Lielbritānija varētu uzlikt veto Eiropas Savienības (ES) budžetam, ja tas būs pretrunā ar britu interesēm, pavēstījis Apvienotās Karalistes premjerministrs Deivids Kamerons.

«Viņi labi zina, ka es esmu spējīgs pateikt «nē» un, ka, nesaņemot pietiekoši labu darījumu es teikšu, «nē»,» D. Kamerons sacīja sarunā ar BBC. Viņš arī atgādināja, ka Lielbritānija jau uzlikusi veto ES fiskālās disciplīnas līgumam.

«Es sēdēju pie viena galda ar 26 valstu līderiem un es pateicu, ka tas nav Lielbritānijas interesēs. Mani neuztrauc, cik liels spiediens tiek vērsts. Mēs to vienkārši neparakstām,» klāstīja britu premjers.

ES budžets 2014. – 2020. gadam jāatbalsta visām 27 savienības valstīm. D. Kamerons norāda, ka valstīm vispirms jāvienojas par ES budžeta tēriņu «pienācīgu kontroli» un viņš uzliks veto jebkuram kontroles «masveida pieaugumam».

Lielbritānijas referendums par attiecībām ar Eiropas Savienību (ES) ir «vienkāršākais un kārtīgākais» veids, kādā britiem iespējams paust savu viedokli par Apvienotās Karalistes pozīcijām Eiropā, pavēstījis britu premjers Deivids Kamerons.

«Eiropa mainās un eirozona ciešāk integrēsies. Es domāju, ka tas viņiem ir pareizi. Tas ir nepieciešams, lai izglābtu Eiropas vienoto valūtu, un es domāju, ka tas arī ļaus Lielbritānijai panākt labāku vienošanos ar Briseli,» sarunā ar BBC Radio 4 klāstīja D. Kamerons, vēsta britu laikraksts The Telegraph.

Britu premjers uzsvēra, ka viņu neapmierina pašreizējai stāvoklis Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) attiecībās, tomēr viņš arī nevēlas, lai Apvienotā Karaliste pamet savienību. «Es vienmēr esmu teicis, ka tad, kad mēs noslēgsim jaunu vienošanos par Lielbritānijas attiecībām ar Eiropas Savienību, tam vajadzēs sabiedrības apstiprinājumu. Referendums ir vienkāršākais un kārtīgākais veids, kādā to izdarīt,» sacīja D. Kamerons.

Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) atbalstījuši 51,9% referenduma dalībnieku, liecina piektdien paziņotie galīgie rezultāti.

Savukārt 48,1% balsotāju iestājušies par valsts palikšanu blokā, informēja Apvienotās Karalistes Vēlēšanu komisija.

Par izstāšanos nobalsojuši 17,4 miljoni referenduma dalībnieku, bet par palikšanu ES - 16,1 miljons. Līdz ar to izstāšanās piekritēju balsu pārsvars ir nepilni 1,3 miljoni.

Pēc iepriekš paziņotajiem oficiālajiem datiem, vēlētāju aktivitāte ceturtdien notikušajā referendumā bijusi 72,2%.

Lai gan referendums bija konsultatīvs, Lielbritānijas valdībai būs politiski neiespējami neņemt vērā tā rezultātus.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons piektdien paziņoja, ka līdz viņa vadītās Konservtīvo partijas konferencei oktobrī atstās premjera amatu, un ka sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES jāvada jaunai valdībai.

Apvienotā Karaliste ir tiesīga lūgt pārmaiņas savās attiecībās ar Eiropu, pavēstījis Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons, norādot, ka vēlētājiem tiks dota «patiesa iespēja» izvēlēties valsts ceļu.

Intervijā medijam BBC D. Kamerons tomēr uzsvēra, ka būšana ārpus Eiropas Savienības (ES) Lielbritānijai nebūtu pareiza izvēle. Savukārt iedzīvotāju balsojums par attiecībām ar ES paredzams nākamo piecu gadu laikā.

«Pašlaik Eiropā notiek izmaiņas, kurām pamatā ir eiro izdzīvošana. Lai to nodrošinātu eirozonas valstīm jāpanāk ciešāka integrācija, kā arī jāmaina savas esošās sistēmas. Tas nozīmē, ka viņas maina dabu tai organizācijai, kuras dalībvalsts esam arī mēs,» sacīja D. Kamerons.

