Ieviešot nodokļa likmi 0,1-0,3% apmērā no nerezidentu darījumiem, kas uz ārzonu jurisdikcijām iziet caur Latvijas komercbanku norēķinu kontiem, valsts budžetā iespējams gūt papildus 300-900 miljonus ASV dolāru. Šī likme būtu saprātīgs apmērs, kuru bankas piekristu maksāt, lai saglabātu ienākumus no Austrumu partnerības, respektīvi, tranzīta naudas, kas caur Latviju tiek pārskatīta uz ārzonu jurisdikcijām.
Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem par 2015.gadu, caur ārzonas firmām Latvijas bankās veikti darījumi aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Latvijas banku sektors jau kopš Neatkarības atjaunošanas saistās ar finanšu starpniecības pakalpojumu sniegšana nerezidentu sektoram – galvenokārt, klientiem no Krievijas, Ukrainas, Moldovas un citām bijušās Padomju Savienības valstīs. Nerezidenti Latvijas banku sektorā spēlē galveno lomu – 2014.gadā tie veidoja 53% no visiem noguldījumiem, kas ir Latvijas bankās jeb 12,4 miljardi eiro kopumā ir piesaistīti no Eiropas nerezidentiem. Aptuveni 80% no šiem līdzekļiem bija no NVS valstu klientiem, lielākoties no Krievijas, kas ietilpst paaugstināta riska zonā.
Nerezidentu nauda – tā nav pelēkā vai melnā nauda, kā spekulē daži populisti. Lielākoties līdzekļi, kas plūst no Austrumiem uz Latviju ir pilnīgi legāli. Nerezidentu kapitāla īpašnieki izmanto Latvijas banku pakalpojumus, lai pārskaitītu naudu uz zemāku nodokļu jurisdikcijām, piemēram, britu Virdžīnu salām un līdzīgām vietām. Tagad bankas nonākušas pastiprinātā kontrolē – visas 14 Latvijas bankas, kas galvenokārt strādā ar Krievijas, Ukrainas un citu valstu naudu, patlaban iet caur grūtiem laikiem, un to nākotne ir zem jautājuma zīmes.
Šā gada februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija sāka auditu nozarē, piesaistot ASV kompāniju Navigant Consulting Inc un Exiger LLC ekspertus. Tas bija bezkompromisu process, un kopš 1989.gada tirgū strādājošā Trasta komercbanka zaudēja savu licenci, bet citiem tirgus dalībniekiem tika piemēroti naudas sodi. Pēdējais gadījums bija 24.jūlijā, kad FKTK piemēroja Latvijas Pasta bankai naudas sodu 305 tūkstošu eiro apmērā, pamatojot to ar pēdējā laikā iecienīto iemeslu “par konstatētiem pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pakalpojumiem”.
Ko darīt un kas notiks turpmāk? Kā prognozē bijušais ekonomikas ministrs un analītiskā centra Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis, kurš sadarbojas ar Komercbanku asociāciju un ABLV Bank, ideāls risinājums Latvijai būtu likumdošanas atvieglojums – 2017.gadā samazinot banku ienākuma likmi no nerezidentu biznesa – no 15% līdz minimumam, zemāk par 4%. Tas palielinās apgrozījumu nozarē un piesaistīs jaunus spēlētājus – zemo likmju dēļ bankas varētu piesaistīt lielu kapitāla apjomu no citām jurisdikcijām, un Latvija kļūs par tikpat lielu finanšu centru kā, piemēram, Hongkonga. Latvijas Banka un Eiropas Centrālā banka šo ideju gan neatbalsta. Saskaņā ar V. Dombrovska teikto, ir skaidrs, ka šī iemesla dēļ banku biznesa apjomi samazināsies. Taču Latvija saglabās pozīciju, aicinot uz nerezidentu nodokļu optimizāciju.
Banku nozarei ir nepieciešamas reformas. Pēdējā gada laikā Latvijas banku sistēma nav īsti mainījusies, pat neskatoties, ka izskanējuši vairāki skandāli, kas saistīti ar apšaubāmu līdzekļu tranzītu no postpadomju valstīm. Trasta komercbankas slēgšana, miljards, kas nozagts Moldovā un Krievijas augstāko amatpersonu nauda ir izslīdējusi caur Latviju. Līdz ar to nav pārsteigums, ka ir sekojis stingrs un negatīvs vērtējums no FKTK, ECB un ASV – vainīgie ir noķerti un publiski sodīti. Īpaša uzmanība tiek pievērsta dolāru darījumiem – lielākā daļa summa no tiem gan plūst no darījumiem ar, piemēram, Ķīnu, kur eiro nekotējas, tiek veiktas operācijas ar ārzonas uzņēmumiem Latvijā ar nerezidentu naudas apmaiņu pret ASV dolāriem un tālāki norēķini šajā valūtā.
