Lielbritānija varētu uzlikt veto Eiropas Savienības (ES) budžetam, ja tas būs pretrunā ar britu interesēm, pavēstījis Apvienotās Karalistes premjerministrs Deivids Kamerons.

«Viņi labi zina, ka es esmu spējīgs pateikt «nē» un, ka, nesaņemot pietiekoši labu darījumu es teikšu, «nē»,» D. Kamerons sacīja sarunā ar BBC. Viņš arī atgādināja, ka Lielbritānija jau uzlikusi veto ES fiskālās disciplīnas līgumam.

«Es sēdēju pie viena galda ar 26 valstu līderiem un es pateicu, ka tas nav Lielbritānijas interesēs. Mani neuztrauc, cik liels spiediens tiek vērsts. Mēs to vienkārši neparakstām,» klāstīja britu premjers.

ES budžets 2014. – 2020. gadam jāatbalsta visām 27 savienības valstīm. D. Kamerons norāda, ka valstīm vispirms jāvienojas par ES budžeta tēriņu «pienācīgu kontroli» un viņš uzliks veto jebkuram kontroles «masveida pieaugumam».

Lielbritānijas referendums par attiecībām ar Eiropas Savienību (ES) ir «vienkāršākais un kārtīgākais» veids, kādā britiem iespējams paust savu viedokli par Apvienotās Karalistes pozīcijām Eiropā, pavēstījis britu premjers Deivids Kamerons.

«Eiropa mainās un eirozona ciešāk integrēsies. Es domāju, ka tas viņiem ir pareizi. Tas ir nepieciešams, lai izglābtu Eiropas vienoto valūtu, un es domāju, ka tas arī ļaus Lielbritānijai panākt labāku vienošanos ar Briseli,» sarunā ar BBC Radio 4 klāstīja D. Kamerons, vēsta britu laikraksts The Telegraph.

Britu premjers uzsvēra, ka viņu neapmierina pašreizējai stāvoklis Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) attiecībās, tomēr viņš arī nevēlas, lai Apvienotā Karaliste pamet savienību. «Es vienmēr esmu teicis, ka tad, kad mēs noslēgsim jaunu vienošanos par Lielbritānijas attiecībām ar Eiropas Savienību, tam vajadzēs sabiedrības apstiprinājumu. Referendums ir vienkāršākais un kārtīgākais veids, kādā to izdarīt,» sacīja D. Kamerons.

Apvienotā Karaliste ir tiesīga lūgt pārmaiņas savās attiecībās ar Eiropu, pavēstījis Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons, norādot, ka vēlētājiem tiks dota «patiesa iespēja» izvēlēties valsts ceļu.

Intervijā medijam BBC D. Kamerons tomēr uzsvēra, ka būšana ārpus Eiropas Savienības (ES) Lielbritānijai nebūtu pareiza izvēle. Savukārt iedzīvotāju balsojums par attiecībām ar ES paredzams nākamo piecu gadu laikā.

«Pašlaik Eiropā notiek izmaiņas, kurām pamatā ir eiro izdzīvošana. Lai to nodrošinātu eirozonas valstīm jāpanāk ciešāka integrācija, kā arī jāmaina savas esošās sistēmas. Tas nozīmē, ka viņas maina dabu tai organizācijai, kuras dalībvalsts esam arī mēs,» sacīja D. Kamerons.

Viena no šādām reformām, kas paredzēta, lai nosargātu eiro eksistenci, ir tā sauktās banku uzraudzības sistēmas izveidošana. Tās ietvaros Eiropas Centrālajai bankai deleģētas tiesības pārraudzīt lielākās eirozonas bankas. D. Kamerons atzina, ka Lielbritānija šādai sistēmai varētu pievienoties, ja vien Londona no Briseles saņemtu atpakaļ atsevišķas pilnvaras.

Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) atbalstījuši 51,9% referenduma dalībnieku, liecina piektdien paziņotie galīgie rezultāti.

