26 gadus pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidošanas pilsētā ir tapušas desmitiem jaunas rūpnīcas, izveidoti moderni industriāli parki, izbūvētas ielas un inženierkomunikācijas. Ja vēro šo procesu laika skalā, attīstība notiek sprādzienveidīgi.

No šodienas viedokļa skatoties, šķiet, ka pirmsākumiem nav nozīmes, bet nozīme ir un ļoti liela. Par to arī Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums jautājām Liepājas SEZ pārvaldniekam Uldim Hmieļevskim.

Fragments no intervijas

1997. gadā izveidoja Liepājas SEZ. Kāds bija mērķis, uzdevums? Sakopt pilsētu vai izveidot rūpniecību?

Īsā atbilde – radīt darbavietas, papildināt pilsētas budžetu un attīstīt pilsētu un reģionu. Industrija Liepājā bija absolūti sabrukusi. Līdzšinējā darbība uz plašo PSRS valstu saimes pieprasījumu vairs nebija aktuāla, bet vietējais tirgus bija nepietiekams izdzīvošanai, par attīstību pat nerunājot. Rūpnīcas bankrotēja cita pēc citas un Tosmares mikrorajonos pat 35-38%.

Biznesa portāla db.lv rīcībā esoša neoficiāla, taču ļoti ticama informācija liecina, ka vairāki Latvijas deputāti vakar vērsušies pie Saeimas kafejnīcas galvenās pavāres, pieprasot tai uzcept zivi.

Zivi viņi nomakšķerējuši tepat Daugavā pie Akmens tilta, ievietojuši polietilēna maisiņā un devušies taisnā ceļā uz kafejnīcu, jau pa ceļam apspriežot gaidāmās gardās pusdienas.

Neraugoties uz dīvaino lūgumu, kafejnīcas pavāre bijusi ļoti saprotoša un atsaucīga. Pieņēmusi zivi un sacījusi, ka uz pusdienām var ierasties pēc trīs stundām. Biznesa portālam db.lv viņa atzina, ka šo gadījumu neuztver kā kaut ko dīvainu. Tieši pretēji - viņa priecājas, ka šo atbildīgo uzdevumu deputāti uzticējuši tieši viņai.

To, kā garšoja zivs, portālam db.lv neizdevās uzzināt, jo neviens no iesaistītajiem deputātiem uz telefona zvaniem vakar vakarā un šorīt neatbildēja.

Liepājā atklāts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Liepājas biznesa inkubators - viens no 14 LIAA biznesa inkubatoriem reģionos, informē LIAA.

Sveicot LIAA Liepājas Biznesa inkubatoru ar darbības uzsākšanu, Liepājs mērs Uldis Sesks dāvināja makšķeri: «Ziniet, kā saka: iedosi cilvēkam zivi, viņš būs paēdis vienu dienu, iedodiet makšķeri - viņš būs paēdis visu dzīvi. Tā jau ir arī šī inkubatora galvenā ideja - iedot jaunajiem uzņēmējiem makšķeri, ar kuriem viņiem pašiem noķert savu zivi. Lai izdodas noķert savu zelta zivtiņu, kas piepildītu vēlēšanās!»

Savukārt LIAA direktors Andris Ozols uzsvēra, ka Latvijas nākotne ir inovatīva, eksportspējīga uzņēmējdarbība, kas spēj nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamās darbavietas visā valstī, stabilu labklājību un drošību par nākotni: «Lai šī nākotne pienāktu iespējami drīzāk, nenovērtējami svarīga ir palīdzība ne tikai jaunas uzņēmējdarbības sākšanai, bet arī jau esošās attīstīšanai. Tāpēc LIAA biznesa inkubatoros tiks nodrošinātas visplašākās iespējas gan attīstīt savu ideju, gan iegūt vērtīgas praktiskas konsultācijas.»

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", nosakot, ka valsts atbalsts jaunu darbavietu veidošanai ir attiecināms arī uz Liepājas speciālo ekonomisko zonu, informē LSEZ.

Tas veicinās Liepājas un reģiona turpmāko ekonomisko attīstību, kā arī mazinās COVID-19 izraisītās krīzes seku ietekmi uz LSEZ kapitālsabiedrību darbību.