Viena no šādām reformām, kas paredzēta, lai nosargātu eiro eksistenci, ir tā sauktās banku uzraudzības sistēmas izveidošana. Tās ietvaros Eiropas Centrālajai bankai deleģētas tiesības pārraudzīt lielākās eirozonas bankas. D. Kamerons atzina, ka Lielbritānija šādai sistēmai varētu pievienoties, ja vien Londona no Briseles saņemtu atpakaļ atsevišķas pilnvaras.

Lielbritānijas iedzīvotājiem jādot tiesības izteikties par Eiropas Savienību (ES), sacījis britu premjers Deivids Kamerons, uzstājoties ar savu ilgi gaidīto, bet vairākkārt atlikto runu. Britu premjers apsolījis sarīkot referendumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos vai palikšanu ES, ja Konservatīvo partija uzvarēs nākamajās vēlēšanās.

[Papildināts viss teksts]

Pirms referenduma rīkošanas Lielbritānijas premjers vēlas panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās. Pēc tam britiem tikšot dota «ļoti vienkārša izvēle» - iespēja panāktajām izmaiņām piekrist, atbalstot Apvienotās Karalistes dalību ES, vai arī balsot par izstāšanos no savienības, vēsta britu mediji. Britu premjers atzina, ka gadījumā, ja izdosies panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās, viņš veltīs savu «sirdi un dvēseli», lai nodrošinātu Lielbritānijas palikšanu ES.

Paredzēts, ka referendums par Lielbritānijas dalību ES tiks sarīkots pēc 2015. gadā notiekošajām parlamenta vēlēšanām, bet ne vēlāk kā līdz 2017. gadam. Tautas nobalsošana nenotiks ātrāk tāpēc, ka tad britiem tiktu dota «nepareiza izvēle», jo Eiropa pēc pārdzīvotās eirozonas krīzes mainīsies, uzskata D. Kamerons. Viņš norādīja, ka uzskata sevi par Lielbritānijas dalības ES aizstāvi, tomēr brīdināja, ka, ja bloks nemainīsies, Apvienotā Karaliste var «doties uz izeju».

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons piektdien paziņoja, ka viņš ar Eiropas partneriem joprojām strādā pie vienošanās, kas novērstu Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Es tur biju līdz šī rīta plkst.5, strādājot pie tā, un mēs panācām zināmu progresu, taču vienošanās joprojām nav, paziņoja Kamerons, ierodoties uz ES līderu samita otro dienu.

Un es esmu teicis, ka es vienošos tikai tad, ja mēs dabūsim to, ko Lielbritānijai vajag, uzsvēra Kamerons.

Piektdien Briselē plkst.12 pēc Latvijas laika atsākās sarunas par Londonas pieprasītajām ES reformām.

Kā pēc samita pirmās dienas brīdināja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, ES samitā Briselē vēl ir daudz jāizdara vienošanās panākšanai.

Ceturtdien, sākoties ES samitam, Kamerons aicināja citu ES valstu līderus panākt ticamu vienošanos par ES reformām, lai viņš jūnijā varētu rīkot referendumu par valsts dalību ES.

Eirozonas finanšu krīze ir izmainījusi pašsaprotamos pieņēmumus par to, kā ES vajadzētu attīstīties, un tāpēc tās dalībvalstīm jāvaicā, kāda veida savienību tās vēlas redzēt nākotnē, pauž Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons.

ES nākotnē jābūt «vērstai uz ārpasauli», «elastīgai» un «daudzveidīgai» savienībai, kura galvenajā vietā izvirzījusi savu iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, savu redzējumu izstāstīja britu premjers.

«Mums ir tiesības jautāt - ko Eiropas Savienība var un ko nevar izdarīt un saskaņā ar to viņu izmainīt,» uzsvēra D. Kamerons, norādot, ka ir radusies iespēja izmainīt ES, lai tā labāk kalpotu dalībvalstu interesēm.

«Lielbritānijas gadījumā tā ir iespēja no Briseles atgūt teikšanu atsevišķās jomās, savukārt ES tā ir iespēja pievērst uzmanību lietām, kas patiešām ir svarīgas – izaugsme, stabilitāte un labklājība,» sacīja D. Kamerons.

Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons un viņa sieva Samanta pēc ģimenes svētdienas pusdienām nejauši kroga tualetē aizmirsuši savu astoņgadīgo meitu, vēsta AP.

