Skotijas neatkarība nozīmēs mārciņas cenas samazināšanos

Potenciālā Skotijas neatkarība tiek salīdzināta ar aisbergu, kurš bīstami pietuvojies Apvienotās Karalistes finanšu tirgiem. Proti, jaunākās aptaujas liecina, ka par Skotijas neatkarību no Lielbritānijas šobrīd gatavi balsot jau 51% skotu. Šāds scenārija pavērsiens ir visai negaidīts, jo ilgstoši tika uzskatīts, ka skotu nobalsošana būs vien formalitāte. Tiesa gan, pēdējo mēnešu laikā skotu nacionāļi guvuši nozīmīgus panākumus cīņā par nosacīti autonomā apgabala iedzīvotāju balsīm.

Referenduma datums ir noteikts 18. septembris un, ja Skotija patiešām atdalīsies, tad tas noteikti ietekmēs arī Apvienotās Karalistes finanšu aktīvu cenas. Visticamāk, saruks sterliņu mārciņas cena un vērtība samazināsies arī britu akcijām, jo tiks ievadīts šī reģiona tautsaimniecības paaugstinātas neskaidrības periods. Iespējama, piemēram, Lielbritānijas-Skotijas savstarpējo investīciju plūsmas apstāšanās vai pat kapitāla bēgšana no Skotijas. Nav arī izslēgts, ka šāds notikumu scenārijs nozīmētu politisko krīzi Apvienotajā Karalistē, kur potenciāli varētu krist valdība. Dažas investīciju bankas jau norādījušas, ka Skotijas atdalīšanās visai ticamu padarītu Apvienotās Karalistes reitinga samazināšanu un britu obligāciju cenu samazināšanos.

Turpinoties balsu skaitīšanai pēc Lielbritānijas parlamenta vēlēšanām, rezultāti piektdien liecina, ka Deivids Kemerons saglabās premjera krēslu, jo negaidīti pārliecinošu uzvaru guvuši konservatīvie, kas sev, iespējams, nodrošinājuši pat absolūto vairākumu.

Tikmēr Skotijā neredzētus panākumus guvusi Skotu nacionālā partija (SNP), kamēr toriju pašreizējie koalīcijas partneri - liberāldemokrāti - cietuši graujošus zaudējumus.

Saskaņā ar britu raidorganizācijas BBC jaunākajām aplēsēm konservatīvie izcīnījuši 329 deputātu vietas, nodrošinot sev absolūto vairākumu. Tikmēr leiboristi zaudējuši 25 mandātus un ieguvuši tikai 233 vietas Vestminsterā. Savukārt liberāldemokrāti zaudējuši 49 vietas, un viņus parlamentā turpmāk pārstāvēs tikai astoņi deputāti.

Lai iegūtu absolūto vairākumu, partijai ir jāizcīna vismaz 326 no 650 deputātu vietām, tomēr faktiskais nepieciešamais vietu skaits vairākuma nodrošināšanai var būt nedaudz mazāks, jo īru nacionālisti, kas pārstāv partiju Sinn Fein, tradicionāli atsakās ieņemt viņu izcīnītās vietas Vestminsterā.

Eiropa vispār dalās Eiropā un... Eiropā. Pārējās atšķirības mēdz būt pamatīgas, pat nesamierināmas, tomēr būtībā tas neko nemaina

Šodien, Skotijas referenduma dienā, kad tās iedzīvotājiem jābalso par jautājumu «Vai Skotijai vajadzētu būt neatkarīgai valstij?», nav viegli tiem, kam ir draugi gan «jā», gan «nē» nometnē. Tomēr smalkjūtīga paklusēšana, kamēr viņi paši savā starpā izlemj savas lietas, neder, jo skoti ir pirmie no vairākiem Eiropas kandidātiem uz valstisko pašnoteikšanos, kas tikuši tik tālu – līdz legāli saistošam referendumam. Lai ar kādu Eiropas karti – tādu pašu vai jau smalkāk diferencētu – mēs pamodīsimies rīt, tas būs atskaites punkts un nebeidzamu sarunu tēma arī visiem citiem.

