Šā gada sākumā Rīgā tika atklāts jauns alus brūzis un bārs Ziemeļu Enkurs, kuru vēsturiskās telpās kopīgiem spēkiem izveidojuši bērnības draugi Dāvis Linde un jūrasbraucējs Klāvs Killo.
Šīs biznesa idejas pirmsākumi meklējami pirms pusotra gada. Ideja par «Ziemeļu Enkuru» radās Dāvim, kad viņš piedalījās Alus darītavas AS «Aldaris» rīkotajā konkursā «Aldara kauss». «Aldara kauss» ir alus mājbrūvētāju konkurss, kurā dalībnieki sacenšas par iespēju savu alu saražot «Aldara» vēsturiskajā brūzī 12 000 litru apmērā. 2015. gadā Dāvis tika finālā, bet neuzvarēja. Viņš savam bērnības draugam Klāvam bija apsolījis un kā ironisku joku izteicis, ka, ja uzvarēs 2016. gadā, tad viņi taisīs paši savu alu, un tā arī notika. Dāvis saņēma «Aldara kausa» godalgu kā 2016. gada labākais mājbrūvētājs.
«Ziemeļu Enkurs» esot likumsakarīgs turpinājums tā saimnieku pieredzei mājbrūvēšanā un mīlestībai pret alu. Šeit tiek piedāvāts pašu brūvēts alus, kā arī ar alu saskaņoti ēdieni.
«Ziemeļu enkurā» kopumā ir ieguldīti ap 100 tūkstošiem eiro.
«Ziemeļu Enkurs» izvietojies Matīsa ielā - tur, kur pirms simts gadiem darbojās trīs lielas un slavenas alus darītavas - «Bier- und Porter Brauerei und Malzfabrik C. Stritzky», «C. L. Kymmel» un «Bierbrauerei Gust. Kuntzendorff». 1796. gadā vācbaltu tirgotājs Gustavs Kuncendorfs toreizējā Matveja ielā atvēra brūzi «Bierbrauerei Gust.Kunzendorff» – 20. gadsimta sākumā tas strādāja ar tik lielu jaudu, ka uzņēmuma noliktavas atradās ne vien Rīgā un Liepājā, bet arī Kijevā, Pēterpilī, Tallinā, Tartu un Kuresārē. Atšķirībā no lielākās daļas alus darītavu, Kuncendorfa brūzis par spīti kariem strādāja līdz pat padomju okupācijai 1940.gadā.
Dāvis skaidro, ka, lai gan pašos pamatos alus ir saglabājies nemainīgs, alus vārīšana ir radošs process un vienmēr var atklāt jaunas garšas un radīt jaunus alus veidus. Patlaban «Ziemeļu Enkurā» ir pieejami seši dažādi alus veidi, lai gan izmēģināti ir jau 12 alus veidi.
Konkurenci alus nozarē viņi neizjūt, jo mazās alus darītavas savā starpā ļoti sadarbojas.
Dāvis, kurš alu brūvē pats, stāsta, ka cilvēku atsaucība ir liela un alus tukšojoties ļoti ātri. «Ziemeļu Enkuru» iemīļojuši ne tikai vietējie, bet arī ārzemnieki. Šeit var sastapt dažādas vecuma grupas, taču izteiktāk - 25 līdz 35 gadus jaunus cilvēkus.
Festivālos gan «Ziemeļu Enkurs» šogad neplāno piedalīties, jo «fiziski to nevarēšot izdarīt». Vairāk tiek domāts par to, kā palielināt jaudu, jo šobrīd nav vietas, kur brūvēt un uzglabāt lielos apjomos. Taču šobrīd vasarai tiek plānoti pāris koncerti, kā arī viens atvērtais kino festivāls pagalmā.
Patlaban «Ziemeļu Enkurā» strādā 13 darbinieki. Alus cenas ir no 3 eiro līdz 4,50 eiro par puslitru.
#11/42
Dekorācijas, bet potenciāli šādi varētu izskatīties «Ziemeļu Enkurs» alus pudeles.
#20/42
Dāvis visu brūvē pats. Brūvēšanas process, lai sapildītu vienu fermenteri, ir 12 līdz 14 stundas un notiek divi vārījumi dienā, kopā sasniedzot 550 litrus. Mēnesī tas notiek no 5 līdz 7 reizēm.
#23/42
Šeit tiek uzkrāts un uzsildīts ūdens. Ūdens dezinfekcija notiek 80 grādu temperatūrā.
#26/42
Jaukts tiek atbilstošā temperatūrā ap 60 grādiem. Tā ir temperatūra, kurā no cietes var iegūt cukuru un beigās pēc 30 minūtēm vai 1 stundas notiek filtrēšanas process, kura rezultātā izveidojas salds dzēriens, ko sauc par misu.
#28/42
Katlu tilpumi ir 380, 390 litri. Parasti vāra no stundas līdz divām, atkarībā no šķirnes. Kad ir novārīts, ir nepieciešams strauji atdzesēt līdz 20 grādiem.
#29/42
Pēc tam alus tiek pumpēts uz fermenteriem, kuros tiek pievienots raugs un pēc tam alus rūgst ap divām nedēļām.
#33/42
Alus kegi dezinficēšana aizņem no 70% līdz 80% no visa darba ilguma, jo tos kārtīgi ir jādezinficē.