Savukārt 48,1% balsotāju iestājušies par valsts palikšanu blokā, informēja Apvienotās Karalistes Vēlēšanu komisija.

Par izstāšanos nobalsojuši 17,4 miljoni referenduma dalībnieku, bet par palikšanu ES - 16,1 miljons. Līdz ar to izstāšanās piekritēju balsu pārsvars ir nepilni 1,3 miljoni.

Pēc iepriekš paziņotajiem oficiālajiem datiem, vēlētāju aktivitāte ceturtdien notikušajā referendumā bijusi 72,2%.

Lai gan referendums bija konsultatīvs, Lielbritānijas valdībai būs politiski neiespējami neņemt vērā tā rezultātus.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons piektdien paziņoja, ka līdz viņa vadītās Konservtīvo partijas konferencei oktobrī atstās premjera amatu, un ka sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES jāvada jaunai valdībai.

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona centieni no Brisele atgūt daļu tai deleģēto tiesību, var novest pie Eiropas Savienības (ES) sabrukuma, brīdinājis Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.

D. Kamerons iepriekš paziņoja, ka, lai gan atbalsta Lielbritānijas dalību ES, tomēr viņš centīšoties panākt jaunu izkārtojumu Londonas un Briseles attiecības. Savukārt H. van Rompejs norādījis, ka, ja katra ES dalībvalsts sāks izvēleties tikai tās rīcībpolitikas sastāvdaļas, kuras tai patīk, bet atteiksies no nepatīkamajām, tad tas nozīmētu gan ES, gan vienotā tirgus drīzu galu, vēsta britu laikraksts The Guardian.

«Visām dalībvalstīm ir īpašas prasības un vajadzības, kas vienmēr tiek ņemtas vērā mūsu apsvērumos,» sacījis Eiropadomes prezidents, vienlaikus paužot cerību, ka ES fundamentālos pamatus neapdraudēs neviena valsts.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons piektdien paziņoja, ka viņš ar Eiropas partneriem joprojām strādā pie vienošanās, kas novērstu Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Es tur biju līdz šī rīta plkst.5, strādājot pie tā, un mēs panācām zināmu progresu, taču vienošanās joprojām nav, paziņoja Kamerons, ierodoties uz ES līderu samita otro dienu.

Un es esmu teicis, ka es vienošos tikai tad, ja mēs dabūsim to, ko Lielbritānijai vajag, uzsvēra Kamerons.

Piektdien Briselē plkst.12 pēc Latvijas laika atsākās sarunas par Londonas pieprasītajām ES reformām.

Kā pēc samita pirmās dienas brīdināja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, ES samitā Briselē vēl ir daudz jāizdara vienošanās panākšanai.

Ceturtdien, sākoties ES samitam, Kamerons aicināja citu ES valstu līderus panākt ticamu vienošanos par ES reformām, lai viņš jūnijā varētu rīkot referendumu par valsts dalību ES.

Pēc krīzes strauji pieaugušo nebanku kreditēšanas biznesu Latvijas valsts iestādes pašlaik vēlas iegrožot, uzliekot griestus procentu likmēm; citur Eiropā iet atšķirīgu ceļu .

Saeimā pašlaik ir atvērti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuros iecerēts noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līgumu izmaksas, izteiktas gada procentu likmē, nedrīkstēs pārsniegt 100%. Šaubas ir izteiktas gan par to, cik saprātīgi ir gada procentu likmes attiecināt uz īstermiņa aizdevumiem, gan par to, vai no šādiem ierobežojumiem maz būs kāds reāls labums. Vienlaikus ātrie kredīti nav unikāla Latvijas parādība – ar to radītajām sekām saskaras arī citur. Piemēram, Lielbritānija dažādu «griestu» ieviešanas vietā ir izvēlējusies radikāli reformēt tirgus uzraudzību. No aprīļa Godīgas tirdzniecības birojs (britu analogs Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centram) Lielbritānijā tiks aiz-stāts ar daudz lielāku varu apveltīto Finanšu uzvedības uzraudzības iestādi. Par ātrajiem kredītiem un Lielbritānijas izvēlēto ceļu intervijā Dienas Biznesam stāsta patērētāju kreditēšanas eksperts ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Godīgas tirdzniecības birojā Rejs Vatsons.