Incidents noticis pirms vairākiem mēnešiem, kad Lielbritānijas premjers ar ģimeni apmeklējis krogu Bekingemšīras grāfistē. D. Kamerona meita Nensija apmeklējusi tualeti, bet pārējie ģimenes locekļi to nav pamanījuši, iekāpuši automašīnās un devušies mājās.

D. Kamerons ar saviem miesassargiem braucis vienā mašīnā un bijis pārliecināts, ka meita ir kopā ar sievu otrā mašīnā. Savukārt sieva domājusi, ka meita brauc kopā ar tēvu. To, ka Nensija ir atstāta krogā, D. Kamerons ar sievu konstatējis tikai mājās.

Premjera birojs norāda, ka D. Kamerons bijis «prātu zaudējis», kad atklājis, ka meita palikusi krogā. Premjera ģimene sazinājusies ar krogu, atviegloti konstatējuši, ka Nensija ir sveika un vesela un devušies viņai pakaļ.

Lielbritānijai ir jāmācās no Ziemeļvalstu un Baltijas pieredzes un jāļauj uzņēmējdarbībā atbildīgas pozīcijas ieņemt sievietēm. Kompānijas, kurās sievietes neieņem atbildīgas vadības pozīcijas, ir viens no galvenajiem iemesliem, kas traucē Lielbritānijas ekonomikas atveseļošanos. pavēstījis britu premjers.

Ļaujot sievietēm ieņemt vietas kompāniju valdēs un mudinot tās nodarboties ar uzņēmējdarbību ir jautājums par «kvalitāti, nevis tikai par līdztiesību,» paziņojumā, kurš tika izplatīts pirms Ziemeļu nākotnes foruma sākšanās, norādīja D. Kamerons.

Lielbritānijas premjers atzīmēja, ka ir nepārprotami pierādījumi tam, ka uzlabotos situācija valsts uzņēmējdarbībā, ja tajā tiktu izbeigta vīriešu dominance.

D. Kamerons arī aicināja mācīties no Ziemeļvalstīm un Baltijas. Zviedrijā sievietes ieņem ceturto daļu no uzņēmumu vadības pozīcijām, savukārt Lielbritānijā tikai 12%. D. Kamerons norādīja, ka Zviedrijas pieeja šim jautājumam varētu būt viens no Lielbritānijas ekonomikas problēmu risinājumiem.

Lielbritānija gatava ierobežot imigrāciju no eirozonas valstīm gadījumā, ja Grieķija izstājas no Eiropas monetārās savienības, pavēstījis britu premjers Deivids Kamerons.

D. Kamerons uzsvēra, ka Lielbritānija izstrādājusi ārkārtas rīcības plānus un valsts ir gatava darīt visu, kas nepieciešams, lai aizsargātu sevi. «Pašsaprotami, ka mums ir izstrādāti ārkārtas rīcības plāni dažādiem iespējamiem notikumiem,» klāstīja britu premjers.

«Es esmu gatavs darīt visu, lai mūsu valsts būtu droša, banku nozare spēcīga un ekonomika stabila. Es ceru, ka līdz tam nenonāks, taču ir zināmas juridiskas iespējas, ja situācija kļūst sarežģīta,» sacīja D. Kamerons.

Apvienotās Karalistes valdības vadītājs arī uzsvēra, ka eirozonas interesēs ir spert nepieciešamos soļus, lai stabilizētu eiro un nomierinātu tirgus. Tomēr pašreizējo krīzes risināšanas mēģinājumu iznākums būšot tikai «kannas speršana lejup pa ceļu».

Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona centieni no Brisele atgūt daļu tai deleģēto tiesību, var novest pie Eiropas Savienības (ES) sabrukuma, brīdinājis Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.

D. Kamerons iepriekš paziņoja, ka, lai gan atbalsta Lielbritānijas dalību ES, tomēr viņš centīšoties panākt jaunu izkārtojumu Londonas un Briseles attiecības. Savukārt H. van Rompejs norādījis, ka, ja katra ES dalībvalsts sāks izvēleties tikai tās rīcībpolitikas sastāvdaļas, kuras tai patīk, bet atteiksies no nepatīkamajām, tad tas nozīmētu gan ES, gan vienotā tirgus drīzu galu, vēsta britu laikraksts The Guardian.

