Jaunākais izdevums

Dobeles novada zemnieku saimniecība “Bukas”, piesaistot bankas “BlueOrange” finansējumu 674,6 tūkstošu eiro apmērā, realizējusi vērienīgu piensaimniecības attīstības projektu.

Tā ietvaros veikta lopu kūts ēkas rekonstrukcija, kā arī uzstādītas modernas piensaimniecības iekārtas, kas ļāvušas automatizēt govju ganāmpulka vadību, slaukšanu un barošanu.

Kūts ēkas rekonstrukcijas projekta ietvaros divu gadu laikā pilnībā pārbūvēta saimniecības galvenā kūts ēka, to pielāgojot jaunākajām dzīvnieku labturības prasībām. Kūts būvēta pēc tā sauktās “siltās kūts” principiem un ar modernu ēkas ventilēšanas iekārtu palīdzību bez tajā ierīkotas apkures sistēmas ļauj tajā uzturēt govju labturības standartiem komfortablo +10 grādu temperatūru pat ziemas apstākļos.

Būtiska daļa kopējo investīciju izlietota jaunākās paaudzes “DeLaval” robotizētās lopu vadības sistēmas iegādei un uzstādīšanai. Tā ļāvusi pilnībā automatizēt ne vien govju barošanu, bet arī slaukšanu, piena kvalitātes uzraudzību, tīrīšanu un citus kūtī veicamos darbus.

“Automatizētās ganāmpulka vadības sistēmas princips ir gana vienkāršs: vienā ēkas pusē atrodas govju guļvietas, otrā – ēšanai paredzētā zona. Govis nav piesietas un var starp abām zonām brīvi pārvietoties, kad to vēlas. Kad govs ir pagulējusi un vēlas ēst, tā cauri vienvirziena vārtiem dodas uz ēdamo zonu. Robotizētā iekārta, nolasot čipu, govi identificē, lai saprastu, vai nav pienācis laiks slaukšanai. Ja vēl nav, govs pa taisno dodas uz ēdamzonu, ja ir jāslauc, gotiņa automātiski tiek novirzīta uz slaukšanu. Tur savukārt robots pats veic visas ar piena savākšanu saistītās darbības: tesmeņa mazgāšanu, slaukšanu, piena kvalitātes analīzi. Vienai govij viss šis process aizņem vien dažas minūtes, un kūts var darboties 24 stundu režīmā,” stāsta ZS “Bukas” vadītājs Arnis Kristapsons.

Lopu kūts automatizācija saimniekiem bijis pārdomāts lēmums, ņemot vērā saimniecības nākotnes attīstības plānus un arī arvien skaudrāk izjūtamo darbaspēka trūkumu laukos. Kūts robotizācija nozīmē, ka vairāk nekā 120 liellopu ganāmpulku, kurā ir 56 slaucamās govis, var aprūpēt tikai pāris cilvēki, kuri atbrīvoti no smaga fiziska darba un pārsvarā veic tikai uzraudzības funkciju. Vienlaikus automatizētā barošanas un slaukšanas sistēma ļauj būtiski kāpināt piena kvalitāti un palielināt izslaukumu. Tuvākā gada laikā saimniecība plāno slaucamo govju skaitu pieaugumu vēl 25% apmērā.

Kūts vadības sistēma apkopo datus par katru govi, to izslaukumu, piena kvalitāti un citiem rādītājiem, kas ļauj laikus atklāt veselības problēmas vai pamanīt citas būtiskas izmaiņas. Svarīgi arī tas, ka kūtī notiekošo un visus piensaimniekam būtiskos datus saimnieki jebkurā brīdī var pārraudzīt un kontrolēt arī ar kūts vadības aplikācijas palīdzību telefonā vai datorā.

“Lauku saimniecību modernizācija un dzīvnieku labturības paaugstināšana ir princips, kas Latvijas lauksaimniekiem nākotnē ļaus uzlabot konkurētspēju gan vietējā tirgū, gan starptautiski, un nodrošinās vajadzīgo stabilitāti. Pārtikas industrija ir viena no tām nozarēm, kam izdevies uzrādīt labus darbības rādītājus un izaugsmi arī pandēmijas laikā. Mazo un vidējo uzņēmumu atbalsts, tai skaitā finansējums lauksaimniecībai, joprojām ir viena no bankas “BlueOrange” prioritātēm,” atzīmē bankas BlueOrange galvenais izpilddirektors Dmitrijs Latiševs.

“Aizvadītajā gadā jauniem uzņēmējdarbības attīstības projektiem banka ir piešķīrusi 134 miljonus EUR, arī šogad turpināsim aktīvi kreditēt visdažādāko nozaru uzņēmējus Latvijā,” piebilst D.Latiševs.

Dobeles novada 138 hektāru plašajā zemnieku saimniecībā “Bukas” kopā ar savu dzīvesbiedri saimnieko pieredzējušais lauksaimnieks Arnis Kristapsons. Saimnieki, lai gan pirms tam roku iemēģinājuši citās profesijās un ilgus gadus dzīvojuši galvaspilsētā Rīgā, ar piena lopkopību nodarbojas jau kopš 1993.gada. Pieredzi saimniecības attīstībai saimnieki smēlušies ne vien Latvijas kaimiņvalstīs, bet arī Zviedrijā, Dānijā un Francijā.

Pašu novērojumi un arī piemēri ārvalstīs saimniekiem devuši pārliecību, ka piena kvalitātes un izslaukuma palielināšanā liela nozīme ir lopu turēšanas apstākļiem un komfortam, tai skaitā, optimālai gaisa temperatūrai kūtī, kontrolētai barošanai, atkarībā no ganāmpulka tā brīža vajadzībām, un arī brīvai pārvietošanās iespējai, ko nodrošina jaunākās kūts robotizācijas sistēmas.

Piena lopkopība ir ZS “Bukas” galvenais nodarbošanās veids, un saražotā produkcija šobrīd pārsvarā tiek realizēta Lietuvā, sadarbojoties ar uzņēmumiem SIA “Piena partneri” un AS “Pieno Žvaigždes”, vienu no lielākajām piena produktu uzņēmumu grupām kaimiņvalstī.

ZS Bukas rekonstrukcijas un modernizācijas projekts tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākumā “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās” ietvaros, kas pēc projekta realizācijas paredz atgūt daļu tajā ieguldīto līdzekļu. Banka BlueOrange nodrošina projekta finansējumu 100% apmērā, un kredīts izsniegts uz 12 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Baltijas kapitāla tirgus konference 2024 – atziņas, cerības un secinājumi

Jānis Goldbergs,28.11.2024

Ļaujiet institucionālajiem investoriem ieguldīt kapitāla tirgos, jo sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu segmentā. Pārskatiet valsts pensiju sistēmas, ļaujot veikt individuālas izvēles par investīcijām. Tādējādi var stimulēt fondus vairāk ieguldīt Eiropā, norādīja Nasdaq Eiropas tirgus pakalpojumu prezidents Rolands Čai

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.

Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu

“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.

Komentāri

Pievienot komentāru