Lielbritānija varētu arī nekad nesākt procesu, lai izstātos no Eiropas Savienības (ES), neskatoties uz 23.jūnijā notikušā referenduma rezultātiem, svētdien pavēstīja ES diplomāti, kas vēlējās palikt anonīmi.

«Mans personīgais uzskats ir tāds, ka viņi nekad nepaziņos ES par savu nodomu izstāties,» uzsvēra augsta ranga ES diplomāts.

Valstij, kas vēlas izstāties no ES ir oficiāli jāpaziņo tas Eiropadomei atbilstoši Lisabonas līguma 50. pantam, kas aizsāk divu gadu sarunu periodu.

«Mēs vēlamies, lai Londona tagad sāk 50 panta [procesu], lai nodrošinātu skaidrību. Ņemot vērā, ka mēs nevaram viņus piespiest, es prognozēju, ka viņi nesteigsies,» piebilda diplomāts.

«Es neizslēgtu, tas ir mans personīgais uzskats, ka viņi to var arī nekad nedarīt,» atzina diplomāts, nekonkretizējot apstākļus, kādos tas varētu notikt.

Lielbritānijas aiziešana no Eiropas Savienības (ES) būtu katastrofāla, pavēstījis Īrijas premjers Edna Kenijs, norādot, ka tas apdraudētu ES ciešākas integrācijas centienus.

Centieni pārskatīt ES līgumus varētu novest pie jauniem referendumiem Īrijā, atzina E. Kenijs. «Es domāju, ka Lielbritānijas aiziešana no ES būtu katastrofāla. Es patlaban neredzu iespēju, ka kāda valsts var panākt ar ES slēgto līgumu pārskatīšanu – nākamajā gadā ir ES parlamenta vēlēšanas un tiek veidota jauna komisija – tas nozīmē, ka ciešākas integrācijas kontekstā, mums, iespējams, būs jāizstrādā jauni līgumi,» uzrunājot Eiropas Parlamentu, sacīja Īrijas premjers.

Viņš arī norādīja, ka Lielbritānija, izstājoties no savienības, nevarētu piedalīties ar Indiju, Japānu, Kanādu un ASV noslēgtajos tirdzniecības līgumos. «Es esmu pārliecināts, ka Lielbritānijai ir izdevīgāk strādāt ES ietvaros,» uzsvēra E. Kenijs.

Ja Lielbritānija tomēr nolems izstāties no Eiropas Savienības (ES), lielāki zaudējumi gaidāmi britu, nevis ES pusē

Lai gan Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons ir panācis vienošanos, kas ļauj šai valstij palikt ES, ja vien 23. jūnija referendumā briti nelems savādāk, pilnīgi droši to vēl prognozēt nevar.

Apmaiņā pret šo vienošanos briti ir saņēmuši tiesības ierobežot sociālos pabalstus viesstrādniekiem no citām ES dalībvalstīm. Tomēr ES pretinieku balsis Lielbritānijā joprojām ir gana skaļas, ieskaitot Londonas mēru Borisu Džonsonu.

Ņemot vērā, ka Lielbritānija ir valsts ar ilgstošām demokrātijas tradīcijām un arī tās ekonomikas pienesums Eiropas līmenī nav nebūtisks, Lielbritānijas izstāšanās, protams, kaut kādā mērā vājinātu ES. Tomēr briti būtu lielāki zaudētāji. Neskatoties uz to, ka briti joprojām kavējas savas paputējušās impērijas sapņos, par lielvaru Lielbritāniju var dēvēt vairs tikai no militāro spēku viedokļa, ekonomiski tā labākajā gadījumā atbilst vidusmēra spēlētājam. Ķīna un Indija ar savām ekonomikām jau ir apdzinušas kādreizējo koloniālo lielvaru, pārskatāmā laikā tai, visticamāk, garām aiztrauksies arī Brazīlija un Indonēzija.

Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) palielinājusi finanšu grūtībās nonākušo Latvijas pilsoņu interesi par bankrota procedūru Lielbritānijā. Tur šis process ir ievērojami lētāks un vienkāršāks, kā arī ļauj dzēst parādsaistības Latvijā, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Dzīvojot Lielbritānijā, latviešu emigranti spēj gada laikā pilnībā atbrīvoties no parādiem Latvijā. Tiek dzēsti patēriņa kredīti, apjomīgi komunālo pakalpojumu parādi, desmitos un simtos tūkstošos eiro mērāmi hipotekārie kredīti. To, ka bankrota procesa sākšana Lielbritānijā attiecas arī uz parādiem Latvijā, paredz ES regula par pārrobežu maksātnespēju.

Anglijas pilsētā Mančestrā bāzētais parādu konsultāciju birojs Insolbaltika līdz šim palīdzējis 117 latviešiem.

«60 000-130 000 eiro - šī ir vidējā kredīta summa, ko latvieši ar bankrotu dzēš. Pēdējā laikā ir arī nekustamo īpašumu darboņi no Latvijas, kas lūguši konsultēt viņus uzsākt bankrotu, lai atbrīvotos no ievērojami lielākām parādsaistībām - diviem līdz trīs miljoniem eiro,» stāstīja Insolbaltika kvalificētais parādu konsultants Andrejs Smoļenko.

Šā gada sākumā beidzās Brexit pārejas periods, un Lielbritānija ir pilnībā izstājusies no Eiropas Savienības, kas nesis izmaiņas virknē jomu, tai skaitā arī apdrošināšanā.

Daudzos apdrošināšanas veidos tiek norādīta polises darbības teritorija, standarta situācijā tā ir Latvija vai Eiropas Savienība. Tādēļ gadījumos, ja notiek ceļošana uz Lielbritāniju, sadarbība ar šo valsti, biznesa vai cita veida kontakti, kas var skart apdrošināšanas polisē iekļautos riska segumus, ir vērts pārliecināties, kāda ir polises darbības teritorija un vai tā attiecas arī uz Lielbritāniju - valsti ārpus ES, atgādina Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Primāri uzmanība jāpievērš KASKO, kravas, civiltiesiskās atbildības, nelaimes gadījumu, ceļojumu u.c. apdrošināšanas polisēm.

Arī pēc izstāšanās no ES Lielbritānija paliek Zaļās kartes sistēmas dalībvalsts, kurā iekļaujas arī Latvijas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sistēma jeb OCTA. Tādējādi Latvijas OCTA polišu īpašnieki, izraisot negadījumu Lielbritānijā, saņems OCTA polises aizsardzību, un Latvijas apdrošinātāji izmaksās atlīdzības cietušajiem Lielbritānijā. Tāpat Lielbritānijā ir derīgas arī Zaļās kartes, ja transportlīdzeklim nav OCTA standartlīguma.

Krievijas pielietotā situācijas destabilizēšanas taktika Ukrainā varētu tikt izmantota arī Baltijas valstīs, trešdien medijiem pavēstīja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Falons.

Pēc viņa teiktā, NATO jābūt gatavai jebkāda veida Krievijas agresijas formai un brīdināja par «reālām un esošām» briesmām NATO dalībvalstīm Baltijā.

«NATO jābūt gatavai jebkādai Krievijas agresijai, lai ko tas maksātu. NATO tam gatavojas,» paziņoja Falons. «Esmu noraizējies par Putinu. Es esmu norūpējies par šo spiedienu uz Baltijas valstīm, par to, kā viņš pārbauda NATO.»