«Visām dalībvalstīm ir īpašas prasības un vajadzības, kas vienmēr tiek ņemtas vērā mūsu apsvērumos,» sacījis Eiropadomes prezidents, vienlaikus paužot cerību, ka ES fundamentālos pamatus neapdraudēs neviena valsts.

Lielbritānijas aiziešana no Eiropas Savienības (ES) būtu katastrofāla, pavēstījis Īrijas premjers Edna Kenijs, norādot, ka tas apdraudētu ES ciešākas integrācijas centienus.

Centieni pārskatīt ES līgumus varētu novest pie jauniem referendumiem Īrijā, atzina E. Kenijs. «Es domāju, ka Lielbritānijas aiziešana no ES būtu katastrofāla. Es patlaban neredzu iespēju, ka kāda valsts var panākt ar ES slēgto līgumu pārskatīšanu – nākamajā gadā ir ES parlamenta vēlēšanas un tiek veidota jauna komisija – tas nozīmē, ka ciešākas integrācijas kontekstā, mums, iespējams, būs jāizstrādā jauni līgumi,» uzrunājot Eiropas Parlamentu, sacīja Īrijas premjers.

Viņš arī norādīja, ka Lielbritānija, izstājoties no savienības, nevarētu piedalīties ar Indiju, Japānu, Kanādu un ASV noslēgtajos tirdzniecības līgumos. «Es esmu pārliecināts, ka Lielbritānijai ir izdevīgāk strādāt ES ietvaros,» uzsvēra E. Kenijs.

Krievijas pielietotā situācijas destabilizēšanas taktika Ukrainā varētu tikt izmantota arī Baltijas valstīs, trešdien medijiem pavēstīja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Falons.

Pēc viņa teiktā, NATO jābūt gatavai jebkāda veida Krievijas agresijas formai un brīdināja par «reālām un esošām» briesmām NATO dalībvalstīm Baltijā.

«NATO jābūt gatavai jebkādai Krievijas agresijai, lai ko tas maksātu. NATO tam gatavojas,» paziņoja Falons. «Esmu noraizējies par Putinu. Es esmu norūpējies par šo spiedienu uz Baltijas valstīm, par to, kā viņš pārbauda NATO.»

Ir «ļoti reālas un esošas briesmas», ka Krievija Baltijas valstīs varētu atkārtot slēptā kara tehniku, par kuras lietošanu Ukrainā tā tiek apsūdzēta, sacīja Falons.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons trešdien par Ukrainas situāciju sacījis: «Viena valsts efektīvi uzbrūk otras valsts suverenitātei». «Krievijas atbalstītie nemiernieki Austrumukrainā lieto Krievijas raķešu iekārtas, Krievijas tankus, Krievijas artilēriju - šo ekipējumu nevar nopirkt eBay, tas nāk no Krievijas,» paziņoja Kamerons.

Austrumeiropas imigrantus nevajadzētu vainot par vēlmi strādāt Lielbritānijas rūpnīcās, jo paši britu jaunieši nav pietiekoši spējīgi paveikt šo darbu, pavēstījis Apvienotās Karalistes premjers Deivids Kamerons.

Britu premjers norādīja, ka gandrīz puse darbinieku atsevišķās rūpnīcās nāk no Polijas, Lietuvas vai Latvijas, jo šo valstu emigranti vēlas strādāt un ir labi apmācīti šim darbam, vēsta britu laikraksts The Guardian.

Tādējādi Lielbritānijas atbildei vajadzētu būt saistītai ar izglītības sistēmas uzlabošanu, lai tā «nesaražotu» jaunus cilvēkus, kas beidzot mācību iestādes nav spējīgi paveikt šādus darbus.

«Daudzās rūpnīcās mūsu valstī var redzēt, ka puse darbinieku nāk no Polijas, Lietuvas vai Latvijas. Jūs nevarat viņus par to vainot – viņi vēlas strādāt, viņi redz, ka ir pieejams darbs, viņi nāk un strādā. Tomēr kā valstij mums ir jāpasaka – mainām izglītības sistēmu, lai varētu panākt, ka mācību iestāžu beidzēji ir pilnībā gatavi strādāt šos darbus,» sacīja britu premjers.