Paplašinot valsts atbalstu jaunizveidotajām darba vietām, tiks veicināta LSEZ konkurētspēja ārvalstu investoru piesaistē un jaunu darba vietu radīšanā Liepājā, piesaistot augstas pievienotās vērtības uzņēmumus, kuri radītu labi apmaksātas darbavietas.

Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks norādīja, ka attiecīgie grozījumi daudz straujāk veicinās jaunu ražošanas rūpnīcu un jaunu darba vietu izveidi Liepājas SEZ teritorijā. "Investori ir novērtējuši uzņēmējdarbības vides kvalitāti Liepājā. Liepājas SEZ teritorijā dominē Skandināvijas valstu investīcijas, bet kopumā ir investori no 43 dažādām valstīm. No 2017. gada ir uzbūvētas 11 jaunas rūpnīcas, 5 vēl būvē un vismaz 5 projektē, kas devušas vairāk kā 500 jaunas, labi apmaksātas darbavietas un ik gadu nodokļos tiek samaksāti vairāk kā 30 miljonus eiro."

Latvijas Bankas reputācija pēdējā gada laikā ir strauji uzlabojusies, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kurš darbu šajā amatā sāka pērn decembrī.

"Lielākais gandarījums un prieks ir par to, ka ir ļoti strauji atjaunojusies Latvijas Bankas reputācija sabiedrībā - ja gadu atpakaļ, ik pa brīdim, bija sajūta, ka reputācijas dēļ no Latvijas Bankas izvairās, tad pašreizējā brīdī pieprasījums ir tik liels, ka mēs nespējam visu apmierināt, tostarp, piemēram, ekonomikas analīzes pusē," teica Kazāks.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas Banka plāno palielināt jaudu ekonomikas analīzes pusē. "Līdz ar to viena no lietām, ko mēs audzēsim un jau pašreizējā brīdī audzējam, ir jauda ekonomikas analīzes pusē, lai mēs varētu palīdzēt valdībai un Saeimai ar analīzi lēmumu pieņemšanai," minēja Kazāks.

Viņš arī atzīmēja, ka Latvijas ekonomika ir pierādījusi, ka ir pietiekami sīksta un noturīga, tostarp līdz šim Covid-19 krīzi Latvija ir pārvarējusi krietni labāk nekā valstis Eiropā vidēji.

Zivju konservu ražotājs «Gamma-A» plāno slēgt ražotni Rīgā, atstājot galvaspilsētā tikai loģistikas un distribūcijas centru, kā arī skārda taras ražošanu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Tādā veidā uzņēmuma vienīgā zivju konservu ražotne atradīsies Kolkā. «Neapšaubāmi, šīs ražotnes attīstīšanā plānojam investēt arī līdzekļus, lai to padarītu daudz energoefektīvāku un ekonomiskāku. Darbinieku trūkums arī mūsu nozarē ir jūtams. Tāpēc darbinieku piesaiste būs viena no turpmākajām prioritātēm,» komentēja A.Lejietis.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs norādīja, ka zivrūpniecības nozarē pašlaik būtiskākais, kam pievērš uzmanību visi nozares uzņēmumi, ir darba efektivitātes paaugstināšana un izaicinājumi darba tirgū jeb darba spēka trūkums. «Diemžēl tieši tas ir galvenais izaicinājums nozarē, jo, ja nav cilvēku, kas strādā, tad arī uzņēmumiem ir jādomā par savas darbības optimizēšanu vai pārveidi. Bez darbiniekiem neviens bizness pastāvēt nevar.»

Godātā redakcija, steidzu paust savu atbalstu lieliskai iniciatīvai, kurai pievienojas jauni un veci. Es šeit domāju a. god. zv. adv. Gobzema kga pasākto «nosaukšu uzvārdus, rīt!» kustību.