Ir «ļoti reālas un esošas briesmas», ka Krievija Baltijas valstīs varētu atkārtot slēptā kara tehniku, par kuras lietošanu Ukrainā tā tiek apsūdzēta, sacīja Falons.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons trešdien par Ukrainas situāciju sacījis: «Viena valsts efektīvi uzbrūk otras valsts suverenitātei». «Krievijas atbalstītie nemiernieki Austrumukrainā lieto Krievijas raķešu iekārtas, Krievijas tankus, Krievijas artilēriju - šo ekipējumu nevar nopirkt eBay, tas nāk no Krievijas,» paziņoja Kamerons.

Austrumeiropas imigrantus nevajadzētu vainot par vēlmi strādāt Lielbritānijas rūpnīcās, jo paši britu jaunieši nav pietiekoši spējīgi paveikt šo darbu, pavēstījis Apvienotās Karalistes premjers Deivids Kamerons.

Britu premjers norādīja, ka gandrīz puse darbinieku atsevišķās rūpnīcās nāk no Polijas, Lietuvas vai Latvijas, jo šo valstu emigranti vēlas strādāt un ir labi apmācīti šim darbam, vēsta britu laikraksts The Guardian.

Tādējādi Lielbritānijas atbildei vajadzētu būt saistītai ar izglītības sistēmas uzlabošanu, lai tā «nesaražotu» jaunus cilvēkus, kas beidzot mācību iestādes nav spējīgi paveikt šādus darbus.

«Daudzās rūpnīcās mūsu valstī var redzēt, ka puse darbinieku nāk no Polijas, Lietuvas vai Latvijas. Jūs nevarat viņus par to vainot – viņi vēlas strādāt, viņi redz, ka ir pieejams darbs, viņi nāk un strādā. Tomēr kā valstij mums ir jāpasaka – mainām izglītības sistēmu, lai varētu panākt, ka mācību iestāžu beidzēji ir pilnībā gatavi strādāt šos darbus,» sacīja britu premjers.

Lielbritānijas parlaments noraidījis valdības aicinājumu atbalstīt militāra trieciena izdarīšanu pret Sīriju. Vienlaikus ASV ir gatavas rīkoties arī vienas, atzinis Baltais nams.

Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons pavēstījis, ka parlamenta lēmums tiks respektēts. «Ir skaidrs, ka parlaments, atspoguļojot iedzīvotāju uzskatus, nevēlas, lai briti piedalītos militārās darbībās. Valdība rīkosies saskaņā ar šo lēmumu,» sacīja D. Kamerons. Vienlaikus britu premjers arī uzsvēra, ka parlamenta lēmums «iznīcinās vairākas dekādes ilgu darbu», lai novērstu ķīmisko ieroču izmantošanu. «Globālā vienprātība pret ķīmisko ieroču izmantošanu guvusi liktenīgu triecienu,» sacīja D. Kamerons.

Britu parlamentā pret piedalīšanos militārā uzbrukumā Sīrijai balsojuši 285 deputāti, savukārt atbalstu izteikuši tikai 272 deputāti. Lielbritānijas parlamenta nevēlēšanās atbalstīt triecienus Sīrijai bijusi pārsteigums D. Kamerona valdībai un var nopietni iedragāt premjera pozīcijas, norāda analītiķi.

Lielbritānijas bagātākajiem cilvēkiem vajadzētu piemērot ārkārtas nodokli, lai izvairītos no sociālās saliedētības sabrukuma brīdī, kad Apvienotā Karaliste cīnās «ekonomiskajā karā», sarunā ar laikrakstu The Guardian sacīja britu vicepremjers Niks Klegs.

