Elektroniskās identitātes risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Igaunijā dibinātās kompānijas SK ID Solutions izstrādātais, starptautiskais elektroniskās autentifikācijas risinājums Smart-ID šogad svin savu piekto gadadienu. Šā gada 10. novembrī pieejami dati rāda, ka Latvijā Smart-ID lietotāju skaits sasniedzis 1 036 884, Igaunijā – 653 923, bet Lietuvā – 1 514 454 personas.

«2019. gadā Smart-ID bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. 2021. gadā uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā secināts, ka Smart-ID Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Uzņēmuma veiktā aptauja arī rāda, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā šī risinājuma popularitāte pieaugusi par 20%,» sacīts SK ID Solutions sagatavotajā informācijā, kurā arī norādīts, ka Smart-ID ir pazīstams kopumā vairāk nekā 40 valstīs.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Koka mājas, detaļas tām, elementi, krāsas, pat trauku mazgāšanas mašīnas ir iespējams marķēt ar Nordic Swan Ecolabel marķējumu, lai gūtu plašāku atsaucību Ziemeļvalstu tirgos.

Lai gūtu plašāku priekšstatu, kas ir šī marķēšanas sistēma un ko tā praktiski nozīmē, Dienas Bizness uzdeva jautājumus Zviedrijas Nordic Swan Ecolabel sertifikācijas vadītājam Stefanam Bjorlingam.

Fragments no intervijas

Kas ir Nordic Swan Ecolabel, un ko jūs tur darāt?

Esmu Ziemeļvalstu Ecolabel sertifikācijas vadītājs Zviedrijas valsts kompānijā un vadu tieši sertifikāciju māju būvniecībā biznesa sadaļā. Mana departamenta nosaukums ir Māju ekomarķējums un renovācija. Šī ir viena no plašākajām biznesa nozarēm Zviedrijā un visās Ziemeļvalstīs. Kompānija pieder valstij, tomēr tās sertifikāti nav kā obligāta prasība, kuru garantē likums. Pēc būtības tas ir valsts izveidots ekozīmols, ko atbalsta visās Ziemeļvalstīs un kuru realizē valsts kompānija, bet prasības nav obligātas. Proti, tirgus regulē nepieciešamību pēc tām. Ekolabel sertifikāts pēc būtības piešķir īpašu vērtību produktam un ir apliecinājums tam, ka māja vai tās daļas ir videi draudzīgas.

Pašvaldības lielākas, bet ne spēcīgākas Pašvaldību spējas īstenot attīstības ieceres attiecībā uz uzņēmējdarbību, kas rada jaunas darba vietas un dod impulsu pakalpojumu sfērai, atduras finansējuma, kā arī instrumentu trūkumā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs, ilggadējais Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.jūnija numurā lasi:

Tēma

Citur rīkojas, pie mums vien sola. Valstu rīcība kaitējuma no cenu kāpuma mazināšanai

Finanses

Inflācija turpina bēgt

Vide un bizness

Kā saprotam zaļo marķējumu, un kad sākas zaļmaldināšana?

Tendences

Varbūt sagaidīsim 200 dolārus par barelu

Rūpniecība

Turku investors gaida valdības lēmumu

DB konferences

Rīgas ostā 18.septemnrī ieradīsies pirmais ar zaļo metanolu darbināmais konteinerpārvadājumu līnijas Green Baltic X-PRESS kuģis ECO UMANDE, tā atkājot regulāru konteinerkuģu satiksmi kompānijas X-Press Feeders zaļajā kuģošanas maršrutā Roterdama - Antverpene Brige - Klaipēda - Rīga - Roterdama.

Maršrutā kuģos tikai ar zaļo metanolu (alternatīva degviela, kas rada vismaz par 60% mazāk emisiju nekā konvencionālā kuģu degviela) darbināmi kuģi.