Līdz šim mēs tikām «baroti» ar gaudeniem solījumiem par atmaskošanu un faktiem, ar mūžīgo piebildi «vārdus šobrīd vēl nesaukšu, ...» un tad gļetu taisnošanos, kādēļ atmaskot var, bet nosaukt nevar. Cik atminos, tā ir bijis kampaņu pēc kampaņas, sākot jau ar Repšes kga solījumu izķert visus korumpantus, vārdos nesauktus, un iedot veselībai papildu 400 miljonus latu. Repšes kgs iejāja valdībā baltā zirgā, ķēra pie zobena un tad tik sākās! Nu ja... Kad putekļi nosēdās, izrādījās, ka vienīgais tai laikā noķertais un notiesātais valsts naudas izkrāpējs bija paša Repšes kga valdības loceklis un partijas dibinātājs Audera kgs, un nekādi miljoni valsts kasē nesabira.

Izmantojot Eiropas Savienības līdzekļus un savus ietaupījumus, Otaņķu ģimene Liepājas pierobežā – Bernātos – izveidojusi kafejnīcu Dzintariņš. Par to, ka ciemiņus atkal gaidīs vieta, kur savulaik jau bija ēdināšanas uzņēmums ar šādu nosaukumu, saimnieki paziņoja gadu pirms atvēršanas. Un vēl aizvien rūpējas par aktīvu mārketingu sociālajos tīklos.

Konceptuāli SIA Bernātu Dzintariņš ir ģimenes uzņēmums, tomēr oficiāli tā īpašniece, vienīgā valdes locekle un vadītāja ir meita Laura Otaņķe. Priekšnieces amatā viņa stājās, būdama vien 25 gadus veca, nesen pabeigusi studijas uzņēmējdarbībā. Tomēr tas nenozīmē, ka nezina smaga darba garoziņu. «Esmu darījusi daudzus zemākos darbiņus. Skolas laikā strādāju par viesmīli vietējā restorānā. Esmu braukusi uz Dāniju zemenes lasīt, Norvēģijā strādāju pastā. Pēc universitātes divus gadus strādāju loģistikas uzņēmumā. Gadu konditorejas uzņēmumā Liepājā tirgoju maizītes,» viņa uzskaita. «Zinu, kādas vēlmes ir darbiniekiem un kā uztver vadītāja prasības.»

Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvalde (ZRP) informē, ka Bauskas novadā Gailīšu pagastā par 2000 eiro kukuļdošanu tika aizturēts 1951.gadā dzimis vīrietis.

Pagājušajā nedēļā, 30.aprīlī, patruļpolicijas darbinieki apturēja automašīnu Audi 80. Tika konstatēts, ka automašīnas vadītājs vada automašīnu 1,69 promiļu reibumā. Savukārt, lai netiktu noformēts administratīvā pārkāpuma protokols, vīrietis mēģinājis iedot 2000 eiro lielu kukuli, pēc kā tika aizturēts. Uzsākts kriminālprocess.

Vēl viens kukuļdošanas gadījums reģistrēts 29.aprīlī Bauskā. Lai netiktu noformēts administratīvā pārkāpuma protokols par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā un cieņu aizskarošā izskatā, 1959.gadā dzimis vīrietis, mēģinājis iedot 5 eiro. Pret vīrieti uzsākts kriminālprocess.

Saeimas vairākums, visticamāk, šodien atbalstīs 2020. gada valsts budžeta likumprojektu un to pavadošo normatīvo aktu grozījumus, vienlaikus tiks noteikti ļoti īsi termiņi priekšlikumu iesniegšanai.

Nenoliedzami, ka 2020. gada budžeta projekts neatspoguļo tos solījumus, kuri tika izteikti priekšvēlēšanu laikā. Tas nekas jauns nav, jo realitāte ir cita. Mediķiem un pedagogiem nav paredzēts tik, cik iepriekš likumos bija rakstīts, bet papildu miljoni Saeimā pārstāvētajām partijām atradās.

Ar pašreizējo piedāvājumu koalīcijas reitingi tuvākajā nākotnē neuzlabosies, tomēr tā ir mazākā bēda. Mani vairāk uztrauc tas, ko šis projekts tā apstiprināšanas gadījumā nodarīs ekonomikai, veselības aprūpes sistēmai, kā arī tas, ka šis budžets, pretēji finanšu ministra u.c. amatpersonu postulētajam, palielinās nevienlīdzību starp tiem, kuriem vajadzētu būt galvenajam valsts rūpju objektam (bez vecāku gādības palikušie bērni, invalīdi, mazo pensiju saņēmēji u.c.), un tiem, kuriem par sevi vajadzētu rūpēties pašiem (personas ar pilnu darbspēju bez apgādājamajiem, kuras valstij «nezināmu» iemeslu dēļ legāli saņem mazu atalgojumu).