Intervijā viņš stāstīja, ka cenšas pārliecināt koalīcijas partnerus par to, ka bagātajiem vajadzētu darīt vairāk, lai palīdzētu Lielbritānijai izkļūt no ekonomiskās krīzes. «Ja mēs vēlamies lūgt cilvēkiem upurēties un savilkt jostas, mums ir jānodrošina, ka cilvēki saprot, ka tas notiek tik godīgi un progresīvi, cik vien iespējams,» sacīja N. Klegs.

Lielbritānijas vicepremjers stāstīja, ka nākamajās fiskālās atturības fāzēs nepieciešams iekļaut godīgumu, ja tas netiks izdarīts, N. Klegs neuzskata, ka process būs politiski un sociāli ilgspējīgs.

Viņš uzsvēra, ka, lai gan no sākuma izskatījies, ka ekonomiskās nedienas būs īsas, pašlaik tās izvēršas garā procesā, kas rada «lielus jautājumus». N. Klegs norādīja, ka ar jaunā nodokļa sīkāku izklāstu viņš nāks klajā partijas konferencē septembrī.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons (David Cameron) atbalsta valsts dalību Eiropas Savienībā (ES), taču tajā pašā laikā norāda, ka «Lielbritānija ir pati atbildīga par savu likteni», raksta pasaules mediji.

D. Kamerons norādīja, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES ir «iedomājama», kļūstot par pirmo Lielbritānijas premjerministru, kas jebkad publiski pieļāvis valsts izstāšanos no savienības.

«Ir skaidrs, ka Lielbritānijai ir iedomāja visa veida nākotne. Mēs esam paši sava likteņa noteicēji un mums pašiem jāizdara savas izvēles. Es uzskatu, ka mums jāpaliek ES, esot vienotā tirgus locekļiem, kā arī līdz maksimumam jāpalielina sava ietekme Eiropā,» teica Lielbritānijas premjerministrs. Tajā pašā laikā viņš norādīja – ja briti ir neapmierināti ar kādu ES attiecību daļu, nevajadzētu baidīties paust un aizstāvēt savu viedokli, raksta guardian.co.uk.

Apdrošināšanas sabiedrības BTA Insurance Company SE (BTA) Apvienotās Karalistes filiāles darbinieki brīdina par jaunu apdrošinātāju krāpšanas paņēmienu Lielbritānijā. Signalizējot ar tuvajām un tālajām gaismām, krāpnieki maldīgi rada priekšstatu, ka dod priekšroku autovadītājam, kurš vēlas izbraukt uz galvenā ceļa no mazākas nozīmes ceļa. Tuvojoties krustojumam, apzināti, ar mērķi saņemt apdrošināšanas atlīdzības, tiek izraisītas sadursmes.

BTA Apvienotās Karalistes filiāles darbinieki informē, ka kopš 2012. gada beigām pieaug ceļu satiksmes negadījumi, kurus apzināti izraisījis viens no autovadītājiem, signalizējot ar tuvajām un tālajām gaismām un maldīgi radot priekšstatu par ceļa došanu autovadītājam, kurš izbrauc krustojumā no mazākas nozīmes ceļa, piemēram, no degvielas uzpildes stacijas vai lielveikala stāvvietas.

Brīdī, kad, redzot šādu gaismas signālu, autovadītājs no mazākas nozīmes ceļa uzsāk kustību, uz galvenā ceļa braucošais «laipnais» spēkrata vadītājs palielina ātrumu un mērķtiecīgi izbrauc priekšā no mazākas nozīmes ceļa izbraukušajam transportlīdzeklim. Šāds krāpšanas veids uz Lielbritānijas ceļiem kļūst arvien populārāks un jau nodēvēts par «flash for cash» jeb «zibsnīšana naudas iegūšanai». Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzības par autotransportam radītiem bojājumiem, par gūtajiem miesas bojājumiem un personisko mantu bojāšanu, autovadītāji – krāpnieki esot gatavi riskēt ne tikai ar savu veselību, bet pat dzīvību.