Lielbritānijas parlaments noraidījis valdības aicinājumu atbalstīt militāra trieciena izdarīšanu pret Sīriju. Vienlaikus ASV ir gatavas rīkoties arī vienas, atzinis Baltais nams.

Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons pavēstījis, ka parlamenta lēmums tiks respektēts. «Ir skaidrs, ka parlaments, atspoguļojot iedzīvotāju uzskatus, nevēlas, lai briti piedalītos militārās darbībās. Valdība rīkosies saskaņā ar šo lēmumu,» sacīja D. Kamerons. Vienlaikus britu premjers arī uzsvēra, ka parlamenta lēmums «iznīcinās vairākas dekādes ilgu darbu», lai novērstu ķīmisko ieroču izmantošanu. «Globālā vienprātība pret ķīmisko ieroču izmantošanu guvusi liktenīgu triecienu,» sacīja D. Kamerons.

Britu parlamentā pret piedalīšanos militārā uzbrukumā Sīrijai balsojuši 285 deputāti, savukārt atbalstu izteikuši tikai 272 deputāti. Lielbritānijas parlamenta nevēlēšanās atbalstīt triecienus Sīrijai bijusi pārsteigums D. Kamerona valdībai un var nopietni iedragāt premjera pozīcijas, norāda analītiķi.

Lielbritānija varētu arī nekad nesākt procesu, lai izstātos no Eiropas Savienības (ES), neskatoties uz 23.jūnijā notikušā referenduma rezultātiem, svētdien pavēstīja ES diplomāti, kas vēlējās palikt anonīmi.

«Mans personīgais uzskats ir tāds, ka viņi nekad nepaziņos ES par savu nodomu izstāties,» uzsvēra augsta ranga ES diplomāts.

Valstij, kas vēlas izstāties no ES ir oficiāli jāpaziņo tas Eiropadomei atbilstoši Lisabonas līguma 50. pantam, kas aizsāk divu gadu sarunu periodu.

«Mēs vēlamies, lai Londona tagad sāk 50 panta [procesu], lai nodrošinātu skaidrību. Ņemot vērā, ka mēs nevaram viņus piespiest, es prognozēju, ka viņi nesteigsies,» piebilda diplomāts.

«Es neizslēgtu, tas ir mans personīgais uzskats, ka viņi to var arī nekad nedarīt,» atzina diplomāts, nekonkretizējot apstākļus, kādos tas varētu notikt.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons (David Cameron) brīdinājis, ka tas būtu «ļoti slikti» Lielbritānijai, ja eirozona «sabruktu», ziņo BBC.

Viņš norādījis, ka parādu krīze eirozonā apdraud ne tikai pašu eirozonu, bet arī Lielbritānijas ekonomiku un pasaules ekonomiku.

Viņš atkārtoti akcentējis, ka eirozonas valstu vadītājiem jārīkojas ātri un izlēmīgi.

Kamerons uzsvēris - ņemot vērā, ka 40% no Lielbritānijas eksporta nonāk eirozonā, valsts nevar norobežoties no šīs problēmas.

Premjerministrs sacījis, ka Lielbritānijas valdībai ir ļoti skaidrs redzējums par to, ko nepieciešams darīt, un tā izdara spiedienu uz partnerēm Eiropā un uz Starptautisko Valūtas fondu.

Viņš norādījis, ka eirozonas līderiem jāstiprina reģiona finanšu mehānismi, jānodrošina lielāka SVF iesaiste un apņēmīgi jārisina augsto parādu problēma.

Lielbritānijas valdība izstrādā iPad lietojumprogrammu, ar kuras palīdzību valsts premjers Deivids Kamerons varēs pildīt savus amata pienākumus.

Lietojumprogramma sniegs informāciju par bezdarbu un noziedzības līmeni valstī, kā arī citus valdības statistikas datus. Tāpat lietojumprogramma, izmantojot Twitter un Google, apkopos aktuālākās ziņas. Paredzēts, ka iPad lietojumprogramma būs gatava nākamā gada martā.

Jāatzīmē, ka D. Kamerons aizraujas ar mūsdienu tehnoloģijām un ir aktīvs kompānijas Apple ražoto produktu lietotājs. Lielbritānijas premjers savu sajūsmu par Apple produkciju paudis vairākās intervijās.

