Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Ieviešot nodokļa likmi 0,1-0,3% apmērā no nerezidentu darījumiem, kas uz ārzonu jurisdikcijām iziet caur Latvijas komercbanku norēķinu kontiem, valsts budžetā iespējams gūt papildus 300-900 miljonus ASV dolāru. Šī likme būtu saprātīgs apmērs, kuru bankas piekristu maksāt, lai saglabātu ienākumus no Austrumu partnerības, respektīvi, tranzīta naudas, kas caur Latviju tiek pārskatīta uz ārzonu jurisdikcijām.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem par 2015.gadu, caur ārzonas firmām Latvijas bankās veikti darījumi aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Latvijas banku sektors jau kopš Neatkarības atjaunošanas saistās ar finanšu starpniecības pakalpojumu sniegšana nerezidentu sektoram – galvenokārt, klientiem no Krievijas, Ukrainas, Moldovas un citām bijušās Padomju Savienības valstīs. Nerezidenti Latvijas banku sektorā spēlē galveno lomu – 2014.gadā tie veidoja 53% no visiem noguldījumiem, kas ir Latvijas bankās jeb 12,4 miljardi eiro kopumā ir piesaistīti no Eiropas nerezidentiem. Aptuveni 80% no šiem līdzekļiem bija no NVS valstu klientiem, lielākoties no Krievijas, kas ietilpst paaugstināta riska zonā.

Šī brīža situācija nekustamo īpašumu tirgū būtiski atšķiras no laika pirms termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas procesa apgrūtināšanas 2014. gadā. Taču pieprasījums pēc nekustamā īpašuma no nerezidentiem joprojām pastāv.

Nerezidenti joprojām izvēlas savu kapitālu investēt nekustamajā īpašumā Latvijā, taču ir jūtami mainījies šādu pircēju noskaņojums.

Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kas garantē lielāku drošību un nodrošina augstākus tiesiskuma standartus, zemāku korupcijas līmeni. Lai gan tiesiskuma problēmas un korupcijas riski pastāv arī pie mums, uz ko norāda arī Moneyval ziņojums, tomēr Latvijas bankas ir uzticamākas un valdība paredzamāka nekā tas ir, piemēram, Krievijā, kur naudas uzglabāšana bankās ir samērā riskanta. Esam ģeogrāfiski tuvu Maskavai un pie mums teju visi pakalpojumi ir pieejami krievu valodā. Latvija arī šodien tiek vērtēta kā visai uzticama, ērti sasniedzama valsts bez komunikācijas barjerām. Neizbēgami, ģeopolitiskā situācija ir radījusi saspīlējumus, taču nerezidenti, redzot politisko situāciju Krievijā, vēlas savu kapitālu glabāt arī ārpus tās, Eiropas Savienībā. Līdz ar to nekustamā īpašuma iegāde tik tuvajā Latvijā, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts, šķiet ļoti simpātiska.

Jaunās likuma prasības par padziļinātu Latvijā politiski nozīmīgo personu un ar tām saistīto personu finanšu pārbaudi varētu pieckāršot SEB bankas klientu skaitu, kas atbilst augsta riska personu kategorijai.

SEB bankas prezidente un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere pastāstīja, ka pašlaik SEB bankā ir pusmiljons aktīvu klientu, no tiem 7000 ir augsta riska personas. Atbilstoši līdzšinējiem noteikumiem šajā kategorijā ietilpst nerezidenti, biedrības, vairākas industrijas, piemēram, azartspēles, finanšu institūcijas. Taču pēc jaunajiem noteiktiem augsta riska personu būs vismaz piecas reizes vairāk.

Bankai būs nepieciešami papildu resursi šo klientu monitorēšanai, taču plānots izmantot esošās uzraudzības sistēmas un uzraudzības procesus, neradot ko īpaši jaunu.

Tetere vērtēja, ka jaunās normas par politiski nozīmīgajām personām Latvijā ir diezgan prasīgas un tās attieksies uz daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Uzņēmēji aizvien sūdzas par kontu slēgšanu daļā banku un ilgajām pārbaudēm konta atvēršanai.

Neilgā laikā no liberāla finanšu sektora Latvija kļuvusi par ļoti kontrolētu banku teritoriju, kur uzņēmēju darbību apgrūtina stingrās kredītiestāžu pārbaudes – bloķēti konti, milzums jautājumu, neskaitāmu dokumentu nepieciešamība, atverot kontu, kā arī citi aspekti nereti kavē vienmērīgu biznesu.