Pastiprinoties migrantu vēlmei kļūt «neredzamiem», latviešu valoda Lielbritānijā izskan aizvien retāk, veicot pētījumu, secinājis Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

M. Kaprāns 2018.gada sākumā uzsāka pētījumu «Gaidot Brexit: Baltijas migranti Lielbritānijā: adaptācijas stratēģijas un nākotnes scenāriji», kura ietvaros pētnieks tikās ar vairāk nekā 3000 respondentiem - migrantiem Lielbritānijā no Latvijas un Lietuvas, lai noskaidrotu, kā Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu ietekmēt latviešu dzīvi.

Latvieši vidū valdot sajūta, ka Lielbritānija ir ekonomiski atkarīga no migrantu darbaspēka. Cilvēki jūtas nepieciešami un apzinās, ka tikpat, cik viņi paļaujas uz Lielbritānijas ekonomisko situāciju, tās pilsoņi paļaujas uz migrantiem.

Pētījuma dati liecina, ka 48% latviešu un 57% lietuviešu neatbalsta Lielbritānijas izstāšanos no ES, 44% Latvijas un 48% Lietuvas valstspiederīgo sagaida, ka Brexit varētu veicināt negatīvas sekas viņu ikdienā.

Igaunija vēlas piesaistīt Lielbritānijā bāzētus akadēmisko un uzņēmējdarbības aprindu pārstāvjus kļūt par Igaunijas elektroniskā rezidenta statusa saņēmējiem, tādējādi iegūstot cerības arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) turpināt saņemt piekļuvi ES finansējumam un tirgiem, otrdien vēsta laikraksts Financial Times (FT).

Esam dzirdējuši no akadēmisko aprindu pārstāvjiem Lielbritānijā, kas bažījas par potenciālo Breksita ietekmi, bet kā risinājumu saskata elektroniskā rezidenta statusa saņemšanu, sacījis Igaunijas elektronisko rezidentu programmas vadītājs Kaspars Korjuss.

Izmantojot elektroniskā rezidenta statusu, Igaunijā reģistrēts "virtuālais institūts" ļautu viņiem turpināt strādāt Lielbritānijā, bet arī saglabāt klātbūtni darbā ES akadēmiskajā vidē," viņš klāstīja un piebilda, ka šādā situācijā būtu iespējams arī pieteikties ES finansējumam.

Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju kompānijas varētu būt īpaši ieinteresētas noskaidrot Igaunijas elektroniskā rezidenta statusa sniegtās iespējas, norādīja Korjuss.

Neregulēta jeb bezvienošanās Brexit gadījumā Valsts Ieņēmumu dienests prognozē pārslodzi Latvijas muitas zonās, kurās obligāti visiem preču ievedējiem būs jādeklarē katra pa sauszemi ievestā kravas vienība no Lielbritānijas. VID pagaidām vēl arī nav izdevies tā dēļ papildināt muitnieku skaitu par vismaz 45 cilvēkiem, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka pieļauj, ka, iespējams, daļa komercsūtījumu pārvadātāju paši atteiksies no Lielbitānijas kā tirgus. Brexit dēļ valstij kļūstot par trešo valsti, preču ievešana Eiropas Savienībā būs pārāk apgrūtinoša: «Tā kā līdz šim darīja, ka busiņš pa taisno veda uz mājām laimīgajam saņēmējam paciņas, tā vairs nevarēs. Precei ir jābūt atmuitotai, un tikai tad var nodot saņēmējam tieši rokās.»

Atmuitošana nozīmē, ka pēc ierašanās Latvijā būs jābrauc uz VID muitas punktu kādā no Latvijas pilsētām, un tur par katru sīkpaku jātaisa deklerācija. Blēdīties nevarēšot, jo jau sākotnēji pēc Lamanša šauruma šķērsošanas un ierašanās, piemēram, Francijā, tiks atvērta muitas procedūra un jāsniedz finansiāls galvojums par visu kravas vērtību. Tranzītprocedūra jānoslēdz Latvijā.