«Es esmu ļoti lepns par faktu, ka man ir iMac un man pašam ir izdevies tam pievienot bezvadu skaļruņus,» pērn laikrakstam Telegraph sacīja britu premjers.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pirmdien pavēstījis, ka Lielbritānija plaši atvērs savas durvis Francijas bagātniekiem, ja tie krasās nodokļu paaugstināšanas, ko ierosinājusi jaunā Francijas valdība, dēļ bēgs uz ārzemēm, ziņo thelocal.fr.

Šā gada politiskās kampaņas laikā Francijas jaunievēlētais prezidents Fransuā Olands rosināja dot triecienu Francijas bagātiekiem ar nodokli 75 procentu apmērā jebkuriem gada ienākumiem, kas pārsniedz miljonu eiro.

Paredzot Francijas bagāto iedzīvotāju masveida izceļošanu, Kamerons sacījis, ka nodokļu bēgļi Lielbritānijā būs laipni gaidīti.

«Kad Francija noteikts 75 procentu nodokļa likmi augstajiem ienākumiem, mēs izrullēsim sarkano paklāju un laipni sagaidīsim vairāk Francijas uzņēmumu, kas maksas nodokļus Lielbritānijā,» viņš sacījis.

Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas centrā sestdienas vakarā notika terorakts, kurā nogalināti septiņi upuri, un policija nošāvusi visus trīs uzbrucējus, svētdien paziņoja Londonas policija.

Uzbrukuma sākumā uz Londonas tilta mikroautobuss sabrauca gājējus. Pēc tam no mikroautobusa izlēca trīs vīrieši, kas iebruka tirgū Borough Market šī tilta dienvidu galā un tur sadūra cilvēkus.

Londonas policija uzskata, ka ir nošāvusi visus uzbrucējus, kas bija uzvilkuši spridzekļu vestu imitācijas. Bruņoti policisti nošāva trīs aizdomās turētos astoņu minūšu laikā pēc pirmā zvana ārkārtas situāciju dienestiem.

Londonas Ātrās palīdzības dienests pavēstīja, ka uzbrukumos uz Londonas tilta un tirgū ievainoti vairāk nekā 30 cilvēku, kuriem sniegta medicīniskā palīdzība Londonas slimnīcās.

«Mēs arī esam snieguši palīdzību vairākiem cilvēkiem notikuma vietā, kas guvuši mazāk nopietnus ievainojumus,» sacīja dienesta direktora palīgs Pīters Rodss.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons (David Cameron) atbalsta valsts dalību Eiropas Savienībā (ES), taču tajā pašā laikā norāda, ka «Lielbritānija ir pati atbildīga par savu likteni», raksta pasaules mediji.

D. Kamerons norādīja, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES ir «iedomājama», kļūstot par pirmo Lielbritānijas premjerministru, kas jebkad publiski pieļāvis valsts izstāšanos no savienības.

«Ir skaidrs, ka Lielbritānijai ir iedomāja visa veida nākotne. Mēs esam paši sava likteņa noteicēji un mums pašiem jāizdara savas izvēles. Es uzskatu, ka mums jāpaliek ES, esot vienotā tirgus locekļiem, kā arī līdz maksimumam jāpalielina sava ietekme Eiropā,» teica Lielbritānijas premjerministrs. Tajā pašā laikā viņš norādīja – ja briti ir neapmierināti ar kādu ES attiecību daļu, nevajadzētu baidīties paust un aizstāvēt savu viedokli, raksta guardian.co.uk.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi nav spējuši panākt kopīgu vienošanos par jaunu ES mēroga līgumu, kuru mērķis bija panākt stingrākus fiskālos noteikumus eirozonas dalībvalstīm. Tā vietā lielākā daļa ES valstu izvēlējās izveidot jaunu starpvaldību līgumu, kuru gan gatavas apspriest vien 23 no 27 dalībvalstīm.

Jaunā vienošanās attieksies uz 17 eirozonas valstīm, kā arī tām ES dalībvalstīm, kuras brīvprātīgi piekritīs iesaistīties.

«Tas būs pamats labam fiskālajam līgumam un radīs vairāk disciplīnas ekonomikas politikā eirozonas valstīs,» pēc aptuveni desmit stundu ilgušām sarunām, kas noslēdzās piecos rītā pēc vietējā laika, pavēstīja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi (Mario Draghi).