Slēdz uz visiem laikiem

Vērojams, ka tieši Skandināvijas kapitāla banku prakse attiecībā uz uzņēmumu kontu atvēršanu ir kļuvusi ārkārtīgi strikta, – mazākā kļūda un pieeja kontam var būt slēgta ne tikai kredītiestādē, ar kuru līdz šim kompānija sadarbojās, bet arī visās citās bankās. Savukārt dokumentu pārbaudes, lai atvērtu jaunu vai atbloķētu esošo kontu, nereti aizņem daudz laika, radot zaudējumus biznesam. Ņemot vērā apjomīgo darbu un ierobežoto darbinieku skaitu, kas nereti netiek galā ar visiem pienākumiem, bankai ātrāks un lētāks risinājums nereti ir slēgt konkrētā uzņēmuma kontu, nevis veltīt laiku, lai pārbaudītu plašāku informāciju par tā īpašnieku.

«Nevar teikt, ka Latvija nebūtu bijusi brīdināta par šādas situācijas iespējamu izveidošanos. Kad mēs stājāmies OECD, man bija iespēja būt ekspertu diskusijā par šo jautājumu. Eksperti, kas runāja par banku sektora attīstību, visi kā viens mūs brīdināja, ka nerezidentu banku apkalpošanas modelis ir ar ļoti mazu ietekmi uz reālo tautsaimniecību, bet ar milzīgu reputācijas problēmu risku Latvijas valdībai. Tagad šī situācija ir iestājusies,» ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens sacīja RīgaTV 24 raidījumā «Dienas personība ar Veltu Puriņu», komentējot nerezidentu noguldījumu radīto situāciju banku sektorā.

Risks, ko nerezidenti radītu, pametot Latviju, tolaik ticis novērtēts kā -1,4% IKP attīstībā. «Tajā laikā OECD lūdza kompāniju KPMG novērtēt risku, ja nerezidenti pamestu Latviju un šajā sektorā iestātos krīze. Toreiz tas risks tika novērtēts kā apmēram -1,4% IKP attīstībā. Ekonomikas ministrijas ekspertiem ir līdzīgas domas. Šobrīd mēs monitorējam šo banku aktivitāšu mazināšanos un redzam, ka šis vērtējums ir adekvāts,» pauda ekonomikas ministrs.

Vērtējot situāciju, Ašeradens norādīja, ka Latvija, ļaujot eksistēt šādam banku modelim, neko daudz nav ieguvusi. «Šīm bankām ir samērā maza ietekme uz reālo tautsaimniecību. Daudz svarīgākas ir bankas, kas apkalpo tirgu šeit, nevis tirgu ārpus Latvijas, jo tā nauda pamatā iet tranzītā cauri Latvijai un šeit paliek relatīvi maz. Mēs nekādu lielu ieguvumu neesam guvuši, esam drīzāk ļoti nopietni sabojājuši savu reputāciju,» viņš sacīja raidījumā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ne tikai uzrauga bankas un rūpējas, lai noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprite Latvijā nebūtu iespējama. Komisijā domā par kapitāla tirgus attīstību, iedzīvotāju finanšu pratības veicināšanu, īsāk sakot, rūpējas par to, lai labā nauda būtu apritē, godīgi ļaudis varētu ieguldīt un nopelnīt.

Latvija, rūpējoties par finanšu tirgus kvalitāti, ir nedaudz atpalikusi no kaimiņiem kvantitātē. Kādēļ tā, un ko mainīt – Dienas Biznesam stāsta FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Fragments no intervijas

Vai joprojām FKTK redzeslokā ir trīs vai četras bankas, kas ir īpašajā uzraudzības zonā vai īpašajā pārraudzībā? Ar ko šāda īpašā pārraudzība no parastās atšķiras?

Jāteic, ka situācija mainās no mēneša uz mēnesi. Mēs redzam, ka atsevišķas bankas, kas 2018. gadā nolēma mainīt savu biznesa virzienu un stratēģiju, ir izvēlējušās palikt pie augstāka riska biznesa modeļa, kas nozīmē gan augstāka riska klientus, gan augstāka riska ģeogrāfiju. Šādas izvēles, protams, nosaka arī augstākas prasības uzraudzībā. Mēs novērtējam, ievietojam riska skalās, bet nevienam neliedzam strādāt augstāka riska zonā. Bankai pašai šādā gadījumā ir jāievieš atbilstoši iekšējās kontroles mehānismi, un arī mēsintensīvāk sekojam, vai banka spēj šos riskus pārvaldīt. Joprojām ir bankas, kas strādā augsta riska zonās, un, loģiski, biežāk esam uzraudzības dialogā ar šīm bankām.

ABLV Bank ceļš uz reputācijas atgūšanu nenozīmē klientu atgriešanos Latvijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu pauž zvērināts advokāts Olavs Cers. Pat, ja īstenojas pašlikvidācijas scenārijs un kredītiestādes klienti saņem visu naudu, ilgais neziņas periods un iesaldētie darījumi pieliks punktu uzņēmēju vēlmei izmantot Latviju savas naudas plūsmas organizēšanai. Šādu secinājumu advokātam liek izdarīt sarunas ar nozarē iesaistītajiem uzņēmējiem. «Viņiem pietiek. Tie, kuri savu naudu no bankas dabūs, šeit neatgriezīsies,» prognozē O. Cers.

Ārkārtīgi vīlušies

«Juridiskām personām nauda kontā ir nepieciešama saistību izpildei, nevis uzglabāšanai. Bet maksājumi nav izpildīti. Ārvalstu komersanti vai tā dēvētie nerezidenti ir ārkārtīgi vīlušies ne tikai vienā kredītiestādē, bet sistēmā kopumā. Viņi gadu gadiem ir strādājuši ar šo banku, šajā valstī, veikuši līdzīgus darījumus, un viss ir bijis kārtībā. Tagad viņi uzzina, ka banku likvidē, iespējams, tieši nerezidentu darījumu dēļ, turklāt būs jāgaida pusgads vai gads, kamēr naudu varēs saņemt atpakaļ,» situāciju no ABLV Bank nerezidentu klientu puses ieskicē O. Cers.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

«ASV nenoliedzami ir mūsu galvenais partneris drošības jautājumos. NATO atbalsts mums ir ļoti svarīgs. Nevienam nav noslēpums, ka ģeopolitiskā situācija, attiecības ar kaimiņvalsti un ASV ir pamatīgi sarežģījušās, nav vairs tik vienkārši. Turklāt mēs esam Eiropas Savienības robeža. ASV uzrauga gan dolāru norēķinus, gan iespējamos nelikumīgos darījumus. Neapšaubāmi, ja mēs gribam norēķinus un pilnasinīgu finanšu dzīvi un reputāciju, bez ASV mēs nevarēsim,» Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) apgalvoja RīgaTV 24, diskutējot par ASV lomu Latvijas finanšu sektorā, kā arī situāciju finanšu jomā kopumā.

Kučinskis uzskata, ka problēmas finanšu sektorā sākās jau 90tos gados, kad Latvija «saslima» ar mazās Šveices sindromu. «Neapšaubāmi mūsu mazās Šveices sindroms, ko Latvija 90ajos gados bija sev pieteikusi, rezultējās ar to, ka mums 40% no visa banku apgrozījuma bija nerezidenti, t.sk., protams, diezgan daudz no valstīm austrumos. Valstij tas bija jākontrolē,» sacīja premjers.

Viņš norādīja, ka pirmie soļi problēmu novēršanā tikuši sperti jau 2014. gadā, tomēr pēdējā laika notikumi pierāda, ka tie nebija efektīvi: «Kaut kādā ziņā 2014. gadā jau notika Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vadītāja maiņa, tika uzlikti dažādi ierobežojumi, bet jebkurā gadījumā beidzās ar diezgan lielām aizdomām, ar to, ka Latvija pazaudēja norēķinus ASV dolāros. Tad arī, protams, ir aizdomas par darījumiem bankā, kas beidzās ar šo slaveno vēstuli, ar naudas aizplūdumu prom no ABLV Bank un Eiropas centrālās bankas lēmumu par bankas darbības apturēšanu.»

Nevienu klientu nedz Latvijā, nedz pasaulē nevar piesaistīt ar tāda veida paziņojumiem, ka «mūsu banka ir pilnīgi caurspīdīga un regulāri ziņo policijai un VID». Gluži pretēji - bizness visur un vienmēr ir augstu vērtējis konfidencialitāti, toleranci un izpratni. Tāpēc Latvijas banku sektora autoritāte pašlaik tiek nevis uzlabota, bet pilnībā sagrauta. Tieši mūsu banku sektora augstās autoritātes dēļ Latvija bija finanšu centrs, kura pakalpojumus izmantoja ārvalstu klienti, ik gadus te apgrozot miljardus.

Bāzeles Pārvaldības institūta vērtējumā, Latvija ir viena no tīrākajām valstīm nelegālas naudas izcelsmes risku vadības jomā, ieņemot 14. vietu no 146 valstīm Basel AML Index 2017 un esot pirmajā desmitniekā arī starp ES valstīm. Savukārt Financial Secrecy Index, ko veido Tax Justice Network, ASV ierindo otrajā vietā aiz Šveices kā pasaules lielāko «nodokļu paradīzi». Tas liek domāt, ka ne «caurspīdīguma» politika bija galvenais Latvijas banku piežmiegšanas iemesls.

Vienlaikus pašlaik Latvijas bankās notiekošā nerezidentu kratīšana var radīt smagas sekas nevis tikai kādai komercbanku daļai, bet Latvijai kopumā. Ārvalstu investīcijas veido vismaz pusi no IKP. Un ko gan nozīmē «trešo valstu» pilsoņu atbaidīšana no Latvijas bankām, respektīvi, Latvijas ekonomikas? «Trešās valstis», ja ar to saprotam «ne Eiropas Savienības valstis», taču ir pasaules lielākā daļa! Latvijas valdība pašlaik ir iniciējusi valsts banku sistēmas nedraudzīgu attieksmi pret pasaules lielākās daļas pilsoņiem. Tā nav saprātīga politika. Vismaz ne no Latvijas viedokļa.

#Grūti spriest, cik liela daļa ABLV bankas kraha stāstā ir ekonomiski un cik politiski jautājumi, tomēr šie notikumi, kuru liecinieki pašlaik varam būt, ir signāls tam, ka ierastā kārtība acu priekšā jūk un brūk.

Grūti spriest, cik liela daļa ABLV bankas kraha stāstā ir ekonomiski un cik politiski jautājumi, tomēr šie notikumi, kuru liecinieki pašlaik varam būt, ir signāls tam, ka ierastā kārtība acu priekšā jūk un brūk.

Sagaidāms, ka Latvijai būs jānoņem ordenis, ko tā vienmēr valkājusi. Neskatoties uz to, kādi ģeopolitiskie vēji pūtuši, Latvija tomēr ir vairāk vai mazāk mācējusi likt lietā savas ģeogrāfiskās priekšrocības kā tilts starp Rietumvalstīm un NVS bloku. Notikumi ABLV bankā un nerezidentu naudas ietekmes samazināšanās faktiski nozīmē to, ka šajā tiltā ir parādījušās tik nopietnas plaisas, kādas līdz šim nav manītas. ABLV banka kā nerezidentus apkalpojoša banka nesalauzīs tautsaimniecības mugurkaulu. Tomēr bez brūcēm un čulgām mūsu ekonomika un attīstība, iespējams, sabrūkot atsevišķiem lieliem projektiem, sveikā cauri, visticamāk, tomēr netiks. Jo sevišķi tāpēc, ka Latvija kā nerezidentu naudas bastions līdz ar šo notikumu attīstību un paredzamo nozares uzraudzības pastiprināšanos varētu ieiet vēsturē. Kā DB uzsvēra Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Ramona Rupeika-Apoga (plašāk 26.02. DB), visus klientus, ko apkalpojušas šīs bankas, mest pār vienu kārti ir vieglākais, bet ne gudrākais ceļš, kāds Latvijai būtu ejams. Pieaugot uzraudzības spiedienam, nerezidentus apkalpojošās bankas, kas strādā Latvijā, pēdējā laikā aktīvāk centušās palielināt rezidentu portfeli, tomēr šis tirgus lielā mērā ir jau sadalīts, jaunu klientu ir maz, tāpēc ielauzīties šajā segmentā nerezidentu bankām prasa teju neiespējamu izveicību.

Laikraksta Dienas Bizness rīcībā ir nonākusi informācija, ka pret Latvijas bankām uzsāktās kampaņas rezultātā tiek slēgti ne tikai «čaulas uzņēmumu», bet arī pavisam reālu tranzīta nozares uzņēmumu konti.

«Varu atklāti pateikt, ka arī mums aizvēra ciet kontus kompānijām, kuras ir saistītas ar Krieviju. Pagājušā gada decembrī bez īpašiem paskaidrojumiem Swedbank aizvēra ciet kontus diviem kopuzņēmumiem,» saka Ivars Sormulis, kurš ir privātā dzelzceļa uzņēmuma AS Baltijas Tranzīta serviss valdes priekšsēdētājs. Viņš ir tas retais, kuram ir drosme to pateikt atklāti. Taču laikraksta rīcībā ir informācija arī par citiem tranzīta jomas uzņēmumiem, kuriem pēdējā laikā ir radušās problēmas banku kontu sakarā. Grūtajā situācijā, kādā starptautiskās politikas dēļ atrodas Latvijas tranzīta nozare, mazākais, kas tai ir vajadzīgs, ir problēmas ar banku pakalpojumiem mūsu valstī. Tā vien šķiet, ka kāda neredzama roka ir nolēmusi pielikt punktu ne tikai Latvijas bankām, bet arī tranzītam, kas ir vēl viena miljardu nozare. Bet varbūt tā nav sveša roka, bet mūsu pašu provinciālisms un gļēvums? Patiešām traki būtu, ja izrādītos, ka mūsu bankas un tranzīts ir iznīcināts nevis kādu ģeopolitisku lēmumu rezultātā, bet tikai tāpēc, ka Latvijas valdībai gribējās kārtējo reizi iztapt, bet banku ierēdņiem neko vairāk kā «mazāk problēmu».

Ja potenciālais investors ir veiksmīgs un godīgs uzņēmējs, kāpēc lai viņš brīva kapitāla plūsmas ietvaros nevarētu izvēlēties strādāt Latvijā- Eiropas Savienībā?

Šādu tematu intervijā DB aktualizē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, piebilstot, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmai varētu ieviest papildu regulējumu un kritērijus investoriem no trešajām valstīm. Taču, ja šāds investors- nerezidents vēlētos ieguldīt Latvijā, izmantojot TUA programmu, un te uzbūvēt lielus daudzdzīvokļu namus, tad tas būtu ļoti pozitīvi skatāms, jo veicinātu mājokļu pieejamību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

No ārzemju investoriem reizēm var dzirdēt, ka viņiem ir skaidrs, ka igauņi Baltijā ir IT centrs, lietuvieši atkal intensīvi piedāvā sevi ražotnēm un fintech sektoram, bet par Latviju nereti skaidra priekšstata nav. Cik, jūsuprāt, LIAA līdz šim ir labi tikusi galā ar saviem pienākumiem investīciju piesaistē?

Latvijas finanšu ministrei nav jāpilda ASV finanšu ministra vietnieka rīkojumi par vienas nozares likvidāciju mūsu valstī. Diemžēl tas notiek. Pēc Bilingslija vizītes Dana Reizniece-Ozola ir paziņojusi, ka Latvijai tagad esot “jauns ambiciozs mērķis” – turpmāk ārvalstnieku noguldījumu apjoms Latvijas bankās varēšot būt tikai 5%. Faktiski tā ir finanšu pakalpojumu eksporta nozares likvidācija Latvijā. Kas šādu “mērķi” izvirzīja – Latvijas valdība, Saeima, Eiropas Savienība, varbūt kāda starptautiska organizācija, kurā mēs esam piekrituši būt?

“Mums vēsturiski nerezidentu noguldījumu apjoms bijis ap 60%. Tagad no kādiem 19 miljardiem nerezidenti ir 8 miljardi. Ja pēc likvidācijas ņemsim nost “ABLV efektu”, esam virzienā uz 30%. Jautājums – pie kāda skaitļa tas apstāsies?” – vēl 8.marta intervijā žurnālam IR jautā FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Nākošā tā paša žurnāla IR numurā 14.martā uz šo jautājumu atbild finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola: “Pēc iestāšanās OECD paustie solījumi pakāpeniski divu gadu laikā samazināt nerezidentu klientu īpatsvaru Latvijas bankās un plāns līdz nākamā gada beigām čaulas kompāniju apjomu samazināt līdz 20% tagad ir nolikti malā. Pēc pagājušās nedēļas ir skaidrs, ka tas nav pietiekami ambiciozs plāns.” Tagad mērķi ir skarbi. “Šobrīd ir ļoti īsā laikā būtiski jāsamazina ne tikai čaulu apmērs, bet arī nerezidentu bizness kopumā. 5% - tas ir mērķis, līdz kuram jānonāk. Ir daži mēneši laika, lai to izdarītu, neceļot arī lieku paniku.” Un pēc finanšu ministres viedokļa publiskošanas pats FKTK vadītājs ziņu aģentūrai LETA jau apliecina: “Jā, apmēram šāds tagad ir pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs bankās - ap 5%.”

Mājokļu attīstītāji pašlaik nevar palielīties ar teicamiem pārdošanas rezultātiem, taču cer uz izaugsmi jau tuvākajā nākotnē

Tendences nekustamā īpašuma tirgū ir raibas kā dzenis – kāda gaišāka, kāda tumšāka. Pozitīvi tirgus dalībnieki vērtē ekonomikas ministra Arvila Ašeradena paziņojumu par valsts sekretāra vietnieka amata ieviešanu, darba grupas izveidi, kuras atbildībā būs būvniecības, mājokļu un nekustamā īpašuma politika mūsu valstī. Nenoliedzami labs signāls ir kreditēšanās apjomu pieaugums, pozitīvi tiek vērtēta arī jauno ģimeņu atbalsta programma, kura rosinājusi interesi par mājokļu iegādi kopumā. Savukārt arvien tirgus attīstību bremzējošs faktors ir iedzīvotāju ierobežotā maksātspēja. Uzņēmēji negatīvi vērtē biežo spēles noteikumu maiņu valstī, attiecinot to uz likumiem un nodokļiem.

Pirms pieciem gadiem Igaunija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas ārvalstu pilsoņiem sniedz iespēju kļūt par valsts elektroniskajiem iedzīvotājiem un Igaunijā interneta vidē nodibināt uzņēmumu. Igaunijai ar savas e-rezidentūras sistēmu izdevies piesaistīt uzņēmējus no visas pasaules, tai skaitā arī no Latvijas.

Kā liecina Igaunijas IT uzņēmuma «RIA.com Marketplaces» apkopotā informācija, visaktīvāk e-rezidentūras priekšrocības izmantojuši Ukrainas un Vācijas uzņēmumi, savukārt Latvija atrodas 12.vietā ar 192 ar e-rezidentūras palīdzību dibinātiem un pārvaldītiem uzņēmumiem.

E-rezidentūra ir statuss, ar kura palīdzību Igaunijas nerezidenti var iegūt drošu digitālo identitāti, kas līdzīga tai, ko saviem pastāvīgajiem iedzīvotājiem kaimiņvalsts piedāvā ar viņu ID karti. Igaunijas e-rezidenti ar šī statusa palīdzību tiešsaistē var kārtot dažādus dokumentus un formalitātes, izmantot Igaunijas valsts portālu eesti.ee un arī Igaunijā reģistrēt uzņēmumu. Ārvalstniekiem tas ir īpaši izdevīgi, jo jauna uzņēmuma izveide internetā notiek ātri un tiem noteiktas būtiskas nodokļu privilēģijas.

Pierīgas premium klases nekustamo īpašumu tirgū šis gads ir iesācies neveiksmīgi, jo ir vērojams pārdošanas darījumu aktivitātes samazinājums un premium klases īres tirgū augstu pieprasījumu uztur tikai starptautisko organizāciju darbinieki, pastāstīja Inese Zaķīte, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas konsultante.

Pierīgas teritorijās 2018. gada pirmajā pusgadā pieprasījums pēc premium klases mājokļiem ir samazinājies. Šogad ir noslēgts par 5 darījumiem mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Savukārt premium mājokļu īres tirgū nemainīgi augstu pieprasījumu palīdz uzturēt Latvijā dislocēto starptautisko organizāciju darbinieku vajadzība pēc augstas klases dzīvojamās platības, kurā manāmas deficīta pazīmes un katrs atbilstošais mājoklis tirgū tiek realizēts ļoti ātri.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby's International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti ar dzīvokļiem, privātmājām un zemes nekustamiem īpašumiem Pierīgas teritorijā (aptver Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Ķekavas, Krimuldas, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Stopiņu novadus).

Ņemot vērā to, ka termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) īpašumu pircējiem-nerezidentiem kopš 2014.gada praktiski vairs netiek izsniegtas, no Latvijas tirgus nerezidenti ir pazuduši, intervijā aģentūrai LETA sacīja nekustamo īpašumu kompānijas Vestabalt īpašnieks Aldis Plaudis.

Protams, kā jau jebkurš jauns tirgus instruments, arī TUA radīja zināmu negāciju. Neviens jauns instruments uzreiz nevar būt ideāls, laika gaitā tas aprobējas un pieslīpējas. Arī šo instrumentu vajadzēja pilnveidot, bet šis instruments kopš 2014.gada septembra vairs praktiski netiek izmantots, sacīja Plaudis.

Viņš norādīja, ka tas ir atstājis arī būtisku ietekmi uz tirgu. Jūrmalā tirgus praktiski ir apstājies, darījumu apjoms ir samazinājies par 80%. Savukārt Rīgā tie elitārie dzīvokļi, kas bija pa kabatai nerezidentiem kā investīciju objekti, arī patlaban netiek pārdoti, skaidroja uzņēmējs.

Vietējiem pircējiem tie īsti nav paredzēti. Protams, arī Latvijā ir turīgo iedzīvotāju slānis, bet viņiem jau pārsvarā ir savi mājokļi. Jebkura normāla sabiedrība balstās uz turīgo vidusslāni. Kas pie mums ir šis vidusslānis? Jauni cilvēki, kas strādā bankās, auditorkompānijās, IT kompānijās, vidējā līmeņa vadītāji dažādās kompānijās. Jā, šie cilvēki var nopirkt dzīvokli ar cenu līdz aptuveni 200 000 eiro, jo nauda šobrīd ir lēta un pēdējos gados vieglāk kvalificēties kredītam. Taču klusajā centrā Elizabetes ielā un Alberta ielā ir dzīvokļi, kuru pārdošanas cena ir virs miljona eiro, un tie vietējiem pircējiem nav pa kabatai. Ir tikai atsevišķi pārdošanas gadījumi, kurus nevar nosaukt par tirgu. Turklāt tie pārsvarā nav vietējie pircēji, stāstīja Plaudis.

Mājokļu nepieejamība un pieaugošas īres maksas, kas nereti apsteidz ienākumu kāpumu, ir problēma visā Eiropas Savienībā. Tas īpaši jūtams lielpilsētās, kurās koncentrētas darba vietas

Pasaules Bankas (PB) ziņojumā minēts, ka lielpilsētās 2017. gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo laika posmu mājokļa cena augusi vidēji par 4,5%. Tajā pašā laikā ir atšķirības starp dalībvalstīm. Piemēram, kopš 2010. gada Ziemeļvalstīs cena augusi par 50%. Savukārt 2017. gada 4. ceturksnī tā straujāk kāpa Īrijā (11,8%), Nīderlandē (8.5%), Čehijā (8,4%), Bulgārijā (8,2%) un Latvijā (8,1%).

Viduslaiku cietokšņi

PB savā 2017. gada ziņojumā norāda, ka mājokļi Eiropas metropolēs ir kļuvuši nepieejami to pārāk augstas īres maksas dēļ, ko radījis tas, ka pieprasījums pēc mājokļiem ir lielāks nekā piedāvājums. Lielo pieprasījumu ietekmē aizvien pieaugošā urbanizācija, kā arī nesenā migrācijas krīze, kuras dēļ būtisks daudzums migrantu ieradās Eiropas lielajās pilsētās. Franču ģeogrāfs Kristofs Guijī, rakstot par periferiālo Franciju un problēmām, ar kurām sastopas mazpilsētu iedzīvotāji, norāda, ka viņu gadījumā pārcelšanās uz lielpilsētām nav iespējama, jo metropoles ir kā viduslaiku cietokšņi, tikai mūru vietā mūsdienās ir augstās īre maksas. Vissliktākajā situācijā ir jaunās ģimenes, kas vēlas sākt patstāvīgu dzīvi, kā arī ienācēji lielpilsētās no perifērijas. Eiropas lielpilsētu mājokļu krīzi radījusi ne tikai imigrantu plūsma, bet arī urbanizācija, lauksaimniecības sašaurināšanās, tradicionālo industriālo nozaru izzušana, kuras kādreiz koncentrējās reģionos, tas nozīmē, ka cilvēki aizvien vairāk darba meklējumos tiecas uz metropolēm. Tādās lielpilsētās kā Parīze un Londona mājokļu cenu uz augšu dzen arī nerezidenti, kuri masveidā tur iegādājas nekustamos īpašumus.