Autoavārijā Lielbritānijā smagas traumas guvusi sieviete no Latvijas panākusi ārpustiesas izlīgumu ar darba devēju, kompensācijā saņemot vienu miljonu sterliņu mārciņu (893 000 latu), vēsta laikraksts The Sacramento Bee.

Sieviete Lielbritānijā strādāja par ziedu novācēju. Mikroautobuss, kurā viņa un citi austrumeiropiešu viesstrādnieki tika vesti uz darba vietu un atpakaļ, iekļuva smagā avārijā, kurā viesstrādniece no Latvijas zaudēja kāju.

Negadījuma brīdī mikroautobusā atradās arī divi viņas dēli, no kuriem viens avārijā guva smagu galvas traumu.

Kā pavēstīja sievieti pārstāvošā advokātu biroja "Fentons Injury Solicitors LLP" advokāts Metjū Kleitons, austrumeiropiešu viesstrādnieki nodarbināti nožēlojamos apstākļos.

«Viņu darba devējs ģimenei sacīja, ka viņi nedēļā pelnīs aptuveni 100 mārciņas. Bet pēc ierašanās Lielbritānijā viņi atklāja, ka viņiem, tāpat kā aptuveni 30 strādniekiem no dažādām Austrumeiropas valstīm, tika maksātas tikai 50 sterliņu mārciņas nedēļā, no kā viņiem bija jāmaksā arī īre par mājokli,» skaidroja Kleitons.

Ilgstoša neskaidrība saistībā ar Lielbritānijas attiecībām ar Eiropas Savienību negatīvi ietekmē Apvienotās Karalistes ekonomisko situāciju, brīdinājis valsts premjerministra vietnieks Niks Klegs.

N. Klegs norādījis, ka valdošā koalīcija jau vienojusies par referenduma organizēšanu, tomēr šādas spekulācijas var radīt «aukstas dušas efektu» uz britu tautsaimniecību un darba tirgu. «Neskaidrības stāvoklis ir ļaunākais izaugsmes un ārvalstu investīciju ienaidnieks. Gadiem ilgas «mistiskas debates» var atbaidīt investīcijas,» sarunā ar BBC Radio 4, uzsvēra N. Klegs.

Britu premjera vietnieks piebilda, ka nepiekrīt uzskatam, ka iespējams vienkārši mainīt noteikumus Lielbritānijas dalībai Eiropas Savienībā. «Tas ir klubs, kuram nepieciešamas reformas. Mēs nezinām, kā tiks rakstīti noteikumi pašā eirozonā, mēs nezinām, kad tas notiks, un pats galvenais – mēs nezinām, kas tiks prasīts no Lielbritānijas,» sacīja N. Klegs.

Valstis, kurās ir lielāks tā saucamo pabalstu tūristu skaits, turpmāk varētu asāk vērsties pret imigrantiem, kuri necenšas atrast darbu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas tiesa lēmusi, ka Eiropas Savienības (ES) valstīm ir tiesības atteikt pabalstus tiem imigrantiem, kuri aktīvi nemeklē darbu.

Gaidīja jau sen

ES pilsoņi, kuri ieceļo valstīs, lai tikai saņemtu pabalstus, varētu tikt izslēgti no šīm pabalstu shēmām, liecina Eiropas Kopienu Tiesas nule publicētais spriedums. Tā atzīst, ka ES dalībvalstīm ir jābūt tiesībām atteikt sociālos pabalstus ekonomiski neaktīviem ES pilsoņiem, kuri ir pārcēlušies uz valsti tikai ar mērķi saņemt pabalstus. Šis lēmums ir iepriecinājis tādas valstis kā Lielbritāniju un Vāciju, kas jau iepriekš ir izteikušas vēlmi ieviest ierobežojumus tā saucamajam pabalstu tūrismam, cenšoties mazināt augošo nestrādājošo imigrantu skaitu.