Ēdināšanas uzņēmums Lido maina dizaina konceptu un tuvākajos gados plāno paplašināties gan visā Latvijā, gan Skandināvijas virzienā

Līdz ar 55 miljonus eiro vērtās tirdzniecības centra Alfa piebūves atklāšanu durvis tajā vēris arī ēdināšanas zīmola Lido jaunā dizaina restorāns, kurā ieguldīti 2 miljoni eiro. Uzņēmums ēdināšanas nozarē darbojas jau 32 gadus un šogad piedzīvojis vizuālas pārmaiņas.

Jaunais dizaina koncepts ir inovatīvs, taču vienlaikus veidots tā, lai saglabātu Lido gaisotni un latviskumu. Tāpat padomāts par to, lai pārsteigtu restorāna apmeklētājus, piemēram, izvietoti ekrāni, kuros tiek rādītas krāsainas reklāmas, kā arī akvāriji. Jauno dizaina konceptu veidojusi Lido saimnieka Gunāra Ķirsona meita, interjera dizainere Evija Ķirsone-Slavinska.

«Šajā gadsimtā viss iet strauji uz priekšu. Es gribu teikt kā mans mazdēls, kuram esmu pārmetis, ka viņš nevar uztaisīt makšķeri: es govi arī neprotu slaukt un negribu. Šodien viņam tas nav vairs vajadzīgs, šodien visu dara tehnika un tehnoloģijas. Mums ir jāiet līdzi. Mūsdienu jaunatne to redz citādi. Ja agrāk es vilku kļošenes un mamma man aizliedza, tad mans tēvs mammai teica, ka tie ir citi laiki. To pašu es vēlos pateikt arī šodien. Tagad ir citi laiki, mums ir jāiet līdzi. Kā Rainis teica: pastāvēs, kas pārvērtīsies! Mēs maināmies, un mēs izdzīvosim. Mēs redzam, ka jaunatnei un visiem iedzīvotājiem gribas ātrāk, veselīgāk un garšīgāk. Tas ir tas, ko mēs darām,» stāsta Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons. Viņš norāda, ka, mainot uzņēmuma interjera konceptu, vēlas parādīt, ka ir jābūt līdzās tam, kas notiek pasaulē. «Arī mode mainās, sievietes agrāk nevarēja staigāt biksēs, uzsmēķēt uz ielas vai bučoties, tad šodien to visu var darīt,” norāda G.Ķirsons. Viņš atzīst, ka arī citi Lido piedzīvos dizaina pārmaiņas. Tās tiks veiktas brīdī, kad būs nepieciešams remonts. Arī turpmāk uzņēmums sekos un ies līdzi modernām lietām. “Ritenis vienmēr būs ritenis, bet tas būs modernāks,» domā G.Ķirsons.

Brazīlijas mangrovju mežos sāpīgi izjūtamas klimata pārmaiņas, vēsta Reuters.

Desmitgadēm ilgi vietējie zvejnieki tur nodarbojušies ar krabju ķeršanu, taču vides pārmaiņu rezultātā lomi, kas nodrošina ikdienas iztikšanu, arvien samazinās.

Viens no šiem zvejniekiem - Hosē de Krūzs - neizmanto ne makšķeri, ne tīklus un pēc sava loma dodas šaurā laiviņā, ar kailām rokām izrokot krabjus no tumšajiem dubļiem. Dienā Krūzs var noķert apmēram 50 - 60 krabju, ar ko viņš nopelna ap 50 dolāriem nedēļā. Viņš teic, ka tas ir pietiekami.

Taču arī šis niecīgais ienākums klimata pārmaiņu dēļ drīzumā varētu izzust. Tā, piemēram, pirms desmit gadiem lomi bija divreiz lielāki.