Kuģis ECO UMANDE ir būvēts Ķīnā, kuģu būvētavā New Dayang Shipyard. Tā kravnesība ir 1260 TEU konteineru un garums ir 148 metri. Kuģis ir aprīkots ar duālās degvielas dzinējiem, kas var darboties ar konvencionālo degvielu vai zaļo metanolu. Kompānija X-Press Feeders izmanto OCI Global zaļo metanolu, kas ir ISCC EU (International Sustainability and Carbon Certification) sertificēts un samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 65%. Kuģis ir aprīkots arī ar krasta elektroapgādes sistēmu, kas dod iespēju vēl vairāk samazināt emisijas atrodoties ostās un terminālos.

Būt zaļam ir modē. Uzņēmumu mārketinga komunikācijā redzam saukļus, kuros ņirb tādi jēdzieni, kā “zaļš”, “ekoloģisks”, “klimata neitrāls”, “videi draudzīgs” un tamlīdzīgi.

Līdz šim par šādu korporatīvās reputācijas un produktu mārketinga stiprināšanu mēdzām līdzjūtīgi pasmaidīt, bet šobrīd uzņēmējiem būtu jāapzinās, – par maldinošām darbībām ilgtspējas jomā būs jāatbild. Pasaulē pieaug t.s. zaļmaldināšanas (no angļu greenwashing) gadījumu skaits, kad uzņēmējiem jāpiedzīvo finansiāli un reputācijas zaudējumi dēļ piemelošanas savā publiskajā komunikācijā. Ņemot vērā ilgtspējas pieaugošo nozīmi, Eiropas Savienība ir izvirzījusi kā prioritāti stingrāku zaļmaldināšanas kontroli, paredzot lielākus sodus par patērētāju maldināšanu un manipulācijām.

Ko tas nozīmē?

Zaļmaldināšana ir jauns jēdziens Latvijā, kas apzīmē manipulatīvus, nepatiesus apgalvojumus un rīcību saistībā ar uzņēmuma darbībām ilgtspējas jomā (vides, korporatīvās pārvaldības un sociālie jautājumi), šādi gūstot konkurences priekšrocības vai radot sev labvēlīgākus apstākļus. Īsi sakot, – runa ir par uzņēmumiem, kuri sabiedrībā aktuālo ilgtspējas tēmu iekļauj savā mārketinga stratēģijā, taču realitātē nekādas iniciatīvas vai darbības, lai kļūtu ilgtspējīgāki, tie faktiski neveic vai veic jau šķietami nepietiekoši.

Eiropas Parlaments (EP) devis zaļo gaismu direktīvai, kas uzlabos produktu marķējumu un aizliegs marķējumā maldinoši atsaukties uz vides aizsardzību, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Ar 591 balsīm "par", 21 - "pret" un 14 deputātiem atturoties EP 17.janvārī pieņēma direktīvu, kuras mērķis ir aizsargāt patērētājus no maldinošas mārketinga prakses un palīdzēt viņiem iepērkoties izdarīt labāku izvēli. Lai to panāktu, Eiropas Savienības aizliegto komercprakšu sarakstā iekļaus vairākus jaunus, nevēlamus mārketinga paradumus, kā, piemēram, zaļmaldināšanu un preču ilgmūžīguma saīsināšanu.

Jaunie noteikumi prasa produktu marķējumā iekļauto informāciju padarīt skaidrāku un uzticamāku. Aizliegts marķējumā bez pierādījumiem izmantot tādas vispārinātas ar vidi saistītas norādes kā "videi draudzīgs", "dabisks", "bioloģiski noārdāms", "klimatneitrāls" vai "ekoloģisks".

Ēkas ir vienas no lielākajiem piesārņojuma un siltumnīcas efekta avotiem uz šīs planētas – būvniecība, ar to saistītās ražošanas nozares un piegādes ķēdes rada aptuveni 40% no kopējām CO2 emisijām.

To apzinoties, daudzi nozares uzņēmumi par vienu no saviem biznesa stūrakmeņiem noteikuši ietekmes uz klimatu samazināšanu, veltot lielu uzmanību atbildīgai resursu plānošanai un ar vides saglabāšanu saistītu jautājumu risināšanai. Vienlaikus Krievijas kara Ukrainā ietekmē šie jautājumi kļuvuši vēl svarīgāki un izaicinošāki, liekot meklēt jaunus veidus un risinājumus, kā reaģēt ātri un pielāgoties, lai nodrošinātu uzņēmumu ilgtspēju.

Ilgtspēja – klātesoša visos būvniecības posmos no ēkas plānošanas līdz nodošanai ekspluatācijā

Jāapzinās, ka noteiktu ietekmi uz vidi atstāj ikviena mūsu darbība, tajā skaitā arī lietas, ko vēl tikai plānojam. Arī būvniecībā par ilgtspēju jāsāk domāt jau ilgu laiku pirms lāpstas ieduršanas zemē. Piemēram, tālredzīgs uzņēmums jau zemes iegādes brīdī ir veicis izpēti par to, cik pieejams konkrētajā vietā būs sabiedriskais transports un ikdienā nepieciešamā infrastruktūra, lai cilvēks, nopērkot mājokli, varētu dzīvot ērti un viņam negribētos neko mainīt. Nākamais solis ir projektēšana, kuras laikā tiek ielikts pamats tam, cik energoefektīva būs ēka, cik patīkama apkārtējā vide un ērta dzīvošana pašā dzīvoklī.

Valsts institūciju noteiktie sodi un kompensācijas patērētājiem var būt tikai neliela daļa no naudas summas, no kuras būs jāšķiras uzņēmumam, kas īstenojis jebkāda veida maldināšanas, tostarp zaļmaldināšanas, praksi.

Kādam tie būs daži tūkstoši, kādam - pat vairāki desmiti miljardi eiro. Un tas, neskaitot zaudējumus, ko sev līdzi nes sagrauta reputācija.

Līdz šim man vairākkārt ir nācies skaidrot, kāpēc mūsu Rīgas birojā nav, piemēram, melnādainu advokātu. Lai gan šī iemesla dēļ mēs neatbilstam daudzu globālu uzņēmumu noteiktajai dažādības politikai, šāda situācija ir izveidojusies objektīvu iemeslu dēļ. Proti, Latvijā nav neviena melnādaina persona, kura būtu kvalificēta kā advokāts vai advokāte.

Jāatzīst, šī skaidrošana un mūsu biroja klientu pārliecināšana par to, ka ir jāpiemēro izņēmums viņu politikā, aizņem daudz laika un pūles. Tāpēc dažkārt ir ļoti liels kārdinājums vienkārši ievilkt ķeksīti, ka uzņēmumā tiek ievērota tā vai cita politika (piemēram, dažādības vadības politika), turklāt bez nekādām piebildēm vai skaidrojumiem, jo – gan jau neviens nepārbaudīs.

Nākotnes nozīmīgākā resursa – zaļā ūdeņraža un tā produkcijas - zaļā amonjaka, e-degvielu, metanola, aviācijas degvielas, kā arī tam nepieciešamās zaļās elektroenerģijas – saules un vēja parku projektu īstenošanā plāno investēt vairāk nekā 2 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta PURPLEGREEN grupas valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Vigars Kaktinieks. Viņš atzīst, ka atbilstoši Eiropas un pasaules vadošo valstu politikai, kā arī pieredzei ūdeņraža un ūdeņraža degvielu revolūcija nav zinātniskā fantastika, bet tieši ūdeņradis un no tā ražotie produkti iezīmēti kā nākotnes nozīmīgākais resurss, kura produktu ražošanā Latvija var ieņemt nozīmīgu vietu arī uz pasaules kartes, radot pilnīgi jaunu nozari Latvijā, kādas līdz šim nav bijis.

Līdz šim PURPLEGREEN mātes kompānija AKSEDO īstenojusi šādus AER projektus: lauksaimniecības biogāzes projektus Latvijā, kas ražo elektrību 5 MW apjomā un siltumu 8 MW apjomā. Horvātijā AKSEDO īstenojis koksnes koģenerācijas projektus ar elektrības jaudu 6,5 MW apjomā un siltuma jaudu 15 MW apjomā. AKSEDO komanda ir īstenojusi saules un vēja elektrostaciju projektus Latvijā, Vācijā un citur Eiropā ar kopējo jaudu, kas ievērojami pārsniedz 100 MW jaudu.

Latvijai un visai Eiropas Savienībai ir ļoti ambiciozi plāni pārejai uz zaļo enerģētiku, taču šodien, 2024. gada septembrī, ir skaidrs, ka Latvija (un droši vien ne tikai) šos ambiciozos plānus līdz 2030. gadam, visticamāk, realizēt nespēs.

Tā intervijā Dienas Biznesam atzina PURPLEGREEN grupas valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Vigars Kaktinieks. "Kāpēc? Latvijas gadījumā tam noteikti būs vismaz divi iemesli — garā, sarežģītā birokrātiskā procedūra, līdz projekts nonāk būvniecības stadijā, jo īpaši vēja parku kontekstā, naudas trūkums, citiem vārdiem, potenciālo investoru un šo zaļo atjaunojamo energoresursu finansētāju nogaidošā pozīcija, jo būtībā nevienam nav īsti skaidrs nākotnes attīstības scenārijs. Protams, ir ideālais — vēlamais attīstības scenārijs, taču neviens nekādas garantijas par tā īstenošanos sniegt nevar. Manā skatījumā galvenais varbūt nav šos mērķus 100 % izpildīt, bet mērķtiecīgi iet uz tiem un vismaz tuvināties," uzskata V.Kaktinieks.

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) jau 2020. gadā parakstīja Eiropas alkohola nozares “spiritsEurope” memorandu par dzērienu uzturvērtības un sastāvdaļu norādīšanu alkoholisko dzērienu marķējumā. E-etiķetes platforma “U-LABEL”, izmantojot QR kodu, ļauj patērētājiem visā Eiropas Savienībā iegūt informāciju valsts valodā par iegādātajiem vīna, aromatizētā vīna vai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Etiķešu ieviešana Latvijā norit veiksmīgi; jau šobrīd 25% no Baltijas alkoholisko dzērienu ražotāja “Amber Latvijas balzams” saražotā dzērienu apjoma ir pieejami ar jauno marķējumu.

Eiropas alkohola nozares asociācijas “spiritsEurope” iniciatīva paredz, ka līdz 2021. gada beigām uz katras otrās ES tirgū patēriņam nodotās grādīgā alkoholiskā dzēriena pudeles ar QR koda starpniecību jābūt izvietotai informācijai par dzēriena uzturvērtību un dzērienā izmantotajām sastāvdaļām. Savukārt līdz 2022. gadam šādu pudeļu īpatsvaram ir jāsasniedz pat 66% no visām ES tirgū patēriņam nodoto grādīgo alkoholisko dzērienu pudelēm.

“Ar QR koda palīdzību patērētājiem tagad iespējams iegūt visaptverošu informāciju par produktu, piemēram, informāciju par uzturvērtību, izmantotajām sastāvdaļām un alkohola vienību skaitu iepakojumā, kā arī – īpaši svarīgi – palīdz sekot līdz atbildīga alkoholisko dzērienu patēriņa vadlīnijām,” norāda LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Ūdeņraža attīstība Baltijā un Baltijas jūras reģionā pašlaik ir sākuma stadijā, taču iespējas ražot zaļo ūdeņradi no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) Latvijā ir plašas.

Līdz šim ūdeņradis Latvijā izmantots vien dažu salīdzinoši nelielu projektu ietvaros, taču novembrī par iespējamiem plāniem zaļo ūdeņradi ražot rūpnieciskos apmēros publiski paziņojusi Ventspils brīvosta un aprīlī – arī Liepājas speciālā ekonomiskā zona. Šobrīd, kad Eiropas mērķis ir izveidot enerģijas sistēmu, kuras pamatā ir atjaunojamā enerģija, Ziemeļvalstīs vērojama ļoti strauja attīstība gan AER sektorā kopumā, gan arī ūdeņraža jomā, teic Simo Seinevirta (Simo Säynevirta), H2 klastera priekšsēdētājs Somijā un ABB Zaļās elektrifikācijas ekosistēmas vadītājs. Kā pozitīvu piemēru viņš šajā gadījumā min Somiju, norādot, ka arī Baltijas valstīs iespējas ražot zaļo ūdeņradi pastāv un tās ir jāizmanto.

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" pirms situācijas ar rezerves daļu piegādes ķēžu problēmām daļu savas flotes ilgtermiņā nodeva īrei citām aviosabiedrībām, tāpēc šobrīd, lai nebūtu jāatceļ savi reisi, lidsabiedrība īstermiņā īrē lidmašīnas no citiem, intervijā stāstīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Gauss skaidroja, ka Covid-19 pandēmijas laikā, balstoties uz prognozēm, tika nolemts daļu no "airBaltic" flotes kopā ar apkalpi ilgtermiņā izīrēt citām aviokompānijām, piemēram, "Lufthansa" un "Esay". Ilgtermiņa līgumi ir noslēgti, lai pelnītu, un, kā norādīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs, tas ir ļoti ienesīgs bizness.

"Un tad sākās piegādes ķēžu problēmas vairākām detaļām, kas nepieciešamas "airBaltic" lidmašīnu apkopei, tādēļ ir radušies kavējumi ar apkopi," stāstīja aviokompānijas vadītājs.

Gauss norādīja, ka "airBaltic" nav pieejamas tās lidmašīnas, kas atrodas apkopē, kas savukārt ievelkas piegādes ķēžu problēmu dēļ. Turklāt lidsabiedrība nevar arī atgūt lidmašīnas, kas nodotas ilgtermiņa īrei kādam citam.

Vērtējot statistikas datus par Latvijas iedzīvotāju skaitu un nodarbināto skaitu (īpaši uzņēmumos, kas paši pelna līdzekļus, nevis ir no budžeta finansēti), nāk prātā Čikāgas piecīšu savulaik dziedātā dziesma, kuru šeit varētu citēt teju vai visu, bet kuras zīmīgākie vārdi ir: “Cik žēl, ka mēs esam tik maz, cik mēs esam, un vairāk mēs nevaram būt. Vai iemesls taktisks vai daudziem tīri praktisks, bet fakts ir, ka vairāk mūs’ nav.”

Turklāt pamats satraukumam ir nevis par to, ka mūsu nekļūst vairāk, bet gan par to, ka apdzīvotība un nodarbinātība mazinās, ekonomiskā aktivitāte nav tik strauji augoša, kā būtu nepieciešams mūsu situācijā, un patēriņa tirgus sarūk ar visām no tā izrietošām sekām.

Kā varat pārliecināties 7. jūnija Dienas Biznesā, uzņēmumos nodarbināto skaits laikā no 2014. līdz 2021. gadam sarucis no 773 774 līdz 709 595 cilvēkiem. Ja tas būtu stāsts par robotiem, kas aizstājuši cilvēku darbu, varētu priecāties, ka modernizējamies, dzīvosim labāk, bet saprotam, ka gluži tā nav. Tātad valsts uzturēšanas izmaksas gulstas uz, tā teikt, mazāka skaita pelnītāju pleciem.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Kopš 2020. gada programma “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” Latvijā ir sniegusi būtiskus ieguvumus ekonomikai un reģionālajai attīstībai, īpaši zaļo inovāciju, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un dzīves kvalitāti atbalstošo tehnoloģiju jomās.

Programma nodrošinājusi vairāk nekā 13 miljonu eiro finansējumu, veicinot jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību, palielinot konkurētspēju un ekonomisko aktivitāti gan vietējā, gan starptautiskā tirgū, kā arī stiprinājusi uzņēmumu inovācijas spējas un ilgtspējīgu reģionālo attīstību Latvijā.

“Programma sniegusi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas uzņēmēju konkurētspējas veicināšanā, ilgtspējīgu risinājumu ieviešanā, kā arī Latvijas un Norvēģijas divpusējās ekonomiskās sadarbības stiprināšanā. Saņemto projektu skaits bija trīs reizes lielāks nekā sākotnēji plānotais finansējums, kas apliecina uzņēmumu vēlmi ieviest inovācijas un ieguldīt ilgtspējas stiprināšanā. Ne velti Latvija šobrīd ir Baltijas līderis virzībā uz ANO ilgtspējas mērķu sasniegšanu,” uzsver LIAA direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde.

Polijas lauksaimnieki trešdien visā valstī sāka ceļu blokādes, lai protestētu pret Ukrainas lauksaimniecības produktu importu, kas, viņuprāt, samazina pašu ienākumus, un pret Eiropas Zaļo kursu.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukumu Ukrainā pirms diviem gadiem Polija bijusi nelokāma Ukrainas sabiedrotā, taču kaimiņvalstu attiecības ir saasinājuši ekonomiski strīdi, tai skaitā jautājumā par Ukrainas graudu importu.

Zemnieki ar traktoriem un lauksaimniecības tehniku trešdien sāka vairāk nekā 160 protesta akcijas uz ceļiem, bloķējot vai palēninot satiksmi, signalizējot ar skaņas signāliem un vicinot Polijas karogus.

"Mēs iebilstam pret nekontrolētu lauksaimniecības produktu importu no Ukrainas," aģentūrai AFP sacīja arodbiedrības "Lauksaimnieku solidaritāte" pārstāvis Adrians Vavžiņaks.

Lauksaimnieki vēlas, lai tiktu atjaunoti ierobežojumi tirdzniecībai ar Ukrainu, lai neļautu Ukrainas pārtikas produktiem pārpludināt Polijas tirgu.

Latvijas kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA “Laflora” uzņēmējdarbības diversifikācijas ietvaros nodibinājis meitas uzņēmumu SIA “Laflora Energy”, ar mērķi samazināt uzņēmējdarbības ietekmi uz vidi nākotnē un sekmēt enerģētisko neatkarību Latvijā, būvējot sauszemes vēja parku “Laflora” Kaigu kūdras purvā.

Tāpat uzstādīts 140 m augsts meteoroloģisko mērījumu masts vēja parka ražošanas produktivitātes plānošanai. “Laflora” vēja parks ar 90 MW jaudu varēs nodrošināt vismaz 5 % no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā un ir jau atzīts par valstiski nozīmīgu objektu Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai.

Jaunā uzņēmuma SIA “Laflora Energy” dibināšana ļaus nodalīt zaļās enerģijas ražošanu - lieljaudas vēja parka attīstību un nākotnē turpat plānoto saules enerģijas parku - no uzņēmuma “Laflora” pamatdarbības un citām attīstības iecerēm, piemēram, Zaļās industriālās zonas izveides. SIA “Laflora Energy” 100 % kapitāldaļu īpašnieks ir tā mātes uzņēmums SIA “Laflora”.

Banka Citadele 2023. gadā privātpersonu un uzņēmumu segmenta klientiem Baltijā jaunos aizdevumos kopumā izsniegusi 897 miljonus eiro, no tiem 115 miljoni eiro izsniegti aizdevumos, kas veicina pāreju uz zaļo ekonomiku.

Tāpat banka Citadele pērn vairākas reizes paaugstināja noguldījumu procentu likmes, un klientu noguldījumu apjoms gada beigās sasniedza 3 830 miljonus eiro.

“Esam gandarīti, ka, neraugoties uz sarežģīto ekonomisko vidi 2023. gadā, esam turpinājuši nodrošināt saviem klientiem iespējami labāko un kvalitatīvāko pieredzi finanšu jautājumos. Mums bija rekordaugsti rezultāti un portfeļa kvalitāte ir vēl vairāk uzlabojusies. Ņemot vērā ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, nodrošinājām, ka banka darbojas ar vēl spēcīgākiem kapitāla un likviditātes rādītājiem. Tāpat liels darbs ieguldīts stratēģisko alternatīvu izvērtēšanā, un mēs turpinām iespējamo scenāriju, tostarp sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma potenciāla izskatīšanu,” saka Johans Akerbloms (Johan Åkerblom), bankas Citadele valdes priekšsēdētājs.

Šogad uzsāks Kaigu purva energokompleksa — vēja stacijas + saules paneļi ar gada jaudu 300 000 MWh - īstenošanu, kam paralēli plānots izveidot zaļo industriālo parku, kurā patērētu saražoto elektroenerģiju, audzējot stādus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzīst, ka iecerētais vērienīgais, vairākus simtus miljonu eiro vērtais projekts būs Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija, kas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai.

Kā kūdras ieguves un lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotājs nonāca līdz vēja parkam?

Savā ziņā elementāri. Proti, 2015. gadā kūdras ieguvē Latvijā parādījās izaicinājumi, turklāt tuvākajā paredzamajā nākotnē SIA Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā kūdras ieguve būs pabeigta, tāpēc tika izstrādāta uzņēmuma attīstības nākotnes stratēģija. Tās mērķis — nospraust uzņēmuma nākotnes darbības virzienus, vienlaikus meklējot risinājumus, ko darīt izstrādātajā Kaigu purvā. Šajā uzņēmuma stratēģijā (kuru šodienas izpratnē var uzskatīt par ilgtspējas plānu) tika ietverti gan ārējie izaicinājumi — vēsmas, kuras jau tolaik nāca no ES struktūrām, gan arī Latvijas iekšējie sarežģījumi — politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie. Rezultātā radās purvkopības koncepcija, kurā tika ietverti risinājumi — ko darīt Kaigu purvā pēc tam, kad kūdras ieguve tajā būs pabeigta. Zeme bija, ir un būs vērtīgs aktīvs, un tā ir efektīvi jāizmanto, vēl jo vairāk, ja Kaigu purva platība ir 764 ha. Tā ir liela platība, kurai bija jāatrod iespējas iedod otro dzīvi.

Līdz 2025.gada sākumam Latvija būs gatava atslēgties no Krievijas kontrolētā BRELL loka, ir pārliecināts klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Melnis intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka nesen ticies ar "Augstsprieguma tīkla" vadību, lai šos jautājumus pārrunātu. "Viss notiek, ir izdarīti visi lielie darbi, jo pie šī jautājuma "Augstsprieguma tīkls" strādā jau gadus 10," norādīja ministrs.

Līdz nākamā gada beigām ir jāpabeidz vēl viena starpsavienojuma ar Igauniju rekonstrukcija, un pašreiz neesot nekādu pazīmju, ka varētu rasties kādas problēmas.

Ministrs atzina, ka rēķinās arī ar Krievijas provokāciju iespējamību, un Latvija ir tam gatava - ir izstrādāti scenāriji pie iespējamiem atslēguma variantiem no Krievijas puses.

"Mēs ļoti labi saprotam, kāda ir ģeopolitiskā situācija un kas notiek apkārt. No savas puses mēs esam gatavi, un problēmām nevajadzētu būt," sacīja Melnis.

Šis ir sarežģīts laiks ikvienam un mūsu ikdienas uzdevums ir spēt pareizi pielāgoties izaicinājumiem tā, lai mēs sasniegtu savus mērķus šodien un būtu gatavi izmantot jaunas iespējas rīt. Tas attiecas uz katru no mums – gan privātā līmenī, gan uzņēmumu un institūciju vadībā.

Uzņēmumu padomes ir īpašā lomā šobrīd – tām jāuzrauga uzņēmumu darbība, bet arī jāspēj kalpot par padomdevējiem valdei un akcionāriem – citādi kāpēc gan tās sauktu par “padomēm”? Uzņēmumiem, kuriem nav padomes, daļa šīs lomas ir jāuzņemas valdei vai dalībnieku sapulcēm. EY Padomes dienaskārtības ekspertu centrs ir identificējis piecus punktus, kam būtu jābūt padomju dienaskārtībā šogad, lai uzņēmumi veiksmīgi atrastu pareizo kursu attīstībai situācijā, kurā jaunas problēmas šķiet rodas ik uz soļa.

Ceru, ka šis saraksts noderēs arī Latvijas uzņēmējiem, domājot par savu padomes vai valdes darba plānu šim gadam.

1. Kā novērtēt ģeopolitiskos riskus un kā rīkoties grūtā ekonomiskā situācijā? Šajā dienaskārtības punktā prioritātes visdrīzāk ir enerģija, tās piegādes drošība, paredzamība un izmaksas. Tāpat šajā punktā jādomā par kara Ukrainā tiešo ietekmi – vai izdarīts viss sankciju atbilstības ievērošanai un, vai uzņēmuma piegādes un noiets nav saistīts ar tirgiem, kas varētu nonākt sankciju vai kara ietekmes lokā? Tāpat jājautā – vai mēs saprotam, kas ir “politisks risks” un cik lielā mērā tas mūs ietekmē?

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).