Anglijā, Skotijā un Velsā no pirmdienas ievērojami atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar Covid-19, un restorāni un krogi atkal drīkst uzņemt klientus iekštelpās.

Anglijā un Velsā pirmo reizi pēc vairāku mēnešu pārtraukuma bāri un restorāni drīkst uzņemt klientus iekštelpās, bet Skotijā, kur tas jau bija atļauts, bāri un restorāni atkal drīkst pārdot klientiem alkoholu iekštelpās.

Paplašinātas arī cilvēku socializēšanās iespējas. Anglijā iekštelpās atļauts pulcēties līdz sešiem cilvēkiem jeb divām mājsaimniecībām, bet ārpus telpām maksimālais atļautais cilvēku skaits ir 30.

Lielbritānijā cilvēkiem ilgu laiku tika rekomendēts netikties ar citiem cilvēkiem ārpus savas ģimenes vai tuvāko cilvēku loka. Tagad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ieteica tautiešiem pašiem pieņemt informētus lēmumus un būt piesardzīgiem, apskaujot tuviniekus.

Anglijā no nākamās nedēļas tiks atcelta lielākā daļa ierobežojumu, kas noteikti cīņā ar Covid-19, trešdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Cilvēkiem vairs nebūs jāvalkā maskas iekštelpās, jāstrādā no mājām un jāuzrāda pierādījums par vakcinēšanos pret Covid-19, lai iekļūtu sabiedriskās vietās, piemēram, naktsklubos, parlamentā paziņoja Džonsons.

Premjers norādīja, ka, pateicoties balstvakcinācijas kampaņai, Anglijā iespējams atgriezties pie plāna A, pārtraucot ierobežojumus, ko paredz plāns B.

Pagājušajā mēnesī Anglija pārslēdzās uz plānu B, lai ierobežotu lipīgākā koronavīrusa omikrona paveida izplatīšanos.

Taču Džonsons sastapās ar lielu pretestību savā partijā, daudziem konservatīvo kolēģiem uzskatot plāna B ierobežojumus par pārmērīgiem.

Ierobežojumu atvieglošana tiek uzskatīta par piekāpšanos kritiķiem, ko sadusmojušas ziņas, ka pats Džonsons un viņa darbinieki pārkāpuši karantīnas noteikumus, rīkojot ballītes Dauningstrītā.

Skotijā, Velsā un Īrijā no pirmdienas atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar Covid-19.

Skotijā darbu ļauts atsākt visiem veikaliem, muzejiem un sporta zālēm. Bāru, kafejnīcu un restorānu terasē pie viena galdiņa atļauts sēdēt līdz sešiem cilvēkiem, iekštelpās ļauts uzturēties līdz plkst.20, bet alkoholu atļauts pasniegt tikai terasēs.

Skotijā no pirmdienas ļauts atsākt darbu arī apkopējiem, remonta veicējiem un citiem speciālistiem, kas strādā citu cilvēku mājās.

Frizieriem, bārddziņiem, būvmateriālu veikaliem, elektropreču remontdarbnīcām un auto saloniem jau iepriekš tika atļauts atsākt darbu.

Velsā no pirmdienas darbu drīkst atsākt restorānu, kafejnīcu un krogu terases, bet iekštelpās apkalpot klientus joprojām nav atļauts.

Atkal atļauta ceļošana starp Skotiju, Angliju un Velsu un viesnīcas drīkst uzņemt tūristus.

Spēcīgajā vētrā, kas ceturtdien plosījās Eiropas ziemeļos, dzīvību zaudējuši vismaz seši cilvēki, divi pazuduši jūrā un tūkstošiem bijuši spiesti pamest savas mājas bailēs no iespējamajiem plūdiem.

Vētra Ksavjers Eiropu skāra ceturtdien, atstājot tūkstošiem mājsaimniecību bez elektrības un ievērojami apgrūtinot satiksmi.

Skotijā, spēcīgā vēja dēļ apgāžoties smagajai automašīnai, dzīvību zaudējis viens cilvēks. Kravas mašīna uzgāzusies divām vieglajām automašīnām. Bojā gājis kravas mašīnas šoferis. Savukārt kādam vīrietim, kas braucis ar motorolleru, Anglijas vidienē uzkritis koks.