Krūzs seko ziņām un secina: «Daba dusmojas. Antarktika kūst… Cilvēki taču noprot, kas šobrīd notiek. Ir skaidrs, kas ir pie vainas.»

Mārtiņš Ints Rītiņš neuzzinās, vai rīkojās pareizi, aiziedams no restorāna Vincents, bet pavāra profesijai un restorānu biznesam kopumā viņš muguru nepagriezīs nekad.

Ēdiens ir kā glezna, ar ko vēl šodien var pārsteigt cilvēkus, ir pārliecināts pavārs Mārtiņš Rītiņš. Viņam paveicies pagatavotās un pasniegtās maltītes simfoniju ne vien sadzirdēt, bet arī pašam piedalīties tās tapšanā neskaitāmās zemēs ar vislabākajiem aroda brāļiem pasaulē. Un tas tikai tāpēc, ka M. Rītiņš allaž tiecies turēt augstu līmeni un reputāciju, kā arī vienmēr daudz ceļojis un devies meklēt kaut ko jaunu. Arī tas ļāvis vairāk nekā 20 gadu garumā ar glanci no televīzijas ekrāniem vaicāt, vai tad kaut kas var būt labāks par kārtējo neatkārtojamo kulinārijas šedevru? Tādējādi kopumā liela ir pavāra artava ēšanas kultūras attīstībā Latvijā.

Stāsts patiešām arī ir par atkritumiem, turklāt – ēdamiem atkritumiem.

Vai tādi pastāv? Jā, tādu ir stāvgrūdām, tonnām un simtiem tonnu visā Latvijā. Tiklīdz pārtikas produktiem beidzas termiņš, tie sistēmas acīs kā uz burvju mājiena kļūst par sadzīves atkritumiem vai pat tiek īpaši utilizēti, ja runa ir par dzīvnieku izcelsmes produktiem. Tādējādi, skrienot pakaļ sistēmas radītajiem un uzturētajiem noteikumiem, cilvēki gadu gadiem nav spējuši objektīvi paraudzīties uz realitāti. Vai tiešām augu eļļa top neēdama liktenīgajā pusnaktī, kad pulksteņa dzeguzes daudzkārt apliecina to, ka eļļas pēdējā stundiņa ir aizvadīta un tās lietošanai atvēlētais laiks ir galā? Protams, nē, jo tā ir tikpat laba vai slikta, cik bijusi iepriekšējā dienā un būs nākamajā. Vai grūbas kļūst glumas un marinētie gurķīši – toksiski? Vai ar šokolādes batoniņu, kam nule beidzies noteiktais lietošanas termiņš, var biežāk aizrīties? Vai šādos konservos sāk dzīvot peles un no rudzu miltiem rupjmaize vairs nesanāk? Muļķības! Līdzīgi ir ar citiem produktiem, kas strauji nebojājas. Varētu domāt, ka tā ir tāda latviešiem raksturīga apsēstība ar veciem produktiem, kas liek rakstīt šo viedokli, jo visiem taču zināms, ka Latvijā tradicionāli mielojas ar tīšuprāt «bojātiem» produktiem. Kāposti un gurķi tiek skābēti, piens – ar nolūku raudzēts, tāpat bērzu sulas saraudzē, lai pa īstam izbaudītu vasaras karstumā. Tomēr tas ir pavisam kas cits, jo šajā gadījumā «veca pārtika» no veikaliem tiek attiecināta nevis uz nacionālās virtuves īpatnībām un arī ne uz sapelējušu maizi vai smakojošu zivi, bet gan produktiem, kas ir droši lietojami arī kādu brīdi pēc normatīvu noteiktajiem laika ierobežojumiem. Tā ir prātam neaptverama disonanse – kamēr vienā pasaules daļā atkritumos izmet gan derīgu (neapēstu), gan nederīgu (norādītajā laikā nenopirktu) pārtiku, citā daļā cilvēki cieš badu. Triviāli? Tā noteikti nešķiet tiem, kas sen, bet varbūt nekad nav ēduši siltas vakariņas. Nekādā ziņā neaicinu riskēt ar veselību, ļaujot tirgot un iegādāties bojātus produktus, bet gribu pateikt vien to, ka pārtikas apritē atrastos vieta arī tādiem produktiem, kurus sabojā normatīvi, nevis baktērijas.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Atvērtas vēl divas Raunas dārzs eklērnīcas un turpat astoņkāršots apgrozījums, ieviests jauns piedāvājums veselīgas ātrās ēdināšanas segmentā – pokiju bārs