Nedomāju, ka Skandināvijas bankas un AS Citadele banka ir ieinteresētas, lai nerezidentus apkalpojošajiem konkurentiem tiktu piemērotas stingrākas prasības. Viņu apkalpotie segmenti atšķiras, piemēram, Nordea, DNB, Swedbank un SEB orientējas uz privātpersonu, studentu, pensionāru, hipotēku un patērētāju līzinga pakalpojumu piedāvāšanu. AS Citadele banka vairāk vērsta uz aizdevumu izsniegšanu uzņēmumiem, arī šajā gadījumā ārzonas darījumu pakalpojumi nav pamatdarbība. Drīzāk Latvijas valdība un FKTK baidās, ka valsts reitingu varētu pazemināt startautiskās reitinga aģentūras, piemēram, Moody’s, Standard&Poor’s, Fitch Ratings un citi. Latvija ir ļoti ieinteresēta augsta reitinga saglabāšanā, pat vairāk nekā Latvijas kapitāla saglabāšanā bankās.
Bankas pēdējā gada skandālu dēļ ir zaudējušas īpaši daudz klientu, kuriem ir ārzonu konti, taču veco klientu vietā nāk jaunie. Jautājums ir tikai, vai Ukraina, Kriecija, Kazahstāna un citas Austrumu partnerības valstis, neskatoties uz visām krīzēm, ir saglabājušas pietiekami lielas un stabilas naudas plūsmas. Krievijas bankas patlaban ir pastiprinājušas uzraudzību savstarpējiem norēķiniem ar ārvalstu bankām, un patlaban ir jautājums, caur kurām valstīm šī naudas plūsma tiks apkalpota. Ja tas nenotiks caur Latviju – ir jāapšauba banku darbības jēga šeit.
ABLV Certus ideja samazināt procentu likmi ieņēmumiem no nerezidentiem es vērtēju kā utopiju, tajā pašā finanšu centrā Hongkongā, tāpat arī Singapūrā, ir desmitiem gadu ilga darbības vēsture. Protams, arī tajās valstīs finanšu centri sāka attīstīties ar zemām likmēm nerezidentu biznesam. Arābu Emirātos visi nerezidenti, izņamot naftas tirgotājus, ir pilnībā atbrīvoti no nodokļiem.
Bet pastāv jautājums, vai bankas Latvijā spēj būt neatkarīgas no citām struktūrām, piemēram, Eiropas Centrālās bankas, kas, pirmkārt, uzstāja uz Latvijas lēmumu par Trasta komercbankas likvidāciju, un, ja lēmumu pieņemtu FKTK, šo banku varētu glābt, kā piemēru ņemot Parex bankas gadījumu. Otrkārt, Latvijas banku ieguldītājs bankrota procedūras laikā saņem garantēto atlīdzību tikai 100 tūkstošu eiro apmērā, taču vidējā naudas līdzekļu plūsma no Krievijas un Ukrainas nerezidentiem caur Latvijas bankām, kas strādā kā starpnieks, uz ārzonas kontiem veido vairākus simtus tūkstošu dolāru dienā. Līdz ar to nerezidenti baidās riskēt, un stabila naudas plūsma ir ļoti apšaubāma. Ir strauji auguši politiskie riski, kas saistīti ar Latvijas ārējo ietekmi, ja izsakās delikāti.
Kas attiecas uz patiesā labuma guvēju atklāšanu Eiropas ofšoras zonās, šis projekts, manuprāt, ir utopija. Ofšorizācijas jēga ir juridiska nodokļu optimizācija, tā notiek visi lielākie darījumi ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Kā piemēru var minēt nesen notikušo tirdzniecības centra Domina Shopping iegādes darījumu vairāk nekā 75 miljonu eiro vērtībā, kas pilnībā veikts ar ārzonas uzņēmuma starpniecību. Kad aiz desmitiem ofšoru kompāniju stāv vēl divdesmit, neviens nepateiks, kurš ir patiesais īpašnieks. Turklāt, ja tiek atklāts ofšora saņēmējs, tas nenozīmē, ka viņš ir arī īstais labumu guvējs. Pārkāpjot finanšu anonimitāti, tiek zaudēta nodokļu optimizācijas nozīme. Un šajā gadījumā Brexit neko nemaina, taču ļauj tādām Latvijas bankām kā, piemēram, Rigensis, ABLV Bank, BIB, RIB un citām pilnīgi likumīgi optimizēt nodokļu maksājumus klientiem no Maskavas, Kijevas, Kišiņevas un citām draudzīgām pilsētām. Latvija ir Austrumu kapitāla tranzīta valsts, un tas notiek jau tik ilgi kā kravu tranzīts caur Latvijas ostām.
Latvijas likumdošanā ir tā noteikts, ka valsts negūst no Latvijas banku sniegtajiem starpnieku pakalpojumiem. Taču esmu pārliecināts, ka, ja tiks piemērots nodoklis no 0,1-0,3% no apgrozījuma, Latvijas komercbankas piekritīs maksāt, ja tām atļaus Latvijā apkalpot klientus no NVS. Tādējādi ik gadu valsts budžets iegūs aptuveni 300-900 miljonus ASV dolāru. Bankas šādā veidā spēs saglabāt esošo klientu bāzi, kam nepieciešams pārskaitīt naudu uz ofšoriem, tādēļ tās būs ar mieru maksāt. Šī ir laba alternatīva mikrouzņēmuma nodokļa paaugstināšanai – šajā gadījumā valdība atbalstīs vietējo biznesu, nedaudz iekasējot no banku tranzīta pakalpojumiem. Vēl viena lieta, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nav tik spēcīgs lobijs, kā tas ir bankās, taču tas ir jautājums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam un premjerministram Mārim Kučinskim.
