Pasažieriem pēc jauno vilcienu iegādes jārēķinās, ka pakalpojums, iespējams, sadārdzināsies un nedaudz tiks celtas biļešu cenas, tāpat ir skaidrs, ka uzņēmuma Pasažieru vilciens (PV) finanšu perspektīva ilgtermiņā nav vērtējama kā spoža, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti atzina uzņēmuma valdes priekšsēdis Andris Lubāns.
Viņš norādīja, ka pašreizējā situācijā ar vecajiem vilcieniem izdodas noturēt zemu biļešu cenu.
Tāpat viņš atzina, ka ilgtermiņā uzņēmuma finanšu perspektīva nav spoža - 50% no ieņēmumiem ir jāmaksā par infrastruktūras izmantošanu. Šogad par infrastruktūru būšot jāmaksā 36 miljoni eiro, bet valsts dotācija piešķirta 35 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma vadītājs norādīja, ka, ja valsts pa tiešo apmaksātu infrastruktūras maksas, tad uzņēmumam pēc būtības valsts dotācijas nemaz nebūtu vajadzīgas.
Lubāns arī norādīja, ka patlaban svarīgākais ir ne tikai koncentrēties uz jaunu vilcienu iegādi, bet arī uz ilgtermiņa redzējumu, jo esot jāsaprot, kāda būs vilcienu loma turpmākos pāris desmitos gadu. Redzot pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu lomu ilgtermiņā, varot mainīties arī iepirkuma būtība. Tad precīzāk kļūšot skaidrs, ko tieši nepieciešams iegādāties. Lai neizveidojas situācija, ka, izvēloties konkrētos vilcienus, tie ir piemēroti tikai situācijai tuvāko piecu gadu laikā, skaidroja Lubāns.
Analizējot iepriekšējo PV valžu darbu, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja Dace Gaile skaidroja, ka abos iepriekšējos PV iepirkumos valdēm pietrūka pieredzes, jo iepirkumi bijuši sarežģīti un valdes nav tikušas ar tiem galā.
Viņa arī norādīja, ka PV izvirzītais jauno vilcienu iegādes laiks - 2016.gads - pirms jaunās iegādes procedūras ir nopietni jāizvērtē, jo, ja izrādīsies, ka līdz šim laika periodam tikai viens pretendents ir gatavs piegādāt vilcienus, tad mainīt termiņu jaunā iepirkuma ietvaros nevarēs. Lubāns atzina, ka, iespējams, tiks norādīts cits termiņš, ja būs skaidrs, ka pretendentiem vilcienu ražošanai dots pārāk īss laiks.
Lubāns arī informēja, ka uzņēmumam ir alternatīvs plāns līdz 2020.gadam, ja neizdodas vilcienus iegādāties. Katru gadu paredzēti izdevumi kapitālremontiem, kas izmaksā no diviem līdz pieciem miljoniem eiro gadā.
Jau ziņots, ka 8.jūlijā tika iecelta jauna valde - par PV valdes priekšsēdētāju tika iecelts Lubāns, bet valdes locekļi ir Māris Bremze un Mikus Pērse.
Jaunā valde 23.jūlijā pieņēma lēmumu pārtraukt vilcienu nomas iepirkuma procedūru, jo tās turpināšana neatbilst uzņēmuma interesēm un finansiālajām iespējām.
Valde plāno līdz augusta beigām sagatavot ceļa karti, kādā veidā nonākt līdz veiksmīgai ritošā sastāva nomaiņai paredzētajā termiņā - līdz 2016.gadam, teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.
PV jaunā valde divu nedēļu laikā kopš savas darbības sākuma ir pārskatījusi un apstiprinājusi uzņēmuma iepriekšējā finanšu gada pārskatu. Iesniegšanai akcionāram sagatavoti arī 2014.gada budžeta grozījumi, kuros atrasta iespēja optimizēt resursus un samazināt zaudējumus par vismaz pieciem miljoniem eiro.
Tāpat PV valde panākusi principiālu vienošanos ar VAS Latvijas Dzelzceļš par infrastruktūras pamatpakalpojumu maksājumu kārtību.
Šī ir jau otrā reize, kad neizdodas iecere konkursā tikt pie jauniem vilcieniem. Pirms tam, 2012.gada aprīlī, PV un Spānijas uzņēmums Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) parakstīja līgumu par jaunu vilcienu piegādi Latvijai. Vēlāk tika konstatēts, ka Nila Freivalda vadītās PV valdes parakstītais līgums neatbilst sākotnējam iepirkuma nolikumam, kādēļ var tikt apdraudēta Eiropas Savienības fondu finansējuma saņemšana šim darījumam. Taču par līguma grozījumiem ar CAF vienošanās netika panākta. Neveiksmīgajā vilcienu iepirkumā neizmantoto Kohēzijas fonda finansējumu valdība pārdalīja par labu citiem ar dzelzceļu saistītiem projektiem.