Pirms pusotra gada Raunas dārza īpašnieks Andrievs Jansons DB prognozēja eklēru uznācienu, kas arī ir sagaidīts, – šos saldos našķus sāka cept un pārdot teju katra sevi cienoša konditoreja. Tagad viņš gaida havajiešu ēdiena pokija, kas no Amerikas straujiem soļiem ienāk Eiropā, uzvaras gājienu arī Latvijā. Šogad SIA Puravs AJ, kas veic trīs eklērnīcu saimniecisko darbību, plāno apgrozījumu vairāk nekā viena miljona eiro apjomā.

«Bijām pirmie, kuri fokusējās uz eklēriem, kas gatavoti nevis uz sviesta, bet vārītā krēma bāzes, tāpēc esam ieguvuši lielu tirgus daļu. Rīgā mums ir daudz pastāvīgo klientu, kas pēc mūsu ceptajiem eklēriem ir gatavi braukt lielus attālumus. Esam pieprasīti arī reģionos, pāris reižu braucām uz pasākumiem Valmierā, tur mūs aicināja atvērt eklērnīcu, taču šobrīd šādu iespēju neapsveram, jo vešanas laikā eklērs zaudē savas garšas īpašības, bet investēt ceptuvē ārpus Rīgas pašlaik neatmaksājas,» skaidro A. Jansons.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Karavelas līdzīpašnieks un valdes loceklis Andris Bite. Uzņēmums ir lielākais zivju konservu ražotājs Baltijā (pēc saražotās un realizētās produkcijas daudzuma 2014.gadā). Eksportē uz vairāk nekā 30 pasaules valstīm.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirmais un galvenais iemesls – no sirds patīk nozare un darbības sfēra, kurā darbojos, tā sagādā pozitīvu «kaifu». Otrais, bet ne mazāk nozīmīgais ir tas, ka nozare ir dinamiska un ļauj nepārtraukti nodarboties ar ko jaunu un izaicinošu. Šāda dinamiska un mainīga vide atbilst manai būtībai.

Restorānu bizness ir izaicinājumu pilns, tādēļ, nolemjot par labu restorāna atvēršanai, ir jāspēj piedāvāt kaut ko jaunu, portālam DB sacīja itāļu restorāna Bocca Buona šefpavārs Fabrizio Righetti.

Parasti tiek atvērtas līdzīgas vietas, vien pamainot interjeru un dažus citus aspektus, taču neviens nedomā, vai pilsētai vajag vēl vienu šādu restorānu, viņš novērojis.

«Esmu pamanījis, ka Latvijā ir daudz ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri izmanto jau sagatavotas maltītes, vien tās uzsildot. Izejvielu ziņā tas nav lētāk – lētāk izmaksā gatavot ēdienu pašiem, taču tas ir lētāk darbaspēka izmaksu ziņā, jo šādi iespējams gan nolīgt mazāk darbiniekus, gan mazāk kvalificētus darbiniekus, kam jāmaksā mazāk,» viņš stāsta.

Šādā veidā ar zemākiem izdevumiem iespējams uzturēt noteiktu līmeni, jo arī citi izmanto šīs sagatavotās izejvielas. Esmu apmeklējis daudzus Rīgas restorānus, un daļā no tiem ēdiens garšo līdzīgi, jo tiek izmantotas sagataves. No vienas puses, tas ļauj uzturēt konkrētu līmenī, šie produkti nav slikti, taču tie vājina dažādību. Itālijā cilvēki dodas uz kādu konkrētu vietu, jo tur gatavo visgaršīgāko zupu vai boloņas mērci, taču Latvijā izvēle galvenokārt notiek, ņemot vērā konkrētā restorāna vai kafejnīcas atrašanās vietu, cenu, bet visdrīzāk ne dēļ garšas, ko tas piedāvā, uzskata šefpavārs.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina valsts institūciju atbildīgās amatpersonas veikt tirgus izpēti un turpmāk īstenot reālajai situācijai atbilstošus ēdināšanas pakalpojumu iepirkumus, informē LRB sabiedrisko attiecību konsultante Evija Ansonska.

Pašreizējā valsts institūciju īstenotā prakse veikt iepirkumus, kas ir zem produktu, darbaspēka un citu saistīto izmaksu pašizmaksas, ne tikai nepalīdz nozarei, bet sekmē tās dziļāku ieslīgšanu pelēkajā zonā.

«Par nozares anekdoti jau kļuvuši regulāri valsts iestāžu pieprasījumi par 5 vai 7 eiro vienai personai nodrošināt kafijas pauzes ar sviestmaizēm ar gaļu un zivi, svaigiem augļiem un dārzeņiem, smalkmaizītēm un cepumiem, protams, sulām, ūdeni, kafiju un tēju, kā arī restorāna līmeņa servisu - balti galdauti un viesmīļi, transports uz un no notikuma vietas. Pat cilvēkam, kam matemātika nav stiprā puse, bet iepirkties nākas regulāri, ir skaidrs, ka par šādu summu neko no minētā nevar iegādāties pat lielveikalā. Tā vien šķiet, ka iepirkumu organizatoriem liekas, ka dzīvesstila restorāniem būtu jāsubsidē ierēdņu ēdināšana un jāstrādā zem pašizmaksas, kā arī jāmaksā darbiniekiem alga aploksnēs,» uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Parastu kartupeļu audzēšanu ar mūsdienu mārketinga metodēm var padarīt par ienesīgu un perspektīvu biznesu, to pierāda īru Kīogu ģimenes saimniecības pieredze, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Kīogu paaudzes Dublinas tuvumā zemi apstrādājušas 200 gadus, audzējot dārzeņus. Kopš 2010. gada līdz ar paaudžu maiņu saimniecība pievērsās tikai kartupeļu audzēšanai, vienlaikus atverot kraukšķu (angliski – «crisps») jeb mūsu izpratnē čipsu ražotni no vietējām izejvielām. Saimniecību starptautiskai žurnālistu grupai Eiropas Komisijas (EK) Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta rīkotā braucienā izrādīja Toms Kīogs.

Kīogu jaunākā paaudze – divu brāļu trīs dēli – pārmaiņas sāka gatavot 2004. gadā, saprotot, ka tikai ar kartupeļu ražošanu uzņēmums ir pārāk atkarīgs no tirgus svārstībām, ražas apjoma un laikapstākļiem. «Salīdzinot ienākumus par kartupeļu pārdošanu, var redzēt, ka 2012. gadā mūsu ieņēmumi par tonnu kartupeļu bija 500 eiro, 2013. un 2014. gadā – 80 eiro, jo bija liela raža. Šogad novācam mazāko ražu no hektāra, kāda jebkad bijusi, bet ieņēmumi par tonnu būs ap 350 eiro,» skaidro Toms, «pārstrāde ļauj izlīdzināt ienākumus, veiksmīgāk vadīt un plānot biznesu.»

Aizvadīts pirmais «Maxima Latvija» pop-up alus bāra pasākums, kur kopā ar Latvijas alus someljē meklē ēdienu un dažādu alus garšu saderību.

«Sākot iepazīt daudzveidīgo alus piedāvājumu un eksperimentējot tā saderībai ar dažādiem ēdieniem, viens no vienkāršākajiem veidiem ir alus klāstu sadalīt dažās kategorijās un piemeklēt tām ēdienu. Piemēram, maigi apiņots, gaišs alus lieliski papildinās vistas gaļu vai zivi, savukārt stipri apiņots būs piemērots pikantiem ēdieniem. Ja esat iecienījuši liellopa gaļu, nogaršojiet to ar tumšo vai kādu no saldajiem, augļainajiem aliem. Un atcerieties - arī desertus var lieliski papildināt ar alu. Ja tajā ir šokolāde, piemeklējiet kādu ķiršu, upeņu vai saldu tumšo alu,» iesaka «Lielvārdes alus» zīmola vēstnesis Ingemārs Dzenis.

«Šobrīd pasaulē modē ir skābie ali, kas brūvēti, pievienojot dažādus ieraugus, piemēram, šampanieša ieraugu. Vēl viens aktuāls virziens alus radīšanā ir dažādu ozolkoka mucu izmantošana, kuros iepriekš ir noturēts viskijs, portvīns vai kāds cits dzēriens, kas alum piešķir jaunus aromātus. Un, protams, alus pazinēju vidū ļoti iecienīti kā pasaulē, tā Latvijā ir arī spilgtie, rūgtie, dūmakainie un augļainie apiņotie ali. Tomēr savas līderpozīcijas alus baudītāju vidū nemainīgi saglabā un saglabās ierastais lager tipa alus. Jāatzīst, ka arī tas nemitīgi mainās un arī amatalus meistari visā pasaulē strādā un padara to vēl aromātiskāku, pilnasinīgāku un daudzveidīgāku,» stāsta «Mežpils alus» someljē Andris Rasiņš.

Nedēļas nogalē - no 13. līdz 15 februārim - Igaunijas skaistajā, kalnainajā pilsētā Vīlandē (Viljandi - igauņu valodā) norisinājās, pēc organizatoru vārdiem, lielākais ziemas makšķerēšanas festivāls Ziemeļvalstīs Kalafest 2015. Tajā šogad piedalījās ap pieciem tūkstošiem dalībnieku - gan igauņi, gan citu valstu pārstāvji. Un arī db.lv.

Lielais dalībnieku skaits pierāda to, ka makšķerēšanas tūrismam ir potenciāls.

Festivāla norises vieta ir Vīlandes ezers un tā gleznainā apkārtne. Tam šogad netraucēja neviens no zīmīgajiem datumiem - ne piektdiena, 13. datums, ne 14. februāris - mīlnieku diena. Dalībnieki bija patiešām aizrauti ar galveno nodarbi - makšķerēšanu.

Pirmais, kas pārsteidza - šis ir īsts ģimeņu pasākums! Bērniem tiek organizētas pat atsevišķas makšķerēšanas sacensības. Otrais - igauņu makšķernieku draudzīgā attieksme. Vajag tikai palūgt un tev ne vien iedos ledus urbi, bet arī apmācīs, kā ar to rīkoties, vai sliktākajā gadījumā - izdarīs to tavā vietā. Nekādu problēmu.

Valmieras Mākslas dienu 2016 ietvaros 20.aprīlī Valmieras tehnikumā radošās komandas no siera veidos savdabīgas gleznas, demonstrējot, ka ēdiens, apvienojot garšas, krāsu un formu salikumus, var būt kā mākslas darbs.

Gleznām izmantos apmēram 25 kilogramus 17 šķirņu un veidu sierus - dzeltenus, baltus, brūnus, melnus, raibus, zaļus, oranžus, ražotus AS Valmieras piens, AS Jaunpils pienotava, SIA Mālpils piensaimnieks, AS Limbažu piens, SIA ELPA, AS Smiltenes piens, SIA Kalnu piens, AS Rankas piens un AS Talsu piensaimnieks. Sierus sagriezīs dažāda lieluma un dažādu formu gabaliņos, atbilstoši katra mākslas darba ieceres īstenošanai, un kopā tie varētu būt vairāk nekā 5000 gabaliņi.

No siera gatavotām gleznu retrospekcijām izvēlēti vairāki darbi: gleznotāju Jāņa Anmaņa, bijušā valmierieša Aleksandra Petrova (1874-1956), Valmieras Mākslas vidusskolas (VMV) pasniedzējas, mākslinieces Silvijas Melnūdres un VMV audzēknes Loretas Šperliņas-Priedītes gleznas Klusā daba ar zivi (2010), Gaujas stāvie krasti (1945; no Valmieras muzeja krājuma), Latviskas latvietes Latvijā nes gaismu un mieru pasaulē (2016) un Valmiera (2014). Kā oriģināls meistardarbs pasākuma laikā taps siera un uzkodu plate Garšas palete lielformāta krāsu paletes formā.