir plūmes šokolādē, marcipāns šokolādē un konfektes Gotiņa.

Laba komanda ir katra vadītāja garantija mērķu sasniegšanā, turklāt tā nerodas uz līdzenas vietas - komanda ir jāizveido, uzskata Normunds Audzišs, SIA Dimdiņi un SIA Skrīveru saldumi dibinātājs.

Lielāko daļu laika uzņēmuma vadītājs velta nākotnes mērķu realizācijai, kā arī nākamās vīzijas un attīstības procesu organizēšanai, atzīst N.Audzišs. Tajā pašā laikā par to, kas notiek šodien, vistiešākajā veidā rūpējas komanda, kas ikdienā izpilda konkrētus darba uzdevumus, spriež uzņēmējs, piebilstot, ka labu komandu primāri veido spēcīgi profesionāļi. Vadītāja uzdevums šajā gadījumā ir šo profesionāļu motivēšana - līderim ir jāuzticas saviem darbiniekiem, kā arī jāsniedz viņiem zināma brīvība, lai kopā varētu sasniegt pat visaugstākos uzstādītos mērķus, domā N.Audzišs.

No agronoma līdz biznesmenim

Atceros, ka bērnībā, šķirstot grāmatas un skatoties ilustrācijas, mana iztēlotā sapņu profesija bija kosmonauts, stāsta N.Audzišs. “Kā jau daudzus zēnus, arī mani toreiz vilināja nezināmais un iespēja, ka ar raķeti var pacelties augstu debesīs un sasniegt pat tālākās zvaigznes. Ap 14 gadu vecumu, strādājot kolhozā vasaras darbus, man savukārt iepatikās agronoma profesija. Redzēju, ka agronoms organizēja visus darbus un bija pats gudrākais un zinošākais. Mērķēju uz kolhoza priekšsēdētāja amatu, tāpēc arī izlēmu par labu studijām Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agronomijas fakultātē. Mana pirmā nopietnā darbavieta bija kolhozs SPARS, kur sāku strādāt par dārzniecības vadītāju. Zināšanas, kas bija iegūtas universitātē, ļoti noderēja, kā rezultātā es salīdzinoši agri sapratu - ja esi kompetents un zinošs savā jomā, tad darbinieki to novērtēs, respektēs, kā arī būs gatavi pielāgoties un atbalstīt. Tāpat, strādājot kolhozā, redzēju arī ikdienas nepilnības, piemēram, darba efektivitātes trūkumu. Šī pieredze man palīdzēja vēlāk, attīstot savus uzņēmumus, pārdomāti plānot un daudz efektīvāk vadīt darba procesus,” atzimē N.Audzišs, atklājot, ka pēc Padomju savienības sabrukuma viņš kopā ar sievu pievērsās lauksaimniecībai.

Arī šogad, tāpat kā ik gadu Berlīnē notiek starptautiska pārtikas Izstāde-gadatirgus Zaļā nedēļa, kur desmit dienas satiekas gan lauksaimniecības ministri, starptautiskās vides vadošie lauksaimniecības uzņēmējdarbības pārstāvji un Berlīnes apmeklētāji, kuriem interesē viss par un ap lauksaimniecību un pārtiku.

Latvijas ražotāji arī šajā gadā vienotā stendā pārstāv mūsu valsti, informē Agroresursu un ekonomikas institūts.

Šogad pasākums notiek 18.-27.janvārī Messe Berlin 115 tūkstoš kvadrātmetru platībā. Pagājušo gadu pasākumu apmeklēja vairāk nekā 400 tūkstoši apmeklētāju, tostarp ap 90 tūkstošiem tirdzniecības apmeklētāju.

Latvijas stends atradodas hallē 8.2, ar stenda numuru 105, pateicoties Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI) izstāžu daļas organizēšanai un Zemkopības ministrija (ZM) atbalstam. Tajā būs pārstāvēti gan Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozares produkti, gan tiks nodrošināti Latvijas lauku tūrisma un seno amatu popularizēšanas pasākumi ar Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs amatnieku, «Donu» saimnieces Ilze Briedeun Lauku Ceļotājs / Baltic Country Holidays iesaisti. Kā ierasts, tiks tirgotas pārtikas preces, sākot ar medu un tā produktiem, šprotēm, dzērvenēm, sukādēm, dabīgiem sīrupiem, žāvētiem āboliem, dažādām tējām, maizi, medījumu gaļu un konserviem, dažādām alus šķirnēm un kvasiem, svaigi ceptu maizi, gaļas izstrādājumiem, piena izstrādājumu produktiem, konfektēm «Gotiņa» un citiem saldumiem.

Šonedēļ Tartu, Igaunijā tiks atklāta latviešu kultūrtelpa «Just Läti» jeb «Tieši Latvija», informē Tartu latviešu biedrība.

Jaunizveidotā latviešu kultūrtelpa «Just Läti» atradīsies radošo industriju centrā – Aparaaditehas jeb Aprātu cehā. Šobrīd kultūrtelpas izveidē investēti aptuveni 3000 eiro. Lai arī «Just Läti» ir izveidojies no biedrības, tomēr juridiski tas ir pilnīgi neatkarīgs uzņēmums ar savu pamatkapitālu un ilgtermiņa investīcijām no trīs partneru privātajiem ietaupījumiem.

«Šobrīd neesam izmantojuši nekādas citas investīcijas, bet nākotnē plānojam piesaistīt arī projektu finansējumu. Partnerus veikalam mājražotāju vidū daļēji esam atraduši, piemēram, Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības projekta «Livonijas garša» ietvaros, piedaloties projekta partnerību veidošanas aktivitātēs,» stāsta Ilze Salnāja - Värv, «Just Läti» vadītāja.

To, ka saldējums elegantā, melnā iepakojumā ar dažādu dzīvnieku attēliem tiek ražots Latvijā, saldummīļi jau pamanījuši, bet zīmola TU sasaisti ar Tukumu nojauš vien retais.

SIA Tu Food saldējuma ražotne, kas ir iemitinājusies bijušajās Tukuma gaļas kombināta telpās, darbojas jau trīs gadus. Uzņēmums palēnām kāpina ražošanas apjomus un vasaras sezonu sagaida ar vairākiem jauniem produktiem, starp kuriem pamatā ir klasiskas vērtības – bērnības konfekšu Gotiņa un mazkaloriju citrona saldējuma garšas. Produktu portfelī ir daudz eksotisku toņkārtu – populārākā no tām ir mango smūtijs, ko iecienījušas daiļā dzimuma pārstāves gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Mango smūtijs ir arī SIA Tu Food komandas favorīts.

No saldā krējuma

Receptūras top uz vietas uzņēmumā, tās izstrādā tehnoloģe, kurai ir 40 gadu pieredze saldējuma ražošanā. Viņa ir radījusi visus SIA Tu Food produktus – 28 dažādus saldējumus un piecu veidu smūtijus. «Pētām tirgu, analizējam patērētāju paradumus, konsultējamies ar sadarbības partneriem par jaunajām modes tendencēm. Cenšamies uzlabot un mūsdienīgot klasiskās vērtības,» saka uzņēmuma pārdošanas vadītāja, tukumniece Guna Bērziņa. Uzņēmuma ražošanas jauda ir divi tūkstoši tonnu produkcijas gadā, taču šobrīd tā vēl nav sasniegta. «Trīs gadu laikā uzņēmums ir piedzīvojis dinamisku izaugsmi, tas ir gatavs augošajam pieprasījumam veikalos, kā arī izstrādājis sadarbības piedāvājumu HoReCa segmentam – kafejnīcām un restorāniem,» informē uzņēmuma pārstāve. SIA Tu Food saražotie saldie našķi galvenokārt tiek realizēti Latvijā, daļa tiek eksportēta uz Krieviju un Ukrainu. Nesen ir apgūts arī Spānijas tirgus. Vasarā lielākie pārdošanas apjomi ir porciju saldējumiem, bet ziemas sezonā – ģimenes iepakojumiem. Lai arī konkurence starp saldējuma ražotājiem Latvijā ir visnotaļ sīva, īsta saldējuma segmentā, proti, tāda, kas gatavots no saldā krējuma, dabīgām piedevām – augļiem un ogām –, darbojas pamatā tikai mājražotāji un mazie, vidējie uzņēmumi, pie kādiem šobrīd ir pieskaitāma arī SIA Tu Food, secina G. Bērziņa. Viņa atzīst, ka patērētāji izvēlas arvien jaunas garšas, paliekot uzticīgi klasiskajām vērtībām. «Tāpēc mums ir izaicinājums – saglabāt augstu kvalitāti klasiskajām receptēm, nepārtraukti meklējot ne tikai jaunas garšas, bet arī jaunus veidus, kā baudīt saldējumu,» teic G. Bērziņa.

Saldumu ražotājam SIA «Skrīveru saldumi» 2018./2019. finanšu gadā izdevies palielināt apgrozījumu par 29%, salīdzinot ar gadu iepriekš, kas palīdzējis uzņēmumam arī atgriezties pie peļņas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Finanšu gadā no 2018. gada 1. jūnija līdz 2019. gada 31. maijam SIA «Skrīveru saldumi» apgrozījums bija 3,176 miljoni eiro un uzņēmuma peļņa bija nepilni 24 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam iepriekšējā 2017./2018. finanšu gadā uzņēmuma neto apgrozījums bija 2,459 miljoni eiro, bet tas strādāja ar zaudējumiem 170 tūkstošu eiro apmērā.

«Aktīvi darbojoties mārketinga jomā, iegūti jaunu klienti. Turpina darboties rentablās tirdzniecības vietas un atvērta jauna tirdzniecības vieta, kurās tiek pārdota pašražotā produkcija,» sacīts SIA «Skrīveru saldumi» gada pārskatā. Uzņēmums turpina strādāt pie produktivitātes paaugstināšanas un ražošanas izmaksu optimizēšanas.