Tomēr bez panāktas vienošanās ar visām 27 ES valstīm vēl arvien neskaidrs paliek jautājums, kā tiks nodrošināts tas, ka jaunie noteikumi, kuriem samita līderi apsolījuši sekot, patiešām tiks izpildīti. ES institūcijas, ieskaitot Eiropas Komisiju (EK), juridiski nevar ieņemt formālu lomu jebkādos procesos ārpus ES līgumiem. EK prezidents Hosē Manuels Barozo (Jose Manuel Barroso) norādīja, ka ES institūcijas būs iesaistītas noteikumu ievērošanas nodrošināšanā, tomēr viņš nepaskaidroja, kā tas darbosies praksē, vēsta europeanvoice.com.

Lielbritānija varētu sarīkot referendumu par valsts attiecībām ar Eiropas Savienību (ES), paziņojis britu premjers Deivids Kamerons, norādot, ka ir gatavs apsvērt šāda soļa īstenošanu.

Komentārā Lielbritānijas laikrakstam Sunday Telegraph, Apvienotās Karalistes premjers norādījis, ka vēlas britiem sniegt «patiesu izvēli» jautājumā par Lielbritānijas attiecībām ar ES un tas varētu būt panākams referenduma vai vispārēju vēlēšanu ceļā. Tomēr viņš arī uzsvēra, ka nepropagandē referendumu par to, vai Lielbritānijai jāpaliek vai jāizstājas no savienības, un ka Lielbritānijas interesēs ir palikt ES.

Tāpat viņš norādīja, ka lēmums par referenduma organizēšanu netiks pieņemts tuvākajā laikā.

Analītiķi uzskata, ka D. Kamerona izteikumi ir saistīti ar izpatikšanu viņa partijas konservatīvi noskaņotajiem biedriem, kuri vairākkārt izteikušies, ka Lielbritānijai esot jāizstājas no ES. D. Kamerons arī norādīja, ka Eiropas Savienībā valda pārāk daudz birokrātijas un savienība pārmērīgi cenšas iejaukties nacionālos jautājumos.

Fiskālās disciplīnas līgumam, kura ietvaros valstis apņemas nodrošināt sabalansētu budžetu, piekritušas pievienoties divdesmit piecas no divdesmit septiņām Eiropas Savienības (ES) dalībniecēm.

Atbalstīt līgumu atteikusies Čehijas republika un Lielbritānija. Apvienotās Karalistes premjers Deivids Kamerons norādīja, ka viņam joprojām ir «juridiskas bažas» attiecībā uz ES institūciju izmantošanu līguma izpildīšanā, vēsta BBC.

Savukārt Čehijai bijuši «konstitucionāli iebildumu», kas valstij neesot ļāvvis atbalstīt fiskālās disciplīnas līgumu.

Pirmdien notikušajā samitā ES līderi arī pārrunāja veidus, kā iespējams veicināt ekonomisko izaugsmi apstākļos, kad daudzās valstīs ir ieviesti stingri taupības pasākumi, un kas nepieciešams, lai samazinātu bezdarbu eirozonā.

Samita ietvaros izdotajā kopīgajā paziņojumā, Eiropas līderi norādīja, ka vienkārša budžetu deficītu samazināšana «nav pašpietiekama».

Lielbritānijā ceturtdien notiek vēsturisks referendums par turpmāku dalību Eiropas Savienībā (ES), kas sabiedrību sašķēlis līdzīgās daļās un līdz šim nav bijis iespējams prognozēt nobalsošanas iznākumu.

Nobalsot reģistrējies rekordliels skaits britu - 46,5 miljoni, paziņojusi Vēlēšanu komisija. Pēdējās aptaujas rāda, ka Lielbritānijas palikšanas atbalstītājiem ir neliels pārsvars - kopš 15.jūnija veiktās astoņās aptaujās vidējie rādītāji ir tādi, ka 45% balsos par palikšanu ES, pret 44%, bet 11% vēl nav izlēmuši. Tomēr otrdien publicēta 5000 cilvēku aptauja internetā parādīja, ka līdz pat trešdaļai vēlētāju vēl nav pieņēmuši galīgo lēmumu.

Pret Lielbritānijas izstāšanos izteikušies visi ES institūciju, ES dalībvalstu un pasaules līderi, savukārt to atbalsta tādi Eiropas populisti kā Nīderlandes parlamenta deputāts no galēji labējās Brīvības partijas (PVV) Gērts Vilderss un Francijas galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna.