Latvijas medicīnas konkurētspējas šķautne ir tās cilvēciskums, te klīnikas nepārvērš par tehnikas garāžām
«Nebija jābūt Einšteinam, lai redzētu, ka tuvojas krīze,» par savlaicīgo aktīvu daļu pārdošanu iepriekšējā desmitgadē saka Nordic & Baltic Property Group padomes loceklis Tomass Lindeborgs. Pēckrīzes jaunās investīcijas ir tēmētas uz skandināviem, kas optimizē biznesu pašu mājās.
Jūs mērķtiecīgi esat ieguldījis Premium Medical klīnikā Rīgā, iznākumā kļūstot par īpašnieku. Vai tas norāda uz jūsu pārliecību par privātās medicīnas nākotni Latvijā?
Tad jāsāk ar manu filozofiju. Es esmu muļķa zviedrs. Nāku no vides, kurā viss darbojas un peļņa ir paredzama, tāpēc nevajag baidīties, ka valsts tev ko atņems vai karš izpostīs. Bet investīciju konkurence Skandināvijā un Lielbritānijā ir baismīga. Mums ir liela vidusšķira, kas daudz iemaksā pensijās, tāpēc pensiju fondu nauda agresīvi dzenas pakaļ peļņas iespējām. Man kā privātajam investoram tas nozīmē ārkārtīgu konkurenci, tāpēc mani jau sen ir saistījušas attīstības ekonomikas, Baltiju ieskaitot, kur sāku darboties ap 2002. gadu. Man ļoti patīk jūsu valstis, bet pašā sākumā šeit bija slikta likviditāte, tāpēc bizness vairāk bija Krievijā. Saprotams, tagad situācija ir mainījusies. Bet es gribēju teikt, ka atšķirībā no vietējiem Baltijā, Krievijā un arī Ķīnā, kur man ir dažas investīcijas, mans horizonts ir daudz tālāk – tā nav ātrā nauda. Tāpēc mana nonākšana šeit ir mazākās konkurences dēļ, un ieguldījis es esmu aktīvos, kas man dos priekšrocības ilgtermiņā, ne tūdaļ.
Jūs esat nekustamo īpašumu profesionālis. Vai šis ieguldījums ir risku dažādošana?
Nekustamo īpašumu investīcijās es strādāju 25 gadus, un medicīnas bizness Rīgā, kā arī viesmīlības bizness Viļņā ir drusku atšķirīgs. Bet es Latvijā redzu lielisku potenciālu.
Privātajai medicīnai?
Arī, bet pirmām kārtām biznesam vispār, jo ikviens bizness ir saistīts ar IKP pieaugumu. Es redzēju, ka Latvija ir izdarījusi to, ko grieķi un daudzi citi vēl nav izdarījuši, tāpēc mēs sākām raudzīties pēc privātā kapitāla ieguldījumu iespējām kādā Latvijas biznesā, kas izrādījās medicīna. Izglītības līmenis šai jomā šeit ir augsts, profesionāļi ir atvērti prasmju attīstībai, un tas kombinācijā ar visai zemām algām veido mūsu investīciju loģiku.
Jūsu ārsta izmaksas aizvien ir krietni mazākas nekā Lielbritānijā vai Skandināvijā, bet izglītība ir aptuveni tādā pašā līmenī. Varbūt aprīkojums reizēm nav pats modernākais, bet kvalitatīvai aprūpei tas nav visizšķirīgākais. Ir skaidrs, ka jūsu valsts garantētā medicīna arī nespēj visus nodrošināt, tāpēc privātajai aprūpei vienmēr būs vieta. Tā gan ir tendence visur, arī Zviedrijā aizvien vairāk no vidusšķiras augšējā gala pāriet uz privāto medicīnu. Viens iemesls ir ātrāks risinājums, jo darba dēļ viņi nevar atļauties dzīvoties pa māju «uz lapas», un Latvijā tam vajadzētu būt līdzīgi.
Jūsu priekšrocība ir arī tā, ka jūs neesat tik materiālistiski – šeit ir saglabājies cilvēciskais kontakts, kas ir liela vērtība. Kad ieejat klīnikā Zviedrijā, tur ir kā garāžā – pilns ar pašām jaunākajām iekārtām, un vienubrīd tas kļūst par traku. Tas ir dators, kas ar jums tur darbojas, tāpēc es domāju, ka veselības aprūpē ir niša vecmodīgai komunikācijai starp ārstu un pacientu. Cilvēks grib paskatīties ārstam acīs, lai justos tiešām drošs, un ārsts – pacientam, lai redzētu, vai viņš tiešām ir sapratis, par ko viņa gadījumā ir runa. Tā ir pievienotā vērtība, un pati vainas «salabošana» ir tikai daļa no pakalpojuma.
Visu interviju Jūs neesat tik materiālistiski lasiet 14. decembra laikrakstā Dienas Bizness.