Zviedrijas austrumu piekrastē no kuģa jūrā ieskaloti divi jūrnieki. Glābējiem viņus nav izdevies atrast.

Dānijas rietumos dzīvību zaudējusi 72 gadus veca sieviete, kad spēcīgā vējā apgāzies furgons, kurā viņa atradās.

Skotu nacionālisti gadījumā, ja 7.maijā gaidāmajās Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās izcīnīs tā dēvēto zelta akciju, panākot, ka no viņiem būs atkarīga jaunās valdības veidošana, grasās pieprasīt pilnīgu kontroli pār nodokļu iekasēšanu un budžeta tēriņiem Skotijas teritorijā.

Lai gan pagājušā gada 18.septembrī notikušajā referendumā skoti nobalsoja par palikšanu Apvienotās Karalistes sastāvā, Skotu Nacionālā partija (SNP) cer uz lielu atbalstu vispārējās vēlēšanās, kas tai ļautu Londonai atkarot plašākas pilnvaras.

Kamēr nedz pašreizējā premjerministra Deivida Kemerona vadītajiem konservatīvajiem, nedz viņa sāncenša Eda Milibenda pārstāvētajiem leiboristiem aptaujas nesola pārliecinošu vairākumu, SNP var cerēt savu pārstāvniecību Vestminsterā palielināt no sešiem deputātiem pašlaik līdz 35-50 vietām, izcīnot lielāko daļu no Skotijai atvēlētajiem 59 mandātiem.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons otrdien noraidīja aicinājumu rīkot vēl vienu Skotijas neatkarības referendumu, norādot, ka tādējādi tiktu "turpināta politiskā stagnācija, ko Skotija pieredzējusi pēdējās desmitgades laikā".

Džonsons Lielbritānijas valdības lēmumu darījis zināmu vēstulē Skotijas pirmajai ministrei Nikolai Stērdženai. Skotijas līdere iepriekš paudusi, ka vēlas referendumu sarīkot vēl šogad.

Džonsons norādīja, ka Stērdžena iepriekš esot solījusi, ka 2014.gada referendums būs balsojums, kas notiek "reizi paaudzē".

Kā skaidro Skotijas neatkarības atbalstītāji, situācija pilnībā mainījusies pēc 2016.gada breksita referenduma, kurā Skotija balsoja par palikšanu Eiropas Savienībā (ES), kamēr vairums vēlētāju Lielbritānijā kopumā nobalsoja par izstāšanos.

Turklāt 2014.gada neatkarības referendumā tika balsots par turpmāko dalību valstī, kas ir ES sastāvā, tomēr Lielbritānija jau mēneša beigās bloku pametīs.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons otrdien noraidīja aicinājumu rīkot vēl vienu Skotijas neatkarības referendumu, norādot, ka tādējādi tiktu "turpināta politiskā stagnācija, ko Skotija pieredzējusi pēdējās desmitgades laikā".

Džonsons Lielbritānijas valdības lēmumu darījis zināmu vēstulē Skotijas pirmajai ministrei Nikolai Stērdženai. Skotijas līdere iepriekš paudusi, ka vēlas referendumu sarīkot vēl šogad.

Džonsons norādīja, ka Stērdžena iepriekš esot solījusi, ka 2014.gada referendums būs balsojums, kas notiek "reizi paaudzē".

Kā skaidro Skotijas neatkarības atbalstītāji, situācija pilnībā mainījusies pēc 2016.gada Brexit referenduma, kurā Skotija balsoja par palikšanu Eiropas Savienībā (ES), kamēr vairums vēlētāju Lielbritānijā kopumā nobalsoja par izstāšanos.

Turklāt 2014.gada neatkarības referendumā tika balsots par turpmāko dalību valstī, kas ir ES sastāvā, tomēr Lielbritānija jau mēneša beigās bloku pametīs.

Studiju maksas, stipendijas un aizdevumi Eiropas valstīs joprojām ļoti atšķiras, secināts Eiropas Komisijas izglītības informācijas tīkla Eurydice jaunākajā ziņojumā. Kamēr Latvijā ir salīdzinoši augsta studiju maksa, citviet par izglītību maksā tikai studenti, kas nespēj nokārtot akadēmiskās saistības.

Eurydice ziņojumā, raksturojot situāciju 33 Eiropas valstīs, konstatēts, ka studiju maksas sistēma ar dažiem izņēmumiem pēdējā akadēmiskā gada laikā īpaši nav mainījusies. Piemēram, Vācija ir vienīgā valsts, kura nesen ir atcēlusi studiju maksu, neraugoties uz to, ka tā tika ieviesta tikai 2007. gadā.

Igaunija 2014. gadā būtiski mainīja savu finansēšanas sistēmu, saistot studiju maksu ar studentu sekmēm: par studijām tagad maksā tikai nesekmīgie studenti, proti, tie, kas nav ieguvuši noteiktu kredītpunktu skaitu gadā. Līdzīgi citās valstīs, piemēram, Čehijā, Spānijā, Horvātijā, Ungārijā, Austrijā, Polijā un Slovākijā, studiju maksu piemēro tādiem studentiem, kas nespēj nokārtot akadēmiskās saistības.

Vēja turbīnu apkopes un diagnostikas robotu ražošanas un servisa pakalpojumu sniedzējs Aerones, veicis sekmīgus tehnoloģijas testus uz atkrastes (offshore) turbīnas Skotijā.

Šis sasniegums ir vairāku gadu pētniecības, izstrādes un tehnoloģisko iterāciju rezultāts, kas nostiprina Aerones robotizētu jūras vēja turbīnu inspekciju, apkopes un remonta jomās. Līdz ar veiksmīgu testu aizvadīšanu, Aerones ir radījis tehnoloģiski un finansiāli dzīvotspējīgu risinājumu atkrastes turbīnu apkopēm, izmantojot robotus, kas sevi sekmīgi pierādījuši sauszemē.

Testu laikā Aerones testēja uzņēmuma izstrādātu, unikālu iegremdējamo vinču sistēmu, kas ļauj uzņēmuma robotiem veikt inspekcijas un remontus jūras vēja turbīnām. Šī sistēma, kas aprīkota ar iegremdējamiem enkuriem, tika speciāli izstrādāta pēdējā gada laikā, lai droši paceltu, pozicionētu un vadītu robotus sarežģītos jūras apstākļos.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādā tehnoloģiju vērtīgās tropu mikroaļģes spirulīnas audzēšanai Latvijā un gatavi paši to pārvērst biznesā, informē RTU.

Biznesa ideja prezentēta pasaulē vadošajā videi draudzīgo biznesa ideju konkursā «ClimateLaunchpad 2018» Skotijā.

Konkursā ar biznesa ideju «SpirulinaNord» pasauli iepazīstināja RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Agnese Stunda-Zujeva. Viņa kopā ar kolēģiem ir radījusi inovatīvu tehnoloģiju spirulīnas audzēšanai Latvijas klimatiskajos apstākļos, piedāvājot izejvielu veselīgām maltītēm.

Spirulīna ir augu valsts izcelsmes omega-3, olbaltumvielu un antioksidantu avots. Vērtīgo īpašību dēļ tā tiek dēvēta par superēdienu, piemēram, olbaltumvielu spirulīnā ir 2-3 reizes vairāk nekā gaļā vai pākšaugos. Tradicionāli šo tropu mikroaļģi audzē seklos dīķos Āfrikā, rūpnieciskos mērogos – tuksnešainos apgabalos ASV un Ķīnā. Tās audzēšanai vēsā klimatā RTU zinātnieki izveidojuši speciālu reaktoru, kurā notiek visu spirulīnai nepieciešamo audzēšanas parametru stingra kontrole – ar noteiktu ūdens temperatūru, apgaismojumu un barības vielām jeb aļģu «ēdienkarti».

Naktī uz piektdienu un piektdienas rītā Skotijā plosījies orkāns, vēja ātrums brāzmās piekrastē sasniedza 47 metrus sekundē, kalnos - 62 metrus sekundē, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām.

Stiprākās vēja brāzmas - līdz 62,5 metriem sekundē - reģistrētas agrā rītā Kērgorma kalna virsotnē, 1245 metrus virs jūras līmeņa, ziņoja raidsabiedrība BBC.

Saskaņā ar BBC vēstīto Skotijā tika apturēta dzelzceļa satiksme, un vētra bez elektrības atstāja aptuveni 70 tūkstošus māju.

Vētra gājusi secen Anglijai, Londonas apkaimē nav reģistrētas par 18 metriem sekundē lielākas vēja brāzmas.

Vējš ar orkāna spēku plosās arī kalnos Centrāleiropā. Slovākijas augstākajās virsotnēs fiksētas vēja brāzmas līdz 48 metriem sekundē, vējš ar brāzmām virs 40 metriem sekundē skāris arī Alpus.

Tuvākajā diennaktī kalnu rajonos Vācijā, Austrijā, Čehijā un Ungārijā gaidāms vēl stiprāks vējš, brīdina sinoptiķi.

Kērlinga popularitāte Latvijā palielinās, šim sporta veidam nopietni pievērsušies sportisti, kērlinga hallē korporatīvos pasākumus organizē uzņēmumi, ārzemju tūristi rīko vecpuišu ballīte.

Par kērlinga dzimteni tiek uzskatīta Skotija. Populārs šis sporta veids ir Kanādā, Skotijā, Zviedrijā, Šveicē un Dānijā.

Latvijā šobrīd ir viena specializēta kērlinga halle, taču daudzviet, piemēram, Olimpiskajā centrā Ventspils, Tukumā, Jelgavā, Daugavpilī un citās pilsētās iespējas uzspēlēt šahu uz ledus var uz hokeja laukuma ledus. To var spēlēt ikviens, kurš sasniedzis 10 gadu vecumu, šis sporta veids ir pieejams arī cilvēkiem ratiņkrēslos. Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 200 sportistu, kuri nopietni nodarbojas ar šo sporta veidu; ir sieviešu, vīriešu, senioru, junioru, jaukto komandu, cilvēku ar īpašām vajadzībām izlase. SIA Kērlinga halle vadītāja Evita Regža informē, ka mūsu valsts kērlinga izlasēm ir labi sasniegumi – gan sieviešu, gan vīriešu izlases ir Eiropas A grupas komandu desmitniekā.

Tallink Grupp meitasuzņēmums AS Tallink Latvija ir noslēdzis līgumu ar Holland Norway Lines BV par kuģa Romantika ilgtermiņa fraktēšanu.

Fraktēšanas līgums stāsies spēkā pēc tam, kad to tuvākajā laikā apstiprinās saistītie finanšu partneri. Kuģis, kas darbojas ar Latvijas karogu, fraktētājam tiks nodots 2022. gada martā, un līguma nosacījumi paredz nomas periodu uz 3 gadiem ar iespēju līgumu pagarināt uz vēl 1+1 gadu. Plānots, ka Holland Norway Lines kuģi ekspluatēs starptautiskos maršrutos starp Norvēģiju un Holandi.

Kuģis Romantika tiek fraktēts bez uzņēmuma apkalpes un apkopes.

Pirms Covid-19 pandēmijas kuģis Romantika kursēja maršrutā Rīga – Stokholma, taču kopš šī gada jūlija sākuma kuģis tika nosūtīts īstermiņa fraktā uz Maroku. Savukārt no šī gada 15. oktobra kuģis atrodas īstermiņa fraktā Glāzgovā, Skotijā, kur nodrošina izmitināšanu globālās klimata konferences COP26 dalībniekiem. Plānots, ka kuģis atgriezīsies Tallinā novembra vidū, taču, ņemot vērā, ka uzņēmums neplāno atjaunot Rīga – Stokholma maršrutu vismaz līdz 2022. gada pavasarim, kuģis paliks Tallinas ostā līdz frakta sākumam saskaņā ar noslēgto līgumu.

Smuko lietu bodīte ir vieta, kur meklēt dāvanas un suvenīrus. Atrašanās vietu Liepājā veikaliņš nomainījis jau ceturto reizi. «Tāpēc, ka nevaru pacelt,» reģionālajam laikrakstam Kursas Laiks stāsta individuālā komersante Dace Purmale.

Viņa neizprotot īres cenu politiku. «Pirms vairākiem gadiem par astoņiem kvadrātmetriem Pētertirgus būdiņā maksāju 380 latus mēnesī un vēl deviņus par tualetes izmantošanu ne vairāk kā divas reizes dienā,» atklāta ir uzņēmēja. Nākamajās veikala telpās Kungu ielā nav klājies vieglāk. «Saremontēju jumtu un grīdas, saliku logus un durvis. Ēkas īpašnieks iedeva nomas maksas atlaidīti uz pirmo gadu, bet pēc tam – izspēra ārā.»

Pēc tam Tirgoņu ielā neko nav nācies remontēt, taču ar visu īres atlaidi strādājusi zem rentabilitātes robežas. Ziemas mēnešos tur bijis auksti, pat aizņēmusies naudu, lai varētu norēķināties. Šogad mājas saimniekam pašam ievajadzējies telpu, un, meklējot jaunu vietu bodītei, Dace izmalusi pilsētu: «Nesaprotu, kāpēc Liepājā tiek turētas tik augstas īres cenas, ja lielākajai daļai cilvēku nav maksātspējas. Tik daudz tukšu telpu, ko var pacelt tikai banka.»

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

Ja agrāk potenciālie investori būtisku vērību pievērsa valstu "Doing Business" un Globālās konkurētspējas indeksiem, tad tagad, iespējams, nozīme varētu būt arī Covid-19 ierobežošanas un apkarošanas konkurētspējas indeksam, kurā Latvija pašlaik ierindota 39. vietā

To intervijā žurnālam "Dienas Bizness" stāsta uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns, kurš šobrīd konsultē un apmāca Aberdīnas un Grampiānas reģiona tirdzniecības palātas uzņēmumus Skotijā (Lielbritānijā), kā arī ir Lielbritānijas–Latvijas Tirdzniecības kameras pārstāvis Ziemeļaustrumu Skotijā.

Ģ. Greiškalns pieļauj, ka tieši šāds vai līdzīgs no vairākiem kritērijiem veidotais indekss varētu būt viens no faktoriem, lai tieši tajās valstīs, kuras veiksmīgāk apkaro un cīnās ar vīrusa ierobežošanu, arī ātrāk atjaunotos ekonomika.

"Pieļauju, ka tās valstis, kuras ir un būs šī saraksta augšgalā, savu ekonomiku varēs atjaunot straujāk nekā tās, kuras ir augsta riska zonā (otrs saraksts) [abi saraksti lasāmi 5.maija žurnālā "Dienas Bizness"], iespējams, pat veidosies ekonomiski ātrāk atjaunojošos valstu salas. Viena no tādām valstu grupām varētu būt Baltija," viņš saka.

Mijiedarbojoties pandēmijas un Brexit procesiem, britu salā briest pārmaiņas. Proti, Skotijā aug atbalsts vēl vienam referendumam par tās neatkarību no pārējās Apvienotās Karalistes.

Piemēram, “Ipsos MORI” aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd par neatkarīgu Skotiju būtu gatavi balsot 58% tās iedzīvotāji. Atbalsts Skotijas neatkarībai šogad pamatā ir palielinājies, un neatkarību atbalstošā Skotijas Nacionālā partija pirms šī reģiona parlamenta vēlēšanām nākamā gada maijā ieņem visai pārliecinošu līdera pozīciju.

Vēl tikai 2014. gadā skoti jau vienreiz devas nobalsot par savu turpmāko dalību Apvienotajā Karalistē. Toreiz gan šīs kalnainās zemes pārstāvji izlēma no pārējās britu nācijas tomēr neatšķelties. Tiesa gan, toreiz spekulācijas par Skotijas referendumu pamatīgi tracināja finanšu tirgus, kuros plauka daudz spriedumu par šādas Apvienotās Karalistes sašķelšanās sekām.

Skotijas referenduma iznākums nav liels pārsteigums, taču tas nenozīmē, ka separātistu centieniem daudzviet pasaulē tāpēc būtu pielikts punkts

Skotijas neatkarības balsojumam pagājušajā nedēļā daudzi sekoja ar aizturētu elpu. Jau tas vien, ka šāds referendums vispār notika vienā valodā runājošā Eiropas valstī, kuras sastāvdaļa Skotija ir bijusi vairāk nekā 300 gadus, ir ievērības cienīgs fakts. Arī tas, ka 45% tomēr nobalsoja par Skotijas neatkarību no Apvienotās Karalistes, ir tik augsts rādītājs, kam vēl pirms dažiem gadiem neviens nebūtu ticējis. Jautājums tagad ir tāds, vai šī referenduma rezultāts, no kura izriet Skotijas palikšana Lielbritānijas sastāvā, Eiropā un citviet pasaulē tiks uztverts kā separātisma un neatkarības idejas pilnīga sakāve? Ņemot vērā kopējās valdošās tendences, visticamāk, ka nē. Nav pat teikts, ka arī pašā Skotijā pēc kāda laika nevarētu notikt atkārtots neatkarības referendums. Tāds piemērs ir – par Kvebekas neatkarību no Kanādas balsojums notika divreiz – 1980. un 1995. gadā, lai arī abās reizēs separātisma idejas piekritēji nesavāca pietiekamu balsu skaitu. Kā norādījis bijušais Lielbritānijas Eiropas lietu ministrs Deniss Makšeins, referenduma iznākums par labu Skotijas palikšanai Lielbritānijas sastāvā uzskatāms tikai par pirmā puslaika rezultātu, jo jau pats šis referendums faktiski ir Londonas politiskās elites sakāve. Lai nu kā, Lielbritānijas valdībai tagad nāksies turēt Skotijai pirms referenduma dotos solījumus par lielāku pašnoteikšanos un citiem labumiem. Redzēsim, kā viņiem ar to veiksies, jo briti jau kopš seniem laikiem ir bijuši dāsni labas dzīves solītāji, taču nebūt ne tik čakli savu solījumu pildītāji.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Gadījumā, ja Katalonija atdalīsies no Spānijas, tai būs arī jāpamet Eiropas Savienība (ES), pavēstījis Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents, spāņu politiķis Hoakins Almunija.

«Ja kādas dalībvalsts teritorijas daļa vēlas atdalīties, tad šī daļa vairs nav Eiropas Savienības dalībniece,» EK viceprezidenta klāstīto konferencē Barselonā citē Euobserver.

Separātisks noskaņojums Spānijas bagātākajā reģionā ar jaunu sparu uzvirmoja aizvadītajā nedēļā, kad miljons cilvēku izveidoja dzīvu ķēdi 400 kilometru garumā. Daļa pasākumu dalībnieku vēlas sarīkot referendumu par Katalonijas atdalīšanos no Spānijas, bet daļa neatkarību vēlas panākt uzreiz. Spānijas premjers Marjano Rahojs noraidījis Katalonijas neatkarības referendumu, norādot, ka šādu nobalsošanu var sarīkot tikai Madride. Katalonija tikmēr referendumu par neatkarību iecerējusi sarīkot 2014. gadā – tajā pašā laikā, kad līdzīga iedzīvotāju nobalsošana notiek Skotijā.

Lielbritānijas referendums izvērtās par ļaunu joku pašiem tā organizētājiem.

Faktiski referenduma ideju izvirzīja pats premjerministrs D.Kamerons ar mērķi izdarīt spiedienu uz Briseli un izkaulēt labākus noteikumus Eiropas Savienībā. Un tas viņam arī izdevās – sarunās, kas notika īsi pirms referenduma, Londona no ES saņēma pat vairāk atvieglojumu, nekā bija prasījusi. Bet neviens negaidīja, ka Apvienotās Karalistes iedzīvotāji tik un tā pateiks «nē» Eiropas Savienībai.

