No pirmdienas līdz 30. oktobrim Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) speciālisti vērtēs Igaunijas gatavošanos politiskam lēmumam par kodolenerģijas attīstību valstī, informēja Igaunijas Klimata ministrijā.
IAEA secinājumi tiks iesniegti valdībai kopā ar Igaunijas kodolenerģētikas darba grupas galīgo ziņojumu.
Atomenerģijas aģentūras speciālisti izvērtēs, vai Igaunija ir pienācīgi apzinājusi attīstības iespējas un prasības un apsvērusi visus kodolenerģijas izmantošanas aspektus. Ekspertiem šonedēļ paredzētas intervijas, un viņi izvērtēs kodolenerģētikas darba grupas analīzi.
Igaunijā izveidotās darba grupas pienākums ir rūpīgi izpētīt visus ar kodolenerģijas izmantošanu saistītos jautājumus saskaņā ar starptautiskajām normām. IAEA ekspertu misijas novērtējums ir galvenais kvalitātes rādītājs, kas atklāj, cik efektīvi tas ir darīts.
Kodolenerģijas darba grupas galīgais ziņojums tiks pabeigts līdz šā gada nogalei. Pēc tam parlamentam būs jālemj, vai kodolenerģijai Igaunijā ir nākotne.
IAEA "Ceļvedī valsts kodolinfrastruktūras attīstībai" ir 19 pārbaudāmās jomas, piemēram, kodoldrošība un radiācijas drošība, vides aizsardzība, potenciālās vietas, regulatīvā sistēma, gatavība avārijas situācijām un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana.
Ekspertu misiju Igaunijā vada IAEA Kodolinfrastruktūras nodaļas vecākais kodolenerģētikas inženieris Ēriks Matē. Komandā ir vēl deviņi eksperti.
Igaunijā ir izveidota darba grupa, kas izvērtē iespējas valstī attīstīt kodolenerģiju. Janvārī darba grupa publiskoja starpziņojumu, kurā cita starpā minēts, ka atomelektrostacija varētu atrasties vienā no 16 iespējamajām vietām, kuras visas ir jūras piekrastē.
Iepriekš amatpersonas pieļāvušas, ka Igaunija varētu apsvērt nelielu AES ar vienu reaktoru, kura jauda nepārsniegtu 300 megavatus (MW).
Tikai pēc tam, kad IAEA būs pieņēmusi darba grupas gala ziņojumu un Igaunijas valdība to būs apstiprinājusi, varēs turpināt diskusijas, vai kodolenerģētika varētu būt risinājums, kas palīdzētu Igaunijai sasniegt 2050.gada klimata mērķus un garantētu enerģētisko drošību.
Gala lēmumu par AES attīstīšanu Igaunija pieņems parlaments.
Eiropas Parlaments pērn 6.jūlijā atzina investīcijas kodolenerģijā par videi draudzīgām, tādēļ vairākās valstīs izskanējuši aicinājumu attīstīt šī resursa pieejamību.
Igaunijas privātā kompānija "Fermi Energia", kas jau ilgstoši strādā pie AES projekta, pērn jūlija sākumā paziņoja, ka, sākot darbu tobrīd, pēc desmit gadiem Igaunijā būtu pieejama no laikapstākļiem un citiem piegādātājiem neatkarīga elektrība.
AES ar 300 MW jaudu nodrošinātu apmēram piekto daļu no Igaunijas elektrības patēriņa dienā, bet naktī spētu nodrošināt pat ceturto daļu nepieciešamās elektrības.