Tagad referenduma rezultāti, neatkarīgi no tālākās notikumu attīstības, viennozīmīgi atstās negatīvu ietekmi uz integrācijas procesiem Eiropā. Turklāt runa ir ne tikai par ES, kuras sastāvā esošās valstis atbilstošos apstākļos var organizēt analoģiskus referendumus (tostarp, jau pieminētās Holande, Zviedrija, Itālija vai Francija), bet arī par pašu Lielbritāniju, kura, pieaugot separātiskam noskaņojumam Skotijā un Ziemeļīrijā, draud izirt pa vīlēm.

Skatoties uz Lielbritānijas mocībām ar Brexit procesu, ir viegli pakļauties schadenfreude sajūtām, tā sakot, – ja jau mēs jums tā nepatīkam, tad izbaudiet savas problēmas. Jo tiešām, ņemot vērā gaidāmās ekonomiskās grūtības un, vēl jo vairāk, nepieciešamību atrast veiksmīgu sadarbības modeli Ziemeļīrijā un Skotijā, grūti iedomāties, kā no tā var iznākt kas Lielbritānijai veiksmīgs.

Tomēr var gan. Ir iespēja, ka galu galā briti uz Brexit raudzīsies kā uz pozitīvu veiksmes stāstu. Kā tas ir iespējams? Šajā rakstā mēģināšu iezīmēt šādu scenāriju.

Ja nu šajā neskaidrībām pilnajā procesā ir kas skaidrs, tad tas ir fakts, ka ekonomiski Lielbritānija zaudēs. Gandrīz visu ekonomistu lietotie Lielbritānijas izstāšanās ekonomisko seku novērtējuma modeļi prognozē negatīvu ietekmi uzreiz pēc Brexit. Var skeptiski vērtēt ekonomistu modeļus, tomēr grūti iebilst šo vērtējumu pamatā esošai loģikai: kompānijas, kas pašlaik strādā Lielbritānijā, rēķinās ar netraucētu tirdzniecību vienotajā Eiropas Savienības (ES) tirgū. Ļoti lielai daļai uzņēmumu pieeja ES tirgum ir stratēģijas stūrakmens. Uzņēmumi cietīs un noteikti pārskatīs savus investīciju un nodarbinātības plānus par sliktu Lielbritānijai. Tāpēc vismaz īstermiņā Brexit nozīmē neizbēgamu triecienu tautsaimniecībai.

Vakar iesākās jaunais 2019./2020. mācību gads, kad skolas gaitās devās 215 000 skolēnu, no tiem 20 000 pirmklasnieku. Skolēnu skaits šogad ir aptuveni pagājušā gada līmenī.

Līdztekus laba vēlējumiem skolas gaitas uzsākušajiem neizbēgami jādomā par izglītības jomas izaicinājumiem nākotnē. Viens no būtiskākajiem – izglītojamo skaita samazināšanās. LDDK eksperts Jānis Hermanis tvīto: «Šobrīd skolās mācās tās bērnu paaudzes, kuru skaits katrā vecuma grupā ir 20 tūkst. To vietā nākotnē mācīsies paaudzes ar 15 tūkst. (mīnus ceturtdaļa). Par šo ceturtdaļu ilgākā laika periodā samazināsies arī kopējais skolēnu skaits – līdz aptuveni 150 tūkstošiem. Skolēnu skaits Latvijā uz dažiem gadiem ir stabilizējies, bet ilgākā laika periodā tas kritīsies vēl apmēram par ceturtdaļu.»

Šādas neiepriecinošas demogrāfiskās prognozes neizbēgami liek atkal un atkal atgriezties pie jautājuma par izglītības iestāžu skaitu. Lai gan šogad ir plānots pedagogu darba algu pieaugums, tomēr darba samaksa par vienu slodzi vēl joprojām ir zem vidējā rādītāja valstī. Viens no iemesliem – Latvijā skolotāju un skolēnu skaita proporcija ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā. Proti, Latvijā ir vidēji 9,8 skolēni uz skolotāju, kas ir krietni zemāks rādītājs nekā, piemēram, Skotijā (13,763), Īrijā (15,7), Čehijā (13,2), Somijā (13,1) un Igaunijā (12,5). Respektīvi, pie pašreizējā skolēnu skaita, kuram ir tendence kristies, skolotāju ir par daudz.